Honor 90 apskats – 200 MP kamera vidējā klasē

Vienmēr esmu priecājies, ka viedtālruņu tirgū netrūkst konkurence, kas neļauj gulēt uz lauriem lielajiem vaļiem. Tādēļ palūdzu Kursora redakcijai uz testu sagādāt jauno Honor 90 vidējās klases pārstāvi. Jau uzreiz jāsaka paldies Bite pārstāvjiem, kas šādu iespēju mums radīja! Runa ir par ražotāju, kas, lai atsvabinātos no rietumu sankcijām, “pārgrieza” nabassaiti no mātes uzņēmuma Huawei, tā tiekot pie Google atbalsta un 5G tehnoloģijām. Kādēļ pēdiņās? Tādēļ, ka atliek vien pavērot dizainu un saskarni, lai saprastu, ka Honor produkti aizvien ir aizdomīgi līdzīgi Huawei veikumiem. To gan par trūkumu neuzskatu. Gluži pretēji, tātad sentimenta māktie lietotāji, kas sēro pēc agrākiem Huawei uzvaras gājiena laikiem, var būt viena no potenciālajām Honor 90 mērķa auditorijām. Honor 90 uzskatāms par turpinājumu pērnajam modelim Honor 70. Ražotājs gan pa starpu paspēja vēl izlaist Honor 80 sēriju, tomēr tā nepameta Ķīnas tirgu, tādēļ šos modeļus atļaušos ignorēt. Tas arī parāda, ka Honor ar agrāko Huawei vērienu darbojas vien Āzijā, bet pie mums atceļo skaitliski mazāk modeļu. Žēl, jo Honor Magic sērijas flagmaņi izskatās ļoti labi arī uz konkurentu fona, bet Honor Magic V2 pat šķiet jēdzīgs konkurents Samsung Galaxy Fold5. Ja šo apskatu lasa izplatītāji vai ražotāja pārstāvji, tad šo lieciet aiz auss – mēs gribam Honor Magic sēriju gan uz testu, gan oficiāli nopērkamus mūsu platuma grādos!!!

Honor 70 pagājušajā gadā sevi pieteica ar vienu no labākajiem kameru sniegumiem vidējā klasē, piedāvāja simpātisku korpusu un ļoti labu ekrānu. Tās ir kvalitātes, kas patīkami augušas arī Honor 90 gadījumā. Uzlabota arī veiktspēja un palielināts akumulators. Diemžēl, ir arī pāris trūkumi, ko Honor gada laikā nav salabojis, bet par to smalkāk lasi apskatā! Bite par Honor 90 prasa 599 eiro, kas liek konkurēt ar tādiem modeļiem, kā Samsung Galaxy A54, POCO F5 Pro un nesen izziņoto Xiaomi 13T sēriju. Tātad konkurentu netrūkst.

Honor 90 tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 13, MagicOS 7.1
• Ekrāns: 6.7 collu AMOLED, 1200 x 2664, ap 435 ppi, 108.9 cm², ap 90.8% korpusa un ekrāna attiecība, 1B krāsu, 120Hz ātrā atsvaidze, HDR10+, 1600 nitu maksimālais spilgtums
• Procesors: Qualcomm Snapdragon 7 Gen 1 Accelerated Edition (4 nm), astoņi kodoli: 1×2.5 GHz Cortex-A710 & 3×2.36 GHz Cortex-A710 & 4×1.8 GHz Cortex-A510, Adreno 644 video apakšsistēma
• RAM: 8*/12/16 GB
• Atmiņa: 256*/512 GB
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac/6, dual-band, Wi-Fi Direct, Bluetooth 5.2 (A2DP, LE, aptX HD), NFC, USB Type-C 2.0, 3G/4G/5G
• Pozicionēšana: GPS, GALILEO, GLONASS, BDS, QZSS
• Papildu: pirkstu nospiedumu lasītājs zem ekrāna, žiroskops, kompass, ultra skaņas tuvuma sensors
• Kameras: aizmugurē: 200 MP, f/1.9, 1/1.4″, 0.56µm, PDAF galvenā kamera; 12 MP, f/2.2, 112˚, AF ultra platleņķa kamera; 2 MP, f/2.4 dziļuma sensors; LED zibspuldze; HDR; 4K@30fps, 1080p@30/60fps, gyro-EIS video. Priekšā – 50 MP, f/2.4, 100˚ ultra platleņķa pašiņu kamera, HDR, 4K@30fps, 1080p@30fps, gyro-EIS video
• izmēri un svars: 161.9 x 74.1 x 7.8 mm, 183 g
• Akumulators: Li-Po 5000 mAh, 66W ātrā vada uzlāde
• Cena: 599 eiro pie Bite

*Testa ierīcei

Smalks dizains

Teikšu godīgi, kopš ābols nolēma atgriezties pie plakanām skaldnēm dizainā, teju visi ražotāji šo tendenci ir pārņēmuši. Arī vidējā klasē. Tādēļ Honor 90 līgani apaļotais korpuss šķiet pat atsvaidzinoši atšķirīgs. No otras puses, Honor 90 korpusa kontūra arī ietver vairāku gadu vecas tendences, tādēļ nākas rēķināties ar patīkamu sentimenta un pat retro piegaršu. Tas nebūt nav slikti, jo korpuss ir viens no ergonomiskākajiem, kāds saņēmis 6.7 collu ekrānu. Jā, tas nozīmē, ka Honor 90 par kompaktu nenosauksi, bet tā apaļotie stūri, plānais profils un 183 g vieglums tiešām liek ar aizdomām pārskatīt tehnisko specifikāciju, uzdodot jautājumu, vai tik te nav mazas ietilpības akumulators, vai tik te kāda kamera nav aizmirsta. Un, kā par brīnumu, atbilde ir tāda, ka nekas nav aizmirsts un akumulatora ietilpība nav mazāka, kā konkurentiem. Līdz ar to Honor 90 varu mierīgi saukt par vienu no ergonomiskākajiem 6.7 collu ekrāna šī gada viedtālruņiem. Plaukstā Honor 90 jūtas tik ērti, ka pat aizmirstas, ka ekrāns ir tikai par mata tiesu mazāks par Samsung Galaxy S23 Ultra lielo lāpstu. Par ergonomiku un ērtumu, liela uzslava ražotājam!

Pieminēto ergonomiku veido priekšas ekrāns, kas saņēmis līganus ieliekumus gan sānos, gan augšā, gan apakšā. Nu gluži tā pat, kā pāris gadus vecos Huawei flagmaņos. Priekša līgani saplūst ar pulēto rāmi. Vienīgais, kas patraucē taustes baudījumam, ir ražotāja uzlīmētā aizsargplēve. Arī aizmugure saplūst teju nemanāmi ar rāmi. Aizmugures noformējums ir krietni krāšņāks, kā citiem ražotājiem. Tas arī saka priekšā, ka Honor noieta tirgus ir Āzija, kur cilvēkiem mēdz būt krietni krāšņāka gaume, kā Ziemeļeiropā. Piemēram, testa ierīci saņēmu smaragda zaļajā versijā, kas ir patīkami matēta, bet saņēmusi arī nelielus lāsumiņus, kas spēlējas, mainoties apgaismojumam. Smalki, bet manai gaumei nedaudz par šerpu. Kameru acis šoreiz izvietotas stikla ovālos uz apaļām, glancētām salām. Manuprāt, Honor 70 kameru salas bija nedaudz tīrākas (lasi vienkāršākas), bet arī pie šīm var ātri pierast. Kameras ir visai izbīdītas, tādēļ jārēķinās, ka Honor 90 pamatīgi gāzelējas uz galda.

Glancētais plastmasas rāmis labajā pusē saņēmis stingrus taustiņus, bet apakša tikusi pie USB ligzdas, SIM karšu atvilktnes un skaļruņa. Tomēr te mēs nonākam pie būtiskākajiem trūkumiem. Arī šogad rāmis veidots no plastmasas, nevis izturīga alumīnija, arī šogad aizsargstikliem nav norādīts rūdījums, arī šogad Honor 90 nav ticis pie oficiālas mitruma un putekļu aizsardzības. Te jānorāda, ka Samsung, Sony un Google līdzīgā cenā piedāvā pilnvērtīgu ūdens aizsardzību, bet Xiaomi (un tā apakšzīmoli) tikuši vismaz pie IP53 šļakstu aizsardzības. Ja neskaita šos būtiskos trūkumus, tad Honor 90 piedāvā ļoti ergonomisku dizainu ar smalku, bet specifisku estētiku.

Izcils ekrāns, kas domā par lietotāja redzi

Ekrāns ir viena no Honor 90 iespaidīgākajām rotām. Šogad uzlabota gan izšķirtspēja, gan spilgtums, gan vēl vairāk domāts par redzes saudzēšanu. Pirms ķeros klāt tehniskajiem parametriem, vēl mazliet par ekrāna formu, kas veido jau pieminēto ergonomiku. Rāmis ap ekrānu ir viens no plānākajiem vidējā klasē. 90.8% ekrāna un korpusa attiecība tiešām ir flagmaņcienīgs cipars, kam nespēj pievilkties pat dārgāki veikumi. Tas panākts, noliecot ekrāna malas. Jā, šogad modīgāk būtu atstāt ekrānu plakanu, tomēr gribu uzteikt, ka malas noliektas vien nedaudz – lietošanas ērtumam, turklāt, tās nedeformē saturu un nereģistrē liekus pieskārienus. Tātad ražotājs sekmīgi ir izpildījis mājas darbus.

Honor mārketings ekrānu izlielījis pēc pilnas programmas. Šoreiz tas pat šķiet attaisnojami, jo ekrāns tiešām ir uzlabots un sniedz vienu no labākajām pieredzēm vidējā klasē. Pirmkārt, uzlabota izšķirtspēja. Honor 90 saņēmis 1.5K izšķirtspēju. Tas nav tik daudz, kā POCO F5 Pro 2K ekrānam, bet 435 pikseļi uz kvadrātcollu ir vairāk, kā pietiekami, lai pikseļus ar neapbruņotu aci nevarētu pamanīt. Otrkārt, uzlabotais spilgtums sasniedz 1600 nitu maksimumu, kas sakrīt ar daudz dārgāko Nothing Phone (2), kas šogad debitēja jau flagmaņu klasē. Patiešām, man nebija grūtību ekrānu saskatīt arī spilgtā saulē.

Protams, ir pieejama 120Hz ātrā atsvaidze, ko programmatūra sola dinamiski slēgāt. Tomēr interesantākā iespēja šķiet PMW(Pulse Width Modulation). Cilvēkiem saprotamā valodā – OLED ekrāni, lai sasniegtu lielāku spilgtumu reizēm izmanto zemāku pulsācijas frekvenci, ko vislabāk var pamanīt filmējot. Lai gan acis šo raustīšanos reti uztver, smadzenes gan šos impulsus apstrādā. Tas nozīmē, ka cilvēki ar jutīgākām acīm, no Honor 90 ekrāna nenogurs tik ātri, kā no konkurentiem, kam šī frekvence ir krietni zemāka. Ja Honor 70 piedāvāja 1920Hz PMW, tad šī gada modelis saņēmis jau 3840Hz PMW, kas ļāvis Honor 90 tikt pie DXOMark zelta sertifikāta ekrānam. Jā, viņi testē arī ekrānus. Man gan paveicies ar tīri labu redzi, tomēr iedodot paspēlēties ar Honor 90 jutīgāku acu īpašniekiem, dzirdēju komplimentus, kas liek domāt, ka šī nav tikai mārketinga māžošanās. Arī viss pārējais ir līmenī. Skata leņķi ir lieliski un krāsas izcili kalibrētas.

Programmatūra ir pilna ar smalkiem iestatījumiem, kas apmierinās individuālas vēlmes. Liels uzsvars likts tieši uz redzes saudzēšanu. Piemēram, pieejama opcija, kas pakāpeniski diennakts laikā, ņemot vērā apkārtējo apgaismojumu un lietotāja paradumus, samazina zilās gaismas intensitāti. Šādi organiskāk var tikt līdz dzeltenīgajai nokrāsai, kas palīdzot aizmigt. Uzreiz gribu teikt, ka Honor 90 tiešām piedāvā vienu no labākajiem acu komforta risinājumiem, kas ir plūstošs un uzreiz neuzspiež nedabīgu oranžīgu nokrāsu.

Pieejams arī personalizējams vienmēr ieslēgtais ekrāns, video uzlabotājs, ko var iestatīt atsevišķām lietotnēm un pat iespēja izmantot augstāku izšķirtspēju tikai lietotnēm, kas nodrošina šādu saturu. Kopumā šis tiešām ir viens no labākajiem ekrāniem vidējā klasē, kas mierīgi var izgriezt pogas arī dažam labam dārgākam konkurentam. Izcils darbs, sēdies, 10!

Ātra atbloķēšana

Šeit nekā jauna, ir gan zibenīga atbloķēšana ar seju, gan zem ekrāna novietots pirkstu nospiedumu lasītājs. Stāstīšu tikai par pēdējo, jo tas vienīgais būtu biometriski drošs un noderēs arī, strādājot ar banku lietotnēm. Lasītājs ir ātrs un uzticams. Vienīgi tā novietojumu prasītos maķenīt augstāk, lai saskanētu ar kopējo korpusa lielisko ergonomiku. Citādi, pirksts tiek atpazīts 9 reizes no 10, viss strādā lieliski, bez iebildēm. Zem ekrāna novietots pirkstu nospiedumu lasītājs ļauj izdabāt gan kreiļiem, gan labročiem, jo abiem būs simetriskā pozīcijā. Vienīgi, jāņem vērā optiskā sensora specifika – tas var apžilbināt tumsā un apmulst spilgtā gaismā, jo pats izmanto gaismu pirksta atpazīšanai. Bet šādos vājuma brīžos talkā nāk sejas atpazīšana, tā ka PIN kodi būs reti jāievada. Ak jā, jārēķinās, ka Honor prasa izveidot sešu ciparu atbloķēšanas kodu, tā ka ierastie četru ciparu šeit nederēs.

Arī šoreiz aizmirsts par skaņu

Kopš Honor atgriezies mūsu platuma grādos, neesam saņēmuši uz apskatu nevienu ierīci no ražotāja ar stereo skaļruņiem. Taisnības labad gan jāsaka, ka pie mums uz testiem atceļojuši vien vidējās klases pārstāvji (arī šis ir sauciens pēc Honor Magic sērijas). Tomēr tas nemaina faktu, ka gandrīz visi konkurenti līdzīgā cenā saņēmuši stereo skaļruņus. Ja salīdzina ar pērno modeli, apakšas mono skaļrunis gan ir kļuvis nedaudz skaļāks, nedaudz dzidrāks un par mata tiesu izteiktākiem basiem. Tomēr, ir grūti salīdzināt skaņu no viena skaļruņa, ja lielākā daļa piedāvā divus. Kaut vai patērējot saturu horizontāli, Honor 90 gadījumā plauksta visbiežāk slāpēs skaņu. Līdzīga vilšanās ar vibrācijas motoru. Jā, arī tas ir nedaudz uzlabots, tomēr tas nav gana smalki kalibrēts, mēdz būt skaļš un sekls. Divas cenai neatbilstošas vilšanās.

Palielināts akumulators, bet ne tā darbība

No pērnā modeļa akumulatora ietilpība palielinājusies par 200 mAh, sasniedzot 5000 mAh. Tas ir tipisks izmērs vidējā klasē. Turklāt to iespaidīgi redzēt tik plānā un patīkamā ierīcē. Tomēr šoreiz tā darbība nesniedz to pašu, ko konkurenti ar tādas pašas ietilpības akumulatoru. Mana ikrīta rutīna, kas konkurentiem noēd ap 6%, Honor 90 prasīja ap 8%. Tas nav vājākais rādītājs, bet sliktākais ir vēl priekšā. Visbiežāk 80% robežu sasniedzu vēl neizejot no mājas. Un no 80% uzlādes līmenis sāk kust, kā saldējums saulainā dienā. Rezultātā, reti iztiku bez otras uzlādes. Jā, es apzinos, ka testa ierīces nodarbinu aktīvāk, lai iekļautos termiņos, tomēr tik sliktu rezultātu negaidīju. Pie vidējas vai zemas slodzes dienu gan jau varēs izvilkt, tomēr tā arī nesapratu, kādi procesi fonā notiek, lai akumulators tik ātri tukšotos. Ja vēl gribēsi pabildēties, rēķinies, ka kameras vēl ātrāk plucina akumulatoru.

Honor 90 nodrošina 66 W ātro vada uzlādi. Par to gan nemācēšu pastāstīt, jo testa ierīce atbrauca bez lādētāja, tādēļ nemācēšu spriest par oriģinālo komplektāciju. GSMarena vēsta, ka komplektā ir gan 66 W sienas lādētājs, gan vads, gan silikona maciņš, bet oficiālu apstiprinājumu tam nevaru sniegt.

Pieņemama veiktspēja, bet konkurenti ir priekšā

Honor 90 darbina Qualcomm Snapdragon 7 Gen 1 Accelerated Edition procesors. Lai gan šobrīd jau aktuāla ir jaudīgā Gen 2 versija, kas darbina POCO F5, šogad šādu procesoru jau redzējām Xiaomi 13 Lite. Atšķirība vien tā, ka Honor ticis pie Accelerated Edition (paātrinātās versijas). Tas nozīmē, ka procesors par puskapeiku virstaktēts. Lai gan čipkopa būs jūtami ņiprāka par pērno modeli, jānorāda, ka konkurenti mēdz piedāvāt vēl jaudīgāku veiktspēju ar ātrāku atmiņu. Bet tas ir vecais jautājums, vai uzticēties sintētiskajiem veiktspējas testiem, vai ikdienas darbībai? Ja reiz par testiem, tad Honor 90 par mata tiesu pārspēj Xiaomi 13 Lite, bet jau krietni piekāpjas POCO F5, ko darbina šīs čipkopas Gen 2 versija.

Tomēr svarīgāks arguments par ekseļu tabulām ir ikdienas darbība, ar ko Honor 90 viss ir kārtībā. Ražotājam izdevies salāgot procesora spējas ar saskarni tā, lai ikdienas darbība būtu plūstoša, bez aizturēm, lai lietotnes veikli atvērtos, un nebūtu pārāk bieži jāielādē no jauna. Tās nelielās buktes, ko pamanīju, adresējamas saskarnes virzienā. Patīkami, ka ar termoregulāciju viss ir kārtībā. Neliela silšana gan ir, bet ne tāda, lai veiktspēja ievērojami kristos. Tas nozīmē, ka vienkāršas spēles varēs ilgi dzenāt bez kadru zudumiem, bet prasīgākām, gan būtu jāskatās konkurentu virzienā. To norāda arī veiktspējas testi. Tomēr būtiskākais trūkums ir procesora nedienas attiecībā pret akumulatoru, par ko jau rakstīju. 7 Gen 1 arī pirms tam par ekonomisku nevarēja uzskatīt, šoreiz nelīdz arī čipkopas uzfrišinātā versija.

Testa ierīci saņēmu ar 8 GB RAM un 256 GB iekšējo atmiņu. Interesanti, ka pie Bite šobrīd (apskats top oktobra sākumā) pieejama tikai viena, 512 GB versija par 599 eiro, kas ir džekpots, un lielākā atmiņa, kādu vidējā klasē var sastapt. Arī savienojumi strādā godam.

MagicOS 7.1 uz Android 13

Šoreiz runa ir par vienu riktīgi biezu ādu, kas pārvilkta pāri Android 13. Labā ziņa, ka visi Google servisi strādā. MagicOS iemieso visu to pašu iestatījumu gūzmu, ko Huawei saskarne, tādēļ šī ražotāja fani arī šeit jutīsies ērti, turklāt nebūs jāatsakās no GMS un 5G.

Saskarne ir ļoti bieza un tālu no tīra Android, bet zinu gana daudz lietotāju, kam šāda pieeja patīk. Android 13 atnesis kaudzi ar jauniem logrīkiem un palielināmām mapēm. Tik daudz, ka šoreiz ierastajām saziņu lietotnēm mājas ekrānā nepaliek vietas. Tomēr, kā jau Android, pielāgošanas iespēju netrūkst. Diemžēl, jaunā versija sadalījusi paziņojumu bloku un kontroles paneli divās daļās, līdzīgi, kā no ābola kopē arī citas Ķīnas saskarnes. Nekur tā arī neatradu, kā tos apvienot, jo vismaz MIUI tādu iespēju piedāvā, turklāt vecākā MagicOS versijā abi paneļi bija apvienoti. Interesanti, lai tiktu pie 5G ātrumiem, vadības centrā jāaktivizē 5G režīms.

Honor piedāvā gan jau oriģinālos logrīkus, gan jaunos, ko nosaucis par “Kartītēm”. Tie ir tādi paši logrīki, tikai nedaudz izvērstāki un interaktīvāki, tomēr noderīgo soļu skaitītāju kartīti tā arī neatradu. Bet šie nav vienīgie pielāgojumi. Ir pieejams tēmu veikals un mainīt var visu, ko sirds kāro. Spēj tik meklēt, jo ne viss atrodams organiski.

Kā vienmēr, MagicOS dublē teju visu Google lietotņu arsenālu, bet ar to liekprogrammu pārbagātība nebeidzas. Ir pieejamas gan jau instalētas lietotnes, gan reklāmu lietotnes, pat spēles jau ir. Katrā ziņā, iestatot Honor 90, jāierēķina laiks, lai lieko atinstalētu.

Manuprāt, gudri izdomāts, ka pie sānu joslas var tikt, ilgāk paturot “atpakaļ” žestu. Tādā veidā tā netraucē saturam vai citām lietotnēm. No sānu joslas var tikt pie peldošajiem logiem. Teorētiski tā ļauj tikt arī pie divām vienlaicīgi atvērtām lietotnēm, bet, kā to izdarīt, tā arī netiku gudrs. Ērtāk būtu ar ierasto veidu atvērto lietotņu logā.

Protams netrūkst arī pa kaitinošam sīkumam. Piemēram, mājas ekrānā pavelkot, nevar tikt pie paziņojumiem vai kontroles paneļa, tā vietā atveras kaitinošais meklētājs. To protams var atslēgt, tomēr loģiskāk būtu tikt līdz notifikāciju blokam, jo ekrāns ir izstiepts un, bez bīstamas žonglēšanas vai abām rokām, to izdarīt nevar. Tā pat iekļauts arī mūsu platuma grādos nefunkcionējošais asistents YoYo.

Ir pieejams vienkāršs spēļu režīms un niansēta veselības lietotne, kas uzrauga nostaigāto soļu un citu aktivitāšu daudzumu. Kopumā saskarne ir veikla, atsaucīga un labi salāgota ar veiktspēju. Tomēr pilnai laimei, gribētu redzēt to tīrāku, vienkāršāku un iespējams ne tik multenīgu. Diemžēl, nekur neatradu, cik ilgi tiks nodrošināts programmatūras atbalsts. Baumas norāda, ka tie varētu būt tikai divi gadi, kas ir maz uz konkurentu fona.

Ko spēj 200 MP vidējā klasē?

Honor gan nav vienīgais ražotājs, kas pamanījies piedāvāt 200 MP kameru vidējā klasē, bet, godīgi sakot, mūsu platuma grādos tādu tiešām nav daudz. Uzpūstā izšķirtspēja saka priekšā, ka vairs nav izmantots lieliskais Sony sensors, kas debitēja pērnajā modelī, bet Samsung ISOCELL HP3. Bet tas nemaina faktu, ka šis ir viens no lielākajiem, kāds izmantots vidējā klasē un ļauj virtuāli saspiest 16 pikseļus vienā lielā. Diemžēl, arī šogad galvenā kamera nav tikusi pie optiskās stabilizācijas, tomēr tas atstāj iespaidu vien uz kustīgiem objektiem, mazinoties apkārtējam apgaismojumam. Zināmas izmaiņas skārušas arī citas kameras. Iespaidīgu lēcienu piedzīvojusi pašiņu kamera, kas tikusi pie 50 MP ultra platleņķa. Toties aizmugures ultra platleņķa kamera izšķirtspēju samazinājusi, bet atstājusi auto fokusu, lai varētu tikt izmantota, kā makro kamera. Vienmēr atzinīgi vērtēju ražotāju vēlmi atkabināties no nejēdzīgām kamerām. Jā, dziļuma sensors ir saglabāts, bet tuvinājuma kamera arī šogad nav iekļauta.

Honor 90 saņēmis:

• 200 MP, f/1.9, 1/1.4″, 0.56µm, PDAF galveno kameru
• 12 MP, f/2.2, 112˚, AF ultra platleņķa kameru
• 2 MP, f/2.4 dziļuma sensoru
• 50 MP, f/2.4, 100˚ ultra platleņķa pašiņu kameru

Kameru lietotne ir vienkārša. Tajā nebūs problēmu orientēties arī lietotājiem no citām saskarnēm. Lietotne ir ātra un ļauj plūstoši pārslēgties starp režīmiem. Grūti saprast, kāpēc vēl aizvien HDR izdalīts, kā atsevišķs režīms, nevis rīks augšā, jo pēcapstrāde arī bez tā visai apjomīgi izmanto HDR.

Honor 90 operē ar ierastiem lielumiem. 0.6x un 1x ir optiskie lielumi, ko nodrošina platleņķa un ultra platleņķa kameras, bet digitālais palielinājums sasniedz 10x. Digitālajam palielinājumam protams ir redzama graudainība, tomēr iznākums ir labāks, kā Honor 70. Te arī noder papildu pikseļi. Tomēr žēl, ka netiek nodrošināts 4x kvalitāti nezaudējošs palielinājums, ko no 200 MP spēj izsūkt Realme. Saulainā dienā var paveikties arī ar 5x, tomēr iesaku tālāk par 2x nedoties, lai nepiedzīvotu vilšanos. Ne velti šis lielums izšķirts arī skatu meklētājā.

Galvenā kamera veido attēlus ar augstu detalizāciju, tomēr var just atšķirīgu pēcapstrādi no pērnā modeļa. Tas tādēļ, ka izmantots cits sensors, attēlu apstrāde un procesors. Krāsas ir diezgan dzīvīgas un reizēm nedabiskas, tomēr tas nav pārmetums, jo Honor pēcapstrāde liekama vienā plauktā ar Samsung, tādēļ atsevišķas krāsas mēdz izcelties. Tas atvieglo instagramistus, jo mazāk būs jāņemas ar filtriem un koši attēli būs uzreiz gatavi sociālajiem tīkliem. Tomēr nedaudz gribas pārmest agresīvo, digitālo saasināšanu, kas īpaši labi redzama dabas detaļās. Diemžēl, tas šķiet solis atpakaļ no veiksmīgā Honor 70 kameru snieguma. Attēlos novērojama arī izteikta (tuvinot) graudainība, kādu nevarēja redzēt pērnajā modelī. Un ja galīgi piekasās, tad pietuvinot, piemēram, koku lapas, pavīd arī hromātiskā aberācija, kas līdz šim šādā cenā bija izskausta. No tās iespējams tikt vaļā, uzņemot pilnus 200 MP, tomēr tad jārēķinās ar ļoti lieliem failiem, ko iesaku izmantot tikai lielformāta drukai. Citādi nav vērts tērēt atmiņu, jo atmiņu kartes Honor 90 neatbalsta.

Uz papīra ultra platleņķa kamera šķiet solis atpakaļ, ja salīdzina ar uzlaboto pērnā modeļa kameru. Tomēr nevajag norakstīt tās spējas pāragri. Galu galā, mega pikseļu skaits neizstāsta visu stāstu. Attēli ir detalizēti un krāsas gandrīz sakrīt ar galveno kameru. Jau atkal šķiet, ka pērnā modeļa krāsas bija kalibrētas līdzvērtīgāk galvenajai kamerai. Stūros attēls nedaudz zaudē asumu un objektu perspektīva ir nedaudz pastiepta, tomēr tas ir tipiski šādai kamerai, šādā cenā. Dinamiskais diapazons ir pietiekams un nav pārspīlēts.

Esmu priecīgs, ka netiek izmantots nekāds makro apendicīts, tā vietā ultra platleņķa kamera tikusi pie auto fokusa, kas ļauj uzņemt kvalitatīvus makro kadrus. Fokusēt var gana tuvu un detaļu ir pietiekami. Ja ieslēgts AI režīms, kameras pašas pārslēdzas uz režīmu, bet var arī manuāli ieslēgt Super Makro režīmu. Iesaku izmantot pēdējo, lai kļūdas dēļ neiegūtu neasu attēlu, kā piemēru bildē.

Honor jau izsenis izmantojis Huawei gadiem loloto nakts fotogrāfijas maģiju. Tā ir arī šogad, tomēr šoreiz mulsina, ka iznākums nav labāks par pērno modeli, bet gluži pretēji spēris pāris soļus atpakaļ. Tādēļ aicinu apmeklēt Honor 70 apskatu, noskrollēt uz nakts kadriem un salīdzināt ar šī gada piemēriem. Runa ir par ultra platleņķa kameru. Pagājušajā gadā palielinātā izšķirtspēja ļāva apvienot pikseļus, kas ļāva ultra platleņķim performēt gandrīz tik pat labi, kā galvenajai kamerai. Šogad attēli tumsā gandrīz nav izmantojami. Varbūt šo var atrisināt ar atjauninājumu, tomēr tas šķiet neloģiski, ja jau reiz bija sasniegts ļoti labs līmenis. Toties galvenā kamera tumšos scenārijos spējīga cīnīties pati bez nakts režīma. Iznākums nav dabisks un ir graudains, tomēr atgūto detaļu ir tik daudz, ka kamera spēj redzēt to, ko cilvēka acs nespēj.

Tomēr, ja paļausies uz galveno kameru, tās spējas iemūžināt urbānas ainiņas ar mākslīgo apgaismojumu apmierinās lielāko daļu lietotāju.

Honor 90 piedāvā trīs dažādus veidus, kā tikt pie bildēm ar izplūdušu fonu. Pirmkārt, galvenais sensors ir tik liels, ka, pietuvinot kameru objektam, var iegūt dabisku dziļumu. Tiesa gan sensors ir tik liels, ka reizēm viss objekts nebūs asumā, bet vairumā gadījumu bildes izskatīsies lieliski. Otrkārt, pieejams portreta režīms, kas mācīts atpazīt cilvēkus. Treškārt, Atvēruma režīms simulē maināmu diafragmas atvērumu un noder tieši objektiem. Par pēdējo režīmu esmu sajūsmā, jo citi ražotāji programmatūrai iemācījuši atpazīt vien cilvēkus, bet Honor tiek galā arī ar sarežģītiem objektiem. Atvēruma režīms ir tas, kas man pietrūkst citu ražotāju viedtālruņos, tādēļ par to uzslava!

Portreta režīms vislabāk strādā ar cilvēkiem. Objekts tiek korekti izrēķināts un fons šķiet nesamocīts. Portreta režīms piedāvā 1x un 2x lielumus.

Īpaši jāslavē pašiņu kamera, kas sniedz vienu no labākajiem veikumiem vidējā klasē. Honor 90 ir arī viens no retajiem, kas vidējā klasē ļauj tikt pie 4K pašiņu video. Tā kā kamera ir ultra platleņķa, pieejami 0.8x un 1x lielumi, lai ietvertu kadrā vairāk ļaužu. Arī portreta režīms nav smādējams.

Lielākoties Honor 90 kameras nepieviļ. Tās vēl aizvien ir vienas no labākajām vidējā klasē un mierīgi varētu būt iekļautas krietni dārgākā ierīcē. Tomēr graudainība attēlos un ultra platleņķa kamera ir solis atpakaļ, ja salīdzina ar pērno modeli. Toties uzlabota pašiņu kamera, kas tiešām ir viena no kvalitatīvākajām vidējā klasē.

Konkurence

• POCO F5 Pro – piedāvā flagmaņu veiktspēju par vidējās klases cenu. POCO piedāvā augstākas izšķirtspējas ekrānu, labāku akumulatora darbību, IP53 šļakstu noturību un nav aizmirsis stereo skaļruņus. Honor atspēlējas vien ar daudz labāku kameru sniegumu.
• Samsung Galaxy A54 – lielākie plusi ir pilnvērtīga IP67 ūdens noturība, stereo skaļruņi, optiski stabilizēta galvenā kamera un ilgs programmatūras atbalsts. Honor 90 pārāks ir kameru departamentā, piedāvā jaudīgāku veiktspēju un daudz ātrāku vada uzlādi.
• Infinix ZERO ULTRA 5G – idejiski ir ļoti līdzīgs, jo arī piedāvā ekrānu ar noliektām malām un 200 MP kameru vidējā klasē, turklāt nav aizmirsti stereo skaļruņi. Infinix trumpis ir vājprātīgā 180 W vada uzlāde. Honor tam liek pretī pārāku veiktspēju un sakārtotāku kameru darbību.
• Nothing Phone (1) – ir pagājušā gada modelis, kas izskatās pārsteidzoši labi arī šogad. Tam ir premium materiālu korpuss, kopumā oriģinālāks dizains, sakārtotāka saskarne, labāka ultra platleņķa kamera, stereo skaļruņi un pat bezvadu uzlāde, ko Honor 90 neprot. Honor piedāvā labāku ekrānu, pārāku kameru darbību, ietilpīgāku akumulatoru un daudz ātrāku vada uzlādi.

Nobeigumā – te ir ko mīlēt, un te ir ko nīst

Savulaik esmu lietojis divus Honor viedtālruņus un mana pieredze ir bijusi diezgan laba. Zīmola prombūtnē manu gīka sirdi nolaupīja citi ražotāji. Nu, kad Honor ir atpakaļ, žēl, ka zīmols nepiedāvā to pašu vērienu, ko agrāk. Vismaz pie mums. Un tomēr, ir dažas pozīcijas, kurās Honor 90 patīkami izceļas. Pirmkārt, dizains. Honor tiešām izdevies atmiņā paliekošs noformējums, turklāt, Honor 90 noteikti ir viens no ergonomiskākajiem viedtālruņiem vidējā klasē. Otrkārt, displejs. Arī ekrāns ir viens no labākajiem vidējā klasē. Treškārt, kameras. Šoreiz mani nenopērk 200 MP kamera, jo megapikseļu skaits ne vienmēr nozīmē labāku kvalitāti, bet kameru kopējās spējas ir tiešām ļoti labas. Jau fakts, ka ar tām gribas bildēt vēl un vēl, ir labs rādītājs. Kā ar kompromisiem? To arī netrūkst. Honor 90 nav saņēmis oficiālu mitruma aizsardzību un norādītu stiklu rūdījumu. Kāpēc vēl aizvien nav izmantoti stereo skaļruņi? Ultra platleņķa kameras sniegums sliktā apgaismojumā ir sliktāks par pērno modeli. Konkurenti izmanto svaigāku veiktspēju un akumulatora darbība ir krietni viduvēja.

Tomēr kopējie iespaidi ir ļoti pozitīvi. Honor 90 domāts smalkas estētikas cienītājiem, kam izcils ekrāns un lieliskas kameras ir svarīgākas par citiem aspektiem. Un protams nevajag aizmirst sentimentālos Huawei fanus, kam ir svarīgi lietot Google servisus. Tie, kas atbilst šīm kategorijām, par Honor 90 būs stāvā sajūsmā.

Iepriecināja

• Smalks un ļoti ergonomisks korpuss
• Viens no labākajiem ekrāniem vidējā klasē
• Aizvien viens no labākajiem kameru sniegumiem vidējā klasē
• Viena no labākajām pašiņu kamerām vidējā klasē, kas prot 4K video

Negāja pie dūšas

• Plastmasas rāmis, nenorādīta rūdījuma aizsargstikls, nav oficiāla IP aizsardzība
• Viduvēja akumulatora darbība
• Kad beidzot Honor piedāvās stereo skaļruņus vidējā klasē, kā konkurenti?
• Ultra platleņķa kameras sniegums vājā apgaismojumā ir sliktāks par pērno modeli