“Bite”: Vēl ir agri runāt par 6G, jo esam tikai 5G ieviešanas sākumā

Tieši pirms gada Bite uzsāka vērienīgu nākamās paaudzes 5G tīkla infrastruktūras attīstību un ieslēdza pirmās 172 5G bāzes stacijas. Gadu vēlāk Bites 5G tīklā darbojas jau 389 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G pieejamību 55 % Latvijas iedzīvotāju.

Par to, kā līdz šim ir veicies ar 5G ieviešanu, ar ko šī tehnoloģija atšķiras no iepriekšējām paaudzēm un kādas ir 5G globālās tendences, pārrunāju ar “Bite” Radiotīkla nodaļas vadītāju Aleksandru Beļajevu.

Kā “Bitei” šobrīd veicas ar 5G izvēršanu?

Pašu pirmo testa 5G bāzes staciju palaidām jau 2019. gadā un kopš tā laika esam strādājuši pie šīs tehnoloģijas ieviešanas. Atceros, ka 2020. gadā ieslēdzām tā saucamo testa klāsteri, kas atradās Rīgas centrā un sastāvēja no 12 5G bāzes stacijām. Pirms gada sākām 5G tīklu saviem klientiem piedāvāt komercrežīmā.

Kopš 2022. gada pārbūvējam tīklu un pārējam no viena telekomunikāciju ražotāja uz citu – no “Huawei” uz “Ericsson”. Principā kopš 2022. gada kopā ar “Ericsson” pakāpeniski ieviešam 5G tīklu visā Latvijā. Te nav runa tikai par mobilo sakaru tīklu, bet gan veselu klāstu ar pakalpojumiem, tarifu plāniem, rūteriem u.c. risinājumiem, kas nodrošina klientam piekļuvi 5G.

Šobrīd tīklā “Bitei” ir 1035 aktīvas bāzes stacijas, no kurām 389 ir aprīkotas ar 5G. Sākotnēji 5G izvērsām pilsētās, kas ir diezgan loģiski un pareizi, jo tur ir lielāks klientu skaits – attiecīgi lielāks mobilo datu patēriņš – 5G ar papildus kapacitāti un ātrumu palīdz uzlabot mobilo sakaru pakalpojumu kvalitāti. Vēlāk 5G iespējas sākām piedāvāt arī lauku apvidos.

Kādas ir galvenās atšķirības un ieguvumi, salīdzinot 5G un 4G standartu? Kā tas ietekmē gala lietotājus?

5G tehnoloģija salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm nodrošina lielāku datu pārraides ātrumu, mazāku aizturi un lielāku kapacitāti, piemēram, 5G ir aptuveni 20 reižu ātrāks par 4G, tādejādi 3 GB HD filmu ļaujot lejupielādēt 25 sekundēs. Te varam runāt ne tikai par cilvēkiem, kuri ikdienā lieto mobilos sakarus, bet arī lietu internetu. Ik gadu pieaug ierīču skaits, kuras ir pieslēgtas pie interneta. Līdz ar to palielinās vajadzība pēc lielākas tīkla kapacitātes, ko sniedz 5G. Šis standarts nodrošina datu pārraides ātrumu līdz 10 Gb/s, kas ne tik tālā nākotnē sasniegs 20 Gb/s. Mazāka aizture nozīmē to, ka tā 5G tīklā varētu samazināties līdz 1 milisekundei.

Kas attiecas uz kapacitāti, te varam runāt par vienu miljonu ierīču uz 1 kvadrātkilometru, ko būs spējīga apkalpot 5G tehnoloģija un to nevar nodrošināt iepriekšējās sakaru paaudzes tehnoloģijas. Kapacitāte šajā gadījumā ir tīkla resurss, kas vienmērīgi sadalīts starp lietotājiem noteiktā teritorijā.

Ko praktiski nozīmē lielāka kapacitāte? Piemēram, pasākumos? Kas tieši tur tiek mainīts?

Ja redzam, ka vietā, kur notiek liels pasākums, piemēram, koncerts, nav atsevišķas bāzes stacijas, mums obligāti tāda ir jāuzbūvē. Liekot bāzes staciju, domājam par tehnoloģijām, frekvenču diapazoniem. Noskaidrojam, cik daudz apmeklētāju plāno ierasties uz pasākumu. Zinot arī to, cik daudz datu viņi patērē, varam sarēķināt sistēmas kapacitāti. Kapacitāte nozīmē, ka jebkurai bāzes stacijai ir noteikts abonentu skaits, ko tā var apkalpot noteiktajā laikā. Zinot apmeklētāju skaitu, viņu patērēto datu apjomu, varam izrēķināt, cik daudz bāzes staciju ir jāsaliek, ar kādām tehnoloģijām tās jāaprīko, cik daudz frekvenču diapazoni ir vajadzīgi. Kā veiksmīgus piemērus varu minēt “Pozitivus” mūzikas festivālus vai grupas “Prāta Vētra” koncertos, kurās uz pasākuma laiku esam uzstādījuši Bites bāzes stacijas.

Kāda ir 5G tīkla frekvenču izmantošanas specifika?

2G, 3G, 4G standartam ir piešķirtas konkrētas frekvences, ar kurām darbojas mobilās ierīces un bāzes stacijas. Ir četras pamatfrekvences, ar kurām šobrīd darbojas 4G tehnoloģija: 800, 1800, 2100 un 2600 MHz joslas. Tā kā šīs frekvences ir aizņemtas ar 4G tehnoloģiju, kas joprojām tiek izmantota diezgan plaši, tad tās pagaidām nevaram atbrīvot izmantošanai ar citām tehnoloģijām, piemēram, 5G. Attiecīgi palaižot 5G tehnoloģiju, bija nepieciešamas jaunas frekvences. Divas pamata frekvences, kas tagad tiek izmantotas 5G tīklam, ir 3.5 GHz un 700 MHz joslas.

Ja runājam par 3.5 GHz, šajā frekvenču joslā signāls izplatās vājāk. Tas nozīmē, ka no vienas bāzes stacijas ir mazāks pārklājuma rādiuss, taču vienlaikus šajā frekvences diapazonā ir ļoti liela kapacitāte, kas ļauj apkalpot vairāk klientu. Attiecīgi 3.5 GHz josla biežāk tiek izmantota pilsētās. Savukārt 700 MHz joslai ir šaurāks spektrs, kas nozīmē mazāku sistēmas kapacitāti. Šī josla biežāk tiek izmantota lauku teritorijās, kur ir mazāks iedzīvotāju skaits vai blīvums. “Bite” izmanto 3.5 GHz joslu pilsētās un 700 MHz lauku apvidos.

Pēdējā laikā arvien vairāk operatoru runā par to, ka slēgs ārā 3G. Kāds tam ir mērķis?

Operatoriem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ēterā darbojas četras tehnoloģijas – sākot no 2G līdz 5G. Kāpēc paturēt visas, ja tās lielākoties piedāvā vienu un to pašu? Principā 4G ir standarts, kas var nodrošināt visus nepieciešamos servisus gan datu pārraidē, gan balss pakalpojumos. Līdz ar to 3G, kas nodrošina tos pašus pakalpojumus, bet ir daudz lēnāks par 4G un 5G, principā vairs nav vajadzīgs. Tāpat 3G paņem gan frekvenču, gan enerģijas resursus. Kad atslēgsim 3G, varēsim atbrīvot frekvences priekš pārējām tehnoloģijām, atbrīvot tīklu no sarežģītām darbībām un samazināt izmaksas.

“Bitei” 3G tīklā šobrīd ir divas frekvenču joslas  2100 MHz un 900 MHz. Rīgā izmantojam 2100 MHz, pārējā Latvijā – 900 MHz. Kad atslēgsim 3G, tad Rīgā 2100 MHz joslu varētu izmantot priekš 4G tīkla, savukārt reģionos – 900 MHz joslu.

Vai pārslēgšanās starp šiem standartiem var ierīcēs radīt kādas problēmas?

Mēs mēģinām turēt visas ierīces 4G vai 5G režīmā. Taču, ja 4G vai 5G signāls nav pieejams, ierīce automātiski pāriet uz 3G. Ja nav 3G, tad pāriet uz 2G. Tāpat nepārtraukti veicam testus. Ja vēlamies tirgot jaunas gala ierīces, piemēram, viedtālruņus vai rūterus, vispirms obligāti jāpārbauda, kā tās darbojas tīklā. Skatāmies, vai ierīces atbalsta visus vajadzīgos frekvenču diapazonus, testējam to darbību no 2G līdz 5G tīklos. Ja redzam, ka ar ierīču uzvedību tīklā ir problēmas, sazināmies ar ražotāju, kas palīdz novērst kļūmi. Tikai pēc tam laižam šīs ierīces pārdošanā.

Paskaidro, ko nozīmē termins “Carrier aggregation”?

Šis termins bija aktuāls saistībā ar 4G. Iepriekš stāstīju par šīm četrām frekvencēm, kuras kā pamatfrekvences iet 4G režīmā. Ir tāda funkcionalitāte mobilajos tīklos, kas ļauj salikt kopā visas frekvences un pārraidīt klientam datu plūsmu nevis vienas frekvences diapazonā, bet gan no visām četrām frekvencēm. Tas ļauj palielināt datu pārraides ātrumu.

5G režīmā šī funkcionalitāte arī ir pieejama, bet ne tik plaši izmantota. Taču tas ir tas, ko noteikti darīsim, ja radīsies situācija, kad būs jānodrošina papildus kapacitāte. Ja redzēsim, ka vidējais lejupielādes ātrums uz vienu lietotāju kritīs līdz kādam noteiktam slieksnim un būs nepieciešami papildus resursi, slēgsim klāt papildus frekvences un pārraidīsim 5G signālu nevis vienā frekvenču diapazonā, bet vairākos.

Runājot par tīkla režīmiem, ir dzirdēts par “5G Standalone” un “Non-standalone” režīmiem. Ko tas praktiski nozīmē?

“Bite” būvē 5G tīklu non-standalone režīmā. Tas nozīmē, ka 5G tīkla darbībai tiek izmantots 4G pamattīkls. Savukārt Standalone režīmā 5G tīkls darbojas pilnīgi neatkarīgi, izmantojot 5G pamattīklu un var strādāt bez 4G tīkla atbalsta.

5G Standalone režīms ar 5G pamattīklu varēs nodrošināt papildus servisus, kuri tagad vēl nav pieejami. Piemēram, balss pakalpojumi 5G tīklā “Voice over 5G” (VoNR/Vo5G).

Pāreja uz 5G Standalone režīmu ir ļoti sarežģīta, dārga un laikietilpīga. No sākuma viss ir jāsaplāno, jāapzina nepieciešamais ierīču skaits, vajadzīgās jaudas. Pēc tam notiek uzstādīšana, testēšana un palaišana. Kad tas ir pabeigts, pamattīklu var laist komerciālajā režīmā ar jaunajiem pakalpojumiem. Domāju, ka paies kādi divi gadi, kamēr “Bite” pāries uz 5G Standalone režīmu.

Aparatūras maiņa “Bites” tīklā – kādi ir ieguvumi no jaunajiem dzelžiem un ar kādiem izaicinājumiem sanāk saskarties maiņas procesā?

Pašreiz nodarbojamies ar radiotīkla aparatūras maiņu. Nākotnē paredzēta arī pamattīkla aparatūras maiņa. “Bites” pamattīkls ir uzbūvēts, izmantojot divu ražotāju aparatūru – “Huawei” un “Ericsson”. Šobrīd esam pārejas procesā uz “Ericsson”.

Veicot radiotīkla aparatūras maiņu, no sākuma bija jāizvēlas tās bāzes stacijas, ar ko strādāsim tuvākajā laikā. Šis ir sarežģīts process, jo bāzes staciju ir ļoti daudz. Pēc tam domājam, kuru aprīkojumu, tehnoloģijas izmantosim, ņemot vērā frekvenču diapazonus, sistēmas kapacitāti. Kad to esam izdarījuši, vēršamies pie projektētājiem, kuri, ņemot vērā aprīkojuma parametrus, izstrādā projektu. Dažreiz vēl papildus ir nepieciešama saskaņošana ar ēkas īpašniekiem vai apsaimniekotājiem. Kad projekts ir izstrādāts, izskatām to, vienojamies ar iesaistītajām pusēm un var uzsākt aprīkojuma nomaiņu. Skatāmies, vai varam vienkārši demontēt “Huawei” aprīkojumu un salikt vietā “Ericsson”. Šis viss process parasti aizņem vairākus mēnešus.

Kas attiecas uz jaunu bāzes staciju uzbūvēšanu – no idejas līdz komerciālai palaišanai var paiet līdz pat astoņiem gadiem. Tas nav saistīts tikai ar sarežģīto konfigurāciju vai projektēšanu. Dažkārt ir grūti atrast piemērotāko vietu bāzes stacijai vai panākt vienošanos ar zemes gabala vai ēkas īpašnieku. Taču, ja viss notiek bez problēmām, jaunu bāzes staciju var palaist arī gada laikā.

Kāpēc izvēlējāties tieši “Ericsson”?

Šajā nozarē pasaulē tagad ir trīs lielie spēlētāji – “Huawei”, “Ericsson” un “Nokia”. Vēl ir arī “Samsung”, taču tas nenodrošina aparatūru 2G un 3G sakaru tehnoloģijām. Tā kā ar “Huawei” sadarbību pārtraucām, paliek “Ericsson” un “Nokia”. Izvēloties partneri, principā izvērtējām visu – jaudas patēriņu, izmaksas, pieredzi, zināšanas, kompetenci, piedāvātos servisus un funkcionalitātes. Lielu lomu arī nospēlēja tas, ka “Bite Lietuva” jau ilgus gadus sadarbojas ar “Ericsson”.

Kādi ir “Bites” tuvākās piecgades lielie mērķi saistībā ar 5G tīkla attīstību?

Ņemot vērā, ka Latvijā ir spēkā investīcijām un attīstībai nedraudzīgs regulējums, kas, mūsuprāt, ir vērsts tieši pret Bite grupu, ar 5G attīstību šobrīd esam tikai paša ceļa sākumā. Par spīti mērķtiecīgai konkurences kropļošanai telekomunikāciju nozarē, gada laikā ar 5G esam aprīkojuši  jau 350 bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka mums, pirmkārt, vēl ir aktīvāk jāstrādā, lai viss tīkls būtu aprīkots ar 5G tehnoloģiju, lai šis pakalpojums ir pieejams visur.

Otrkārt, 5G pamattīkla ieviešana. Tas ir loģisks 5G tīkla attīstības solis, ja gribam nodrošināt papildus servisus un funkcionalitātes, ātrāku datu pārraidi, mazāku aizturi.

Treškārt, lietu internets. Pārsvarā visas tehnoloģijas, ko šobrīd izmantojam, balstās uz 4G tīkla. Taču 5G tīkls arī piedāvā lietu interneta iespējas un dažādus risinājumus, kuri netiek izmantoti 4G režīmā. Šeit ir vieta attīstībai.

Tāpat pasaulē runā par privātajiem 5G tīkliem. Praksē tas nozīmē, ka, piemēram, liela ražotne var izmantot privātu 5G tīklu automatizācijas vajadzībām. Izvērtēsim vai kas tāds varētu būt noderīgs arī mūsu klientiem.