Honor 70 apskats – vienas no labākajām kamerām vidējā klasē

Pagājušā gada beigās aplūkoju Honor 50, ražotāja atgriešanos Eiropā. Nu kārta pienākusi Honor 70, kas atceļojis līdz mūsu platuma grādiem. Jā, nepilna gada laikā ražotājs paspējis izlaist vēl Honor 60 sēriju, tomēr tā palika vien Ķīnas veikalu plauktos, tādēļ par Honor 50 turpinātāju, vismaz pie mums, uzskatīsim tieši Honor 70. Arī šogad sērija sastāv no standarta, Pro un Pro+ versijām. Pie mums gan aktuāla ir tikai standarta versija, tādēļ uzlabotos modeļus šoreiz nepieminēšu. No priekšgājēja Honor 50 atšķirību nav daudz, bet tās ir būtiskas – par puskapeiku uzlabots procesors, uzlabots dizains, palielināts akumulators un krietni augušas kameras. Ražotāja ieteiktā cena gan svārstās no 549-599 eiro, kas Honor 70 padara par vienu no dārgākajiem vidējās klases viedtālruņiem. Apskatā centīšos saprast, vai ierīce spēj attaisnot prasīto cenu.

Tikmēr par pašu Honor varu teikt, ka vienmēr prieks redzēt papildu spēlētājus, kas neļauj iesūnot lielajiem grandiem (khe, khem Samsung un Apple). Kamēr dizains un programmatūra vēl aizvien ir aizdomīgi līdzīga Huawei, visi Google servisi ir pieejami, jo vidējais eiropietis bez tiem neprot dzīvot. Un godīgi sakot, diezgan skaidri manāmās atsauces uz Huawei var radīt nostaļģiju un patiks agrākajiem ražotāja faniem. Nu re, tātad mērķauditorija jau ir skaidra.

Honor 70 tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 12, Magic UI 6.1
• Ekrāns: 6.67 OLED, 1080 x 2400, 20:9 malu attiecība, ap 395 ppi, 107.4 cm², ap 90.8% ekrāna un korpusa attiecība, 1 miljards krāsu, 120Hz ātrā atsvaidze, 1920Hz PWM
• Procesors: Qualcomm Snapdragon 778G+ 5G (6 nm), astoņi kodoli: 1×2.5 GHz Cortex-A78 & 3×2.4 GHz Cortex-A78 & 4×1.9 GHz Cortex-A55, Adreno 642L video apakšsistēma
• RAM: 8*/12 GB
• Atmiņa: 128/256*/512 GB
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac/6, dual-band, Wi-Fi Direct, hotspot, Bluetooth 5.2 (A2DP, LE, aptX HD), NFC, USB Type-C 2.0, 3G/4G/5G
• Papildu: optiskais pirkstu nospiedumu lasītājs zem ekrāna, žiroskops, kompass
• Kameras: aizmugurē: 54 MP, f/1.9, 1/1.49″, PDAF galvenā kamera; 50 MP, f/2.2, 122˚, AF ultra platleņķa kamera; 2 MP, f/2.4 dziļuma sensors; 2x LED zibspuldze; HDR; 4K@30fps, 1080p@30/60fps, gyro-EIS video. Priekšā – 32 MP, f/2.4 pašiņu kamera, HDR, 1080p@30fps, gyro-EIS video.
• Izmēri un svars: 161.4 x 73.3 x 7.9 mm, 178 g
• Akumulators: Li-Po 4800 mAh, 66W ātrā vada uzlāde, sienas lādētājs komplektā
• Cena: ražotāja ieteiktā – 549 (8/128 GB) pusnakts melnajai un smaragda zaļajai versijai; 599 eiro (8/256 GB) pusnakts melnajai un sudraba kristāla* versijai

*testa ierīcei

Smalks un patīkams dizains

Gan jau skatoties Stranger Things jaunāko sezonu, ne viens vien noķēra aizgājušo laiku dežavū tirpas pār muguru. Līdzīga sajūta bija, izpakojot Honor 70. Šogad vairums apskatīto viedtālruņu, sekojuši ābola dizaina diktātam, sānu rāmi, priekšu un aizmuguri atstājot plakanu. Honor 70 korpuss ar atšķirīgu retro smeķi atgādina LG Velvet, Xiaomi Mi Note 10, Samsung Galaxy Note10+ vai kaudzi citu viedtālruņu, kam priekša un aizmugure saņēmusi identisku izliekumu. Jāatgādina, ka visi šie piemēri ir jau trīs gadus veci, tādēļ Honor 70 atstāj tādu patīkamu retro piegaršu. Tomēr tas galīgi nav slikti. Izliektās malas organiski saplūst ar sānu rāmi, padarot šo par vienu no ergonomiskākajām 6.67 collu ekrāna lāpstām plaukstā. Honor 70 ir tikai 178 g viegls, kas, ņemot vērā pieklājīgo izmēru, palīdz ergonomikai. Biju pārsteigts, cik viegli vienā plaukstā noturēt tik gruntīga izmēra aparātu. Par ergonomiku, liela uzslava Honor! Pat ja Honor 70 forma šķiet nedaudz vecmodīga, tā pat patīkami atšķiras uz plakano āboļkopētāju fona.

Testa ierīci saņēmām ar “sudraba kristāla” aizmuguri. Teikšu godīgi, mana piezemētā letiņu gaume šādu smuka mantiņa, karini tik eglītē noformējumu par favorītu neuzskata, bet maigi zaļā vai melnā versija šķiet sasodīti elegantas. Sudraba kristālu noformējums ticis pie rombiem, kas maina krāsu, mainoties apgaismojumam. Tie papildināti ar lāsumiņiem. Priekš manis par daudz elementu, bet zinu cilvēkus, kam tieši šis noformējums makten iet pie dūšas. Kā jau teicu, ir arī vienkāršākas krāsu opcijas (lasi elegantākas). Honor diferencē cenas dažādām krāsu un atmiņu versijām. Žēl, ka smaragda zaļā versija nav pieejama ar lielāko atmiņas versiju, jo šis variants, atšķirībā no “sudraba kristāla”, ir maigi matēts un nekrāj pirkstu nospiedumus. Manuprāt, tas ir visglītākais no piedāvātajiem aizmugures noformējumiem. Toties kameru noformējums kļuvis askētiskāks no pagājušā gada modeļa. Tas vēl aizvien ir visai izbīdīts un liks Honor 70 uz galda gāzelēties, bet daļēji to atrisina komplektā līdzi dotais silikona maciņš.

Spožais rāmis cenšas imitēt alumīniju, tomēr tauste uzreiz to atmasko, jo izmantota plastmasa. Un te mēs nonākam pie dizaina lielākās iebildes – izmantotajiem materiāliem un uzbūves kvalitātes. Cenā, kas gandrīz sasniedz flagmaņu klasi ir grūti pieņemt plastmasas rāmi un nenorādīta rūdījuma priekšas un aizmugures stiklus. It kā ar to būtu par maz, Honor 70 nav ticis pie nekāda IP mitruma sertifikāta. Salīdzinājumam, Xiaomi/POCO/Redmi daudz lētākie vidējās un pat budžeta klases veikumi tikuši pie vismaz IP53 šļakstu noturības. Tādu pašu piedāvā arī Nothing. Bet Samsung un Sony jau piedāvā pilnvērtīgu ūdens noturību lētākos modeļos. Jā, ap SIM kartes atvilktni ir silikona riņķis, tomēr konkurenti liek prasīt vairāk. Citādi, dizains šķiet smalks un ergonomisks.

Lielisks ekrāns ar noliektām malām

Šogad Honor samazinājis jau tā šaurās apmales un padarījis neuzkrītošāku kameras caurumu, kas Honor 50 gadījumā bija paliels un kaitinošs. Honor 70 piedāvā 90.8% ekrāna un korpusa attiecību, kas ir flagmaņcienīgs, augstākais lielums vidējā klasē. Tas panākts ar noliektām ekrāna malām. Jā, diezgan oldskūlīga tendence, toties Honor gana veiksmīgi ticis galā ar mājas darbu, lai noliektās ekrāna malas pārāk nekropļotu attēlu un nereģistrētu liekus pieskārienus ar plaukstu.

Pati matrica ir lieliska. Tā sniedz spilgtu, kontrastainu attēlu ar precīzi kalibrētām krāsām. Skata leņķi ir ļoti labi. Lai gan spilgtums ir pietiekams, lai Honor 70 ekrānu saskatītu ārā, tas ir jūtami tumšāks par POCO F4 vai Nothing Phone (1), bet to par trūkumu neuzskatu, jo vairumā gadījumu viss būs skaidri redzams. Ekrāns ticis pie 120Hz ātrās atsvaidzes, bet tam ir arī vēl kāds triks azotē. Honor 70 piedāvā 1920Hz PMW(Pulse Width Modulation). Kas tas par zvēru? OLED ekrāni, lai sasniegtu lielāku spilgtumu reizēm izmanto zemāku pulsācijas frekvenci, ko vislabāk var pamanīt filmējot. Lai gan acis šo raustīšanos reti uztver, smadzenes gan šos impulsus apstrādā. Tas nozīmē, ka cilvēki ar jutīgākām acīm, no Honor 70 ekrāna nenogurs tik ātri, kā no konkurentiem, kam šī frekvence ir krietni zemāka. Par laimi, man ir tīri laba redze un dižu atšķirību nenovēroju. Bet, iedodot palietot Honor 70, cilvēkam ar jutīgākām acīm, tiešām dzirdēju komplimentu par šo.

Programmatūra ļauj mainīt krāsu temperatūru, pielāgot ātro atsvaidzi vai izpausties vienmēr ieslēgtā ekrāna individualizēšanā.

Ātra un uzticama atbloķēšana

Honor arī šoreiz izmanto optisko pirkstu nospiedumu lasītāju zem ekrāna un pašiņu kameras darbinātu sejas atpazīšanu. Klasisks komplekts, kas strādā godam. Sejas atpazīšana ir pārsteidzoši ātra un strādā tādos leņķos, kas liek apšaubīt tās uzticamību. Tā pat jau vienmēr jāatceras, ka sejas atpazīšanu bez speciāliem sensoriem par biometriski drošu uztvert nevar. Toties pirkstu nospiedumu lasītājs strādā lieliski, ātri un uzticami. Tas atpazīst pirkstu 9 reizes no 10. Tā simetriskais novietojums būs vienlīdz ērts gan kreiļiem, gan labročiem. Šajā departamentā viss kārtībā.

Honor jau atkal aizmirsis par skaņu un vibrāciju

Kamēr gandrīz visi konkurenti prasītajā cenā piedāvā stereo skaļruņus un smalki kalibrētus vibrāciju motorus, Honor spītīgi atsakās piedalīties šajā spēlē. Honor 70 saņēmis tikai vienu mono skaļrunīti, kas apkalpo multimedijus. Jā, tas ir pietiekami skaļš, tomēr skaņas kvalitāte nav no augstākajām. Reizēm pietrūkst basu, reizēm skaņa šķiet plakana. Līdzīgs stāsts ar vibro motoru. Tas padevies skaļš un gandrīz vai nespēj nodrošināt smalku klikšķi. Jāteic, ka Xiaomi šajā ziņā pieradinājis lietotājus pie smalki kalibrētas vibrācijas pat krietni lētākos modeļos. Šī ir liela, cenai neatbilstoša vilšanās.

Palielināts akumulators

No priekšgājēja Honor 50 šī gada akumulators audzis par 500 mAh. Tas ir visai iespaidīgs lēciens. Diemžēl, rekordus Honor 70 akumulators neuzstāda, toties dienas nogrieznī akumulators nepieviļ. Honor programmatūra ilgāku laiku uzrāda pilnu uzlādi, kā konkurenti, bet, sasniedzot 80% robežu, procenti kūst ātrāk par konkurentiem. Tas nozīmē, ka ar manu ikrīta rutīnu, kas citiem viedtālruņiem prasa 7-10%, Honor 70 prasīja tikai 3-5%. Toties šis šķietami lieliskais rezultāts tiek kompensēts, vēlāk, kad procenti sāk kust straujāk.

Kopumā akumulatora darbība nepieviļ, bet arī nepārsteidz. Toties ātrā uzlāde ir augstā līmenī. Vispirms jāpriecājas par dāsno komplektāciju. Bez paša Honor 70 komplektā atradīsi silikona ietvaru un 66W sienas lādētāju. Tas ir dāsni, ja salīdzina ar Samsung, Nothing vai Sony, kas komplektā dod vien vadu vai neko. Lādētājs tiešām ir ātrs un daļēji kompensē akumulatora sniegumu, kas varēja būt par mata tiesu labāks. Uzlādi līdz 50% izdevās veikt mazāk kā 20 minūtēs, bet pilnu piedzīt mazāk kā 40 minūtēs. Lielisks rezultāts!

Laba veiktspēja

Honor 70 darbina tas pats Qualcomm Snapdragon 778G+ procesors, kas darbina arī Nothing Phone (1). Runa ir par jaudīgāko vidējās klases procesoru, ko Qualcomm piedāvā. Čipkopa ir tikai vienu kategoriju zemāk par flagmaņu procesoriem. Sintētiskajos veiktspējas testos gan Honor 70 nedaudz piekāpjas Nothing. Kamēr, testējot vienu kodolu, atšķirība nav liela, tikmēr, testējot vairākus kodolus, Nothing aizsteidzas priekšā par aptuveni 150 punktiem. Protams, var atrast arī līdzīgā vai zemākā cenā jaudīgākus procesorus, bet arī konkrētajam nav ne vainas. Turklāt tā termoregulācija ir krietni pārāka pār flagmaņu procesoriem, un karšanu gandrīz nekad nenovēroju.

Tomēr sintētiskie veiktspējas testi neizstāsta pilnu stāstu. Galu galā, ar tiem ražotājiem iespējams manipulēt, tādēļ par daudz vērtīgāku kritēriju uzskatu ikdienas darbību. Biju patīkami pārsteigts, cik labi Honor izdevies salāgot procesora darbību ar programmatūru. Aplikācijas atveras un ielādējas pietiekami naski. Jā, atšķirība ir jūtama no flagmaņiem, bet arī cena ir krietni zemāka par tiem. 8 GB RAM ir pietiekami, lai aplikācijas nebūtu katru reizi jāatver no jauna, turklāt jāuzteic RAM menedžments, kas godam tiek ar uzdevumu galā.

Arī viss pārējais ir, kā pie cilvēkiem. 256 GB ir gana dāsna atmiņa, tikai jāatceras, ka atmiņu karti Honor 70 neatbalsta. Ar savienojumiem viss kārtībā, GPS strādā bez iebildēm.

Magic UI 6.1 uz Android 12

Magic UI ir saskarne, kas patiks sentimentālajiem Huawei faniem, jo tā veidota, kā laika kapsula agrākām EMUI versijām. Līdzību ir gana daudz. Vienīgi, ka pašā saskarnē neredzēju neko maģisku, ko varētu gaidīt no tās nosaukuma.

Android 12 atnesusi zaļos privātuma punktus, brīžos kad aplikācijas izmanto kameras vai mikrofonus, un palielināmas mapes, kam nu var tikt pie aplikācijām, pat neatverot visu mapi. Citādi vizuālu atšķirību no vecākām Magic UI versijām gandrīz nav.

Saskarne ir ļoti bieza un pilna ar liekprogrammām. Es protams saprotu, ka ražotāji piepelnās, kā māk, tomēr Magic UI liekprogrammu skaits pārsniedz pat līdzšinējo līderi MIUI. Jau uzstādītas Honor pašveidotās aplikācijas, dažādi rīki, Netflix, Booking, TikTok un pat spēles. Krietni par daudz, kā šobrīd būtu pieklājīgi.

Lai gan daļa aplikāciju atvieglotas ar Google veidotajām, Honor pacenties dublēt gandrīz visu. Piemēram, Google asistentu var aizvietot ar nestrādājošu YoYo asistentu.

Patīkami, ka saskarne ir pilna ar niansētām animācijām. Tās kopā ar 120Hz atsvaidzi liek visam izskatīties super plūstoši, pārdomāti, bet arī nedaudz multenīgi. Diemžēl, netrūkst arī pa kādam kaitinošam sīkumam. Piemēram, mājas ekrānā nav iespējams visur tikt pie notifikācijām. To vietā atveras kaitinošais meklētājs. Honor 70 ir tik liels, ka stiepšanās pēc paziņojumu bloka iespējama vien ar divām rokām, izmežģītu īkšķi vai bīstami nožonglētu telefonu. Ir pieejami uznirstošie logi, bet tie nav tik ērti un funkcionāli, kā divas, vienlaicīgi atvērtas aplikācijas. Tā īsti neatradu, kā vienlaicīgi palaist divas aplikācijas vienā ekrānā. It kā šī funkcija esot, tomēr tai nebūtu jābūt pieejamai ar neintuitīviem žestiem. Toties, ja par žestiem, tad, ilgāk paturot atpakaļ žestu var tikt pie īsceļu izvēlnes. Tas ir foršs risinājums, jo vairs netraucē saturam visur esošā sānu paneļa svītra, kas bieži tiek izsaukta nevietā, kā citās saskarnēs. Paziņojumi biežāk lietotajām aplikācijām pienāk laikā, tomēr atsevišķām aplikācijām (piemēram, Slack) varēja novērot visai ilgu paziņojumu kavēšanos vai neparādīšanos vispār.

Kopumā, saskarne ir veikla un atsaucīga, tomēr nomācošais liekprogrammu skaits un augstāk minētie sīkumi var nokaitināt. Pilnai laimei gan gribētu redzēt vismaz kosmētisko remontu saskarnē, kas iekapsulējusies no vecajiem Huawei ziedu laikiem.

Ļoti labas, uzlabotas kameras

Honor mārketings visai lepni daudzina savas kameru spējas. Jāteic, ka šoreiz tas ir tiešām adekvāti. Kameru sniegums ir krietni audzis un Honor 70 tiešām piedāvā vienu no labākajiem kameru sniegumiem vidējā klasē. Honor 70 ir pirmais viedtālrunis, kas ticis pie Sony IMX800 sensora galvenajai kamerai. Tas ir ne vien viens no lielākajiem, kāds vidējā klasē redzēts, bet tam izdevies iesaistīt visus pikseļus ātrākam fokusam. Un tā spējas ir tiešām lieliskas un dažbrīd pat cienīgas stāvēt blakus flagmaņiem. Šogad uzlabota arī ultra platleņķa kamera, kas nu spēj dublēties kā makro kamera. Vienmēr esmu priecīgs, ka ražotāji atmasko nejēdzīgos kameru apendicītus. Jā, viens (dziļuma sensors) vēl ir palicis, bet tā atmešanu atstāsim nākamajam gadam.

Honor 70 piedāvā:

• 54 MP, f/1.9, 1/1.49″, PDAF galveno kameru
• 50 MP, f/2.2, 122˚, AF ultra platleņķa kameru
• 2 MP, f/2.4 dziļuma sensoru
• 32 MP, f/2.4 pašiņu kameru

Aplikācija ir samērā vienkārša, tajā būs viegli orientēties arī citu saskarņu lietotājiem. Vienīgā atšķirība ir kameru pārslēgšanās slēdzis, kas atrodas kreisajā pusē, lietojot tālruni vertikāli vai apakšā, lietojot tālruni horizontāli. Ērtāk tomēr būtu to izvietot apakšā, virs režīmu karuseļa, kā citās saskarnēs. Pieejami arī dažādi papildu režīmi, vienīgi tā arī nesapratu, kādēļ HDR režīms izdalīts atsevišķi, nevis skatu meklētāja augšā, kā citās kameru aplikācijās. Tas nenozīmē, ka Auto režīms neizmanto HDR, gluži pretēji. Vienkārši dižu atšķirību nevarēja pamanīt starp Auto un HDR režīmu.

Honor 70 operē ar vidējā klasē ierastiem lielumiem. Galvenā kamera piedāvā 2x digitālo palielinājumu, kas vairumā scenāriju vismazāk zaudē kvalitāti. Viss pārējais digitālais palielinājums, kas iet virs tā (var sasniegt līdz 10x), ātri kļūst graudains un neass, tādēļ, lai nepiedzīvotu vilšanos, iesaku paļauties uz 0.6x, 1x un 2x lielumiem.

Sony IMX800 tiešām ir liels sensors, kas ievāc iespaidīgu gaismas apjomu patīkami detalizētām bildēm. Tas komplektā ar Honor pēcapstrādi rada lieliskus attēlus. Krāsas ir spilgtas, bet balanss ir pietiekošs, lai, kāda no tām, pēkšņi nešķistu pārlieku pārspīlēta. Tas agrāk bija tipiski Honor pēcapstrādei. Tiesa gan krāsas vienalga šķitīs visai piesātinātas, ja salīdzina, piemēram, ar Sony Xperia dabisko sniegumu, bet tas jau arī ir Honor rokraksts. Diemžēl, galvenā kamera nav tikusi pie optiskās stabilizācijas. Par lielu trūkumu to nevar uztvert, jo vairumā gadījumu, iznākums ir ass, tomēr jārēķinās ar daļu bilžu, kas tomēr var nebūt asumā. Šogad uzlabota ne vien galvenā kamera, bet arī ultra platleņķa. Tā tikusi pie sensora, kas saspiež četrus pikseļus vienā, virtuāli lielā pikselī. Šāds princips jau pasen izmantots galvenajām kamerām, tādēļ jauki redzēt, ka šādā veidā iespaidīgi uzlabota ultra platleņķa kameras darbība sliktā gaismā. Abas kameras kalibrētas līdzīgi. Labā gaismā krāsām atšķirīgu kalibrāciju gandrīz nejūt.

Honor ir mantojis visu to maģiju, ko Huawei agrāk piedāvāja ar nakts režīmu, turklāt tas noslīpēts līdz tādām spējām, ka piķa tumsu kameras spēj padarīt gandrīz par dienu. Jā, tas ir tālu no dabiska snieguma, tomēr iespaidīgi redzēt teju Samsung Galaxy S sērijas līmeni vidējā klasē. Galvenais sensors ir tik liels, ka tas mierīgi var cīnīties pats, bez nakts režīma. Detaļas tiek atgūtas gan ēnās, gan izgaismotās vietas netiek pārblieztas. Īpaši jāuzteic sniegums iekštelpās – kamēr pat dārgāki viedtelefoni mēdz slimot ar akvareļu krāsu sindromu un izteiktu graudainību, Honor piedāvā asas, detalizētas bildes, gandrīz bez grauda. Nakts režīmā graudainība gan parādās un ultra platleņķis visai bieži noķer saules zaķus un citus atspīdumus, bet vienalga Honor 70 gribas kronēt par vidējās klases nakts fotogrāfiju karali! Izcils sniegums! Patiesībā Honor 70 sniegumu gribu pielīdzināt OnePlus 9 Pro sniegumam. Nav slikti, ka šogad vidējā klasē varam tikt pie pagājušā gada flagmaņu snieguma. Tādēļ atļāvos testam izmantot vienu pērkonainu nakti ar piķa melnām debesīm. Un lūk maģisks rezultāts – debesīs atgūtas detaļas, ko cilvēka acs neredz, turklāt tas notiek gan Auto režīmā, gan Nakts režīmā. Iespaidīgi.

Ļāvos eksperimentam. Lūk rezultāts pilnīgi melnai tumsai, kur cilvēka acs neko nevar saskatīt (arī mājas stūri). Jā rezultāts ir graudains un varēja būt asāks, bet, ja šī gada vidējā klasē varam iegūt šādu rezultātu ekstrēmā tumsā, tad es noņemu cepuri inženieru priekšā. Un pat zvaigznes ir redzamas.

Jau jūsmoju par to, ka ultra platleņķa kamera tikusi pie auto fokusa, tātad tā ir izmantojama arī kā makro kamera. Beidzot nav jēga no bezjēdzīgajiem makro sensoriem, turklāt Honor 70 rezultāts būs daudz tīkamāks. Lūk tā ir jātaisa makro bildes!

Honor 70 piedāvā trīs dažādus veidus, kā tikt pie bildēm ar izplūdušu fonu. Pirmkārt, galvenais sensors ir tik liels, ka, pietuvinot kameru objektam, var iegūt jaudīgu dziļumu. tiesa gan sensors ir tik liels, ka reizēm viss objekts nebūs asumā, bet vairumā gadījumu bildes izskatīsies lieliski. Otrkārt, pieejams portreta režīms, kas mācīts atpazīt cilvēkus. Treškārt, Atvēruma režīms simulē maināmu diafragmas atvērumu un noder tieši objektiem. Par pēdējo režīmu esmu sajūsmā, jo citi ražotāji programmatūrai iemācījuši atpazīt vien cilvēkus, bet Honor tiek galā arī ar sarežģītiem objektiem. Par piemēru ņemsim pagrūti izkalkulējamu rudens velti. Objekts tiek precīzi aprēķināts visos gadījumos. Lieliski! Nebrīnieties, ka pēdējā bildē fons ir nedaudz pārspīlēts, pats var kontrolēt digitālās diafragmas atvērumu.

Portreta režīms lieliski spēj aprēķināt cilvēkus. Biju pārsteigts par tā spējām arī tumsā. Piemēram, bārā pie neona izkārtnes var iegūt lieliski izmantojamus portretus. Pašiņu kamera arī ir viena no spējīgākajām vidējā klasē. Attēli ir detalizēti ar nesamocītiem ādas toņiem un labu dinamisko diapazonu. Arī pašiņu kamera spēj tikt galā ar pieklājīgiem portretiem, vienīgi jārēķinās, ka tās spējas krasi krītas, samazinoties apgaismojumam, tehnisko parametru dēļ.

Kopumā par kameru spējām esmu patīkami pārsteigts. Tādos parametros, kā nakts režīms un objekti ar izpludinātu fonu, Honor 70 mierīgi var stāvēt pat blakus dažam labam flagmanim. Lielisks sniegums!

Konkurence

• Nothing Phone (1) – ir šī gada sensācija, ko darbina tāds pats procesors, kā Honor 70. Nothing pieejams pat lētāk par Honor, tam ir oriģināls dizains, premium materiāli korpusā un IP53 šļakstu aizsardzība, stereo skaļruņi, bezvadu uzlāde un patīkamāka saskarne. Honor atspēlējas ar nedaudz ietilpīgāku akumulatoru, dāsnāku komplektāciju un pārāku kameru sniegumu.
• POCO F4 – ticis pie jaudīgākas veiktspējas, spilgtāka ekrāna, stereo skaļruņiem un zemākas cenas. Honor 70 piedāvā ietilpīgāku akumulatoru, bet tā darbības laiks ir līdzīgs POCO, toties Honor kameras ir krietni labākas.
• Sony Xperia 10 IV – ir krietni kompaktāks veikums, kam ir nepārspējama akumulatora darbība, tīra saskarne un viens no retajiem, kas vidējā klasē nemāžojas ar kameru apendicītiem, bet izmanto reālu 2x palielinājuma kameru. Honor 70 atspēlējas ar spilgtāku, ātrās atsvaidzes ekrānu, krietni spējīgāku kameru sniegumu, ātrāku uzlādi, dāsnāku komplektāciju un pat jaudīgāku veiktspēju.
• Samsung Galaxy S21 FE 5G – cena šur tur interneta bodēs noslīdējusi jau līdz Honor 70 prasītajai. Samsung piedāvā jaudīgāku veiktspēju, tuvinājuma kameru dziļuma sensora vietā, bezvadu uzlādi un pilnvērtīgu IP67 ūdens noturību. Honor 70 atspēlējas ar labāku galvenās kameras darbību, daudz ātrāku vada uzlādi un dāsnāku komplektāciju.

Nobeigumā – patīkami pārsteigumi starp kompromisiem

Honor 70 ir interesants vidējās klases piedāvājums, kas spēj pārsteigt gan pozitīvi, gan negatīvi. Pozitīvie aspekti noteikti ir kameru sniegums, kas ir viens no labākajiem vidējā klasē, dāsnā komplektācija ar ļoti ātro lādētāju, patīkamais dizains un tīri labi salāgota veiktspēja ar programmatūru. Virsrakstā pieminētie kompromisi ir izvēlētie uzbūves materiāli (nav norādīts stiklu rūdījums, plastmasas rāmis un IP ūdens aizsardzības trūkums), saskarne, kam prasās pēc kosmētiskā remonta un pievienotās vērtības trūkums. Ļaujiet paskaidrot par pēdējo. Tajos gados, kad Honor piedzīvoja sankcijas, konkurenti naski pārvilināja no flagmaņu klases vidējā klasē tādas ekstras, kā stereo skaļruņus, smalki kalibrētus vibrāciju motorus, IP ūdens noturību un pat bezvadu uzlādi. Honor 70, diemžēl, neko no tā nepiedāvā. Jā, bez šiem komforta nieciņiem var dzīvot, tomēr prasītajā cenā, grūti attaisnot to neesamību, ja reiz konkurenti tos piedāvā.

Tomēr kopējie iespaidi ir labi. Honor 70 noteikti iesaku sentimentāliem Huawei faniem, kas meklē to pašu vērienu vidējā klasē, un tiem, kas meklē vienu no labākajiem kameru sniegumiem vidējā klasē. Un protams, man vienmēr ir prieks redzēt papildu konkurenci, kas neļauj atslābt lielajiem tirgus spēlētājiem.

Riktīgi iepriecināja

• Smalks, plāns, atsevišķos krāsu variantos pat ļoti elegants dizains
• Lielisks ekrāns
• Laba veiktspēja
• Vienas no labākajām kamerām vidējā klasē
• Dāsna komplektācija, ļoti ātra uzlāde

Neiepriecināja

• Plastmasas rāmis, nav Gorilla Glass un oficiāla mitruma aizsardzība
• Nav: stereo skaļruņi, IP mitruma aizsardzība, atmiņu karšu lasītājs, bezvadu uzlāde, ko konkurenti piedāvā
• Saskarne ir pilna ar liekprogrammām un kaitinošiem sīkumiem
• Rupjš vibrācijas motors