Honor 50 apskats – atgriešanās!

Kad Kursora redakcija prasīja, vai vēlos testēt Honor 50, nekavējoties piekritu, jo ar šo modeli Honor atgriežas Eiropā. Šogad esam piedzīvojuši zīmolus, kas pamet viedtālruņu tirgu, tādēļ vienmēr prieks redzēt atgriešanos. Pēdējo reizi ar Honor tikāmies pirms trim gadiem Honor 20 apskatā. Toreiz iespaidi bija tik labi, ka 2019. gada topā Honor 20 kronējām par gada viedtālruni vidējā klasē. Tomēr tad sekoja Trampa sankcijas, kas Huawei un Honor atņēma Google servisus un jebkādu sadarbību ar ASV uzņēmumiem. Pagājušajā gadā,  apskatot Huawei veikumus bez Google, secinājām, ka dzelži ir lieliski, bet, bez Google servisiem, mūsu platuma grādos nav aršana. Tā nu sankciju novārdzinātais Huawei nāca klajā ar plānu, kā vismaz daļai mobilās divīzijas atkabināties no sankcijām – pārdodot apakšzīmolu. Honor jaunais īpašnieks ir Shenzhen Zhixin New Information Technology. Plāns patiešām attaisnojās, jo Honor ir atguvis Google servisus, ieguvis sadarbību ar Qualcomm un drīkst savus tālruņus aprīkot ar 5G.

Tiesa gan, nabas saites pārgriešana pagaidām šķiet tikai formāla. Honor izmanto tās pašas tehnoloģijas, programmatūru un pat darbiniekus, ko Huawei. Tādēļ šobrīd izskatās, ka ražotājs piedzīvo identitātes krīzi. Piemēram, Honor 50 ir gandrīz identisks Huawei Nova 9, bet mēļo, ka Honor Magic 3 sērija, esot bāzēta uz neiznākušās Huawei Mate sērijas. Tas liek apšaubīt sankciju loģiku. ASV senātā ik pa brīdim izskan runas, ka sankcijas tomēr būtu jāpiemēro arī Honor. Ļoti ceru, ka tā nenotiks, jo papildu konkurence vienmēr ir pozitīva. Tikmēr sveicu Honor ar atgriešanos spēlē un metamies Honor atgriešanās apskatā!

Honor 50 tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 11, Magic UI 4.2
• Ekrāns: 6.57 collu OLED, 1080 x 2340, 19.5:9 malu attiecība, ap 392 ppi, 106.0 cm², ap 89.7% ekrāna un korpusa attiecība, 1B krāsu, 120Hz ātrā atsvaidze
• Procesors: Qualcomm Snapdragon 778G 5G (6 nm), astoņi kodoli: 4×2.4 GHz Kryo 670 & 4×1.8 GHz Kryo 670, Adreno 642L video apakšsistēma
• RAM: 6*/8/12 GB
• Atmiņa: 128*/256 GB
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac/6, dual-band, Wi-Fi Direct, hotspot, Bluetooth 5.2 (A2DP, LE, aptX HD), NFC, USB Type-C 2.0, 3G/4G/5G
• GPS: A-GPS, GLONASS, GALILEO, BDS, QZSS
• Papildus: pirkstu nospiedumu lasītājs zem ekrāna, žiroskops
• Kameras: aizmugurē: 108 MP, f/1.9, 1/1.52″, 0.7µm, PDAF galvenais sensors; 8 MP, f/2.2, 120˚, 17mm ultra platleņķis; 2 MP, f/2.4 makro kamera; 2 MP, f/2.4 dziļuma sensors; HDR; LED zibspuldze; video – 4K@30fps, 1080p@30/60fps, gyro-EIS; priekšā 32 MP, f/2.2, 22mm, 1/3.14″, 1080p@30fps video
• Izmērs un svars: 160 x 73.8 x 7.8 mm, 175g
• Akumulators: Li-Po 4300 mAh, 66W ātrā uzlāde
• Aptuvenā cena: ap 500 eiro

*testa ierīcei

Plāns, viegls un elegants dizains

Ārzemju apskatnieki stāsta, ka Honor 50 dizains sakrīt ar Huawei nova 9, jo viedtālruni esot sākts projektēt, kad Honor vēl bija Huawei paspārnē. Godīgi sakot, tas arī izskaidro to nedaudz oldskūlīgo sajūtu plaukstā, ko prezentē Honor 50 dizains. Šogad viedtālruņu modi nosaka ābols – plakani ekrāni un plakanas skaldnes. Honor 50 ir krietni noapaļotāks par konkurentiem. Pat ekrāns ir ar noliektām malām, lai gan šī gada tendence ir atteikties no noliektajām malām. Jā, ir zināma retro piegarša, bet tas arī Honor 50 padara pozitīvi atšķirīgu uz pārējo fona. Noliektās ekrāna malas ļauj iegūt 89.7% ekrāna un korpusa attiecību, kas ir flagmaņcienīgs cipars. Ekrāns nemanāmi saplūst ar tālruņa rāmi. Un te mēs nonākam pie būtiskākā dizaina kompromisa.

Runa ir par uzbūves materiāliem. Kā vienmēr, priekša un aizmugure veidota no stikla. Tomēr ražotājs nav norādījis stikla rūdījumu. Salīdzinājumam, OnePlus Nord2 saņēmis Gorilla Glass 5, bet Xiaomi 11T priekša tikusi pat pie Gorilla Glass Victus. Nākamā vilšanās ir plastmasas rāmis. Lai gan šogad reti var redzēt alumīnija rāmjus vidējā klasē, tomēr tas šķiet trūkums. Vilšanās ir arī mitruma aizsardzības neesamība. Šogad Xiaomi gandrīz visiem vidējās klases tālruņiem piešķir vismaz IP53 šļakstu noturību, bet Sony un Samsung piedāvā jau pilnvērtīgu mitruma aizsardzību. Tātad konkurenti līdzīgā cenā ir krietnu soli priekšā. Par laimi, vismaz SIM karšu atvilktne tikusi pie silikona aizsargjoslas. Lai gan aizmugure izskatās šiki, Honor 50 ir ļoti slidens un krāj pirkstu nospiedumus. Pilnai laimei, gan gribētos korpusā redzēt vairāk matētu virsmu. Daļēji šos kompromisus atsver gumijotais ekrāna aizsargs un komplektā iekļautais silikona maciņš.

Dizaina interesantākā rota ir tā aizmugure. Honor jau iepriekš prasmīgi radījis interesantus aizmugures noformējumus. Arī Honor 50 ticis pie izteiksmīga gaismas spēles noformējuma, turklāt ražotājs piedāvā piecas interesantas krāsu variācijas. Kameru sala ir pamatīga, tā noteikti iedvesmu guvusi no Huawei P50. Kameru bloks izskatās oriģināli un eleganti, bet jārēķinās, ka pat ar silikona maciņu, Honor 50 uz galda nedaudz gāzelēsies. Kopumā, dizaina lielākais pluss ir tā smalkums – tālrunis padevies plāns, viegls un vizuāli elegants, bet pieļautie kompromisi novieto konkurentus labākā pozīcijā.

Lielisks, bet ne ideāls ekrāns

Gribu paslavēt Honor, jo ekrāna matrica ir ļoti acij tīkama. Krāsas ir precīzi kalibrētas, kontrast ir lielisks, spilgtums tiek galā ar vairumu situāciju un mierīgi var stāvēt blakus vidējās klases labākajiem ekrāniem. Vidējā klase šoreiz nav iemesls, lai ekrāna noliektās malas slimotu ar agrākajām kaitēm. Honor meistarīgi ticis galā gan ar to, lai malas pārāk nekropļotu attēlu, gan ar to, lai tās nereģistrē liekus pieskārienus. Tiešām lielisks sniegums. Ekrāna rāmis sānos ir gana šaurs, bet pašiņu kameras pīrsings šoreiz padevies krietni lielāks, kā konkurentiem. Tā novietojums ir centrēts, tādēļ šoreiz tas galīgi nešķiet neuzkrītošs, kāds tas varēja būt, ja kameru iebīdītu kreisajā stūrī. Kameras caurums šoreiz tiešām ir liels, kaitinošs un kontrastē ar kopumā eleganto korpusu. Tas izvietots tik zemu, ka YouTube klipiem pat ar melnām malām, daļa kameras iezogas saturā. Tomēr gribu atgādināt, ka citādi ekrāna kvalitāte ir lieliska. Diemžēl, ir vēl pāris sīkumi, kas kopumā patīkamo ekrāna pieredzi pabojā.

Ekrāns saņēmis 120Hz ātro atsvaidzi un 300Hz pieskārienu reģistrēšanu. Tiesa gan, programmatūra ne visu īsteno pienācīgi. Pēc noklusējuma atsvaidze iestatīta dinamiskajā režīmā. Diemžēl, režīms pienācīgi strādā tikai mājas ekrānos, notifikācijās un aplikāciju krātuvē. Visur citur atsvaidze jūtami krītas un ikdienas pieredze nav konstanti plūdena. Pat nomainot režīmus, buksēšana būs jūtama. Šoreiz nenoslīpētā programmatūra pabojā ļoti labās ekrāna matricas sniegumu. Labi, ka programmatūra piedāvā dažādus pielāgojumus, īpaši jāuzteic plaši pielāgojamais vienmēr ieslēgtais ekrāns.

Zibenīga atbloķēšana

Šogad vidējā klasē visbiežāk redzēti sānā, bloķēšanas taustiņā iestrādāti pirkstu nospiedumu lasītāji. Honor 50 ticis pie optiskā, zem ekrāna novietota lasītāja. Tā priekšrocība ir ergonomika, jo ir ērti pieejams gan labročiem, gan kreiļiem. Lasītājs ir lēnāks par flagmaņiem, bet šķiet ātrāks par Galaxy A sērijā atrodamajiem. Lasītājs pirkstu atpazina 8 reizes no 10. Ja tiek lietota zibenīgā sejas atpazīšana, tad arī divas kļūdainās reizes nepamanīju, jo viena vai otra metode nostrādāja lieliski. Protams jāatceras, ka sejas atpazīšana nav droša metode, ir atkarīga no apkārtējā apgaismojuma un nedraudzējas ar maskām. Ja drošība ir pirmajā vietā, tad pirkstu nospiedumu lasītājs neliks vilties.

Uz skaņu un vibrāciju ietaupīts

Lai baudītu medijus, nepietiek tikai ar ļoti labu ekrānu. Honor 50 tādu tiešām piedāvā, tomēr pilnīgam multimediju sniegumam būtu vajadzīga arī lieliska skaņas kvalitāte. Honor 50 cena sasniedz vidējās klases griestus un atsevišķos interneta veikalos cena jau iekāpj flagmaņu klasē. Diemžēl, Honor 50 ir viens no retajiem vidējā klasē, kas piedāvā niecīgu mono skaļrunīti. Skaņa ir plakana un krietni iepaliek konkurentiem ar stereo skaļruņiem. 3.5 mm austiņu ligzda arī nav radusi vietu. Šogad vidējā klasē krietni uzlaboti vibrāciju motori. Šī ir vēl viena sfēra, kurā Honor 50 sniedz cenai neatbilstošu sniegumu. Motors kalibrēts rupji un strādā skaļi. Tagad saprotams, kādēļ smalkas vibrācijas nav integrētas saskarnē, jo Honor 50 motors tādas vienkārši neprot. Xiaomi un OnePlus šajā ziņā izgriež pogas Honor.

Plāns akumulators, izcila uzlāde

Honor 50 ir tikai 7.8 mm plāns, noapaļotās malas optiski padara tālruni vēl plānāku. Tas sniedz eleganti smalku sajūtu plaukstā. Likumsakarīgi, ka akumulatora ietilpība ir atbilstoša šim plānumam. Honor 50 saņēmis Li-Po 4300 mAh akumulatoru, kas šogad jau skaitās mazāk kā konkurentiem. Piemēram, Xiaomi 11T, kam cena grozās aptuveni tur, kur Honor 50, saņēmis 5000 mAh. Tomēr jāteic, ka Honor izdevies optimizēt akumulatora darbību tā, ka dienu vienmēr izdevās izvilkt, bet neceriet uz divu dienu darbību. Programmatūra gan izspēlē interesantu triku, novelkot pēc iespējas ilgāk 100% atzīmi, bet pēc tam straujāk brucinot pārējos procentus. Tātad manu ikrīta rutīnu, kas konkurentiem noēd pat 7%, Honor 50 reizēm pabeidza ar 100%, bet pēc tam procenti kusa straujāk par konkurentiem. Kopumā par akumulatora darbību gribu teikt, ka tā ir par kripatu švakāka, kā konkurentiem, bet dienu mierīgi varēs izvilkt. Tā ka šeit sūdzību nav.

Patīkami, ka Honor komplektā iekļāvis vienu no ātrākajiem lādētājiem vidējā klasē – 66W. Tas arī atspēko to akumulatora kripatu, kas nedaudz iepaliek konkurentiem. Tikai jāatceras, lai pamatīgais lādētājs vienmēr būtu pie rokas. Šajā departamentā sūdzību nav.

Veiktspēja uzdod jautājumus

Agrāk Honor piedāvāja spējīgākos Kirin procesorus, piedāvājot flagmaņu veiktspēju par vidējās klases cenu. Šodien, kad Honor atdalījies no Huawei, veiktspējā sadarbība veidota ar Qualcomm. Šie procesori komentārus neprasa, tomēr cena un konkrētās čipkopas izvēle gan. Honor 50 izmanto Qualcomm Snapdragon 778G procesoru, kas lielisku darbību parādīja Xiaomi 11 Lite 5G NE mikro apskatā. Tiesa gan tas ir par 150 eiro lētāks viedtālrunis. Labā ziņa, ka veiktspējas testos Snapdragon 778G ir aptuveni tur pat, kur Mediatek Dimensity 1200, kas darbina Xiaomi 11T, kas ir tiešais konkurents Honor 50. Bet tas arī nozīmē, ka šī vairs nav flagmaņu veiktspēja, kā Honor spēja piedāvāt agrāk. Procesors ir tipisks vidējās klases piemērs, aplikācijas atveras veikli, GPS un citi savienojumi strādā pārliecinoši, vienīgi grafiskā veiktspēja jūtami atpaliek no flagmaņiem.

Prasītajā cenā piedāvātā 128 GB un 6 GB RAM atmiņa jau šķiet uz knapo pusi. Tomēr plika veiktspēja nepastāsta pilnu stāstu. Jautājums, kā komponentes sadarbojas ar programmatūru? RAM menedžments ir pārāk agresīvs, apjomīgā saskarne ir ēdelīga, tādēļ pat ar 6 GB RAM aplikācijas pārāk bieži jāielādē no jauna. Tā noteikti nav cenai atbilstoša pieredze. Pat aizverot visas aplikācijas, brīvi pieejami vien zem 3 GB RAM. Vēlāk, atverot aplikācijas un pārslēdzoties starp tām, vienalga tās tiks ielādētas no jauna. Jācer, ka kāds atjauninājums šo var salabot, tikmēr veiktspējai prasītajā cenā grūti konkurēt ar citiem ražotājiem.

Magic UI pietrūkst maģija

Tie fani, kas pārdzīvoja, ka Huawei sankcijas liedza izvēlēties ražotāja viedtālruņus, jutīsies priecīgi, ka Magic UI ir ļoti daudz atsauču uz EMUI. Sajūta gan ir tāda, ka saskarne ir iekonservējusies vecajos laikos un vēl pagaidām nav tikusi līdz šodienai, nesot līdzi arī vecās kaites. Piemēri ir dažādi kaitinoši sīkumi, ko citas saskarnes jau kādu laiku sakopušas. Piemēram, visas ikonas nav vienādā formā, ir ļoti daudz liekprogrammu un trūkst kaut vai tāds sīkums, kā paziņojumu izsaukšana jebkur mājas ekrānā. Garas formas tālruņos ir neērti aizstiepties līdz augšai, turklāt tas veicina risku tālruni nomest. Gandrīz izmežģīju galvu, meklējot, kā vienā ekrānā darbināt divas aplikācijas. Tam jau nu gan būtu jābūt intuitīvi pieejamam. Labā ziņa, ka ar Google servisiem te viss ir kārtībā.

Magic UI piedāvā ļoti daudz liekprogrammu, gan tādu, kas dublē Google, gan tādas, kas dublē Huawei aplikācijas. Piemēram, Honor Device Clone ir gandrīz identiska Huawei Phone Clone. Arī ikona šķiet izmainīta tikai ķeksīša pēc. Līdzīgi kā dizainā, arī saskarnē vērojama identitātes krīze, jo Honor nekur tālu no Huawei nav ticis. Ikdienā, mājas ekrāns, paziņojumu bloks šķiet pārdomāts. Tomēr atliek tikai ieiet iestatījumos, kad kadru kritums un citi sīkumi nodod, ka saskarne ir ne tikai vecmodīga, bet arī sasteigta un nenoslīpēta. Par laimi, Magic UI ar paziņojumiem viss ir kārtībā. Saskarne paziņojumus parāda laikā un neignorē, kādu aplikāciju, kā MIUI gadījumā. Plaukstas var priekā klapēt Google aplikāciju fani (visticamāk vairums mūsu platuma grādos), visi servisi strādā. Testa laikā piedarbināt neizdevās tikai divas aplikācijas – Rīgas Satiksmes jauno aplikāciju un Huawei Health. Par pēdējo esmu pārsteigts, lai gan tā atrodama Google Play veikalā, uzinstalēt to nebija iespējams un Honor alternatīvu nepiedāvā. Iespējams, tā ir maksa, lai tiktu pie Google servisiem, bet tad izvāciet Huawei Health no Play veikala!

Saskarnes labā puse sastāv no niansētiem iestatījumiem, pielāgošanas iespējām, lieliski izstrādātas žestu vadības, tumšās tēmas un citām funkcijām, kurām nu jau šo gadu laikā pievilkušās arī citas saskarnes. Diemžēl, ir sajūta, ka saskarne ir bijis pēdējais, par ko Honor aizdomājies, uzņemot jauno kursu. Protams, sajūsma par to, ka Honor ir atgriezies, mazliet šo vilšanos mīkstina, bet tikai mazliet, jo nenoslīpētā programmatūra šoreiz pabojā gan veiktspēju, gan lieliskā ekrāna pieredzi.

Labas kameras ar apendicītiem

Lai izprastu Honor 50 kameru izvēli, neliels ieskats vēsturē. Honor 20 prezentēja aizmugures sistēmu ar labu galveno sensoru, ultra platleņķi, dziļuma sensoru un kā viens no pirmajiem izmantoja makro kameru. Šo trīs gadu laikā gan pēdējie divi pierādījuši, ka tiek pievienoti vien ķeksīša pēc. Honor 30 pie mums neatceļoja sankciju dēļ, bet kameru attīstība bija ievērojama – uzlabots galvenais sensors un bezjēdzīgā makro kamera aizstāta ar 5x periskopa kameru, kas vidējā klasē vēl aizvien ir reti sastopama inovācija. Tādēļ Honor 50 kameru izvēle šķiet solis atpakaļ, jo no optiskās tuvināšanas ražotājs ir atteicies, bezjēdzīgā makro kamera ir atpakaļ un uz papīra ultra platleņķa kamera ir švakāka par Honor 20 piedāvāto. Tiesa, ja neskaita smalku tuvināšanas triku neesamību, tad Honor 50 bildē tīri pieklājīgi.

Honor 50 saņēmis:

• 108 MP, f/1.9, 1/1.52″, 0.7µm, PDAF galveno kameru
• 8 MP, f/2.2, 120˚, 17mm ultra platleņķa kameru
• 2 MP, f/2.4 makro kameru
• 2 MP, f/2.4 dziļuma sensoru
• 32 MP, f/2.2, 22mm, 1/3.14″ pašiņu kameru

Kameras aplikācija ir vienkārša un lakoniska, tā gandrīz nav mainījusies no agrākiem laikiem. Vienīgā atšķirība, ka pārslēgšanās starp kamerām tagad novietota labajā sānā. Tā ir ergonomiska pozīcija labročiem, ja fotogrāfē vertikāli.

Galvenā kamera piedāvā digitālo palielinājumu līdz 10x. Arī konkurenti piedāvā tādu pašu, tomēr jāteic, ka šoreiz 5x un 10x palielinājums iznāk daudz graudaināks un neasāks par Xiaomi 11T, kam uz papīra ir tāds pats galvenais sensors. Tādēļ šoreiz iesaku uzticēties tikai ierastajiem 0.6x, 1x un 2x (vienīgais digitālais palielinājums, kas diži nezaudē kvalitāti).

Galvenā kamera strādā ļoti pieklājīgi. Detaļu ir gana daudz, dinamiskais diapazons pietiekami plašs un graudainību nejūt. Krāsas ir diezgan piesātinātas, tomēr var just, ka pēcapstrāde ir attīstījusies un noteikti nav vairs tik multenīga, kā agrākiem Honor. Šoreiz ēnas ir nedaudz kontrastainākas, kā citiem. Tas noteikti nav pārmetums, jo komplektā ar krāsu kalibrāciju tas pat bildēm piešķir dabiskāku, bet par puskripatu piesātinātāku skatu. Kopumā galvenās kameras sniegums ir cenai atbilstošs un ļoti patīkams. Pārsteidzoši, ka Honor 50 spēj uzņemt attēlus iekštelpās gandrīz bez graudainības. Pat dārgākiem tālruņiem bieži tas nav pa spēkam. Vienīgais trūkums, ka optiskās stabilizācijas trūkums novērojams fotografējot kustīgus objektus vai tumšākā vidē. Tas nozīmē, ka mājdzīvnieki reti būs asumā. Ja galvenās kameras spējas vērtējamas virs vidējā, tad ultra platleņķa kamera performē zem vidējā. Detaļu nav daudz, objekti tiek kropļoti, jūtami pietrūkst asums un krāsas kalibrētas atšķirīgi. Ultra platleņķa kamera izmanto vairāk zilos toņus. Lai to parādītu, par piemēru ņemsim sniegotu dienu.

Galvenais sensors ir pietiekami liels, lai pats par sevi varētu cīnīties ar sliktas gaismas apstākļiem. Reizēm pat nav vajadzīgs nakts režīms, lai rezultāts būtu lietojams. Jau minēju, ka iekštelpās, kur konkurenti nereti buksē, Honor 50 galvenā kamera rada lielisku rezultātu. Tumšā vidē Auto režīmam gan ir tieksme pārgaismot gaišās vietas, tomēr detaļas var atgūt ar nakts režīmu. Lai gan sajūtu līmenī nakts režīms nav piedzīvojis dižu attīstību, tomēr tas ir pietiekami meistarīgs, lai būtu vienā līmenī vai pat nedaudz virs konkurentiem. Vienīgā vilšanās, ka režīms nav pieejams ultra platleņķa kamerai, kas tās sniegumu vēl vairāk pazemina. Gandrīz jebkurš konkurents piedāvā nakts režīma glābšanas riņķi arī ultra platleņķim.

Ko es domāju par makro kameru? Bezjēdzīgi, bezjēdzīgi, bezjēdzīgi! Neliela piešprice ultra platleņķa kamerai ļautu uzņemt labākus attēlus. Notrāpīt attālumu līdz objektam ir praktiski neiespējami, tādēļ asums būs loterija. Xiaomi 11T piedāvā vienu no retajām makro kamerām, kas tiešām spēj tikt galā ar šo uzdevumu, bet jautājums, vai šādām bildēm vispār vajag atsevišķi izšķirtu kameru, paliek aktuāls. Atstāj komentāros, ko par šo domā!

Ceturtā aizmugures kamera atbild par izpludinājumu fonā. Arī bez tās varētu iztikt, jo programmatūra un dati no citām kamerām paveic to pašu, ko dziļuma sensori, tomēr tās rezultāti ir daudz uzskatāmāki par makro kameras izgāšanos. Aplikācija piedāvā divus režīmus – portreta režīms piemērots cilvēku fotografēšanai, bet atvēruma režīms simulē diafragmas dažādus atvērumus un būs piemērotāks priekšmetu bildēšanai. Galvenais sensors ir pietiekami liels, lai, pietuvinot kameru objektam, iegūtu dabisku dziļuma efektu. Ja ir pietiekami labs apgaismojums, objekts tiek gana labi izkalkulēts. Žēl tikai, ka pazudusi iespēja mainīt izpludinājumu pēc attēla uzņemšanas, vecāki Honor tādu piedāvāja. Kopumā, gan digitālais risinājums, gan analogais (pietuvinot kameru) performē līdzīgi. Šeit viss ir kārtībā.

Īpaši jāuzteic pašiņu kamera, kas ir viena no labākajām par prasīto cenu. Attēlos ir pietiekami daudz detaļu un dinamiskais diapazons ir pietiekams, lai cīnītos pat ar dažu labu flagmani. Portreta režīms lieliski spēj izkalkulēt objektus.

Kopumā, galvenā aizmugures kamera ir lieliska, ar spējām sliktā apgaismojumā arī viss kārtībā un pašiņu kamera arī ir līmenī. Diemžēl, ultra platleņķa kameras viduvējais sniegums pieviļ un makro un dziļuma sensoru apendicīti ir atsauce uz 2019. Dārgie ražotāji, sarunāsim tā, ka apendicītu tendenci atstājiet šajā gadā, bet nākamgad vairs tā nemāžojieties! Galu galā, tas pabojā iespaidu par kopumā tīri labām kamerām.

Konkurence

• Xiaomi 11T – maksā aptuveni tik pat, cik Honor 50. Xiaomi izmanto Gorilla Glass aizsargstiklu un ticis pie IP53 šļakstu aizsardzības, kas tā uzbūvi novieto augstāk par Honor 50. 11T piedāvā krietni ietilpīgāku akumulatoru un ekrānu ar konstantāku ātro atsvaidzi. Arī Xiaomi kameras atsevišķos scenārijos performē labāk par Honor. Šoreiz ir maz iemeslu, kādēļ izvēlēties Honor 50 par labu Xiaomi 11T.
• Xiaomi 11 Lite 5G NE – ir viens no plānākajiem viedtālruņiem tirgū, sniedzot līdzīgu plānu elegantu dizainu, kā Honor 50. Xiaomi gan uzbūvē izmanto Gorilla Glass aizsargstiklu un piešķir oficiālu šļakstu noturību. Xiaomi piedāvā stereo skaļruņus, tādu pašu veiktspēju un par 150 eiro zemāku cenu. Honor 50 atspēlējas ar nedaudz ietilpīgāku akumulatoru, ātrāku uzlādi, ātrāku atsvaidzi un zem ekrāna novietotu pirkstu nospiedumu lasītāju. Kādam patiks ekrāna noliektās malas, bet vai tās ir 150 eiro vērtas atšķirības?
• OnePlus Nord 2 – arī nav saņēmis IP reitingu, bet Nord 2 vismaz izmanto Gorilla Glass aizsargstiklus. OnePlus veiksmīgāk sakārtojis programmatūru un saskarne ir krietni sakarīgāka, piedāvā stereo skaļruņus, optisko stabilizāciju, nedaudz ietilpīgāku akumulatoru un nedaudz jaudīgāku veiktspēju. Honor šoreiz ir maz, ar ko atspēlēties.
• Samsung Galaxy A52 – maksā par 200 eiro mazāk par Honor 50, bet spēj piedāvāt optiski stabilizētu galveno kameru, pilnīgu IP67 ūdens noturību, stereo skaļruņus un ietilpīgāku akumulatoru. Honor 50 pārspēj ar stikla aizmuguri, ātrākas atsvaidzes ekrānu un krietni ātrāku uzlādi.
• POCO F3 – ir viens no labākajiem šī gada cenas/ieguvuma piemēriem. F3 piedāvā flagmaņu veiktspēju, stereo skaļruņus, ietilpīgāku akumulatoru, IP53 šļakstu aizsardzību par vismaz 100 eiro zemāku cenu. Honor 50 piedāvā daudz labāku kameru sniegumu un daudz ātrāku uzlādi. Vai tas attaisno cenu?

Nobeigumā – sasteigtā atgriešanās

Kamēr veidoju Honor 50 apskatu, decembra sākumā jau tika izziņots Honor 60. Tas parāda, ka ražotāja nodomi ir nopietni un uzlaboto modeli varēsim gaidīt nākamā gada sākumā. Honor atkabināšanās no Huawei vainagojusies ar to, ka ražotājs jau paspējis aizsteigties priekšā bijušajam mātes uzņēmumam Ķīnā. Kamēr Honor starptautiskos tirgos uzrāda milzīgu pārdošanas apjomu kāpumu, gribu apsveikt ražotāju arī ar atgriešanos pie mums! Papildu konkurence neļauj gulēt uz lauriem lielajiem vaļiem. Tomēr tieši konkurence var pabojāt Honor 50 atgriešanās prieku, jo viedtālrunis šķiet nedaudz vecmodīgs. Tam būs pagrūti konkurēt, kamēr Honor neatrisinās pāris eksistenciālus jautājumus – identitātes krīzi, pagaidām ceļš diži prom no Huawei nav aizvedis; uzbūves kvalitāte konkurentiem piedāvā labākus materiālus un vismaz oficiālu šļakstu aizsardzību; stereo skaļruņi ir tikai viens no nieciņiem, kam jābūt katrā šī gada vidējās klases viedtālrunī; cena vairs nav tik konkurētspējīga, kā agrāk.

Honor 50 patiešām šķiet nedaudz sasteigts, lielākās iebildes ir pret programmatūru, kas ietekmē arī dzelžus, kam patiesībā nav ne vainas. Kāds tad ir sausais atlikums? Honor 50 ir elegants, smalki veidots tālrunis. Ekrāns ir lielisks, bet noliektās malas liekas nedaudz vecmodīgas. Ja popmūzikā var būt atsauces uz astoņdesmitajiem un deviņdesmitajiem, tad noliektās ekrāna malas nosaukšu par retro vai vintāžu, nevis par trūkumu. Tomēr ekrāna kameras pīrsings šķiet pārāk liels, lai gan tajā slēpjas cenā viena no labākajām pašiņu kamerām, un nenopulētā programmatūra, kas nepiedāvā konstanti plūdenu pieredzi. Un tā var turpināt par gandrīz jebkuru departamentu. Veiktspēja ir laba, bet šādā cenā pieejami jaudīgāki risinājumi, turklāt programmatūra jau atkal nepalīdz. Lai gan konkurenti piedāvā ietilpīgākus, akumulators dienas nogrieznī padara darbu, uzlāde ir super ātra. Galvenā un pašiņu kameras ir lieliskas, bet dziļuma un makro apendicīti ir solis atpakaļ pat pašam Honor.

Lai gan atradu gana daudz, kur piesieties Honor 50, sveicu ražotāju atpakaļ mūsu platuma grādos! Tikko izziņotie Honor 60 šķiet, ka atrisina daļu no Honor 50 negludumiem. Arī Honor Magic sērija šķiet ļoti aizraujoša. Tādēļ aplausi un fanfaras par atgriešanos, bet turpmāk gaidīsim no “jaunā” Honor nedaudz saķemmētākus produktus, jo jākonkurē ar pretiniekiem, kam izdevies apdzīt kādreizējo cenas/ieguvuma līderi.

Iepriecināja

• Hip, Hip, Urrā! Honor ir atpakaļ, turklāt ar Google servisiem
• Smalks, plāns, elegants dizains
• Lielisks ekrāns ar retro noliektām malām
• Pieņemams akumulators, viena no ātrākajām uzlādēm klasē
• Galvenā aizmugures un pašiņu kameras ir lieliskas

Neiepriecināja

• Ļoti slidens korpuss, bez Gorilla Glass aizsardzības, plastmasas rāmis, nav oficiāla šļakstu aizsardzība
• Programmatūrai prasās pēc smilšpapīra
• Pašvaks mono skaļrunis, cenai neatbilstošs vibrāciju motors
• Viduvēja ultra platleņķa kamera bez nakts režīma, dziļuma un makro apendicīti
• Šādā cenā grūti konkurēt