Kad es pirms diviem gadiem nopirku savu pirmo elektroauto un aizsāku šo lietotā elektroauto eksperimentu, biju izlēmis absolūti caurspīdīgi jūs informēt par visiem priekiem un bēdām ar kurām saskaršos braucot ar šo auto. Un man ir prieks, ka šajā seriālā šo divu gadu laikā ir sanācis apskatīt teju visus galvenos ar šāda auto iegādi un ekspluatāciju saistītos jautājumus. Nevarētu gan teikt, ka saturs nācis grūti, jo ar šo auto es braucu ikdienā un manā mājsaimniecībā tas ir vienīgais auto.
Protams, var teikt, ka ar tik mazu akumulatoru aprīkotu elektroauto būtu jābraukā tikai pa pilsētu un šādos apstākļos tik tiešām tas var būt ļoti lēts un ērts pārvietošanās līdzeklis. Tomēr reālajā pasaulē mēs tomēr mašīnas pērkam tāpēc, lai tās mūs ved tad kad un tur kur vajag. Ar šo auto, lai arī pārsvarā apgrozos pa Rīgu, kur dzīvoju, tomēr vismaz vasaras mēnešos regulāri braucu arī pa visu Latviju. Esmu bijis īsākos un tākākos braucienos arī pa Igauniju un Lietuvu. Tomēr jau kopš auto iegādes brīža man bija padomā arī kāds dullāks eksperiments un beidzot es to realizēju!
Ar elektroauto uz Krakovu
Jā, jā, tu izlasīji pareizi – es iepriekšējā nedēļas nogalē ar šo auto testa nolūkos aizbraucu uz Krakovu. Sestdien agri no rīta startēju no Rīgas, vēlu vakarā biju Krakovā. Tad piecas stundas miega un braucu atpakaļ uz mājām.
Protams, protams, tūlīt te saskries komentētāji, kas teiks, ka tas ir neprāts un ar šādu tosteri taču vajag braukāt tikai pa pilsētu. Vasarā. Tomēr es vēlreiz uzsvēršu vienu, manuprāt, ļoti loģisku lietu – šis ir parasts nevis specializēts (sporta, bezceļu utt.) auto, kas pat lietots man izmaksāja diezgan ievērojamus 15 tūkstošus eiro un tāpēc ir tikai saprotami, ka es to vēlos izmantot visiem maniem braucieniem. Galu galā tas ir parasts auto un tam ir jāpilda tā galvenā funkcija – pārvietot mani no punkta A uz punktu B. Es uzskatu, ka ir stulbi pirkt un uzturēt vienu auto pilsētai, otru ceļojumiem un vēl trešo braukšanai mežā. Bet sakot to, protams, ļoti labi apzinos, ka tālie braucieni totāli nav šāda auto stihija un citi dārgāki un lielākiem akumulatoriem aprīkoti elektroauto šo maršrutu spēs veikt īsākā laikā, lētāk un ar mazāku čakaru. Šo rakstu aicinu lasīt kā pieredzes stāstu par uzlādes niansēm ceļā uz Krakovu un nevis tik ļoti cepties par to, cik ilgs un čakara pilns bija šāds brauciens ar šo konkrēto auto. Lai gan.. es gan aizbraucu, gan arī veiksmīgi atbraucu tos kopā aptuveni 2000 km un nekas slikts man nenotika. Viss ir galvā.
Mana pieredze ar A Better Routeplanner (ABRP) rīku
Jāsaka, ka pēdējās dienās pirms izbraukšanas mani pārņēma mērens stress par to, vai es vispār varēšu Polijā atrast lādētājus un tiem veiksmīgi pieslēgties. Ar savu auto es labos apstākļos varu nobraukt kādus varbūt 170-190 kilometrus, taču reāli man ir jāplāno uzlādes ik pēc kādiem 100-130 kilometriem, lai man būtu iespēja aizbraukt līdz citam lādētājam, ja nu kaut kādu iemeslu dēļ ir problēmas ar pirmo. Un Polija, zini, ir liela valsts un nav tā, ka tur ir lādētāji ik uz soļa kā pie mums mazajā Latvijā.
Tieši tāpēc es šoreiz izlēmu nopietnāk padarboties ar A Better Routeplanner (ABRP) elektroauto uzlāžu/navigācijas rīku. Es ar to jau mazliet iepazinos pagājušajā vasarā, kad braucu uz Lietuvu, taču tikai šajā Polijas braucienā beidzot izmantoju pilnas šī rīka iespējas.
Es runāju par automātisku mašīnas datu nodošanu ABRP, lai rīks varētu reālā laika režīmā plānot uzlādes. Tādiem mazu akumulatoru auto kā manējais, šī ir ļoti svarīga funkcija. Paldies, Endijam par to, ka pēdējā brīdī pirms manas izbraukšanas varēju no viņa aizņemties ar ABRP saderīgo vLinker MC+ OBD adapteri un braucienā šis izrādījās ļoti svarīgs moments. Pasūtīšu šādu adapteri arī pats sev.
Tas darbojas tā, ka iespraužam mašīnas OBD portā šo adapteri un tam ar Bluetooth pieslēdzamies ar mobilo telefonu uz kura uzstādīta ABRP lietotne (un nopirkts Premium pakalpojums par kādiem 5 eiro mēnesī). Tādējādi ABRP teju reālā laika režīmā saņem no mašīnas informāciju par akumulatora uzlādes līmeni un var precīzi palīdzēt aprēķināt nākamo uzlādes punktu. Tā kā manam auto ir Apple CarPlay/Android Auto atbalsts, tad multimediju displejā varu palaist ABRP lietotni un izmantot to kā navigācijas rīku ar ērto papildus bonusu – redzēt ne tikai auto uzlādes līmeni, bet arī provizorisko uzlādes līmeni galamērķī. Un tādam pavecākam auto, kā manējam, tas ir vienkārši WOW ieguvums. Jo beidzot man nav galvā visu jākalkulē vai es aizvlikšu līdz galamērķim un pēc procentiem tagad vienkārši redzu vai esmu sācis braukt efektīvāk, vai tieši pretēji – auto sācis patērēt vairāk enerģijas. Ja pa pilsētu tas nav tik vajadzīgs, tad pat tepat pa Latviju braukājot šāda informācija man lieti noderēs. Īpaši ziemā.
Vispār jāsaka, ka ABRP ļoti labi darbojas arī kā parasts navigācijas rīks pat bez vispār baterijas lietām un tā mani bez problēmām izveda cauri visam šim ceļojumam un īpaši noderēja Varšavā. Tāpēc malači šī rīka veidotāji, ka ne tikai uzlāžu plānošana ir forši realizēta, bet nav piemirsts arī par navigācijas funkciju.
ABRP mēs varam ļoti ērti izmantot arī no datora tīmekļa pārlūka un pirms brauciena es veltīju vairākas stundas (kā vēlāk izrādījās, veltīgi), lai maksimāli precīzi izplānotu manas uzlādes vietas. Bet, nu, aptuvenā ideja ir skaidra – ar manu auto šāds ap 1000km ceļš būs ilgs un tā gaitā būs jāveic 7-10 uzlādes. Izklausās daudzsološi, vai ne?
Pirms Polijas ir Lietuva
Pirms vēl tiekam līdz Polijai, mums jāpārvar Lietuva. Tā kā tur kopš pagājušās vasaras beigām vairs nav bezmaksas uzlādes iespēju, ir jāizdomā, kur lādēšos mūsu kaimiņvalstī. Jāsaka, ka kopumā Lietuva mani nebaidīja, jo zināju, ka principā pa visu Baltiju varu ērti atrast un apmaksāt uzlādes caur mūsu pašu tik mīļo Mobilly lietotni. Servisa jaunajā mobilajā lietotnē kartes skats ļoti palīdz saprast, kur un kādi ir lādētāji un to apmaksa arī ir ļoti vienkārša. Tā, ka principā varam visu Baltiju izbraukāt neuzstādot telefonā nekādas papildus lietotnes.
Tas gan nebija tas, ko es darīju. Mēs pirms brauciena varam teorētiski izplānot savu maršrutu līdz smalkākajai detaļai, taču reāli braucot visdrīzāk kaut kas mainīsies. Jau iebraucot Lietuvā, es pamanīju, ka pēdējā gada laikā pie viņiem, tāpat kā arī Latvijā, savu lādētāju tīklu ir ļoti izvērsis Ignitis. Lādētāji ir jauni, jaudīgi un atrodas ērtās vietās blakus lielajiem autoceļiem un nereti arī ēstuvēm. To redzot, visai ātri brauciena sākumā pieņēmu lēmumu veikt uzlādes tieši šajā tīklā. Intereses pēc uzstādīju viņu mobilo lietotni, pievienoju maksājumu karti un turpmāk bez būtiskām problēmām veicu uzlādes procesa palaišanu un apmaksu caur to. Ļoti patika kāda maza nianse, ko nekur citur vēl nebiju redzējis. Lietotne rāda informāciju ne tikai par to, kuri lādētāji ir aizņemti, bet cik ilgi un ar kādu uzlādes statusu pie tiem ir citi auto. Tas vēl tikai tuvojoties lādētājam palīdz pieņemt lēmumu par to pie kura lādētāja braukt. Un arī 35 centu cena par kWh ir ļoti adekvāta šādos publiskos tīklos. Polijā būs tikai dārgāk!
Piemēram, pie Kauņas apvedceļa pašā lielceļa malā ir šāds lādētājs ar četriem 180 kW DC CCS spraudņiem un mums nav jātērē daudz laika, lai veiktu uzlādi braucot Rīgas virzienā. Ignitis ir arī tas tīkls, kura lādētāji ir pie Hesburger ēstuvēm un varam uzlādes apvienot ar ēšanas pauzi. Kopumā ļoti pozitīva pieredze un Lietuvā principā var daudz kur aizbraukt izmantojot tikai šos lādētājus un lieki neeksperimentējot.
Elektroauto uzlādes iespējas Polijā
Jau pagājušajā gadā, kad sāku gatavoties šim braucienam (bet tovasar tā arī nespēju tam rast laiku), biju veicis izpēti par to, kādi uzlādes tīkli ir šajā valstī pieejami. Noskaidroju, ka ļoti izplatītas ir GreenWay uzlādes stacijas, pie lielceļiem Orlen benzīntankos ir viņu lādētāji un visur citur var mēģināt izlīdzēties ar Elocity, kas ir tāds kā poļu Mobilly (bet fokusēts uz uzlādēm). Uzstādīju telefonā šīs trīs lietotnes un jau laicīgi pievienoju tajās manu maksājumu karti. Ar Swedbank karti bija problēmas, taču Revolut karte pievienojās bez problēmām. Lielākai drošībai biju jau pērn piereģistrējies un pasūtījis arī Plugsurfing un Charge myHyundai agregatoru servisu kartes. Tas situācijām, kad tuvumā nav GreenWay un Orlen lādētāju, bet lādēties baigi vajag. Zināju, ka Polijā ir arī Tesla Superčārdžeri, bet tā kā man nav Teslas, tad tie nav pārlieku aktuāli. Tāpat arī Ionity baigi neinteresēja, jo tie ir dārgi un vairāk izplatīti aiz Varšavas. Nu, tā kā būtu jāpietiek visādu uzlādes karšu, vai ne? :)
Biju ieplānojis manu pirmo uzlādi Polijā veikt Suvalkos pie GreenWay lādētāja, kas atrodas ļoti ērtā vietā – pavisam netālu no Varšavas šosejas un blakus Kaufland veikalam. Drebošu sirdi piebraucu pie lādētāja un mēģināju saprast, kā notiek uzlādes aktivizācijas process. Mazliet nepierasti, bet vienkārši. Ar fiziskajām pogām sabakstām, lai lādētāja displejā rādās konkrētā izvēlētā lādētāja QR kods un to noskenējam ar GreenWay mobilo lietotni. Viens un divi, un uzlādes process ir sācies! Patīkama sajūta, jo tagad amats ir rokā un turpmāk varēšu Polijā izmantot šī tīkla lādētājus.
Uz paša aparāta ir arī karšu terminālis, taču to es neizmantoju ar šiem lādētājiem. Bet cik sapratu, no sākuma tiek novilkta (ja nemaldos, ap 100 zlotu) depozīta nauda un tad kaut kādā brīdī atlikumu atgriež. Iespējams, no šejienes kājas aug stāstiem par to, ka cilvēki ar karti lādējās dienā dažas reizes un rezervācijās saklikšķināja vairākus simtus eiro. Ar lietotnē pievienoto maksājumu karti ir vienkāršāk, tur depozītu nav un reāli no kartes naudu novelk laikam reizi dienā par visām dienas uzlādēm. Tagad zinu, ka arī citos Polijas braucienos es izmantošu GreenWay stacijas – to ir gana daudz un man ir skaidrs, kā tās darbojas un kā apmaksāt uzlādes.
GreenWay gadījumā es iesaku izpētīt viņu abonentplānus. Ja tos neizvēlamies un maucam ar Energia Standard, tad sanāks par katru kWh maksā aptuveni 74 eiro centus un tas nav maz. Jau ar vidējo Energia Plus plānu (maksā ap 7 eiro mēnesī) mums cena par kWh noslīdēs līdz kaut cik pieņemamiem 56 centiem.
Un šeit mans rūpīgi iepriekš izplānotā maršruta plāns izčibēja. Pēc Suvalkiem nākamais lādētājs bija kaut kur ap Lomžu, taču man bija bailes aizbraukt galā ar tukšu akumulatoru un tad kaut kādas lādētāja kļūmes dēļ netikt nekur tālāk līdz citam lādētājam. Tāda, nu, ir ikdiena ar mazas baterijas auto un to visdrīzāk neizjūt tie, kuru auto ir 60+ kWh akumulators. Izlēmu braukt uz tikai kādus 60 km attālo Ełk un pamēģināt tur uzlādēties izmantojot Elocity lietotni. Lādētājs atrodas pie Biedronka veikala un kad piebraucu, tur jau lādējās kāds elektroauto no Latvijas. OK, tātad lādētājs darbojas un šoferis teica, ka izmanto Elocity lietotni. Forši! Kad viņš aizbrauca un es gribēju veikt uzlādi, Elocity lietotne man rādīja, ka šis lādētājs joprojām ir aizņemts un nekādīgi neļāva man uzsākt manu uzlādi. Pabakstījos paša lādētāja displejā un tiku pie saites, kur telefonā tālāk varēju Powerdot tīmekļa vietnē (aplikāciju šim tīklam neatradu) pievienot savas maksājumu kartes datus pēc diezgan brutāla 300 zlotu depozīta (ap 70 eiro) beidzot tiku pie lādēšanas. Tāds sarežģītāks process un skaidrs, ka turpmāk bez lielas vajadzības vairs pie šādiem lādētājiem nebraukšu.
Tā kā šī brauciena pirmajā dienā es gribēju saprast, kādi ir poļu lādētāji un kā tie darbojas, tad kā nākamo aiz Lomžas ieplānoju Orlen lādētāju. Tas izrādījās viens no tiem ļoti noslogotajiem benzīntankiem, jo rindas bija ne tikai uz uzlādi, bet arī uz degvielu. Bet par laimi gaidīt savu kārtu man vajadzēja tikai kādas 10 minūtes un varēju iepazīt Orlen uzlādes priekus. Principā viss ir vienkārši, lietotnē izvēlamies mūsu spraudni un no turienes arī aktivizējam uzlādi. Ja tas nesanāk ar pirmo reizi vai lādētāju rāda kā aizņemtu, spiežam tik uz Charge pogas un uzlāde tiks uzsākta. Vismaz man viss bija labi ar šo uzlādi gan brauciena pirmajā dienā, gan atpakaļceļā, kad Orlen stacijās lādējos gandrīz visu laiku. Pamatā tāpēc, ka tās ļoti ērti atrodas pie šosejām un tur ir kur aiziet paēst vai uz labierīcībām. Interesanti, ka par vienu uzlādes reizi pat dienu vēlāk man joprojām nav novilkta nauda un arī lietotnē šī uzlāde rādās pa nullēm.
Visa mana turpmākā diena tā arī pagāja – kādu stundu braucu (100-110 km) un tad lādējos pie GreenWay lādētājiem. Nereti MOP atpūtas vietās ir vesela kaudze ar šādiem lādētājiem un tur vienlaicīgi var lādēties vairākas mašīnas. Šad un tad es redzēju citus elektroauto, taču pavisam noteikti nebija tā, ka novērotu baigās rindas, kas būtiski ietekmē manu ceļojumu. Interesanti, ka GreenWay ir kaut kāda sadarbība ar Volvo dīlercentriem, jo vairākās vietās es redzēju šādus Volvo nobrendotus lādētājus. Darbojas gan tie tāpat kā citi GreenWay lādētāji un nekas jauns te nav jāmācās. Pāris uzlādēs man nesanāca ar pirmo reizi uzsākt uzlādes procesu, bet pamēģinot pāris reizes auto uzlāde tika uzsākta. Vienreiz Krakovā piebraucu pie GreenWay lādētāja, kam nedarbojas displejs un tā kā neizdomāju, kā man ar nestrādājošu displeju noskenēt QR kodu, devos pie cita šī tīkla lādētāja kvartālu tālāk. Tur priekšā jau ar savu Ķīnas versijas BYD auto un interesantu adapteri mocījās kāds opaps no Ukrainas. Redzēju, ka viņš sestdienas vēlā vakarā sazvanīja GreenWay atbalsta dienestu un viņi palīdzēja attālināti uzsākt viņam uzlādes procesu. Tas ir forši, tātad lietotāju atbalsts vismaz eksistē un cenšas palīdzēt.
Atpakaļceļā pirmo uzlādi man bija paredzēts veikt Orlen stacijā, taču tā bija kaut kāda maza miesta stacija ar vienu 50 kW CCS spraudni pie kura jau lādējās Tesla (ar Latvijas numuriem, starp citu) un tās vadītājs bija aizmidzis. Man bija slinkums gaidīt un devos tālāk. Līdz iepriekšējā vakarā Kielce izmantotajam GreenWay lādētājam braukt man bija bailes, jo tur pēc ABRP datiem es iebrauktu ar kādu padsmit kilometru nobraukuma atlikumu. Tomēr pārāk liela trauma no negaidīti straujas auto izlādes pēdējos ~20 nobraukuma kilometros, kas manā pirmajā ziemā ar šo auto noveda līdz vajadzībai to stumt līdz lādētājam un pavisam noteikti es to negribu atkārtot uz Polijas bāņa. Braucu un skatos, ka ceļa malā ir Shell stacija un tur ir viņu lādētājs. Par tādiem biju dzirdējis iepriekš un fiksi apskatījos vai tas rādās Plugsurfing lietotnē. Rādās un stājos malā lādēties. Uzlādes palaišana notiek pieliekot Plugsurfing karti pie lādētāja un ar to nekādu problēmu nav. Tālāk ir drusku nepatīkamākas nianses. Plugsurfing no sākuma norezervēja ap 50 eiro depozītu, kura starpību atgrieza tikai dienu vēlāk. Otra nianse ir tāda, ka šajās Shell uzlādēs kopā ar Plugsurfing karti man kWh izmaksāja ap 1 eiro. Huh, sālīti! Bet vismaz zināšu, ka darbojas gan Shell, gan Plugsurfing.
Tā kā brauciena pirmajā dienā biju sapratis GreenWay un Orlen uzlādes tīklu pieejamības un darbības principus, otrajā atpakaļceļa dienā braukšana bija krietni relaksētāka. Arī ABRP es izmantoju tā kā to paredzēts izmantot. Nevis centos to lauzt ar saviem punktiem, bet vienkārši devu uzdevumu automātiski izrēķināt manus nākamos lādētājus. Un pamatā ABRP mani veda caur Orlen stacijām, kas smuki izvietotas ik pēc 100-150km. Pirms izbraukšanas uz nākamo lādētāju es gan vēl drošībai pārbaudīju attiecīgā uzlādes tīkla lietotnē vai konkrētais lādētājs darbojas un devos ceļā. Stundu pabraucu, minūtes 20 palādējos un tā visas dienas garumā. Nekādas drāmas un nekādu negaidītu pārsteigumu. Ja manam auto būtu vismaz 60 kWh akumulators, šādas uzlādes būtu uz pusi mazāk un tā braukšana būtu tuvāka tam, kā braucam ar parasto auto. Ar to taču arī ik pēc 2-3 stundām gribas piestāt izlocīt kājas.
Visa brauciena gaitā es pēc iespējas precīzi pierakstīju katras uzlādes datus – atrašanās vietas, baterijas uzlādes līmeni pirms/pēc, nobraukumus un uzlādes ilgumu, ielādētās elektrības daudzumu un izmaksām. Te vari lejuplādēt pilno atskaiti, bet zemāk apskaties piemēru maniem pierakstiem. Ceru, ka noderēs.
Cik ilgi es braucu līdz Krakovai?
Ilgi. Ļoti, ļoti ilgi. Pēdējos gados Varšavas virziens man ir diezgan biežs un parasti startējot ap 6-7 no rīta līdz šai pilsētai nonāku kaut kur ap vieniem-diviem. Ar savu elektroauto es pilsētai garām pabraucu tikai ap četriem pēcpusdienā. Un priekšā vēl tāls ceļš līdz Krakovai. Pirms gada Krakovā ar parastu Tojotu es iebraucu ap sešiem vakarā. Šoreiz ar savu tosteri es šo pilsētu sasniedzu tikai ap vienpadsmitiem vakarā. Respektīvi, mans ceļš no Rīgas līdz Krakovai aizņēma aptuveni 17 stundas, kuru laikā pie lādētājiem sabiju 9 reizes uz kādām 3 stundām. Par uzlādēm samaksāju aptuveni 80 eiro. Ļoti ilgi un diezgan dārgi.
Atpakaļceļš nākamajā dienā gan interesantā kārtā bija tikai 15 stundas un pie lādētājiem piestāju 7 reizes. Par uzlādēm samaksāju ap 70 eiro. Ja nebūtu tas Shell dārgais lādētājs patrāpījies pa ceļam, tad vispār uzlādes izmaksātu ap 60 eiro un tā jau ir ar parastajiem auto salīdzināma degvielas izmaksu cena. Piezīmēšu, ka uzlādes publiskajos tīklos (īpaši ārzemēs) ir pats, pats dārgākais elektroauto uzlādes režīms un pa Rīgu man šo 2000 km nobraukšana izmaksā kādus 80 eiro pat ar manu 17 centu par kWh elektrības tarifu. Patiesībā šī tik ļoti dažādā elektroauto pieredze ir tas, kas apgrūtina šos auto saprast un nopietni uztvert cilvēkiem, kas vēl brauc ar parastajiem auto. Tad cik būs jāmaksā par braukšanu ar elektroauto? It depends. Tad cik tālu es ar to varēšu nobraukt? It depends. Cik ilgi man būs jālādējas? It depends. Parastajām mašīnām viss ir vienkārši – tās uzvedas plus/mīnus līdzīgi dažādos apstākļos – vai tev laukā vasara vai ziema. Ar elektroauto viss ir krietni, krietni sarežģītāk. Bet nav tā, ka nevar pierast.
Kāpēc tad man pašam sanāca tik liela laika atšķirība braucot abos virzienos? Pirmkārt, ceļa apstākļi. Virzienā uz Krakovu bija mazliet rinda pie Lietuvas/Polijas robežas (pārbauda vai nevedam līdzi nelegālos imigrantus), bija ceļa remontdarbi ap Lomžu un arī Varšavā bija jāpadirn sastrēgumos. Otrkārt, es vēl neļāvos ABRP ieteikumiem un mana bailīguma vadītās papildus uzlādes prasīja ekstra laiku gan uz pašu uzlādes procesu, gan braukšanu uz/no lādētāja. Nākamajā dienā es tik daudz par to vairs nedomāju un uzticējos gan ABRP, gan mašīnas spējām. Kā redzam no maniem uzlāžu pierakstiem, otrajā dienā vidēji starp uzlādēm es spēju nobraukt jau tuvāk 150km. Un nekas slikts nenotika.
Kaut kur tviterī man uzdeva jautājumu, kā būtu šādu maršrutu veikt ziemā. Huh, ar manu elektroauto tas būtu diezgan nereāli. Jo labā ziemā man pārliecības, ka varu no Rīgas bez apstājas nobraukt līdz Jēkabpilij, kas vasarā ir standarta brauciens pirmajai uzlādei tajā virzienā. Ziemas laikā tādam maza akumulatora auto tomēr jūtama daļa enerģijas aiziet salona apsildei un braukšanai paliek krietni mazāk enerģijas. Ja vasarā ar šo auto var mēģināt braukt ik pa kādiem 100-150 km posmiem, tad ziemā tas drīzāk būs kaut kas līdz 100 km. Bet ja ir jaunāks un dārgāks elektroauto ar vismaz 60 kWh akumulatoru, tad šāds ceļojums jau ir kaut cik iespējams arī ziemā. Protams, nebūs tik viegli un droši kā ar parasto auto, taču arī nav nekas nereāls un bailīgs, kad būsim piešāvušies pie auto.
Tviterī daudz apspriests jautājums bija par ātrumu ar kādu es veicu šo braucienu. Par Latviju un Lietuvu viss tā kā skaidrs – ātrāk par 100 km/h tur nebrauksim. Bet aiz Kauņas sākas ātrgaitas šosejas un Polijā tās turpinās jau līdz pat Krakovai. Lai arī tvitera šumaheri lepni dižojas, ka Polijā lido uz 150-170 km/h, tomēr es teiktu, ka viņi d*rš. Līdzīgi kā puikas mēdz lielīties, ka viņiem ir 20 cm gari krāniņi. Es gana bieži braucu pa Poliju un tādi ātrie skrējēji tur ir diezgan reta parādība vismaz Suvalku > Varšavas un tad Krakovas vai Žešovas virzienos. Vairums poļu tomēr brauc uz kādiem 120-130 km/h un lieki netrako. Es pats gan ar parastajiem auto, gan ar šo elektroauto pavisam mierīgi braucu ar 110 km/h spidometrā, kas praksē tad ir tuvāk 105 km/h. Un nevar teikt, ka esmu lēnākais. Tāpat nākas samērā bieži apsteigt smagos auto, kemperus vai citus lēnīgākus braucējus. Es negribu braukt ātrāk, jo tas ir lieks stress visu laiku lēkājot starp joslām un būtiski lielāks enerģijas vai degvielas patēriņš. Manuprāt, tas nav tā vērts.
Vispār man ļoti patīk mans auto
Lai vai kā es sūkstītos par mana auto mazo akumulatoru un visām no tā izrietošajām neērtībām, kopumā man mans Hyundai Ioniq ārkārtīgi patīk. Tas nav kosmiski dārgs auto, taču ir ļoti lādzīgs. Braukt ar šo auto ir ērti un ja es bez liekām problēmām un smaga noguruma varu divu dienu laikā nobraukt 2000 km, tad tas daudz pasaka par auto komforta līmeni. Tāpat tas ir viegli stūrējams, labi pārskatāms un pietiekami moderns – te ir Apple CarPlay/Android auto navigācijas rīkiem un mūzikai, kā arī adaptīvā kruīzkontrole ērtai un drošai braukšanai. Kad braucu viens, tas nav tik būtiski, bet kad braucam ar visu ģimeni, novērtēju to, ka aizmugurē ir daudz vietas bērniem un bagāžnieks ir pietiekami plašs un ērti lietojams. Šajā braucienā arī izbaudīju kā tas ir divas dienas no rīta līdz vakaram braukt bez nekādām motora skaņām. Ērti, klusi, komfortabli. Ak, ja Ioniq būtu pieejams ar kādu 60 kWh akumulatoru, tad šis (man) būtu pasaulē labākais auto.
Vēl viena zīme, kas apliecina to, ka auto ir ērts, ir tas, ka man ar šo auto nebija grūti braukt svešās pilsētās. Principā man ārkārtīgi riebjas svešās zemēs braukt pilsētās – tas ir ļoti stresaini, jo apkārt mēdz būt liela satiksme, reljefs un arī ceļi nezināmi. Ar moci ceļojot es vispār pilsētām braucu apkārt ar lielu līkumu. Savukārt ar šo savu tosteri es vēsā mierā izšļūcu cauri milzīgajai Varšavai. ABRP teica, ka ved mani pie laba lādētāja un es vienkārši ļāvos. Klusumā, komfortā un mierā.
Es varbūt šajā braucienā neko neredzēju no Polijas, taču vismaz benzīntanka žureku gan es apēdu. Dari ko darīdams Polijā, bet žureks ir svēta lieta.
Ko tālāk?
Galvenais secinājums no šī brauciena ir tāds, ka viss ir bailīgs, kas nav pierasts. To apliecina mana muļļāšanās virzienā uz Krakovu, kad man bija absolūti sveši visi Polijas lādētāji. Bet kad es izcīnījos cauri šim uzdevumam, otrajā dienā mājupceļā vairs vispār daudz neiespringu. Braucu un lādējos. Tā kā GreenWay darbojas arī Slovākijā, tad principā nākamgad var mēģināt ar šo auto (ja tas vēl būs pie manis) aizbraukt uz Rumāniju. Galu galā, tieši tur es pirms nepilna mēneša uz Bukaresti aizbraucu ar pavecu Tojotu. Ticu, ka veiksmīgi tiktu galā arī ar šo knapo tosteri. Jā, šausmīgi ilgs būtu šāds brauciens un arī ne lēts, bet domāju, ka izdarāms.
Esmu ļoti gandarīts, ka tomēr atradu laiku šim eksperimentam, un, lai arī bija cilvēki, kas mani tāpēc sauc par traku cilvēku, tomēr uzskatu, ka es pats daudz iemācījos. Jā, mans tosteris pavisam noteikti nav labākais auto šādiem braucieniem, taču pat ar šādu samērā lētu, knapu un vecu elektroauto tas ir izdarāms. Un uzlādes tīkls nākamgad būs tikai labāks. Un elektroauto kļūs tikai lētāki. Starp citu, pa to naudu, ko es pirms diviem gadiem izdevu par savu Hyundai, jau tagad var nopirkt Teslu ar teju divreiz lielāku akumulatoru. Elektroauto cenu straujais kritums ir laba atsevišķa tēma par ko pacepties, taču šajā stāstā vēršu uzmanību uz to, ka ar 50+ kWh akumulatora elektroauto jau ir pavisam normāla braukšana un pat ceļošana, kā arī tie kļūst arvien pieejamāki arvien lielākam cilvēku lokam. Nav tā elektroauto tēma tik mella, kā viņu te daudz mālē.
Noslēgumam tuvojas arī šis mana lietotā elektroauto eksperiments. Esmu apskatījis teju visas būtiskās šāda auto iegādes un ekspluatācijas tēmas un drīzumā varēšu pieķerties šī seriāla pēdējam bosam – mēģinājumam pārdot šo auto. Atlicis vēl tikai nobraukt aptuveni 10k km, lai esmu tīrs un brīvs pret valsti (EKII atbalsta kontekstā). Varbūt tev ir padomā vēl kāds ideja, ko man vajadzētu paspēt apskatīt ar šo auto pirms to laižu tālāk? Droši padalies komentāros ar savām domām. Tāpat komentāros pastāsti, kur esi aizceļojis ar savu elektroauto un kāda bija pieredze. Polija taču ir tikai maza daļiņa no potenciālajiem ceļojumu galamērķiem :)
Izlasi arī citus šī eksperimenta sērijas rakstus
Tā kā šis eksperiments norisināsies ilgāku laiku un plānoju regulāri informēt par manu pieredzi ar šo auto, tad aicinu piesekot manam Twitter kontam @krizdabz, kā arī izlasīt pārējos šīs eksperimenta sērijas rakstus:
- Lietotā elektroauto ekspluatācija pamatīgā salā un brauciens uz arktiskajiem Preiļiem
- Aptauja: Ko man iesākt ar manu lietoto elektroauto?
- Savu lietoto elektroauto apāvu ar “Sailun” ziemas riepām un tad uzsniga sniegs…
- Kā es ar savu lietoto “Hyundai Ioniq electric (28 kWh)” elektroauto mēģināju aizbraukt uz Krakovu
- Turpinās nedienas ar manu lietoto elektroauto
- Mans lietotais elektroauto salūza un pie dīlera tas sabija veselu mēnesi
- Kā es ar savu lietoto elektroauto pārlaidu otro ziemu
- Pirmais gads ar manu lietoto elektroauto
- Ko es sapratu ar savu lietoto elektroauto aizbraucot uz Druskininku SPA
- Ar elektroauto nav nemaz tik grūti. Vasarā.
- Kā es ar lietoto elektroauto 1000km testā pārspēju Tesla Model 3 Long Range
- Pirmais ārzemju brauciens ar manu lietoto elektroauto
- Veicu mana lietotā elektroauto “lielo” apkopi un mani pārsteidza tās cena
- Ar elektroauto ir grūti. Vai vispār turpināt šo eksperimentu?
- Kursors.lv lietotā elektroauto eksperiments
- Kā es izvēlējos savu lietoto elektroauto
- Kā BRC man palīdzēja ārzemēs nopirkt lietotu elektroauto
- Kā man veicās ar finansējuma piesaisti lietota elektroauto iegādei
- Kāpēc man valsts piemaksāja 2250+500 eiro par lietota elektroauto iegādi?
- Kā es centos noskaidrot mana lietotā elektroauto tehnisko stāvokli
- Cik es samaksāju par mana lietotā elektroauto uzlādēm, lai nobrauktu 1000km
- 4 iemesli, kāpēc man patīk mans lietotais elektroauto
- Kā es pirku riepas savam lietotajam elektroauto
- Cik izmaksāja OCTA un KASKO apdrošināšana manam lietotajam elektroauto
- Es mājās uzstādīju elektroauto lādētāju un tas mainīja visu
Tāpat vēlos pateikt lielu paldies šī eksperimenta atbalstītājiem. Lietoto auto tirgotājs BRC palīdzēja izvēlēties un uz Latviju atvest eksperimenta auto un apdrošinātājs If mums palīdzēja tikt pie elektroauto KASKO, bet Enefit ierīkoja elektroauto uzlādes iekārtu.
Skatoties uz pieturu plānu: “the design is very human”
Kā tu to domā?
https://knowyourmeme.com/memes/the-design-is-very-human-humg0
Oi, nepārzinu es visas jūsu mēmes :)
Kas rūdās grūtībās, tam sīkumi vairs neliek ciest.
Kaut kad ar bažām aizbraucu līdz Varšavai, neizmantojot nevienu dīvaino lādētāju. Un tur, kā oāze: Teslas lādētājs, kurā vienkārši iespraud. Tik tiešām visvairāk nogurdina minēšana, kā no kārtējās kastes kaut ko dabūt ārā. Kastes bija Orlen tankos, bet Greenway, kuri karti atsūtīja, kad jau biju atbraucis, tā arī nepamanīju. Tas pirms gandrīz diviem gadiem.
jautājums par aplikācijām. varbūt ir kāda izpratne, kamdēļ katram elektro auto uzlādes operatoram ir gandrīz spiesta lieta maksāt caur aplikāciju, nevis vienkārši kā parastam auto – ar parasto bankas karti? tas bankas terminālis tik dārgs? kur tas āķis?
Latvijas gadījumā uzlādes tīkli saka, ka VID uzstādījuši nereālas prasības šo maksājumu fiskalizācijai.
Mhm, vārdā nesauksim, taču brīnos kā to kadru vēl nav iesēdinājuši uz mūžu par valsts ekonomikas nākotnes sabotēšanu.
tai pašā laikā ar karti var paņemt kafiju no ielas automāta, un ar karti var mazgāt auto iekš car wash, kur katrai nišai ir savs terminālis. Baigi negribas ticēt, ka lādētājos pelna tik maz, lai neuzliktu termināli…
Tieši to pašu visu laiku domāju! Neiet kopā tās uzlādes tīklu atrunas. Kas ir dārgi? 100eur mēnesī par termināli? 500? Cik nopelna viena uzlādes vieta? Tur visa infrastruktūra ir jau, elektrība, vājstrāvas, pat kaste, kurā iekombinēt to termināli.
Latvijā par VID sūdzās, jo tur par milzu naudu jābūvē vai jāpērk sistēmas, kas šos termināļus fiskalizēs.
Bet kāpēc tieši uzlādes automātu termināļi ir kā īpaši jāfiskalizē?
Tas ir jautājums VID. Es tev tikai saku par ko sūdzās vietējie uzlādes operatori.
Hmmm, bet tas joprojām neizskaidro kāpēc kafijas automātā tas atmaksājas, bet uzlādes aparātā ne…
Ūdens, kafijas pupiņas, vienreizlietojamā krūze – maksā stipri mazāk nekā gatavais produkts – kafija 2.50 eur
Uzlādes marža ir stipri mazāka. Arī pats kafijas aparāts maksā stipri lētāk nekā uzlādes stacija.
Kafiju, manuprāt, pērk stipri lielākos apjomos nekā tiek lādēti auto. Visi cenšas mīlēt kapeiku un lādēt mājās vai darbā.
Kapijas (un citiem vending) aparātiem ir iepriekšdefinētas cenas.
To kaut kā vid omes vēl sagremo.
Tā man stāstija liels “tornīšu” importētājs.
Kafijai ir ļoti liela peļņas daļa salīdzinot ar EV uzlādi.
Jautājums pieredzes bagātajiem: kas kur un kā tiek uzskaitīts – Kilovati vai minūtes? Te uz vietas populārāka ir minūšu uzskaite, kas manam PLUGin Tiguānam ir absolūti neizdevīgi…
Kas ir domāts ar “te uz vietas”? Latvijā minūtes uzskaita tikai Emobi tīkla stacijās, ne? Visur citur Latvijā, Lietuvā un arī Polijā ir saprotama tarifikācija par ielādētās elektrības apjomu (kWh).
Paldies, sapratu, laikam tās pāris reizes tieši ar Emobi biju saskāries… Jebkurā gadījumā mājas lādētājs ir vienīgā racionālā uzlādes vieta. Ikdienā, protams!
Savukārt man ir “neizdevīgi” ka Plug-in bezjēdzīgi ilgi lādējas un aizņem jēdzīgu staciju :)
Tas teorētiski…
Pilnīgi piekrītu un saprotu!👍
Kā Jums elektriķiem ar kultūru uzlādes vietā? Tāpat kā Dus, kur gudrinieki ielej degvielu un tad aiziet stumt burgeri ribās uz stundu, nobloķējot uzpildes vietu? Nav tā, ka piesprauž savu tarataiku pie uzlādes un atstāj uz visu dienu? Ja uzskaita Kwh, tad jau sanāk lēts parkings, ne!?
Tas pats kas DUS – brīnumi brīnumu galā. Dažiem lādētājiem ir dīkstāves maksa, kas stimulē izraut spraudni, kad pilns akumulators, bet var jau izraut un atstāt auto uzlādes vietā. Vēl viens smalkuma līmenis: stresot par to, ka kāds grib pielādēt līdz 100%, kad uzlādes jauda asimptotiski tovojas nullei, tādējādi aizņemot ilgu laiku.
Man pieminētajā Polijā lekciju nolasīja par šo – uzpildīju moci, un kā parasti nostumju malā, eju maksāt, kā pie mums. Tur tā nevarot darīt, rij savu hotdogu, izstāvi rindu uz toleti un pēc pusstundas atbrīvo sūkni veidojot nevajadzīgas rindas. Protams, kasierim tādā populārākā vietā vieglāk, ka maksā par to, kas tur stāv.
Jūlijā braucām Kuldīga – Varšava – Klaipēda – Kuldīga, lādēšana nesagādāja pilnīgi nekādu diskomfortu un ne reizi nestājāmies speciāli lādēties, lādējāmies, kad pašiem bija vēlme kaut ko apēst vai izkustēties. Auto Cupra Born 59kwh. Kopā nobraucām 1580km un par uzlādēm iztērējām 75eur.
Nu, re, cik jauki! Kādos lādētājos piestājāt?
Lietuvā Inbalance lādētāji, Polijā GreenWay ar vidējo abonementu un Orlen.
LT ir vēl joprojām bezmaksas uzlādes vietas
Kur tieši? Kaut kādas atsevišķas stacijas?
daudzās vietās. Elinta un Inbalance ar vienu rāda, bet tur neesmu lādējies
Apsveicu ar paļaušanos uz tehniku! Mazāk stresa un vienkāršāka dzīve!
Sāku savu karjeru ar trim mazā izmēra akumulatoriem, tagad braucu ar 50kWh un bēdas nezinu (jo Tesla LiFePo akumulators).
Tikko izbraucām divās nedēļās līdz Nordkapam un atpakaļ un var teikt, ka neesmu noguris – braukt viegli (daudz izmantoju AP), pilsētās uzmanību var veltīt satiksmei, labāk nav bijis.
Tu to nezini, bet mēs ar čomu sacentāmies ar Tevi atpakaļceļā. 9.00 pēc Latvijas laika izbraucām no Zakopanes ar dīzeli un 20.50 bijām Teikā. Pēc mūsu aprēķiniem, ieradāmies 30min pirms Tevis.
Bet nav tā, ka tā bija laimīgākā diena manā mūžā. Jā, ar dīzeli lielus attālumus var veikt ievērojami ātrāk, bet baudāmāk tas noteikti nav. Vairāk par 600km dienā braukt man pašam ļoti patīkami nav. Labprātāk pusceļā pārlaistu nakti. Bet, protams, izmaksas uzreiz pieaug.
Ā, nu, re. Tad jau tā aptuveni trīs stundu starpība (uz uzlāžu rēķina) vien sanāk.
Komentārs nav par to, ka degviela ir labāk. Tikai salīdzinājumam. Šis eauto eksperiments ir laba un noderīga informācija. Ir plānā arī eauto.
Rīga – Krakova, A6 3.0 dīzelis, viena bāka 1100 kilometriem 95eur, 10h nonstopā. Uz bāņa var braukt arī ar 140, nav tik traki. Poļi vilka garām šad tad. Ar pīppauzēm laikam 11:30 sanāca.
Respekt par rakstu. Beidzot bez pūdercukura. Patīk, ka min summas.
Paldies! Es visos šī seriāla rakstos minu summas.
Tūlīt atskries Mendziņš un sāks stāstīt, ka ssā ir pilns ar 5k vērtiem auto, kas šo maršrutu nobrauktu ar 2 uzlādēm abos virzienos kopā. 😃
Tā nu gan viņš nedarīs. Teica, ka beidzot ļoti labs raksts :)
Šorīt tikai pamanīju vakardienas vai aizvakardienas twitter vētru. Tad jau tālu nebiju. :D
Viens vārds par uzlādi priekš cilvēka parastā svešā zemē:
Vāks.
Kādā ziņā vāks? Piebrauci, piespraudi lādētāju, piespiedi pāris pogas telefonā un vari iet atpūtā.
Mazohistu izpriecas…
Njā, un rakstu lasīt arī mazohistiski. Bet jau vairākas reizes pārliecinājos, ka kritizēt te nedrīkst. Te visi psihologi ar savdabīgām izpriecām. Bet – ja nopietni – kāds ir mērķis tādam braucienam?
Kurš teica, ka nevar kritizēt?
Jāņos biju aizbraucis paieties pa Karaļu taku Zviedrijas ziemeļos. Nobraucām 3143km. Elektrībai iztērējām 155.03 EUR. Pārsvarā lādējāmies Ionity. Paņēmām abonementu pirmajā mēnesī 7.99 Eur. Kopā ar abonementu sanāca 5.18 Eur uz 100km. Auto, Kia E-niro ar lielo 64kwh baču. Nepilna gada laikā nobraukti jau vairāk kā 30000km. Pēc pusgada ceru, ka būsim izpildījuši savas EKII saistības. Vēl 2x esmu braucis uz Poliju – Varšavu un Zakopani. Pārējā laikā pa Latviju, Baltiju. Pārsvarā lādējos mājās un publiskos lādētājus izmantoju reti. Novērojums. Tālajos braucienos izmatojot Plugshare aplikāciju var atrast arī bezmaksas lādētājus. Parasti gan lēnajās AC uzlādēs. Ja laiks ļauj var piespraust lādēties un apskatīt vietējo miestu. Kā arī pēc tam kādus 300+km pabraukt bez maksas. Ar dīzeli tā nesanāks. Paldies par rakstu un 1000km testu ar Kia E-niro. Tas bija viens no iemesliem kāpēc to izvēlējos.
Uz Karaļa taku ir jābrauc ar vilcienu. Tur var restorāna vagonā paēst, padzert aliņu, pakomunicēt ar citiem pārgājienu entuziastiem un naktī gulēt kupejā esošajās gultās. No rīta, labi izgulējies un paēdis, var doties trasē. Braukt uz turieni ar automobīli, it īpaši ar elektrisko, ir glupi.
Katrs izklaidējas pa savam. Mēs bez Karaļa takas vēl šur tur pa Skandināviju pavizinājāmies. Kopumā mans secinājums ir līdzīgs Kristapa atziņām, pēc gada elektro auto lietošanas, ar lielāku baču nekādu problēmu tālos gabalus braukt nav. Polijā gan uzlāde ir krietni dārgāka, kā Baltijā un Skandināvijā. Ja pareizi atceros man sanāca kādi 8 EUR uz 100km.
Man kaut kā tas ABRP ar tavējo auto ir būtiski optimistiskāks. 2h ātrāk. Bet tavs atpakaļ ceļa laiks praktiski ir diezgan tuvu tavam turpceļa plānam. Ko tur vēl pieregulēji ABRP uzstādījumos?
Un cik no tevis apmeklētajām stacijām bija arī CHADEMO?
ABRP ņem vērā laika apstākļus, satiksmi un gan jau arī tam ir kaut kāda ietekme uz tik tālu braucienu. Kā jau rakstīju, man vairākās vietās uz Krakovu braucot bija sastrēgumi ceļā. Plus, tas, ka es neuzticējos ABRP un lādējos vairāk nekā rīks rekomendē. Tur tā starpība arī radās. CHAdeMO ir maz. Manuprāt, GreenWay stacijās vispār neredzēju.
Tests noderīgs un informatīvs. Bet… kopumā pēc baigā mazohisma izklausās. Aplikācijas, papildus softi caur OBD par ko vēl jāmaksā, risks, ka kāds lādētājs nedarbojas vai priekšā vēl rinda ar citiem lādēties gribētājiem. Neizklausās pēc īpaši aizraujoša vai relaksējoša brauciena. Pirms pāris gadiem braucu ar savu 1.0 bendžu uz Slovākiju (Lúčky pilsēta, kur palikām) turpceļā stājos pusdienām un pāris reizes uzpildei. Atpakaļ ceļā divas uzpildes – viena pirms došanās ceļā, lai pilna bāka un otra aiz Varšavas nedaudz. Attālums ap 1150 km kopā. 7 izbraucu ap 21 iebraucu Rīgā. Būtībā 1 pitstops uzpildei. Ātruma ziņā arī nekas tāds, Polijas ātrgaitas ceļi 130-140km/h. LT tie daži ātrie posmi – 120-125kmh. Ja būtu jāņemās un jākalkulē cik reizes, kur jābrauc, vai vēl uz kaut kādu papildus softu jāpaļaujas es laikam nojūgtos. Protams ar benzīnu tas izmaksāja vairāk, bet tie daži centi mazāk par km noteikti nav tā gemaroja vērti. Ar lielāku bateriju, protams, vieglāk, bet lielāku bateriju EV attiecīgi arī maksā. Esmu arī vairākas reizes jau domājis vai tomēr nepieķerties pie mazlietota EV, bet katru reizi viens secinājums – paļauties tikai uz publisko uzlādi negribu, jo dzīvoju dzīvoklī. Un arī izmaksu ziņā nekas diži lētāk nebūtu. Izmaksāts auto + degviela + ikgadējās apkopes… Read more »
Vēl viena būtiska lieta – papildus visam pieminētam ir jāpaļaujās arī uz telefonu, ka tas neuzkārsies, nepaslēpsies uz auto jumta u.t.t.🤔
Reāli, kādi varianti ja Polijas vidū vakarā paliec bez telefona? “Pan, pan, pomoc!!!”?
Ja mūsdienu cilvēks paliek bez telefona, tad tā ir krietni lielāka problēma nekā mašīna vai jebkas cits :)
Tā vispār ir viela pārdomām un iespējams tēma atsevišķam rakstam: “cik daudz mēs esam atkarīgi no tā 200g plastmasas/metāla gabala”.
Ja pasper pussoli sazvērestības teoriju virzienā tad “total control” palicis gana vienkāršs – nospied podziņu un ap 90% EU populācijas vienkārši uz pauzes.
P.S. Konkrēti man telefona pazušana vēl nebūtu tik mega giga bēda, tam nolūkam ir gan bankas karte un arī skaidrīte, par ko zupu ieliet lai līdz mājām tiktu. Bet telefonatkarība un nepieciešamība lādēt 100500 aplikācijas, izdalot kartes datus pa labi/pa kreisi, ir arguments Nr.3 kas attur no EV
Sergej,
Tu taču saproti, ka tehnoloģijas ir priekš jauniem cilvēkiem, tieši tādēļ Tu ar skepsi skaties uz viedtālruņiem un kur nu vēl uz EV. Kad to ne tikai zināsi, bet arī apzināsies, jautājumi būs lieki.
Tur kur tehnoloģijas atvieglo dzīvi tur es tās arī labprāt izmantoju. Tur kur tās dzīvi sarežģi (regulāri vai potenciāli) tur es to lietošanu atstāju jūsmiņu ziņā, lai veic tējkannai regulārus apdeitus, sinhronizācijas, aplikāciju instalācijas u.t.t.
P.S. Cik daudzi no jums, jauniem cilvēkiem, ir spējīgi paši saskrūvēt kopā datoru pēc savām vajadzībām? Man tādi nav zināmi – aiziet uz veikalu un nopērk nesabalansētu brīnumu grabošā korpusā bez normālas dzeses pēc principa : jo vairāk krāsainu gaismiņu jo labāk.
Tā nu tas ir. Telefons mūsdienās ir galvenā ierīce, kas vien cilvēkam var būt. Tas ir mūsu saziņas rīks, maks, izklaides ierīce un darba dators.
Par Poliju nezinu. Bet Baltijā mierīgi var iztikt neizmantojot katru reizi aplikāciju, bet izmantojot uzlādes staciju čipus. Regulāri izmantoju Ekeport un Ignitis čipus. Pieliec un uzlāde sākas. Aplikācijas izmantoju tikai statistikai.
Šķiet interesanta tā tēze, tā pat gribās izlocīt kājas pēc divām, trim stundām. Daļai noteikti tā ir, tomēr plānojot savus garos braucienus to locīšanu apvienoju ar kaut kā interesanta apskatīšanu, kas šobrīd šķiet problēma ar elektro auto, bet iespējams, ka smagi kļūdos un uzlādes šobrīd jau ir arī pie “interesantākiem” objektiem.
Atcerējos šo: https://kursors.lv/2024/12/02/ar-tesla-model-3-uz-italiju/
Ar Teslu RIX – Katowice (kas ir +/- tik pat tālu cik Krakow) = 11 stundas.
Kristapam – RIX – Krakow 17 stundas…
Visas elektromašīnas ir veinlīdzīgas, bet Teslas ir vienlīdzīgākas par citām.
Jā, jo dārgāks elektroauto un aprīkots ar lielāku akumulatoru, jo ātrāka un vieglāka braukšana.
Šogad arī uztaisījām savu pirmo izbraukšanu ārpus Baltijas valstīm. Un arī uz Krakovu. EnergyLandiju. Tā kā tas bijis mūsu pirmais, arī bija neliels stresiņš plānošana. Beigu beigās līdz Ķrakovai tikām trešajā dienā. Izbraucām ceturtdienas vakarā, pēc darba. Tikām līdz Kauņai, kur arī palikām nakšņot.. un uzladējam auto viesnīcas pazemes stāvvietā. Tad nākamajā dienā pirmā nezināšanas pilna uzlāde Suvalkos, pie Knauff. Lādēties vel nevajadzēja, bet tas bijis kā tests: būs – nebūs. Ja gadijumā kaut kas noies totāli greizi – lai vai atgriestos atpakaļ Lietuvā, kur viss notiek bez aizķeršanas. Bet viss sanācis. Bišku pielādējām, un braucām Waršavas virzienā, kur 15:15 mums bijusi pasūtīta ekskursija. Līdz Waršavai gan bišķu netiku, vajadzēja uzlādēties Wyszkovā. Kamēr lādējamies – paēdām garšīgas pusdienas. Tikām līdz Waršavai. Pastaigājamies pa pilsētu, paēdam vakariņas, aizbraucām līdz viesnīcai, atbraucām atpakaļ uz centru skatīties strūklaku šovu, kuru tieši tajā dienā bija atcēluši, jo blakus gatavojuši lielo skatuvi kaut kādam koncertam. Uzlādes viesnīcā, diemžel nebija. Nakamajā dienā braucām līdz Krakovai, kur atkal 15:15 iz pasūtita kārteja ekskursija. Pa celām viena uzlade pie GreenWay, Radom. Blakus esošajā Hesburger nopirkts saldējuma kokteilis. Nākama pietura GreenWay 50 kw stacija, kas atrodas tieši pie mūsu Krakovas viesnīcas. Kāmēr iečekojamies, uz apmeklējam labiericības – mašina jau… Read more »
Paldies par stāstu! Ar kādu auto brauc?
VW ID.4
Iesaku pamēģināt vai vecais auto atbalsta V2X iespēju (jo defoltā visi auto atbalsta). Ja ir interese var rakstīt, pamēģināsim.
Kas tas ir un kāpēc to vajag?
Tā ir divpusējā uzlāde. Principā var aizvietot mājas akumulatoru un māju var uzturēt ar automašīnu. Eiropa grib, lai elektroauto piedalās elektroenergijas balansēšanā.
Kuri ir tie visi auto, kas to atbalsta?
Rīga – Brno 1218 km, braukšanas laiks 12:04h, Avg speed 101, 6,7 L patēriņš VW Passat 2020.g. 2.0 starts 5.30 Brno 19.30, 1 pusdienu pauze, viena pildīšanās un viena čuru pauze, nulle čakara, jābūt mazohistam 9x kāpt un štepselēties. Baigā jēga no tāda eksperimenta, skaidrs, ka ar normālu elektroauto šie attālumi pieveicami normāli.
Tieši tā. Jēga iepazīt uzlādes infrastruktūru Polijā un iemācīties lietot ABRP.
Ir interesanti palasīt, ka šodien ar e-auto kaut kur var arī aizbraukt ( un atbraukt mājās). BET, braucot ekskursijā transports ir tikai maza daļa no izdevumiem. Ceļā pavadītais laiks un ķēpa ar uzlādi (uzpildi) arī ir būtiski svarīga. Cik bieži mēs dodamies ekskursijās uz tālām zemēm? 2x gadā? Bet nu svarīgi, ka ar e-auto tas tomēr ir izveicams.
Viss tieši tā pat – salādēju aplikācijas, nopirku kaut kādu abonentu, 3* aplauzos un tad izmantoju tikai Orlen. Arī par vienu no uzlādēm neizdevās samaksāt pat tagad – epastā lūdzos viņiem, lai savāc no manis savus 10pln. Pēc bildes liekas, kat pie tās pašas Biedronkas bijām, tikai žureku neapēdām. Nekas – nākošreiz 😊
Nē, nu skaidrs, ka var aizbraukt. Var arī ar velosipēdu, var zirgu pajūgā. Ja pavisam daudz brīvā laika, var pat ar kājām aiziet. Jebkurā gadījumā šāds brauciens ir čakars un mazohisms.
Jā, kā redzam, nav nedz neiespējami, nedz pārāk liels čakars. Atpakaļceļa laiks un nestress to it īpaši pierāda.
Kārtējais fūrists ieradās…
Jauks, izglītojošs izbrauciens jeb sarkana lupata dīzeļu aizstāvjiem kuriem tagad ar tulznām no sturē vienmēr iekrampētajiem pirkstiem jāsteidz rakstīt ka to jāvar nobraukt ar 1 bāku, savādāk tev ir viena ola un tikpat labi vari mainīt dzimumu.
PS. Komentāru šķirošana joprojām nedarbojas, kāpēc man jaunākie komentāri jāmeklē pašā apakšā? Dzīve grūta, atradis par ko sūdzēties.
Kāpēc tev citu pieredze ir jāapsaukā? Kādēļ sarkana lupata? Katrs salīdzina un izvēlas, kas kuram labāks. Tai skaitā dīzelis. Tu jau tāds pats kā visi dīzelisti – tev jebkurš viņu komentārs kā sarkana lupata.
Atceros kad savulaik 2013.gadā braucām uz Tatriem ar Volvo dīzeli, pirmā uzpilde bija aiz Krakovas, kamēr vēl Polija ar lētāku degvielu. Nu tas tik tā, atmiņas. Protams ka tāpat pa ceļam bija ne viena vien apstāšanās, gan ēst, gan citas lietas, līdz ar to tā vienas bākas sniedzamība diezgan bezjēdzīga. Un nav arī tā ka ar ICE tu stāsi kur pagadās, tāpat gribas piestāt lielākā benzīntankā vai vietā kur kaut ko normālu var apēst un kaut kāda plānošana (kaut vai nākamajam pieturpunktam) sanāk šā vai tā.
Cilvēks ir tāds lopiņš, kas pie visa pierod, arī pie šādas jātnes…
Tā ir, jā. Jājas ar parastajiem auto un tad jājas arī ar šādiem tosteriem. Galvenais, lai ir kaut kādi vismz šķietami ieguvumi, kas liek pievērt acis uz grūtībām. Parasto auto gadījumā tas ir nobraukums līdz Prāgai bez apstāšanās, bet tosteru gadījumā komfortablā braukšana un zemas cenas noteiktos apstākļos.
Paldies par pieredzi, lai mums nav tā jāmokās.
Nu redz, ar 60+ kwh bateriju būtu diezgan garlaicīgi, ne?
Varbūt tomēr kādu e-Niro vai model 3 nevis dāču?
Jā, pēdējās dienās es tieši skatos sludinājumus KIA eNiro un Tesla Model 3. Vienīgi Teslu tad būtu jāņem pēc 2019. lai ir siltumsūknis un Long Range, lai baterijas pietiek visam mūžam. Drusku padārgas tās Teslas vēl ir (virs 20k).
Protams, tā jau vienmēr var kaut ko piemaksāt un dabūt vairāk, bet var jau ja kā kaimiņu Kārlis, kas baigi nesūdzas.
Kia pēc sajūtām laikam būs līdzīgāks hunday, kas Tev patīk
Tesla atkal lielāks kosmoss, ar to vienu planšeti no kurienes viss vadāms, kopumā interesanta pieredze varētu būt no otras puses..ritošā vājāka un dārgāka, kilovatu patēriņš lielāks, vispārējā buvejuma kvalitāte švakāka
Izvēle ar prātu, sirdi vai maku 😅
Siltumsuknis 3/Y ir no 21. Gada.
Tiko 20.gada 3 LR ar Ekii man izmaksāja 11.6k :D
;(
lietošanā esošais EV ar 100 % latvijas vasarā saka 400km, braucot tā arī ir ka pie 50% baterijas rāda 200-215 km atlikušo nobraukumu. Variācija patēriņā ir ievērjojama no ziemas 24kwh/100km līdz 18kwh/100km, šobrīd ilgtermiņa patēriņu rāda kā 20.3kwh/100. bet tas ir ar 2 motoriem un 4×4
Jaudīgs , žiperīgs un fun to drive. ejot virs 120km/h parādās ļoti liela apetīte
Pēc 7 menešiem esmu pieradis, ka nav jāstreso ja rāda ka vēl ir 140 km nobraukums palicis, bet tagad vieglāk saprast tos bolt taxi kas visu laiku brauc ar benzīna lampu iedegtu, jo saprot, ka vēl taču 100 km var norullēt neies jau pildīties.
Zemākais līdz kam esmu aizdzīvojies 8% atlikums un tad pie ladētāja.
Domājot par ārpus Latvijas braucienu arī man neskatoties uz to ka varu ar vienu uzlādi 3x tālāk neka Kristaps ar Hyundai, tā pat ir iekšēji mazliet spriedzīte, kā saplānot utt.
Galvā liekas, ka perefektais komforta līmenis būtu range tik liels cik varu fiziski vienā dienā nobraukt +/- komfortabli 800-1000km. Kad sāks šādi EV paradīties ap 50k tad domāju būs ļoti skaisti.
1000km komfortabli ir vilcienā vai lidmašīnā)
Tādi auto nebūs, jo tas ir nevajadzīgi.
Vajag vairāk lādētājus un lielāku uzlādes ātrumu
Jā, lielisks stāsts par braucienu! Prieks, ka esi nonācis turp un atpakaļ saprotamā laikā, bet vairāk vēlējos teikt paldies par šo savas pieredzes nodošanu citiem, parādot elektro auto īpašnieka reālijas. Zinu, jau, ka auto nav ar lielāko bateriju un nav arī gluži svaigs, tomēr pamatoti minēji, ka pat tāds auto maksā savus 15 tūkstošus eiro naudiņas. Tas ir visai daudz vidējam Latvijas iedzīvotājam un stāstot par savu pieredzi ir skaidrs, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju elektro auto nebūs realitāte paredzamā nākotne (tuvākos desmit gadus noteikti), ja nu vien rodas kāds negaidīts tehnoloģisks pavērsiens.
Pareizi jau saki, ka pie visa var pierasts, bet vismaz es negribu tā pierast. Esmu arī braucis tajā virzienā ar savu VW GOLF 1.6 dīzeli un tas man izmaksā aptuveni tikpat, parasti pietiek ar vienu pieturu Lomžā, kur paēst un braukt tālāk. Es laikam esmu par vecu, lai parastu braucienu pārvērstu ekspedīcijā kā kādreiz ceļojot ar zirgiem. Protams, tad vietējie krodziņi bija ieguvēji, varbūt arī tagad tas nāks atpakaļ, bet es neredzu, kā es varētu izvēlēties ko šādu. Vienkārši neredzu. Bet visiem jau visam nav jāpatīk.
Katrā ziņā, lai izdodas turpmāk!
Tas visnotaļ izklausās pēc ‘da nu jevo na..’ . Ir jau forši pa Rīgu džreiz ar īres Dual Motor Teslu pabraukāt.
Bet lai tāpēc ipsētos nevis brauktu, ja jābrauc kaut kur tālāk… Jeb, teiksim, maksātu 1€/kWh vai kaut kādus astronomiskus depozītus, ko hvz kad atgriezīs. Tas viss smagi ož pēc apzagšanas gaišā dienas laikā, uz ko cilvēks pats labprātīgi parakstās.
Gandrīz vai jāprasa, vai ar orientāciju viss kārtībā, jeb rūdīts mazohists?