Mūsu lietotā elektroauto eksperimenta rakstu sērijā iepriekš esmu aprakstījis, kā izvēlējos konkrēto auto, kā to no ārzemēm nopirku ar BRC palīdzību un pastāstīju par manu pieredzi ar banku finansējuma piesaisti šī auto iegādei. Nākamā tēma par ko es vēlos parunāt ir valsts atbalsts elektroauto iegādei.
Vai atbalsts ir tikai auto iegādei un no kurienes nāk nauda?
No sākuma mazliet par pašu atbalsta programmu. Tā ir viena no emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) valsts budžeta programmām, kuras mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām. Latvija virzās uz klimatneitralitāti 2050. gadā un mērķis ir līdz 2030. gadam panākt vismaz par 55% mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju salīdzinot ar 1990. gadu. Šeit runa nav tikai par auto iegādes atbalstu, jo eksistē arī citas EKII programmas, kuru ietvaros var paaugstināt ēku energoefektivitāti, paplašināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un īstenot citus pasākumus. Piemēram, tās ir programmas, kas ļauj nomainīt apkures katlus vai uzstādīt Saules/vēja elektrostacijas. Vienlaikus papildu atbalstu 1000 eiro apmērā var saņemt par esoša transportlīdzekļa norakstīšanu, nododot to apstrādes uzņēmumam atbilstoši Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. EKII finansē no valstij piederošo Eiropas Savienības emisijas kvotu (EUA) un Eiropas Savienības aviācijas emisiju kvotu (EUAA) izsolīšanas. Tātad, šo naudu nevar novirzīt citiem mērķiem un jāizmanto emisiju samazināšanas projektos.
Atbalsta programmā vēl pieejama puse naudas
Konkrētā auto iegādes atbalsta projekta kopējais pieejamais finansējums ir noteikts 10 miljonu eiro apmērā un tas būs pieejams līdz 2023. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kamēr būs pieejams finansējums. Uz doto brīdi programmas ietvaros ir saņemts atbalsts 1218 auto iegādei un pieejama aptuveni puse no finansējuma, jeb 5 miljoni eiro. Tātad, arī tu vēl vari paspēt iegūt šo atbalstu.
Kas var saņemt šo atbalstu?
Šī programma pieejama fiziskām personām, kas ir Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji. Atbalsts tiks atteikts tām personām, kam ir nodokļu vai uzturlīdzekļu parādi, kā arī pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process. Tāpat par šo atbalstu var aizmirst tās personas pret kurām ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī ja persona ir atzīta par vainīgu kādā no vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Lai saņemtu atbalstu, auto ir jāpērk no šajā EKII programmā reģistrētiem pārdevējiem un uz doto brīdi tādi ir 65. Jā, tu nevari iegūt atbalstu, ja pērc šo auto no privātpersonas vai kāda ārzemju uzņēmuma.
Noteikti esi dzirdējis, ka jaunu elektroauto iegādei valsts piedāvā 4500 eiro atbalstu, taču vēl 1000 eiro vērtībā labumus ir jāpiedāvā pārdevējam. Esmu dzirdējis, ka dīleri šajā summā mēdz piedāvāt riepas vai uzlādes iekārtas. Lietoto auto gadījumā tās arī var būt riepas vai vienkārši 500 eiro atlaide pie kopējās auto summas, kā tas bija manā gadījumā. Cik gan pašu atbalstu, gan saprotu šo naudu pārdevējiem arī kompensē valsts.
Jāsaprot, ka gluži kuru katru auto ar šo atbalstu nevaram iegādāties. Ir noteikti nosacījumi, kuriem jāizpildās, lai auto kvalificētos atbalsta saņemšanai.
- Jauni vai lietoti rūpnieciski ražoti M1 un N1 kategorijas elektromobiļi, kuriem nobraukums pilsētas apstākļos starp pilnas uzlādes reizēm ir vismaz 150 kilometri un maksimālais ātrums ir vismaz 90 km/h. Jauns elektroauto drīkst būt lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem un tā pārdošanas cena bāzes komplektācijā nepārniedz 60 000 eiro (bez PVN). Lietots elektroauto Latvijā nevar būt reģistrēts ilgāk par sešiem mēnešiem un tā pārdošanas cena nevar būt zemāka par 5000 eiro (bez PVN).
- Jauni rūpnieciski ražoti M1 un N1 kategorijas ārēji lādējami hibrīdauto, kuriem nobraukums pilsētas apstākļos tikai ar enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas starp pilnas uzlādes reizēm ir vismaz 50 kilometri un maksimālais ātrums ir vismaz 90 km/h. Jauns ārēji lādējamais hibrīds drīkst būt lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem un tā pārdošanas cena bāzes komplektācijā nepārniedz 60 000 eiro (bez PVN).
EKII programmas mājaslapā vispār arī rakstīts, ka var iegādāties tikai tās mašīnas, kas ir publicētas fonda tīmekļa vietnē. Šādu sarakstu es neatradu, bet pieņemu, ka tajā ir visas mūsu pusē aktuālās plaši zināmo zīmolu mašīnas. Problēmas varētu rasties tikai ar kaut kādiem ezotēriskiem braucamrīkiem. Cik saprotu, pogrammā apstiprinātie pārdevēji var piereģistrēt arī jaunas mašīnas.
Kāda ir auto iegādes kārtība, lai varētu pretendēt uz atbalstu?
No sākuma ir jāaizpilda pieteikumu atbalsta saņemšanai. Tajā ir informācija par atbalsta saņēmēju, pārdevēju un automašīnu. Klāt pievienoju VID izziņu, ka man uz doto brīdi nav nodokļu parādu. Pieteikumu parakstu ar elektronisko parakstu un nosūtu pārdevējam. No klienta skatu punkta raugoties šis process ir salīdzinoši vienkāršs, taču pārdevējam ir jāiespringst vairāk – jāvāc informācija par klientu, jāgana pieteikumu un līgumu aizpildīšana un parakstīšana, tas viss jāiesniedz EKII programmas tīmekļa vietnē. Papildus vēl var nākt klāt arī līzinga jautājumi, jo tas viss nāk klāt pie kopējā darījuma summas un darbībām.
Manā gadījumā ar visu šo dokumentu kalambūru nodarbojās BRC. Atbalsta programmas iesniegumu aizpildīju un parakstīju 17. oktobrī un jau dienu vēlāk man atsūtīja parakstīšanai arī pašu līgumu. Kad 20. oktobrī savācu auto, saņēmu arī no pārējām iesaistītajām pusēm parakstīto līgumu. Bet vispār esmu dzirdējis, ka viss šis process var aizņemt arī vairāk laika, jo tas ne tuvu nav automatizēts.
Ar to viss nebeidzas! Ir jāievēro auto ekspluatācijas noteikumi!
Ņem vērā, ka atbalsta saņēmējam ir jāievēro arī ļoti konkrēti auto ekspluatācijas noteikumi, kuru neievērošanas gadījumā var nākties atmaksāt daļu vai visu valsts atbalstu. Praksē tas nozīmē to, ka auto var nākties atrādīt auditoriem, kas novērtēs vai tiek ievēroti atbalsta programmas nosacījumi. Nav nekāda joka lieta!
Pašos pamatos ekspluatācijas noteikumi ir diezgan saprotami un vienkārši:
- Ar šo auto ir piecu gadu laikā jānobrauc vismaz 52 000 kilometrus un katru gadu līdz šī mērķa izpildei ir EKII programmas vietnē jāiesniedz monitoringa atskaites. Te ir pamācība par to, kur un kā šīs atskaites ir jāiesniedz.
- Jānodrošina transportlīdzekļa pastāvīga reģistrācija Latvijas Republikas teritorijā, fiziskā persona ir iegādātā transportlīdzekļa turētājs, aizliegts ir pārdot, mainīt, ieguldīt kapitālsabiedrībā un nodot bez atlīdzības.
- Ar auto nedrīkst veikt saimniecisko darbību un nedrīkst to izmantot citos projektos, kas ir finansēti citās finansējuma programmās un individuālā atbalsta programmās.
- Jānodrošina transportlīdzekļa ekspluatācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa.
- Transportlīdzeklis ir jāapdrošina pret bojāejas riskiem.
Tie 52 tūkstoši kilometru varētu izklausīties draudīgi daudz, taču sadalot uz pieciem gadiem sanāk vien 10400km gadā un tik daudz vairums no mums taču nobrauc, ja auto tiešām tiek ekspluatēts ikdienā. No pienākuma važām varam atkratīties ātrāk, ja šos 52 tūkstošus kilometru nobraucam ātrāk un atbalsta saņēmējam ir tiesības ierosināt fondam pagarināt monitoringa periodu par laiku, kad no atbalsta saņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams ekspluatēt transportlīdzekli, bet ne vairāk kā par vienu gadu.
Secinājumi: Mums ir ne tikai atbalsts, bet arī pienākumi!
Sāksim ar to, ka ir ļoti labi, ka mums valsts atbalsta dažādas uz emisiju samazināšanu vērstas aktivitātes. Runa nav tikai par atbalstu auto iegādei, jo valsts atbalsts ir arī Saules paneļu/vēja ģeneratoru uzstādīšanai, apkures katlu maiņai u.c. aktivitātēm. Kopumā tas ir viens no veidiem kā valsts var aktīvāk pavirzīt noteiktu tās iedzīvotāju darbības.
Jāgaida, kad līdzīgs atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, jo arī tiem ir laiks atkal piekļūt pie dabai draudzīgākiem auto ar kuriem veikt savu saimniecisko darbību. Kopējā satiksmē un izmešu radīšanā taču piedalās arī šādi transporta līdzekļi.
Pie valsts atbalsta elektroauto iegādei tikt ir pavisam reāli un tā kā šo procesu principā vada auto pārdevēji, tad klientam pašam tas nav sarežģīts. Aizpildam pieteikuma formu, pievienojam izziņu par nodokļu nomaksu un parakstām dokumentus, ko atsūta pārdevējs.
Tomēr ar lielu atbildību ir jāpieiet arī auto ekspluatācijas noteikumu ievērošanai. Tie ir samērā loģiski, taču būs jāatceras, ka šo auto es nedrīkstu nekā juridiski izmantot saimnieciskās darbības veikšanai (piemēram, uzlādes būs jāapmaksā par savu privāto naudu) un jāatceras laicīgi iesniegt nobraukuma atskaites. Tikko kalendārā izveidoju atgādinājumu par to. Arī KASKO būs obligāts, kamēr nobraukšu tos prasītos 52 tūkstošus kilometrus un tās ir obligātas izmaksas, kas vienkārši jāņem vērā. Tāpēc var būt gadījumi, kad šis valsts atbalsts nav to ierobežojumu vērts. Īpaši tas varētu būt izteikts tieši lietotajiem elektroauto, kur atbalsta summa salīdzinoši nav tik liela.
Izlasi arī citus šī eksperimenta sērijas rakstus
Tā kā šis eksperiments norisināsies ilgāku laiku un plānoju regulāri informēt par manu pieredzi ar šo auto, tad aicinu piesekot manam Twitter kontam @krizdabz, kā arī izlasīt pārējos šīs eksperimenta sērijas rakstus:
- Kā es ar lietoto elektroauto 1000km testā pārspēju Tesla Model 3 Long Range
- Pirmais ārzemju brauciens ar manu lietoto elektroauto
- Veicu mana lietotā elektroauto “lielo” apkopi un mani pārsteidza tās cena
- Ar elektroauto ir grūti. Vai vispār turpināt šo eksperimentu?
- Kursors.lv lietotā elektroauto eksperiments
- Kā es izvēlējos savu lietoto elektroauto
- Kā BRC man palīdzēja ārzemēs nopirkt lietotu elektroauto
- Kā man veicās ar finansējuma piesaisti lietota elektroauto iegādei
- Kāpēc man valsts piemaksāja 2250+500 eiro par lietota elektroauto iegādi?
- Kā es centos noskaidrot mana lietotā elektroauto tehnisko stāvokli
- Cik es samaksāju par mana lietotā elektroauto uzlādēm, lai nobrauktu 1000km
- 4 iemesli, kāpēc man patīk mans lietotais elektroauto
- Kā es pirku riepas savam lietotajam elektroauto
- Cik izmaksāja OCTA un KASKO apdrošināšana manam lietotajam elektroauto
- Es mājās uzstādīju elektroauto lādētāju un tas mainīja visu
Tāpat vēlos pateikt lielu paldies šī eksperimenta atbalstītājiem. Lietoto auto tirgotājs BRC palīdzēja izvēlēties un uz Latviju atvest eksperimenta auto un apdrošinātājs If mums palīdzēja tikt pie elektroauto KASKO, bet Enefit ierīkoja elektroauto uzlādes iekārtu.
Tad es esmu sapratis pareizi. Tu pirki auto no BRC, kas savukārt iegādājās to auto no Vācijas. Tad īsais rezumē, bez šāda starpnieka pie valsts atbalsta netikt, tas ir, ja pa tiešo no privātpersonas vācijā pērc un pats atgādā mašīnu uz Latviju?
Jā, lai varētu šo konkrēto atbalstu saņemt, auto ir jāpērk no kāda programmā apstiprinātā pārdevēja.
pareizo butu saprast – pec elektrošoka tarifiem elektrosapnis un zeroCO2 ir izsapņots un tiek meklēti veidi reanimet komas projektus atlikušo 50% izterešanai, jo ir parka daudz mainigo par ir pilnigi neprognozejami 5 gadus period a un valsts ierwdni nespej ieverot satversmes tiesisko palavibu…
> Ar šo auto ir piecu gadu laikā jānobrauc vismaz 52 000 kilometrus
Pārējam varētu piekrist, bet šis gan tāds pastulbs nosacījums – ja cilvēks, piemēram, ikdienā cenšas pārvietoties ar sabtransu vai vasaras laikā ar velo, tad nezkapēc viņš pēkšņi vairs nav labs “emisiju samazināšanas” programmas dalībnieks un tiek spiests “nokurināt kilovatus” (kas tikpat labi var Latvijas kontekstā būt saģenerēti ar fosilo kurināmo) ..
Jo nu vidēji dienā (un tas pat neņemot laukā brīvdienas, kad varētu nebraukt vispār (nu vai arī otrādi ir kāds garāks pārbrauciens)) ~30km pilsētas robežās ir diezgan daudz, manuprāt (bet varbūt es maldos).
Kaut kā vienmēr tiem cēlajiem mērķiem līdzi nāk šādas atčgārnības.
Kāpēc atbalstīt auto iegādi ar ko pēc tam nebrauks?
> Kāpēc atbalstīt auto iegādi ar ko pēc tam nebrauks?
Ja plāns ir samazināt izmešus/”oglekļa pēdu” utt., tad būtu jaatbalsta, lai nebrauc vai pēc iespējams mazāk, ja ir kāds cits mērķis, tad savādāk.
Prioritātes – vispirms subsidēs tos, kas brauc visvairāk un beigās kad ar dūmiņu brauks 1/5 no visiem, atlikušos stimulēs pāriet – bet var gadīties, ka ne tikai ar naudas piešprici, bet arī lielākiem nodokļiem/maksājumiem. Tā nu tas ir iekārtots, ka pēdējie pielāgojas vairākumam.
> beigās kad ar dūmiņu brauks 1/5 no visiem, atlikušos
Kad tas notiks, tad tiem atlikušajiem jau būs vēsturiskā spēkrata statuss :)
Arī šo statusu var mainīt. Nedrīkstēs gadā braukt vairāk kā 1000km. Tikai nejautā, kā to kontrolēs…varbūt benzīnam būs iegādes taloni :)
Kontrolēs ar nobraukuma piefiksēšanu pie tehniskās apskates.
Benzīnu tirgos aptiekā 1L pudelēs par cenu, kas ātri liks aizmirst vēsturiskā auto statusu)
Tavā gadījumā vispār auto nav vajadzīgs. Parēķini – sapratīsi ;)
Cilvēki ir dažādi. Vieni 24/7 riņķo pa apvedceļu jo ja ir auto tad ar to obligāti jābrauc. Citi brauc tad kad viņiem tas ir vajadzīgs un tik cik ir vajadzīgs.
Tāpēc arī nesaprotu to uzspiesto kilometrāžu, bet nu tā ir mūsdienu realitāte – skandināt vienu bet de fakto ir otrādi.
Pa lielam tam kas dzīvo ap 10km no darba un elektroauto izmanto pārsvarā režīmā darbs-mājas (kam šis transports ir visefektīvāks un ekonomiskāks) atbalstam pieteikties nav jēgas, ietaupītie 25k km dos kopsummā lielāku ieguvumu un rokas būs brīvas (kas personīgi man ir ļoti vērtīgs faktors).
Kāpēc valstij atbalstīt mašīnas iegādi, kura netiks izmantota?
Man drīzāk ir jautājums kamdēļ valstij vispār ir jāatbalsta kādam auto iegāde? Ja tas auto būs ekonomiski izdevīgs, ērts, nejās prātu ekspluatācijas laikā un pieejams plašam patērētāju klāstam tad cilvēki paši skries to pirkt. Bet atbalstu shēmas būtībā ved pie pretējā – autoražotājam nav stimula spiest uz manis minētiem kritērijiem jo ko un pa cik nepiedāvātu no elektro to ar atbalstu mehānismu tāpat pārdos.
Nekādā veidā neesmu pret elektro, bet esmu par dabīgās atlases principiem.
Rakstā taču ir rakstīts, kāds ir šo EKII programmu mērķis.
Bet kāda valstij daļa, ko cilvēks dara ar paša iegādātu auto?? Vajadzīgais rezultāts taču panākts – konkrēts indivīds ir pārsēdināts no ICE uz EV. Un ja viņš brauc vēl mazāk, tad CO2 ir vēl mazāk.Tad labāk to otru pusi atbalsta budžeta vienkārši noraut podā? Saprastu ja būtu baigais pieprasījums uz to atbalstu, tad pirmajiem būtu jādod tiem, kuri brauc vairāk. Tak mērķis ir mazināt CO2. Bet tagad cilvēkam būs speciāli bezmaz bezjēgā jābraukā, lai atpelnītu atbalstu. Un kāpēc tieši 52tk? Lai iztērētu noteiktu skaitu kW, uzturētu elektrības ražotājus, kuri visdrīzāk lobē šo?
Pieņemu, ka tas nepieciešams, lai atbalsta sniedzēja pusei būtu iespēja sarēķināt CO2 izmešu samazinājumu no katra šīs programmas ietvaros nopirktā auto.
> Tavā gadījumā vispār auto nav vajadzīgs.
Kādā manā gadījumā?
52000km*20kWh/100km=10400kWh/40kW(ladesana ap 1h ja nav rindu)=260h faktiski 12 dienas laika bus janosit “atraja” uzlade ja nem minimalo algu 10€/h 2600€ izmesti veja
Tas ir viens ekstrēms. Otrs būtu tieši 0h un 0 eiro par uzlādes laiku, ja auto tiek lādēts mājās, kamēr saimnieks guļ. Patiesība, kā parasti, ir kaut kur pa vidu.
Es tā arī nesapratu kādēļ netiek atbalstīta elektro motociklu iegāde.
Latvijas mērogos domājoši cilvēki uzskata, ka sastrēgumā uz Vanšu tilta auto ir normāli, bet velo vai mocis – traucēklis. Tāpēc arī finansiālas sekas.
Valsts jau samazina iedzīvotāju skaitu, kāds sakars ar automašīnām? CO2 55% ,vnk samazināt iedzīvotaju skaitu un lieta darīta. Mazāk iedzīvotāju vairāk nauda uz katra, uz papīra jau smuki, realitātē 100personas plus pietuvinātie.
Kaut cik ticams ieguvums dabai no elektroauto iegādes būtu, ja ar elektroauto tiktu aizvietota līdzšinējā fosilā automašīna. Respektīvi, valsts atbalstu vajadzētu piešķirt, ja vienlaicīgi nodod/noraksti/utilizē līdzšinējo fosilo automašīnu. Pretējā gadījumā ja turpini paralēli braukāt ar līdzšinējo auto vai to pārdod kaimiņam, tad summāri uz planētas ir par vienu auto vairāk. Jā, gaisa piesārņojums papildus nebūs, bet ražošanas un uzturēšanas procesā radītais kaitējums dabai ir uz pusi lielāks (jau par 2 automašīnām).
Jau tagad ir ieguvums, jo programmas ietvaros tiek piedāvāts mazliet naudas par vecā ICE auto utilizāciju UN atbalsts jaunākiem maz/bezemisiju auto tomēr nozīmē, ka tādi auto tiks mazliet vairāk pirkti vai ievilkti pie mums. Noteikums par to 52k km nobraukušanu arī motivē reāli ikdienā izmantot tās mašīnas.
Reālākie motivātori ir:
a)ekonomiski izdevīgi
b)ērti
Viss cits ir vairāk vai mazāk demagoģija un acu aizmālēšana ar ko var ņemties īstermiņā, bet ja ekonomika neiet kopā tad ilgtermiņā pasākums nerullēs un sabruks.
Piekrītu. Te var minēt gan šos, gan vēl citus argumentus. Bet jābeidz kultivēt mīts, ka nopērkot elektroauto Tu glāb pasauli un rūpējies par ekoloģiju. Tas ir ļooooti pastarpināti un ar “baltiem diegiem” pievilkts mārketinga arguments.
Jāņem vērā, ka zaļajai domāšanai ir ļoti zaļa $ krāsa.
Atļaušos minēt, ka ne šī darījuma, ne 90% pārējos darījumu ietvaros Latvijā neviena automašīna tā arī netika utilizēta.
EKII lapā var redzēt, ka programmas ietvaros saņemts atbalsts 41 automobiļa utilizācijai: https://ekii.lv/index.php?page=atbalsts-transportlidzekliem
Labi protams ka 41 konkrēts šrots ir nost no ceļa, bet tas tāds piliens jūrā.
Esmu samērā skeptisks par to utilizācijas programmas lietderīgumu, mana versija ir ka tās uzturēšana (birojs, darbinieki, datori u.t.t.) rada vairāk emisiju nekā novērš. Mana loģika šajā jautājumā: cilvēks kas gatavs pirkt elektroauto vai vienkārši jaunu auto nebrauc ar tādu šrotu ko nekur citur kā uz utilizāciju nevar pārdot. Ko pats darītu: atrastu kādu kam pagalmā pūst norakstams lūznis, pa polšu nopirktu un aizvestu utilizēt pēc būtības to kas tā pat tur nokļūtu, nostāvot pirms tam dažus gadus bez kustības.
Es par pasākuma efektivitāti, ne par ko citu. Un jā, esmu viennozīmīgi par dabas saudzēšanu, tikai bez lieka fanātisma kurš nekur uz labu galu neved 😉
Šādus gadījumus (par polšu nopirktos lūžņus) var viegli novērst, iestrādājot prasības, ka transportlīdzeklim ir jābūt reģistrētam uz tava vārda, iepriekš ir jābūt bijušam uzskaitē utml. Tad šāda “ķēpāšanās” nebūs nedz iespējama, nedz izdevīga. Diez vai kompensēs iepriekš jau no uzskaites noņemtas automašīnas (kas jau nepiedalās satiksmē) utilizāciju.
Paldies par datu avotu. Tātad 41 pret 1231 ir ~3%, kas tikai apstiprina manas šaubas. Bet nu vismaz kaut kas un labi ka ir šāda uzskaite.
Tiem kuri var atļauties ev, vecais ice auto noteikti maksā vairāk nekā piedāvātais pabalsts.
Jā, esmu līdzīgās domās. Plus, vai esat lasījuši nosacījumus pie kādiem šo atbalstu par utilizāciju var dabūt? Nav tur viss nemaz tik vienkārši.
Vajadzēja SS nopirkt kādu miskasti par 200 EUR un būtu vēl atsitis vismaz 800 EUR no iegādes izmaksām! Lūdzu -nav par ko! 😉
Kristap, tu ar pilsētas auto nenobrauksi 10k gadā 😁. Ok pirmais gads varbūt pavizināsies, pēctam vienkārši būsi spiests kautkur braukt lai ievērotu kārtējo birokrātiju.
Kāpēc nenobraukšu? Ar iepriekšējo auto es gadā vidēji nobraucu ap 20k km un neplānoju mainīt savus braukšanas paradumus arī ar šo auto.
Redzēsim kristapu aizvien biežāk strādājot par taksistu :D
Tad jau šī vasts var katram uzdāvināt elektrisko riteni.
Kāpēc atbalsta periodā auto nedrīkst pārdot? Saistības pret atbalsta sniedzēju taču varētu nodot pircējam
Jā, pārdot var. Nomaksā valsts atbalstu un tirgo auto. Kas attiecas uz saistību nodošanu, tad neesmu redzējis, ka šāda iespēja ir pieejama. Ja vari parādīt programmas mājaslapā norādi uz šo informācju, būšu pateicīgs.