Web Analytics
More
    Reklāma

    Finansējuma samazināšanas dēļ 19 tūkstoši mājsaimniecību un uzņēmumu var palikt bez kvalitatīva interneta pieslēguma

    Jaunākie raksti

    Gandrīz 19 tūkstošiem mājsaimniecību un uzņēmumu ir risks palikt bez ātra un droša interneta pieslēguma finansējuma samazinājuma dēļ. Tas paredzēts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam” grozījumos.  Finansējumu iecerēts samazināt 21 miljona eiro apmērā. Šo līdzekļu mērķis bija nodrošināt augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras izbūvi tām mājsaimniecībām, kas atrodas tā saucamajā vidējā un pēdējā jūdzē. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar Latvijas Interneta asociāciju (LIA) konceptuāli iebilst grozījumiem, jo tie apdraud reģionu turpmāku attīstību un sekmē lielākas digitālās plaisas veidošanos. Asociācijas kopīgi iesniegušas vēstuli Finanšu un Satiksmes ministrijai, mudinot atbalstu saglabāt.

    Sākotnējais atbalsts no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) bija aptuveni 32,9 miljoni eiro, un jaunākie grozījumi to samazinātu līdz aptuveni 11 miljoniem, ko var vērtēt kā pašu minimumu. Viena kilometra optiskā tīkla infrastruktūras izbūve vidēji izmaksā no 30 līdz 40 tūkstošiem eiro, savukārt jauna sakaru torņa būvniecība atkarībā no augstuma un nestspējas ir no 200 līdz 350 tūkstošiem eiro.

    Reklāma


    Kopumā Latvijā vēl aizvien ir 500 000 adrešu, kas atrodas “baltajā” teritorijā jeb vietās, kurās neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un arī tuvāko trīs gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar platjoslas tīklam atbilstošiem parametriem. Līdz ar to gala lietotājiem nav pieejams kvalitatīvs internets. Samazinot  paredzēto finansējuma apjomu, 19 tūkstošiem mājsaimniecību un uzņēmumu joprojām nebūs pieejams ātrs internets, kas savukārt ietekmēs ekonomisko attīstību reģionos.

    “Jau 2020. gadā Satiksmes ministrijas pasūtītajā pētījumā tika konstatēts, ka Latvijā trūkst investīciju sakaru nozarē, lai sasniegtu Eiropas Savienības savienojamības mērķus. Augstas veiktspējas tīkla izbūve ir finansiāli ietilpīga, un “baltajās” teritorijās klientu skaits nav pietiekams, lai operatoriem būtu saistoši tajās investēt. Līdz ar to valsts vai Eiropas programmu finansiāls atbalsts ir būtisks, lai veicinātu augstas veiktspējas tīklu pieejamību valsts reģionos un maksimāli novērstu digitālo plaisu sabiedrībā. Kavēt ātrdarbīgas komunikācijas infrastruktūras izbūvi ir ne tikai risks valsts drošībai, bet arī tiek radīti nelabvēlīgi apstākļi investīciju piesaistei. Šāds samazinājums programmas finansējumam nav Latvijas valsts un sabiedrības interesēs,” nepieciešamību saglabāt atbalstu programmā komentē LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.

    Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem paredzēts samazināt programmas pašreizējo finansējumu 21 815 259 eiro apmērā projektā noteiktajām pozīcijām “Digitālā savienojamība” un “Uzlabot digitālo savienojamību”. Tāpat grozījumos veikti labojumi arī politikas mērķu iznākumu rādītājos.

    “Interneta lietotājiem ir pieejami dažādi bezmaksas Speedtest tipa rīki, kur katrs varam izmērīt un novērtēt sava pieejamā interneta jaudu jau šodien. Infrastruktūras projektēšana, saskaņošana un izbūve prasa gan laiku, gan līdzekļus. Eiropas 2025. gada mērķis paredz 100Mbit pieejamību katrai mājsaimniecībai Latvijā, savukārt 2030.g jau 1Gbit pieejamību. Gigabiti bez nopietnām investīcijām un darba neatnāks paši no sevis. Ātrs internets mums nepieciešams gan ekonomiskai izaugsmei, gan inovācijām, gan izglītībai, gan nākotnes tehnoloģijām. Lai paspētu īstenot gan Latvijas, gan Eiropas stratēģiskos mērķus – investīcijas sakaru infrastruktūrā samazināt nedrīkstam,” norāda LIA valdes priekšsēdētājs Andis Āriņš.

    LIKTA un LIA iebilst pret sasteigtu un nepārdomātu finansējuma samazināšanu nozarei, jo tas paredzami var kavēt un ietekmēt valsts izvirzīto digitālās transformācijas un savienojamības mērķu sasniegšanu. Vienlaikus nozares nevalstiskās organizācijas aicina valdības pārstāvjus uz dialogu, kura laikā puses varētu vienoties par turpmākajiem soļiem, kā nozarei paredzēto finansējumu jēgpilni ieguldīt, lai Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm nodrošinātu augstvērtīga interneta pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    18 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Skābene
    19.06.2024 13:21

    Ko nu tur par lauku viensētām satraukties, ja esošā infrastruktūra netiek pienācīgi izmantota.

    vards
    22.06.2024 11:35
    Reply to  Skābene

    savadi – arzemes visur kur ir elektribas vadi pieliek optiku un uznemumi kas tirgo elemtribu, tirgo ari internetu utt. muns to dara tikai bite un lattelecom

    Biteme
    19.06.2024 13:28

    Un kā tad visuresošais 8G internets, kas bukletos iznīcina (vai piesmej?) optisko pieslēgumu?

    Norge
    19.06.2024 13:36

    te kur es dzivoju, pasaules malā, nekurienē, kkādā dzerevņā ir loti kruts optiskais internets, bet latvijā pat pilsētas lielai daļai nav pieejams, bet latvijā korupcija ir neparspējami milzīga

    Krotow
    19.06.2024 13:50

    No virsraksta jau nobijos ka esošos ātros pieslēgumus sačakarēs. Citādi tur nekas nemainīsies. Jo “baltajās” teritorijās dzīvojošie lielākoties nav “maksājoši” klienti.

    Karlis
    19.06.2024 15:15
    Reply to  Krotow

    Pag, pag nesteidzies …

    Gsgas
    19.06.2024 20:01
    Reply to  Krotow

    Es tieši tāpat. Virsraksts ir izveidots nepareizi, jo paģēr, ka 19k lietotājiem jau ir kvalitatīvs internets, bet finansējuma trūkuma dēļ to var pazaudēt.
    Realitātē tu nevari pazaudēt to kā tev vēl nav.

    assasa
    19.06.2024 15:31

    Kā praksē vispār šo visu realizē? Uz katru no 500000 (pieci simti tūkstoši!!!) viensētām velk optisko kabeli par 40000 (četrdsmit tūkstoši EIRO!!!) kilometrā? Es saprotu, ka es kko nesaprotu, bet pat ja pieņem, ka 500000 nav viensētas, bet adreses, tsk dzīvokļi daudzdzīvokļu namos, tas vienalga izklausās sassodīti naudīgs projekts!

    nedarata
    19.06.2024 15:46
    Reply to  assasa

    Aizvilks tikai līdz mobilo sakaru tornim, tālāk jau pa 6G

    Jānis
    19.06.2024 18:34

    Jā, nu manā pusē piemēram optika ir aizvilkta līdz pagastu centriem un ne tikai, bet tā arī stāv neizmantota.

    Tas pats Jānis
    20.06.2024 05:16
    Reply to  Jānis

    Jo saimnieko mūsu tautieši – alkatīgie birokrāti, kas ielauzuši tādus ciparus, ka nav neviens mazais operators, kas grib tur iesaistīties un dot to netu tālāk cilvēkiem.

    Tudiš pīp!
    19.06.2024 20:15

    Ja ir uzdevums iznīcināt laukus un sadzīt visus pilsētās, tad tas tiks izdarīts!

    MrDoc
    20.06.2024 11:25
    Reply to  Tudiš pīp!

    Nu, bet būsim atklāti, ieguldīt laukos ir absolūta naudas izmešana. Ir nepieciešams koncentrēt pēc iespējas vairāk cilvēkus vienuviet, lai būtu jebkāda ekonomiska jēga. Visi viensētnieki, lai nesūdzas, ka nav asfaltēts ceļš un optiska līdz durvīm.

    Sergejs
    20.06.2024 15:05
    Reply to  MrDoc

    Starlink ar vidējo ātrumu 100Mbit (google saka ka tas ir vidējais stabils ātrums) abonements 50eur/mēnesī un sākotnēji iekārtas 349eur (ja nemaldos). Ja grib un var atļauties dzīvot viensētā tad var arī šo atļauties, turklāt mājaslapā rakstīts ka Standart iekārta atbalsta 200+ ierīču pieslēgšanu.
    Un nav nekāds kabelis jāvelk. Pats apsveru domu pamēģināt jo esošie LMT/TELE2 4g pieslēgumi sāk stipri buksēt kad vakarā visa iela uzliek 4k video skatīties

    Tas pats Jānis
    20.06.2024 05:14

    Mūsu dīldieņiem iedalu kait miljardu – rezultāts būs nulle. Jau LVRTC ieraka optiku, bet tad izlēma plēst tādu ciparu par tās nomu, ka mazie operatori pasūtīja to visu tēmu ieskrieties.

    Zorge
    20.06.2024 16:26

    500K adrešu bez interneta pieejamības 1,8M iedzīvotāju valstī? Par šito vajadzētu uzbraukt Siliņai, jo pēc LIKTas kompetentiem datiem, internets ir pieejams vien Rīgā un dažās lielākajās pilsētās un pat laikam vien daļeji. Esam Afrikas atpalikušako valstu līmenī! Vai nu LIKTA klāji dirš vai arī tajās 500K adrešu neviens nedzīvo un internets tur nafig nav vajadzīgs. Bet sacelt jezgu gan vajag…

    Pēča
    21.06.2024 09:02

    Tikmēr man privatenei JŪRMALAS CENTRĀ, tet nevar/VAI DRĪZAK NEGRIB sakartot interneta savienojumu. Cīnos ar viņiem jau kopš sak piedavāt ‘maksimālo ātrumu visiem’ Iepriekš bija DSL 30mb/s un vienmēr bija stabili, tagad ķipa jābūt ir 60mb/s(vai vismaz tuvu tam) bet relitātē lēkā no 20-40. Laikam ar šo palielināšanu novecojušo telefonvadu infrastruktūru normali noslogojuši. Zvanos, rakstos ņemos, jau 2 tehniķi bijuši, faktiski tik stundas norakstījuši uz brīdi paliek labāk(50-55Mb/s) tad atkal ātrums mistiski pazūd…. Pa lielam slēpjas aiz tā, ka minimali garantētais ātrums tiek nodrošināts un iepūt. Jo ķip katram tie vadi līdz mājai savādaki, un jaunus telefonvadus viņi nepārvelkot. Bet ja gribi ko normālu- optiku, tad maksā pats par ievilkšanu! Kaut optikas infr. iet turpat pa galveno ielu un līdz mājai būtu jāpagriežās un kādi 90m jaizvelk dzīsla jau pa esošajiem tet vadu kanaliem zem zemes UN NEKAS NEBŪTU NO JAUNA JĀROK- uz ielas IR 2 tet akas, bet nē…. Gribi optiku? Maksā tāpat!!!!! ;) Provizorikās optikas ievilkšanas izmaksas sareiķinaja ap 2000€, bet pašu tāmi ar visām pozīcijām nedeva, to tik varēs redzēt tikai ja izvēlēšos maksāt. Tas saucās esi parastais mirstīgais? p.sies ar viņiem…. Un NĒ! Mobīlais 4G/5G draņķis nav opcija, jo tas vakaros(un tagad vasarā arī dienā) noslogojas no… Read more »

    Last edited 21 days ago by Pēča
    Bien Venidos
    22.06.2024 11:29
    Reply to  Pēča

    Vai tad nevar sakrāt pa šiem gadiem tos 2k? Nu labi nedaudz vairāk. Sen jau būtu ticis pie opķikas.

    Reklāma