Blackstone Infrastructure pārvaldītie fondi ir noslēguši galīgo vienošanos par līdz diviem miljardiem lielām investīcijām Eurowind Energy – vadošajā Eiropas mēroga atjaunīgās enerģijas attīstītājā un neatkarīgā elektroenerģijas ražotājā. „Eurowind Energy mērķis ir kļūt par vadošo neatkarīgo atjaunojamās enerģijas ražotāju Eiropā, un tas iet roku rokā ar aktīvu darbību arī Latvijā. Jau šobrīd uzņēmums attīsta vēja parkus ar kopējo plānoto jaudu 600 MW, veicinot Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību. Blackstone ieguldījums ap 2 miljardu eiro apmērā dos spēcīgu impulsu šo mērķu īstenošanai un sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē,” skaidro “Eurowind Energy Neue Energien” izpilddirektors Artūrs Toms Plešs.
Blackstone ieguldījumi nodrošinās kapitālu, kas paātrinās Eurowind atjaunīgās enerģijas attīstības projektu īstenošanu brīdī, kad elektroenerģijas pieprasījumam Eiropā ir mainījusies tendence. Paredzams, ka elektrifikācija, mākslīgais intelekts, industrializācijas atjaunošana un nepieciešamība pēc lielākas enerģētiskās drošības veicinās pieprasījuma palielināšanos par 3% gadā līdz 2040. gadam, tās ir izmaiņas pēc ilgstošas stagnācijas vai pieprasījuma mazināšanās.
Uzņēmumu Eurowind, kura galvenā mītne atrodas Hobro, Dānijā, 2006. gadā dibināja izpilddirektors Jenss Rasmusens, kā arī Sērens Rasmusens un Jākobs Kortbeks, tā līdzīpašnieks ir arī Dānijas integrētā enerģētikas un telekomunikāciju grupa Norlys. Uzņēmums piedāvā sauszemes vēja enerģijas, saules enerģijas, akumulatoru krātuvju un biogāzes risinājumus sešpadsmit Eiropas tirgos, un tajā strādā aptuveni 700 darbinieku.
Ādams Kūnlijs (Adam Kuhnley), viens no Blackstone Infrastructure Eiropas investīciju vadītājiem: “Lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu Eiropā, turpmākajos gados būs nepieciešams liels kapitāls, un Blackstone ir apņēmies atbalstīt un paātrināt Eiropas enerģētikas infrastruktūras izbūvi. Aizvadītajās divās desmitgadēs Jenss Rasmusens un uzņēmuma vadības komanda ir izveidojuši izcilu, vertikāli integrētu atjaunīgās enerģijas platformu. Mēs ar prieku kļūstam par viņu un Norlys partneriem, lai paātrinātu Eurowind ilgtermiņa plānu īstenot tīras enerģijas projektus visā Eiropā.”
Jenss Rasmusens (Jens Rasmussen), Eurowind Energy izpilddirektors: “Blackstone ar savu kapitālu sniedz ilgtermiņa perspektīvu un tic Eurowind Energy stratēģijai kļūt par vadošo neatkarīgo elektroenerģijas ražotāju Eiropā. Uzņēmumam ir vērā ņemama pieredze enerģētikas un infrastruktūras jomā, un šīs investīcijas ļaus mums paātrināt paplašināšanās tempu un nodrošināt trīs līdz četras reizes lielākas saules un vēja enerģijas jaudas, kā arī akumulatorus salīdzinājumā ar mūsu pašreizējiem tempiem.”
Gērts Vinters Jergensens (Gert Vinther Jørgensen), Eurowind Energy padomes priekšsēdētājs un Norlys grupas izpilddirektors: “Ar pašreizējiem īpašniekiem Eurowind Energy ir piedzīvojis nozīmīgu attīstību, paplašinot atjaunīgās enerģijas jaudas Eiropā. Tomēr pēdējā laika notikumi skaidri parāda, cik izšķiroši svarīgi Eiropai ir kļūt pašpietiekamai, nodrošinot stabilu un konkurētspējīgu enerģiju. Ar Blackstone kā ilgtermiņa investoru Eurowind iegūst nepieciešamo finanšu jaudu, lai sniegtu savu ieguldījumu šīs jomas attīstībā un paceltu uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī.”
Blackstone Infrastructure ir vērā ņemama investīciju pieredze atjaunīgās enerģijas platformās un enerģētikas aktīvos, piemēram, Invenergy – ASV lielākajā neatkarīgajā atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas uzņēmumā, kā arī kopuzņēmumā ar pasaulē lielāko vēja un saules enerģijas attīstītāju NextEra Energy.
Blackstone Eiropā darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un patlaban tā investīcijas šajā reģionā pārsniedz 350 miljardus ASV dolāru tādās jomās kā privātais kapitāls, nekustamais īpašums, kredīti un infrastruktūra. Uzņēmums saredz iespēju nākamajā desmitgadē Eiropas aktīvos ieguldīt vairāk nekā 500 miljardus ASV dolāru, to veicinās pāreja uz zaļo enerģiju, enerģētiskā drošība, elektrifikācija, reindustrializācija un digitalizācija.
Barclays, Nomura un Santander darbojās kā Blackstone konsultanti uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas (M&A) jautājumos. Latham & Watkins un Horton sniedza uzņēmumam juridiskās konsultācijas. ABG Sundal Collier darbojās kā Norlys un EWE Holding M&A konsultants. Kromann Reumert sniedza juridisko atbalstu Eurowind Energy, savukārt Accura bija Norlys juridiskais konsultants.
Darījumu plānots pabeigt līdz gada beigām pēc tam, kad tiks izpildīti darījuma noslēgšanas standarta nosacījumi.
Latvijas enerģētiskā neatkarība, bet pieder amīšiem… Izklausās neloģiski vai pēc mānīšanās.
Nu, lūdzu, izskaidro, kāda ir starpība – vēja ģenerators pieder amerikāņu fondam, kas vienkārši investē pelnošos projektos, vai, piemēram, Šķēlem, Kesenfeldam vai kādam vietējam baņķierim? Visi strādā pēc tirgus apstākļiem un principiem un visiem ir mērķis nopelnīt. Ne amerikāņi, ne vietējie nenodarbojas ar labdarību.
Neatkarība rodas no tā, ka te vietēji tiek ražota elektrība no vēja un saules. Elektrība nav kaut kāda prece, kuru var sakraut kuģos un aizvest atpakaļ uz ameriku. Neatkarība palielinās, jo mums ir fiziski mazāk sašķidrinātā dabasgāze jāieved no tālām zemēm.
Interešu konflikts? Kā var zināt, ka tas čalis esot ministra amatā, nav kaut ko piekoriģējis par labu savam biznesam?
Priekšpēdējā rindkopa – elektrības patērētāji apmaksās visu šo zeļļu golfa laukumus, helīšus, jahtas, balti zobainās draudzenes un pat divriteņus, kas maksā dārgāk par LV vidējā auto cenu.
Kā jau ar jebkuru biznesu. Nav svarīgi vai to naudu iegulda amerikāņi, zviedri vai latvieši – viņiem ir mērķis nopelnīt, viņiem ir sarēķināts biznesa plāns ar konkrētu atdevi un viss. Domā vietējais uzņēmējs nodarbojas ar labdarību? Tieši tāpat – ir aprēķins un plānotā atdeve.
Ir svarīgi. Zviedri Latvijā nopelnīto tērēs Zviedrijā. Tur par te nopelnīto, būvēs mājās, maksās celtiekam utt. Respektīvi bagātāka paliek Zviedru tauta, bet no mums nauda tikai plūdīs projām.
Saprotu Tavu domu, bet nu nosacīti. Ja kaut kāds LV miljonārs nopelna vēlvienu miljonu, tas guvums vidējam latvietim ir nosacīts. Viņš ieguldīs citā projektā, ieguldīs akcijās utt. Starpcitu, arī vietējais miljonārs neiegulda tikai Latvijā, bet gan plašā spektrā un naudu tērē plaši.
Jā, bet ta plašāk domājot, ja mums nebūs SAVU “miljonāru” , tad mēs būsim tāda kā maza Āfrikas tautiņa, vai kā senos laikos tauta, kas “mierīgi un laimīgi ” dzīvoja koka būdās kamēr atnāca Zviedri, Krievi un Vācieši, ar savu naudu, iespējām, tā laika “tehnoloģijām” un tā maigi mūs padarīja par kalpiem. Tagad notiek tas pats.
Jā, par šo var piekrist. Nu viens no risinājumiem vismaz daļēji šim ir izmantot valsts uzņēmumus dažādu pelnošu projektu realizācijai. Tad vismaz tā naudiņa tiešām paliek šeit. Latvenergo jau tos arī drusku īsteno, t.sk. arī kaimiņvalstīs.
Lv saņēma zviedru naudu un uztasīja savu pirmo Hes pirmās neatkaribas laikā. Savu Hesu. un no sveču valsts, izmainijas uz valsti kas vareja elektrizeties.
Visi kas 20 gadus arpakal panema zviedru banku kredita dzivoklus, zemes, mājas un izmaksaja tās tagas ir saimnieki. saviem berniem atdod nevis īres ligumu bet īpašumu.
A tie kas saka ka tu ka nebus par kalpu un īrē dzīvokli, atdos saviem berniem neko.
Trakais Edgars. Tad jau viens ceļš nepirksim vinu elektrību. Var jau pirkt nezinu , igauņu fermeru.
Neatradu kas apmaksā šo reklāmrakstu?
Toms KEM vai kāds cits kamtoris.
Toma kantoris Pampāļos solija ģenerātoru par 6 ļimoni, Kaigu purvā izmaksas 10.5 kā tà? Atsacos uz info Zz.lv
Visi vēja parkī ir brūkošās valdības agonija.
Neatkaribu no kā?Aizokeāna onkuli nāk nodarbotie ar labdarību?Neatkarība būtu,ja mēs nebūtu tajā biržā,kura diktē elektrības cenas.
Aizokeāna onkulis uzceļ vēja parku un konkurē ar HES un TEC, tad vēl vietējie onkuļi uzceļ vēja parku un konkurē. Tur arī tā neatkarība rastos, plus ne HES ne vēja parks nav atkarīgs no kautkādu citu onkuļu kariņiem otrā pasaules malā. Par biržu gan tavu domu nesaprotu? Labi nogriežam visus vadus gar robežu, sēžam paši ar savu elektrību, pavasarī skatamies kā pār HESu vienkārši gāžas ūdens jo nezinam kur to elektrību likt, pēctam vasaras naktīs dedzinam svecītes jo HES nav caurplūdes?
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā palielinājās 2,1 reizi un bija 100,19 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS “Latvenergo”.
11.05 maija ziņa