Es mājās uzstādīju elektroauto lādētāju un tas mainīja visu

Noslēgumam tuvojas jau trešais mēnesis, kad ikdienā pārvietojos ar savu lietoto Hyundai Ioniq electric elektroauto un šajā laikā esmu ar to nobraucis jau aptuveni 5000 kilometrus. Līdz šim esmu ļoti atklāti un regulāri jūs informējis par to, kā man ar šo auto sokas un ziemas periods ir īpaši labs laiks, lai saprastu patiesās šāda lietota iepriekšējās paaudzes elektroauto spējas. Īsumā, tās nav pārāk spīdošas. Bet nu auto joprojām brauc un es pa šiem mēnešiem ne reizi neesmu pieskāries ar iekšdedzes dzinēju aprīkotam auto.

Kad es vēl tikai plānoju iegādāties šo auto, man bija nelāgas aizdomas, ka šādu auto būs pagrūti ekspluatēt, ja lādēšos tikai publiskajās uzlādes stacijās. Un rudenī es darīju tieši to – pārbaudīju praksē šo pieņēmumu. Rakstā, kurā informēju par pirmo 1000km nobraukšanas izmaksām es pastāstīju, ka rudens apstākļos man šo auto bija jālādē vidēji katru otro dienu un tas prasīja diezgan lielu laika patēriņu, kā arī uzlāde publiskajās stacijās nav tā lētākā. Protams, rezultātā pat lādējoties “pa dārgo” ekspluatācija sanāka lētāk nekā ar manu efektīvo iepriekšējo hibrīda auto, tomēr laika patēriņš ir liels un to nebūtu pareizi neņemt vērā. Skaidrs, ka bija jādomā par uzlādes iespējām mājās.

Es uzskatu, ka elektroauto uzlādes iespēja mājās ir kritiski svarīga un lielā mērā noteiks to, cik daudz mums ar šo auto būs jāmokās. Līdzko tiksim pie uzlādes iespējas mājās, redzēsim, cik ērta tā ir. Vairs nav speciāli jāpiedomā par to, kad un kur auto uzlādēt un cik tas vispār izmaksās. Jo mūsu mašīnai ir mazāks akumulators, jo spēcīgāk šo izjutīsim. Tā kā man tāds auto ir un esmu piedzīvojis abas pieejas, tagad labi redzu, cik svarīga ir uzlādes iespēja mājās.

Vai dzīvokļos dzīvojošie vispār var ierīkot elektroauto uzlādi?

Es dzīvoju kādā no Rīgas nomales daudzdzīvokļu māju ciematiņiem un mums teritorijā ir daudzstāvu autostāvvieta, kurā esmu nopircis stāvvietu. Biju jau iepriekš pamanījis, ka daži citi kaimiņi brauc ar elektroauto un šajā stāvvietā ir ierīkojuši elektroauto lādētājus. Tas man lika domāt, ka varēšu to izdarīt arī pats. Es pat teikšu vēl vairāk – ja man nebūtu pārliecības, ka es varēšu stāvvietā ierīkot sev lādētāju, es, visdrīzāk nepirktu šādu elektroauto. Es varbūt esmu traks, taču ne debils.

Sazinājos ar apsaimniekotāju un noskaidroju, ka lādētāju es varu uzstādīt, ja parakstīšu saskaņojumu. Galvenās lietas, kas šajā līgumā ir uzskaitītas:

• Es uzņemos pilnu atbildību par to, ka lādētāja ierīkošana tiek veikta ievērojot visus darba drošības pasākumus un neradot kopīpašuma bojājumu.
• Man ir arī jāuzņemas visa atbildība par zaudējumiem, kas var rasties nākotnē saistībā ar šī lādētāja ierīkošanu.
• Man ir pienākums uzstādīt verificētu elektrības kontrolskaitītāju pēc kura rādījumiem man apsaimniekotājs ik mēnesi piestādīs rēķinu par patērēto elektroenerģiju.
• Ja nākotnē kopīpašumā būs jāveic papildus investīcijas, izveidojot vienotu elektrouzlādes sistēmu, kā arī būs nepieciešams veikt jaudas palielināšanas pasākumus, man būs jāiesaistās šo izmaksu segšanā atbilstoši kopības lēmumam.

Šis saskaņojums ir spēkā uz vienu gadu un tas tiks pagarināts, ja esošā kopīpašuma elektroenerģijas jauda būs pietiekama un kopīpašnieki nebūs apstiprinājuši izmaiņas šajos jautājumos.

Kā redzam, līgums satur diezgan loģiskus un pamatotus punktus, lai apsaimniekotājs no saviem pleciem noņemtu atbildību par lādētāja ierīkošanu un ekspluatāciju. Bet pārmest te neko nevar, jo lādētāju vajag man nevis apsaimniekotājam vai citiem kopīpašuma dalībniekiem.

Uzskatu, ka man ir ļoti paveicies, jo vairumā gadījumu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir gandrīz nereāli tikt pie sava lādētāja. Pārsvarā visiem ir kopīpašumā zeme un ej nu ar visiem kaimiņiem vienojies, ka tagad kādā vietā būs lādētājs. Un pat ja lādētāju ierīko, kā vienosieties, kad pie tā lādēsies kurš kaimiņš. Pat ja teorētiski var izdomāt kaut kādu lādēšanās plānu, manuprāt, praksē tas būs ļoti neērts risinājums.

Kādu elektroauto lādētāju vispār izvēlēties?

Kad līgums bija parakstīts, varēju sākt domāt par pašu lādētāju. No apsaimniekotāja noskaidroju, ka līdz savai stāvvietai varu aizvilkt gan 1 fāzes, gan 3 fāzu pieslēgumus un vismaz pagaidām šajā ziņā nav ierobežojumu. Tālāk izpētīju, ka maksimālā maiņstrāvas uzlādes jauda, ko mans auto spēj nodrošināt, ir 6.6 kW no 1 fāzes 32A (7.4 kW) vai 3 fāzu 32A (22 kW) lādētāja. Respektīvi, no 22 kW lādētāja tas auto spēs uzlādēties ar 6.6 kW jaudu. Ar šādu uzlādes jaudu es savu auto pilnībā varu uzlādēt 5 stundu laikā. Bet tā kā auto nekad neizbraucu līdz pavisam tukšam akumulatoram, reālistiski raugoties, man mājās pietiktu arī ar mazākas jaudas lādētāju, kas nodrošina 3.7 kW uzlādes jaudu. Nakts laikā tāpat auto būtu pilns.

Un ir vēl viena svarīga nianse, kāpēc man noder lādētājs mājās. Mans auto neprot uzsildīties/dzesēties pats par sevi, tam jābūt pieslēgtam pie lādētāja. Un tagad ziemā es bieži vien uz nakti auto atstāju lādēties pat ja baterija ir diezgan pilna. Es to daru tāpēc, lai no rīta auto būtu silts. Tad man pašam patīkamāk ar to uzsākt braukt un, kas nav mazsvarīgi, uzsildītam auto ir mazāks enerģijas patēriņš.

Papētot elektroauto lādētāju pieejamību, secināju, ka Latvijā varam nopirkt daudz un dažādus produktus no labi zināmiem elektronikas ierīču ražotājiem, kā arī dažādiem jaunuzņēmumiem. Lētākie kaut cik sakarīgie ap 7 kW lādētāji maksā no kādiem 300-400 eiro un vēl dažus simtus eiro vajadzētu samaksāt par pašu ierīkošanu. Vēl arī jāņem vērā, ka pavisam pats lētākais lādētājs man varētu arī nederēt, jo garāža ir samērā publiska vieta un jāizdomā veids kā nodrošināt uzlādi tikai man. Var iet lēto ceļu un parastu lādētāju iebūvēt slēdzamā kastē, bet var iet arī dārgāku ceļu un izvēlēties tādu lādētāju, kurā varam autorizēties un aktivizēt uzlādi vai nu ar RFID karti, vai mobilo lietotni. Rezumējot, paredzēju, ka šī projekta kopējās izmaksas manā gadījumā varētu būt aptuveni 700-1000 eiro.

Uzņēmumi piedāvā uzstādīt elektroauto lādētājus

Tā kā man īsti nav pazīstami elektriķi, kas var veikt šādus darbus un meklējumi internetā arī nebija diez ko rezultatīvi, sāku pētīt vai ir kādi uzņēmumi, kas elektroauto lādētāju uzstādīšanu piedāvā kā pakalpojumu. Biju dzirdējis iepriekš, ka to dara Elektrum un viņu mājaslapā aizpildīju pieteikuma formu. Tomēr līdz pat šim brīdim neesmu no viņiem saņēmis atbildi.

Kaut kad ap to laiku manu elektroauto eksperimentu pamanīja Enefit un tā kā arī Enefit piedāvā iegādāties un uzstādīt elektroauto lādētājus, aicināja aprunāties par sadarbību. Tā kā es ļoti, ļoti negribēju krāmēties ar lādētāja ierīkošanas darbiem pats, izlēmu sadarboties ar Enefit. Kopā izlēmām uzstādīt Elinta HomeBox Slim 22 kW lādētāju, jo tas gluži vienkārši piedāvā visplašākās iespējas par kurām varēšu turpmākajos mēnešos plašāk pastāstīt arī jums. Konkrētais lādētājs maksā ievērojamus 1529 eiro un manā garāžā uzstādīšanas darbi izmaksāja ap 729 eiro, jo no galvenā sadales skapja līdz manai stāvvietai bija jāaizvelk garš 3 fāzu kabelis, kas nemaksā lēti. Gan Elektrum, gan Enefit piedāvā uzlādes iekārtas nopirkt uzreiz vai arī izmantot tās maksājot ikmēneša maksu. Ja mums ir pieejama lēta elektrība, tad šāda ikmēneša maksa var būt izdevīga.

Atklāti runājot, šim konkrētajam auto es pats diez vai pirktu un uzstādītu tik dārgu lādētāju, taču šoreiz sadarbības ietvaros izvēlējot spert šo soli. Šī sadarbība mums ļaus kopā ar Enefit vairāk pastāstīt par dažādām interesantām ar enerģiju saistītām tēmām. Piemēram, te var noklausīties mūsu interviju ar Enefit pārstāvi par elektroauto uzlādes stacijām un to ierīkošanas niansēm.

Elinta HomeBox Slim 22kW lādētāja ekspluatācija

Paša lādētāja ierīkošana bija pavisam vienkārša un ātra. Es Enefit nodevu apsaimniekotāja kontaktus un uzņēmuma montieri paši sazinājās ar apsaimniekotāju, lai vienotos par lādētāja ierīkošanas darbiem. Vienā jaukā dienā atbraucu mājās un lādētājs jau bija uzstādīts. Vizuāli darbi izskatās paveikti korekti un pati Elinta HomeBox Slim 22kW ierīce darbojas. Konkrētais lādētājs ir aktivizējams vai nu ar RFID kartēm (tās var pārvaldīt mobilajā lietotnē), vai no mobilās lietotnes, jo lādētājā ir iebūvēti 4G mobilā interneta sakari. Tādējādi es varu attālināti apskatīties auto uzlādes procesu un ielādētās enerģijas statistiku.

Viena lieta, ko pamanīju pirmajā uzlādes reizē – lādētājam komplektā nākošais 5m Type2 uzlādes kabelis manā gadījumā bija par īsu. Proti, auto garāžā mēs novietojam ieslīpi ar skatu uz ārpasauli un tas nozīmē, ka no lādētāja līdz auto uzlādes portam (tas manam auto ir aizmugurē kriesajā pusē) ir paliels attālums un ar standarta kabeli aizsniegties varēju tikai velkot kabeli pāri visam auto pa diagonāli. Labā ziņa, kabeli šim lādētājam var nomainīt un nu jau Enefit ir samainījuši to pret 7m garu kabeli un tagad varu to apvilkt apkārt auto. Paldies!

Lai varētu ērtā veidā attālināti kontrolēt šo lādētāju, telefonā uzstādīju Enefit Volt Home lietotni, kas ir pieejama Android un iPhone viedtālruņiem. Enefit savā pusē pievieno informāciju par konkrēto lādētāju un tad tas parādās lietotnē. Nākamais solis ir pievienot informāciju par mašīnu, ko plānojam uzlādēt. Tā kā mans auto ir pavecs un neatbalsta nekādus savienojumus, tad nācās manuāli norādīt auto nosaukumu un akumulatora ietilpību. Šī informācija ir nepieciešamai, lai lādētājs varētu aprēķināt, cik daudz enerģijas atlicis ielādēt, lai auto būtu pilns. Modīgākiem auto šo informāciju var pievienot automātiski izmantojot Enode servisu.

Lietotne piedāvā trīs uzlādes režīmus. Visvienkāršākais ir “Charge now” režīms, kas tieši to arī nozīmē – uzlādēt auto maksimāli ātri līdz 100%. Otrais režīms ir “Smart charging”, kas seko līdzi Nordpool elektrības biržas cenām un spēj līdz mūsu norādītajam laikam auto uzlādēt tajās stundās, kad elektrības cena ir visszemākā. Tas ir veids kā var maksimāli ietaupīt uz uzlādēm, jo tipiski naktīs cenas ir ļoti, ļoti zemas. Un trešais režīms ir “Timed charge”. Tajā varam vienkārši norādīt laika nogriezni, kad vēlamies uzsākt un pabeigt elektroauto uzlādi.

Šeit ir vieta piezīmēt, ka visizdevīgāk šo lādētāju būs izmantot, ja mūsu objektā ir pieejamas pieslēgums ar biržas cenām. Tad varēsim izmantot augstāk aprakstīto uzlādes režīmu, kad auto tiek lādēts tikai tad, kad elektrība ir lēta. Manā gadījumā mums garāžā ir fiksētais pieslēgums un tāpēc Nordpool cenas ir tikai informatīvas. Bet šī nianse noteikti skars ne mani vienīgo, jo diez vai varēsim publiskos objektos tikt pie biržas cenām.

Tā kā man īsti nav pieejas pie kontrolskaitītāja, uzlādes statistiku apskatos mobilajā lietotnē. Tur to varu redzēt dienas, mēneša un gada skatos. Ja man būtu biržas pieslēgums, tad šajos skatos varētu uzreiz redzēt arī uzlādes izmaksu informāciju. Pēdējās dienās gan lietotnei ir novērojamas kaut kādas kļūdas un šī izmaksu informācija ne vienmēr korekti ielādējas. Pati statistika gan rādās kā nākas.

Kā jau minēju iepriekš, šo lādētāju varam aktivizēt arī ar RFID kartēm. Kopā ar lādētāju Enefit iedeva vairākas šādas kartes un ja vēlamies tās izmantot, vajag Enefit Volt Home lietotnē tās aktivizēt.

Galvenais secinājums – elektrouzlāde mājās (man) maina visu!

Līdzko man novembra beigās kļuva pieejams lādētājs mājās, izmantoju to teju katru dienu un publiskajās uzlādes stacijās iegriežos vien tajās nedaudzajās reizēs, kad esmu izbraucis ārpus Rīgas. Ja publiskajās stacijās man elektrība maksāja ap 33 centiem par kWh, tad mājās tā ir mazliet lētāka – ap 25 centiem par kWh. Kaut kad pavasarī, ja nemaldos, mums garāžas ēkai beigsies fiksētā līguma termiņš un laikam mainīsies cena. Ceru, ka tā kļūs zemāka.

Decembrī mājās uzlādēju elektrību 290 kWh apmērā un par to samaksāju mazliet virs 70 eiro. Auto izmantoju gandrīz katru dienu un attiecīgā mēneša laikā nobraucu aptuveni 1500km. Būs interesanti pavērot šo statistiku vasarā, jo tad auto patēriņam būtu jāsamazinās būtiski un domāju, ka tad varēšu braukt tālu un maksāt par to pavisam maz. Tomēr jau tagad pat pie ziemas augstā patēriņa skatos, ka maksāju krietni mazāk nekā savulaik hibrīdam maksāju par benzīnu.

Tagad ziemā, kad temperatūras mēdz noslīdēt pamatīgi zemu, auto ir liels enerģijas patēriņš uz apsildes rēķina un tādējādi veicu uzlādes gandrīz katru nakti. Līdzko temperatūra pakāpjas virs nulles, būtiski samazinās auto patēriņš un varu veikt uzlādes ik pārdienas. Ja iepriekš lādējoties publiskajos uzlādes tīklos man uzlādēm bija jāvelta daudz laika (dažas stundas mēnesī), tad tagad tās ir tikai dažas minūtes mēnesī, jo pieslēgt un atslēgt auto no uzlādes ierīces prasa vien sekundes.

Pa šiem dažiem mēnešiem esmu uzskatāmi novērojis, ka uzlādes iespēja mājās (vai darbā) ir absolūti nepieciešama tādiem paveciem un ar maziem akumulatoriem aprīkotiem auto, kādu stūrēju es. Ziemas apstākļos nobraukums ir tik mazs (reāli ap 100km), ka mēs pavadītu ārkārtīgi daudz laika pie publiskajiem lādētājiem (tās būtu daudzas stundas mēneša griezumā), lai tikai varētu nobraukt mūsu ikdienas maršrutus. Siltākā laikā gan var mēģināt iztikt ar publiskajiem lādētājiem, tad tā nav tik kritiska problēma.

Vēl viena atziņa ir tāda, ka dzīvokļos dzīvojošiem ir ļoti grūti un vairumā gadījumu nereāli tikt pie pašiem sava lādētāja. Šī noteikti ir joma, kur ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, lai elektroauto būtu iespējams lietot arī dzīvokļos dzīvojošie. Kamēr šajā ziņā nekas nemainīsies, es neredzu kā elektroauto var kļūt par masām derīgu pārvietošanās līdzekli.

Tas, ka kādam elektroauto ekspluatācija sanāk lēta nenozīmē, ka tā tāda būs arī tev!

Ar elektroauto ir tāda interesanta nianse. Tie ir ļoti neparedzami un šādu auto ekspluatācijas pieredze var ļooooooti atšķirties. Viens var šo auto uzlādēt mājās, kamēr guļ (ērti), bet citam tādas iespējas nav un būs jāizmanto publiskie lādētāji (vairāk vai mazāk neērti). Viens var lādēt auto ar lētu Saules enerģiju (gandrīz bezmaksas), cits lādēsies ar fiksēto tarifu (vidēji dārgi), bet vēl kāds var uzlādēties tikai publiskajos tīklos (dārgi). Tas arī izskaidro to, kāpēc pašu elektroauto lietotāju vidū ir tiek liela kasīšanās savā starpā. Skaidrs, ka tas, kam ir lēta elektrība un iespēja auto uzlādēt mājās pa nakti nesapratīs to elektroauto lietotāju, kam nav pieejams ne viens un ne otrs. Tāpēc esiet ļoti, ļoti uzmanīgi izvērtējot vai jums šāds auto vispār der. Tas, ka kādam šāds auto var būt izdevīgs un ērts diemžēl negarantē tādu pašu pieredzi arī jums.

Kas tālāk?

Tagad esam nonākuši līdz tam, ka ir aprakstītas galvenās ar lietotā elektroauto iegādi un ekspluatāciju saistītās tēmas un labprāt uzklausīšu jūsu idejas par to, ko man vēl ar šo auto notestēt/aprakstīt. Domāju, ka pavasarī vai vasaras sākumā būs tomēr jāpamēģina ar to nobraukt mūsu 1000km testu un/vai jāpamēģina paceļot pa Baltiju vai jāaizbrauc Polijas virzienā. Domāju, ka tur nekas vienkāršs nebūs. Tāpat vajadzētu beidzot aizbraukt uz servisu veikt “lielo” apkopi, kuras laikā mainīs teju visus auto šķidrumus. Bet ko vēl mēs kopā varētu izpētīt?

Izlasi arī citus šī eksperimenta sērijas rakstus

Tā kā šis eksperiments norisināsies ilgāku laiku un plānoju regulāri informēt par manu pieredzi ar šo auto, tad aicinu piesekot manam Twitter kontam @krizdabz, kā arī izlasīt pārējos šīs eksperimenta sērijas rakstus:

• Kā es ar lietoto elektroauto 1000km testā pārspēju Tesla Model 3 Long Range
• Pirmais ārzemju brauciens ar manu lietoto elektroauto
• Veicu mana lietotā elektroauto “lielo” apkopi un mani pārsteidza tās cena
• Ar elektroauto ir grūti. Vai vispār turpināt šo eksperimentu?
• Kursors.lv lietotā elektroauto eksperiments
• Kā es izvēlējos savu lietoto elektroauto
• Kā BRC man palīdzēja ārzemēs nopirkt lietotu elektroauto
• Kā man veicās ar finansējuma piesaisti lietota elektroauto iegādei
• Kāpēc man valsts piemaksāja 2250+500 eiro par lietota elektroauto iegādi?
• Kā es centos noskaidrot mana lietotā elektroauto tehnisko stāvokli
• Cik es samaksāju par mana lietotā elektroauto uzlādēm, lai nobrauktu 1000km
• 4 iemesli, kāpēc man patīk mans lietotais elektroauto
• Kā es pirku riepas savam lietotajam elektroauto
• Cik izmaksāja OCTA un KASKO apdrošināšana manam lietotajam elektroauto
• Es mājās uzstādīju elektroauto lādētāju un tas mainīja visu

Tāpat vēlos pateikt lielu paldies šī eksperimenta atbalstītājiem. Lietoto auto tirgotājs BRC palīdzēja izvēlēties un uz Latviju atvest eksperimenta auto un apdrošinātājs If mums palīdzēja tikt pie elektroauto KASKO, bet Enefit ierīkoja elektroauto uzlādes iekārtu.