Lai cik tas arī snobiski neizklausītos, mani ir diezgan grūti pārsteigt. Esmu to rakstījis jau iepriekš un gan jau arī turpināšu par to gausties. Būšu pavisam godīgs – no Evoque neko daudz negaidīju, jo ģimenē bija pirmās paaudzes pārstāvis un tas tā īsti nebija britu aristokrātiskā zīmola vērts. Diezgan foršs un stilīgs krosovers, bet nu pavisam parasts. Un tāpēc garlaicīgs. To visu vēl garlaicīgāku padarīja dzinēji, kuri nebija ne jaudīgi, ne kādā citā veidā interesanti. Ja pirmajam Evoque būtu ar prinča asarām darbināms dzinējs, tad tas vismaz kaut kā izceltos. Bet nebija – tā vietā krosoveru kustināja skaļš dīzelis vai ēdelīgs un viduvēji jaudīgs benzīna motors.
Otrās paaudzes modeļa prezentācija notika stipri sen, pēc vairākiem mēnešiem tiku pie sava izmēģinājuma un tagad vēl kāds laiks ir pagājis. Ai, ai, ai. Modeļa prezentācija man iedvesa pamatīgas cerības, ka indieši, ui, briti būs kaut ko salabojuši, jo buklets kliedza skaļi – auto ir uzbūvēts pilnībā no jauna. Kaut dzīvē izskatās gandrīz tāpat. Tici, bet pārbaudi – tā teica kāds gudrs krievu literāts. Un es ķēros pie sava Evoque First Edition izmēģinājuma un jau no pirmajiem metriem sapratu, ka sēžu pilnīgi citā automašīnā kā iepriekš. Nesalīdzināma atšķirība. Bet nu neskriesim faktiem pa priekšu.
Kas tad tik ļoti atšķir pirmās un otrās paaudzes Evoque?
Pareizi sapratāt – jaunais Evoque nav modernizācija, tas ir pilnīgi jauns modelis un šis ir viens no gadījumiem, kad patiešām šķiet, ka sēžam tikai atjauninātā modelī. Piemēram, Mitsubishi L200 bija tikai modernizācija, bet izskatījās un brauca kā jauns auto. Šeit ir pilnīgi pretēji – abi auto ir nenormāli līdzīgi. Īsti nezinu, vai tas ir labi.
Pirmās paaudzes Evoque iznāca 2011. gadā un tas bija pieejams trīs virsbūves versijās – četru durvju, divu durvju un arī kā kabriolets. Tas gan izskatījās jancīgi un lielu popularitāti neieguva. Patērētāji nav vēl gatavi krosovera kabrioletam. Sākotnēji auto varēja nopirkt ar trīs dzinējiem – 2.0 turbo benzīnu ar 240 Zs (340 Nm), 2.0 turbo dīzeli ar 150 Zs (380 Nm) un 2.2 litru turbo dīzeli ar 190 Zs (420 Nm). Evoque varēja dabūt ar priekšpiedziņu, pilnpiedziņu, sešu ātrumu manuālo un deviņu ātrumu automātisko ātrumkārbu. Neiedziļināšos dziļākās detaļās. Pēc modernizācijas mazākais Range Rover krosovers ieguva 290 Zs (400 Nm) benzīna dzinēju, 150 Zs dīzelis tika uzlabots līdz 400 Nm, un klāt nāca jauni 2.0 turbo dīzeļi ar 180 Zs (430 Nm) un 240 Zs (500 Nm).
Ātrumkārbas nemainījās, bet automātiskā ieguva programmatūras atjauninājumu, lai beidzot strādātu bez sitieniem, kas gan tāpat notika. Tas principā arī viss. Diezgan daudz sanāca pabraukt ar 190 Zs dīzeļversiju un tam pamatīgi pietrūka vilkmes, kārba turpināja strādāt ar sitieniem un dzinējs radīja diezgan lielu troksni arī salonā. Tik tiešām ne ļoti cienīgi aristokrātiskajam zīmolam. Dynamic vizuālā pakotne auto izskatu “izvilka”, parastie Evoque neizskatījās arī ļoti pievilcīgi savas strupās formas dēļ.
2019. gadā Range Rover nāca klajā ar otrās paaudzes Evoque, un, kā jau minēju – tas tika uzbūvēts pilnībā no jauna. Kaut vizuālās atšķirības nav ļoti uzkrītošas, tās ir diezgan pamatīgas. Pirmkārt jau auto ir kļuvis garāks, kas dod jūtami vairāk vietas salonā. Otrkārt tas ir kļuvis modernāks un treškārt – arī dzinēji ir mazliet aristokrātiskāki.
Dzinēji tagad ir tikai divu litru un četru cilindru, bet kopā ir pieejamas sešas versijas. Un dzinēju konfigurācijas nosaukumi arī ir uztaisīti klaji pašsaprotami.
| P200 | P250 | P300 | D150 | D180 | D240 |
| 200 Zs | 249 Zs | 300 Zs | 150 Zs | 180 Zs | 240 Zs |
| 320 Nm | 365 Nm | 400 Nm | 380 Nm | 430 Nm | 500 Nm |
P ir benzīns un D ir dīzelis, tas jau, šķiet, visiem bija skaidrs. D150 vienīgais ir pieejams arī priekšpiedziņas versijā un ar sešu ātrumu manuālo kārbu, bet tā visas versijas tiek piedāvātas ar deviņu ātrumu automātisko ātrumkārbu un kārtīgu pilnpiedziņu. Tieši tāpat arī visas versijas tiek pie vieglās hibrīda sistēmas ar integrēto startera ģeneratoru.
It kā tāds pats, bet jauns
No sīkumiem sastāv pasaule, vai ne? Tas gan vairāk attiecas uz Evoque ārpusi, jo tikai pazīstot modeli būs skaidrs, ka šis vairs nav tas vecais un garlaicīgais, bet tas jaunais un stilīgais. Un jauns tas ir radīts pamatā jau manis pieminēto iemeslu dēļ – labākai drošībai, salona komfortam, tehnoloģijām un braukšanas kvalitātei. Jā, arī bezceļam beidzot mazulis ir derīgs, bet par to mazliet vēlāk.
2011. gadā, kad iznāca pirmais Evoque, arī man bija jautājums – kam tāds auto vispār ir vajadzīgs? Ne tas kārtīgs SUV, ne arī mazs pilsētas auto. Futbola mammītes arī labprātāk izvēlējās lielos Range Rover. Ir 2020. gads un krosoveri ir gandrīz pārdotākais auto segments Eiropā un Evoque tagad ir vienkārši izcils radījums – krosovers bagātajiem. Līdztekus tādiem auto kā Porsche Macan, Mercedes-Benz GLA, BMW X1, Audi Q3, Volvo XC40. Bet Evoque ir priekšā – tam ir jau gandrīz 10 gadu pieredze mazo krosoveru tirgū, tam ir izteikti vairāk komforta, fīču, luksusa. Arī es izvēlētos vienu Evoque divu GLA vietā. Šis ir britu uzvaras gājiens.
2020. gada Evoque stils ir nedaudz pretrunīgs. Pēc pirmā acu uzmetiena patiesībā Range Rover ļoti vēlas, lai tu pamanītu vizuālās izmaiņas, jo britu vīri nevēlējās jaunumu sajaukt ar vecās automašīnas neizteiksmīgo un stūraino stilu. Šeit ir redzamas visas pazīstamās detaļas: sākot ar atvāžamo pārsegu un apaļajiem riteņu apvalkiem līdz konusveida jumtam, augošajai vidukļa līnijai un sašaurinātajam sānu stiklam. Pat tievie priekšējie lukturi tiek saglabāti, kaut tagad ir seklāki un asāki. Kā sažmiegtas acis saulē. Protams, aprīkoti ar Matrix LED. Priekšējā un aizmugurējā pārkare tagad ir pat īsāka nekā iepriekš, tātad varam uzbraukt stāvākā kalnā un izskats arī ir mazliet sportiskāks. Viss ir it kā tāds pats, bet modernizēts un izskatīgāks.
Interjers ir “nozagts” no lielajiem Range Rover
Bilde absolūti mainās interjerā – šis pat mani spēja pārsteigt. Tā pavisam īsumā – tagad praktiski vairs nav atšķirības, kādu Range Rover pērkat, interjers būs gandrīz tāds pats. Visas lielo puiku fīčas, ekrāni un nianses tiek piedāvātas arī mazulī, kas ir patiešām pārsteidzoši. Sāksim ar stūri – arī tā ir ellīgi moderna un visa vadība notiek caur skārienjūtīgajiem paneļiem. Ja vēl vadības bloku izskats ir mazliet neveikls, tad lietojamība un funkcionalitāte ir lieliska. Viss izgaismojas, ir ērts un vienkāršs. Arī izskatās dārgi.
Tālāk seko divi skārienjūtīgie ekrāni pa vidu, abi 10 collu izmērā un līdzīgus mēs jau varējām vērot Jaguar I-Pace. Info-izklaides ekrāna leņķi var regulēt pēc sirds patikas, tas ir augstas izšķirtspējas un ļoti ērts. Ja vēl pie pašas vadības ir jāpiešaujas, tad par izskatu man nav sūdzību. Klimata kontroles ekrāns arī ir ar augstas izšķirtspējas grafiku, ellīgi labi izskatās un uz tā var attēlot kaudzi informācijas, vadīt braukšanas režīmus, regulēt sēdekļus un vēl, un vēl. Arī centrālais atpakaļskata spogulis nav parasts. Varam to izmantot kā klasisku spoguli, caur kuru pa šauro aizmugurējo logu praktiski nevar redzēt, bet vismaz varam apskatīt savu daiļo fizionomiju. Varam arī ieslēgt digitālo režīmu – virtuālo spoguli, kad spogulis attēlo uz jumta novietotās kameras informāciju. Kamera ir ļoti praktiskā vietā un principā nekad nekļūs netīra, tā ir augstas izšķirtspējas un bilde ir patiešām laba. Mazliet tiek “nozagts” telpiskuma efekts, bet pie tā ātri pierod. Un, protams, ir arī digitālais vadītāja displejs, kas gan nav tik informatīvs kā Audi, bet ir smalki uzbūvēts.
Tas viss savienojums ar par papildus naudu iegūstamo ādas paneli, Windsor ādu, Kvadrat augstas kvalitātes vilnu, Dinamica zamšādas imitāciju vai eikalipta šķiedras tekstilizstrādājumiem rada tādu dārgu sajūtu. Un atceramies, ka šis ir lētākais Range Rover. Pieejami arī elektriski regulējami sēdekļi ar atmiņas, apsildes, dzesēšanas un masāžas funkciju. Loģiski, kā gan bez tā, mums taču ir zilas asinis.
Braukšana un praktiskums
Es šķiet jau pieminēju, ka jaunais Evoque ir kļuvis nedaudz lielāks. Riteņu bāze ir garāka par 2 cm un kopējais auto garums par 1.5 cm. Šķiet smieklīgi cipari, bet 2 cm papildus vieta kājām ir daudz, jo iepriekšējā paaudzē man nebija ļoti ērti. Protams, salons tāpat ir mazliet mazāks par jau tā šķietami mazo Volvo XC40 salonu, bet bērniem, pūkainiem suņiem un piedzērušiem gulošiem vīriem pietiks.
Kaut auto vizuālais noformējums kardināli neatšķiras, kardināli atšķiras braukšanas īpašības. Arī virsbūvē ir kas paņemts no dārgajiem Range Rover – izbīdāmie durvju rokturi. Ne tikai “interjers” ir nozagts no lielajiem Range Rover, šo mazuli arī pilnvērtīgi var iebraukt bezceļā. Protams, bezceļš atduras arī pret riepu profilu un rakstu, auto klīrensu un vēl daudziem faktoriem, bet nu tomēr. 20 collu diski arī ir vairāk piemēroti pilsētas bedrēm kā mežam un dubļiem.
Jaunā Evoque gaita lielākoties ir ērta un gluda. Iepriekšējais modelis arī bija ērts un sportisks, taču tam trūka izsmalcinātības, kādu tagad Range Rover spēj piedāvāt. Pazudusi ir arī grabēšana un čīkstēšana salonā, kas bija reti kaitinoša. Vecais modelis cieta arī no lēnas ātrumkārbas, tās tendence visu laiku medīt pārnesumus bija izcili kaitinoša pilsētas satiksmē. Bet pietiek salīdzināt abas paaudzes, it īpaši ņemot vērā faktu, ka iepriekšējā nemaz nav oficiāli izmēģināta.
Tātad gaita ir kļuvusi labāka, pat aristokrātiskāka. 20 collu diski uz šī mazuļa sākumā šķiet mazliet pārforsēts stils, bet gaitas īpašības tie nenozog. Es gan izvēlētos 19 collu diskus. Adaptīvā pneimo piekare arī droši vien ir paņemta no Velar un tā strādā patiešām fenomenāli un nelīdzens ceļš ir kļuvis pa auto stihiju. Tiešām neko tādu no Evoque negaidīju, esmu patīkami pārsteigts. Kaut kārtīgos dubļos tā arī neiebraucu, uzlabotā Terrain Response 2 sistēma un jauna visu riteņu piedziņas sistēma ar bloķējošo centra diferenciāli vairāk nekā spēj motivēt jauno Evoque pietiekami sarežģītos bezceļa apstākļos. Visdrīzākais lielākā daļa jauno īpašnieku nekad to arī kārtīgi neizmantos, bet ir patīkami apzināties, ka varētu. It īpaši, ja arī zināt, ka Evoque ir ClearSight Ground View sistēma. Šis “rentgena redzējums” ļauj burtiski redzēt zemi tieši transportlīdzekļa priekšā, kā spēlē, kur redz tikai riteņus bez grīdas. Šo gan var izmantot arī pilsētā – novietojot automašīnu, izvairoties no apmalēm un saskrāpēties diskiem. Pašu sistēmu nevada maģija, vienradži vai rentgena starojums. Tā vietā jaunais Evoque ir aprīkots ar kamerām priekšējā režģī un durvju spoguļos, ko programmatūra apvieno, lai izveidotu skaidru ceļa perspektīvu. Jēdzīga programmatūra un briti gan skan kā maģija, bet izskatās vismaz šis viņiem ir izdevies.
Bezceļam var tik izmantotas arī vēl dažas britu maģijas – ūdens līmeņa sensors, kas bļauj, ja taisāties iebraukt pārāk dziļos ūdeņos. LTL (low traction launch) ir sistēma, kas pielāgo pilnpiedziņu īpaši slidenos apstākļos un šī sistēma mūs izglāba Jaguar E-Pace izmēģinājumā. Un protams nobraukšanas no kalna sistēma.
Dzinēji ir uzlaboti ne tikai dinamikā, bet arī salons ir ieguvis papildus pakojumu, lai to dzirdētu mazāk. Izmēģinājuma auto ir īpašais First Edition, tam ir pieejami tikai divi dzinēji – 180 Zs dīzelis un 250 Zs benzīns, konkrētais ir dīzelis. Kaut jauda un griezes moments neizklausās kosmiski daudz, tas ir pietiekami, lai auto ne tikai kustinātu pilsētas apstākļos. Dinamiskai paātrināšanas vajadzībai uz šosejas gan pietrūkst. Ja par līdzīgas jaudas iepriekšējās paaudzes pārstāvi es sūkstījos, tad tagad izskatās uzlabotā ātrumkārba savu darbu izdara un ir galvas tiesu labāk. Es gan noteikti šai dārgākajai versijai izvēlētos benzīna dzinēju – tas piestāvētu vairāk. Dīvaini, ka First Edition versija nav tikusi pie 240 Zs dīzeļa, tad vispār būtu ļoti jauki.
Cenas politika
Nezinu kāpēc es pieliku klāt vārdu politika. Izklausās mazliet dārgāk, he he. Range Rover Evoque cenas sākas no 42 tūkstošiem EUR, kas ir diezgan daudz, tomēr ne kosmiski un tikai nedaudz dārgāk par Volvo XC40.
Komplektāciju nosaukumi ir gandrīz tādi paši kā dārgākajos modeļos – vienkārši Evoque, S, SE, HSE un lieliski ir tas, ka visās komplektācijās ir pieejami visi dzinēji. Tas tā reti kuram ražotājam ir. Tātad 150 Zs dīzelis maksā sākot ar 42 250 EUR un lētākais 200 Zs benzīns maksā sākot ar 43 400 EUR. S komplektācijas Evoque maksā sākot ar 47 400 EUR un noslēdzas ar 56 600 EUR par 300 Zs benzīna modeli. Visdrīzāk klienti Evoque izvēlēsies sākot ar SE komplektāciju 180 Zs dīzeli – tas maksā sākot no 54 650 EUR, kamēr 200 Zs benzīns 53 650 EUR. Ja jau ejam uz pilnu banku un izvēlamies HSE, tad jāņem arī vismaz 240 Zs dīzelis par 62 900 EUR vai 250 Zs benzīns par 62 200 EUR. Pats pilnākais 300 Zs benzīns HSE komplektācijā maksā sākot ar 66 800 EUR.
R-Dynamic atšķiras ar vizuālo noformējumu un ka jau pēc nosaukuma var secināt – tā ir sportiskā versija. Atšķiras buferi un sānu sliekšņi, bet atšķirība nav tik izteikta kā iepriekšējā paaudzē. Pats uzkrītošākais ir redzamie izplūdes gali, kuri parastajā versijā ir noslēpti. R-Dynamic tiek piedāvāts arī vienkāršā, S, SE un HSE versijā. Pats pieejamākais 150 Zs dīzelis maksā no 44 750 EUR, tātad tikai 2500 EUR dārgāk un līdzīga cenas atšķirība ir arī pārējās versijās. Pats dārgākais HSE P300 maksā 69 350 EUR, tātad tā pati cenas starpību un pārējās versijas varat salikt paši.
First Edition ir vēl viena komplektācija un kā jau minēju ir pieejama tikai ar D180 vai P250 dzinējiem. Par 180 Zs dīzelis būs jāšķiras no 66 100 EUR un 250 Zs benzīnu 68 650 EUR. First Edition ir ieguvis R-Dynamic vizuālo noformējumu un savu īpašo komplektāciju.
Secinājumi
Būšu pavisam īss – Range Rover Evoque ir pamatīgi audzis un ir kļuvis par kārtīgu Premium un ir pamatīgi priekšā saviem konkurentiem. Tas ir audzis gan vizuāli, gan tehniski, gan arī ar pieejamo aprīkojumu. Tagad Evoque ir ieguvis visas īpašības no lielajiem un dārgajiem Range un īpašniekam nebūt vairs nav jābūt apdalītam, ja izvēle krīt tikai uz izmēros mazāku auto. Ne visiem ir nepieciešami lieli, masīvi un tizli SUV. Mani šīs auto pamatīgi pārsteidza. Es gan saprotu, ka tas lielā mērā ir dēļ tā, cik ļoti mani “aplauza” pirmā paaudze, bet tomēr esmu pārsteigts, cik ļoti šis mazais krosovers ir sava vārda atbilstošs. Beidzot.
