Hyundai Kona Hybrid apskats

Ik pa brīdim publiskajā telpā, bet ne tikai, kāds izsaka viedokli, ka visas mašīnas šodien ir vienādas un nav nekā oriģināla. Dāmas un kungi no Hyundai dizaina departamenta pēdējo pāris gadu laikā mums likuši pieturēt mēles aiz zobiem un mūs šoruden sasniedzis viņu jaunākais garadarbs Hyundai Kona – kompaktklases krosovers, kurš tiek pozicionēts, ļoti iespējams, vienmuļākajā, šabloniskākajā tirgus segmentā no visiem, kurus var iedomāties.

Pēc pirmās uz otro ilgi negaidām

Manā prātā Hyundai Kona iesakņojusies kā viens no Hyundai pamatmodeļiem, stabilām šī autoražotāja vērtībām, taču patiesībā jau tā nemaz nav – pirmās paaudzes Kona tika prezentēta vien 2017. gada vasarā. Patiesībā salīdzinoši nesen, savukārt aizvadītajā vasarā korejieši nāca klajā ar jaunās paaudzes modeli.

Pirmās paaudzes Kona mūs sasniedza kā kompakts krosovers ar ļoti labu aprīkojumu par savu cenu. Ar jaunās paaudzes modeli Hyundai izvēlējušies „lielāks ir labāk” ceļu – auto garenbāze palielinājusies par 6 centimetriem (tagad 2,66 metri), savukārt mašīnas kopējais garums palielinājies par 17,5 centimetriem, tagad sasniedzot 4,35 metrus. Ja iepriekšējās paaudzes modelis kādam varēja likties nedaudz par mazu, tad šeit vietas kļuvis būtiski vairāk.

Atceramies, ka pirmās paaudzes Kona bija nopērkama arī elektriskā izpildījumā, Hyundai tobrīd sperot pirmos soļus elektroauto segmentā. Protams, bija arī IONIQ Electric, kas šodien ir Kristapa pamatauto, bet tas bija sākums. Arī jaunās paaudzes Kona ir pieejama elektriskā izpildījumā un pilnīgi noteikti centīsimies to sarunāt uz testu 2024. gada vasarā, lai veiktu pilnvērtīgu izmēģinājumu un arī 1000km braucienu. Nav jau nemaz tik daudz to elektroauto, kas šobrīd būtu sasnieguši savu otro paaudzi un kur varam veikt salīdzinājumus starp iepriekšējo un aktuālo modeli.

Ja jau sākām runāt par tehniskajām lietām, elektrību un tā tālāk, tad ķeramies klāt jaudas agregātu tematam. Auto faktiski ir nopērkams ar 1.0 litru benzīna motoru, kas attīsta 120 zirgspēkus un ir aprīkots ar mild-hybrid sistēmu, taču Latvijā pieejams Kona Hybrid – tajā apvienots 1,6 litru benzīna motors ar 105 zirgspēku jaudu, kuru papildina elektromotors ar 43,5 zirgspēku jaudu, sniedzot kopējo sistēmas jaudu 141 zirgspēks. To papildina 6-pakāpju DCT divsajūgu automātiskā pārnesumkārba. Šajā gadījumā gan runa nav par spraudņa jeb plug-in hibrīdu – Kona Hybrid aprīkots ar 1,56kWh akumulatoru, līdz ar to braukt ar elektrību var pavisam īsos nogriežņos un elektromotors drīzāk pilda atbalsta funkciju. Tiesa, vismaz pa sastrēgumiem uz priekšu var mīcīties arī elektriski. Visbeidzot, mums ir arī jaunās paaudzes Kona Electric – pieejams 48 vai 65kWh akumulators. Mazajam akumulatoram WLTP ciklā tiek solīti 377 kilometri ar vienu uzlādi, lielajam 514 kilometri. Ja jaunajos Hyundai/KIA modeļos bijām pieraduši pie lielas uzlādes jaudas, tad šeit gan ir zināmi kompromisi, lai samazinātu auto cenu – mazajam akumulatoram maksimālā uzlādes jauda ir 74kW, lielajam ap 102kW. Nav slikti, bet nav arī nekas tāds, ar ko lepoties.

Dizainā Hyundai pieturas pie savas līnijas

Pēdējo dažu gadu laikā Hyundai/KIA koncerns nācis klajā ar virkni tiešām drosmīgiem dizainiem. Faktiski visi jaunie modeļi ar kaut ko izceļas – mums ir IONIQ 5, jaunais Santa Fe, Tucson, tāpat KIA EV6 un EV9, kas izceļas starp saviem konkurentiem tieši ar vizuālo tēlu. Tagad šim pulciņam varam pievienot jauno Kona. Korejiešu dizaineru veikumā redzama zināma pēctecība no iepriekšējās paaudzes dizaina, taču šajā gadījumā viņi izvēlējušies futūristisko virzienu – Kona nedaudz izskatās kā izkāpusi no zinātniskās fantastiskas filmas par tālu nākotni. Par diezgan šokējošo pirmo iespaidu pirmkārt parūpējas auto priekšdaļa ar LED dienasgaismas joslu visas mašīnas platumā, kas mašīnai sniedz tikai sev raksturīgu vizuālo tēlu. Arī aizmugurē izveidota tieši tāda pati LED josla visā auto platumā.

Kompaktklases krosoveru segments ir pārbāzts ar konkurentiem – Škoda Kamiq, Volkswagen T-Cross un T-Roc, Peugeot 2008, Seat Ateca, Ford Puma, KIA Niro un vēl pāris modeļi saucami par jaunās Kona tiešajiem konkurentiem. Hyundai parūpējies, lai uz Kona cilvēki atskatītos. Braucot ar šo mašīnu, cilvēki uz ielas uz to atskatījās tik bieži, ka varēja sajusties itkā braucu ar ekskluzīvu, dārgu sporta auto. Šķiet, pēdējoreiz tik bieži uz kādu auto manu testu laikā cilvēki atskatījās, kad braucu ar KIA EV6 (joprojām mans personīgais favorīts elektroauto segmentā).

Tātad, mašīnas ārienes dizainā Hyundai pieturējušies paši savām vadlīnijām un arī salonā viņi darījuši tieši to pašu, lai Kona līdzinātos citiem modeļiem. Te gan ir mazs āķis, proti, man salonu gribētos iedalīties divās daļās – modernā, digitālā augšpuse un analogā apakša. Kāpēc tā? Priekšējā paneļa augšpusē dominē divi 12,3 collu digitālie ekrāni vienā apvienotā, kas visādā ziņā ir ļoti līdzīgi risinājumiem, kas izmantoti modernajos IONIQ 5 un IONIQ 6 elektroauto. Zem multimediju ekrāna ir fizisku pogu rinda audiosistēmas vadībai un arī navigācijai, bet iekārtojums zemāk vairāk atgādina kaut ko no gadsimtu mijas. Nepārprotiet, tur ir gan vecā labā 12V ligzda, gan arī modernie USB-C spraudņi viedtālruņa uzlādei, bet tas viss vienkārši izskatās mazliet vecmodīgi. Tiesa, es nebūšu tas, kurš sūdzas par pogām, jo manā izpratnē funkcionalitāte ir svarīgāka nekā forma. Un pagaidām fiziskās pogas mašīnā joprojām ir ērtākas nekā skārienekrāni. Vismaz lielākajā daļā gadījumu noteikti.

Pats salons gan šķita diezgan pliekans un vienmuļš, pat ņemot vērā to, ka mums tika lepnā N-Line versija. Arī materiālu izvēle no sajūsmas neliegt spiegt – jau priekšējā paneļa un durvju karšu augšdaļa vēl ir ar Dievu uz pusēm normāla, tad cietā, pelēkā plastmasa tomēr ir pamanāmāka nekā gribētos.

No otras puses, nekas nekrakšķ un nečīkst, proti, ar uzbūves kvalitāti kopumā viss ir normāli. Viena lieta par kuru grēks sūdzēties ir aprīkojums – apsildāmā stūre, apsildāmi sēdekļi priekšā un aizmugurē, kā arī ventilējamie sēdekļi priekšā, tas šīs klases un cenas mašīnai ir mazliet netipiski. Kas attiecas uz sākumā minēto vietas daudzumu, tad priekšā labi jutīsies arī divi gara auguma pieaugušie, bet arī aizmugurē sēdošie nejutīsies ļoti apdalīti un saskābuši par to, ka viņi tur iesēdināti – arī tur diviem vidēja auguma pieaugušajiem, sēžot aiz priekšā esošajiem torņiem, kopumā nebija nekādu iebildumu.

Bet kā tad ar braukšanu?

Auto patiesībā ir ļoti komfortabls, bet šajā hibrīda versijā tas vislabāk jūtas pilsētā. Iemesls viens – pilsētas satiksmē elektromotors būs biežāk izmantotais risinājums, lai kustētos uz priekšu. Īpaši jau lēnā satiksmē, sēžot sastrēgumos. Jā, mašīnā izmantotais akumulators ir pavisam neliels, tāpēc nevaram domāt par vairāku kilometru braukšanu tikai elektriski, taču pilsētā pie luksoforiem auto allaž centīsies uzsākt elektriski, pēc tam pieslēdzoties benzīna motoram. Kas nav mazsvarīgi, šī pieslēgšanās parasti notiek gludi un bez kādas raustīšanās. Kad elektrības rezerves ir izsmeltas, benzīna motors piepalīdz ar akumulatora uzlādi, bet enerģija tiek uzkrāta arī bremzējot. Biju pat nedaudz pārsteigts, ka pa sastrēgumiem tik daudz varēju braukt tikai ar elektrību, jo pusotra kilovatstunda nav daudz.

Kombinācijā tas viss nozīmē diezgan ekonomisku braukšanu – pēcpusdienā pēc darba brauciens no Rīgas Krastmalas uz Jūrmalu beidzās ar to, ka auto vidējais patēriņš bija aptuveni 4,5 litri uz 100 kilometriem. Tas, protams, pēc borta datora informācijas, kas ne vienmēr ir pats uzticamākais avots, bet tomēr.

Ārpus pilsētas un uz šosejas mašīna saglabā nosvērtu, komfortablu gaitu, dažādiem negludumiem un bedrēm neradot kādas problēmas. Ātrumā līdz aptuveni 100km/h jaudas un griezes momenta pietiek, taču kādai apdzīšanai un tālākam paātrinājumam tomēr prasītos mazliet vairāk jaudas. Degvielas patēriņš gan saglabājas patīkami saprātīgs, robežās starp 6-7 litriem uz 100 kilometriem. Būtu grēks sūdzēties arī par trokšņu līmeni, kas kopumā ir pat ļoti saprātīgi zems. Lai iegūtu mazliet dinamiskāku braukšanu, varam pārslēgties sporta režīmā, bet lielas jēgas no tā nav – dzinējs un ātrumkārba no vienas puses ir atsaucīgāki, taču dzinēja rēkšana ir lielāka nekā paātrinājums uz priekšu.

Viena lieta, kas mani absolūti tracināja, bija dažādie brīdinājuma signāli un trokšņi mašīnā par katru nieku – joslu uzraudzības sistēma, ceļazīmes un atļautie ātrumi, kā arī vēl daudz kas cits. Visu laiku kaut kas nepārtraukti pīkst un šie trokšņi ir diezgan skaļi. Testa nolūkos es to visu atstāju ieslēgtu, lai mazliet pārbaudītu savu pacietību, bet, ja tas būtu mans auto, tad visus šos signālus atslēgtu, lai visu laiku kaut kas nedžinkst ausīs. Drošības funkcijas ir laba lieta un mašīna ar šo sistēmu lietojumu nereti var palīdzēt vadītājam izvairīties no nepatikšanām. Parasti nekas no tā man netraucē, bet Hyundai viennozīmīgi ir pārcentušies un iebrukuši pretējā grāvī. Šķiet, šī ir pirmā mašīna, kurai es tiešām esmu meklējis, kur šos signālus var izslēgt.

Interesanta funkcija ir kamera, kas uzrauga vadītāja seju un pārbauda vai cilvēks ir pietiekami koncentrējies uz ceļu. Atgādina Subaru risinājumu. Lai arī lielākoties par šo konkrēto risinājumu neko sliktu nevar teikt, tomēr dažreiz tas šķietami bez iemesla atgādināja par skatīšanos uz ceļu un to, ka es esmu noguris, jo esmu braucis aptuveni stundu. Lieki teikt, ka ne vella nebiju noguris un arī uz ceļu skatījos ne vairāk, ne mazāk kā pārējā laikā. Forša funkcija ir auto iebūvētajā navigācijas sistēmā, braucot vidējā ātruma radaru posmos – navigācija zina, kur ir sākums un beigas, attiecīgi rēķinot arī vidējo ātrumu. Pārbaudīt precizitāti necentos, bet rēķins par ātruma pārkāpšanu atnācis nav, tātad bija gana precīzi. Ja sabremzējies, jo kāds krustojumā nogriežas, vidējais ātrums krīt. Pēc tam atkal palielinot ātrumu, vidējais ātrums arī kāpj. Vienvārdsakot, izskatījās gana uzticami, lai neiekristu uz kādu lieku sodu.

Cenas

Lētākajā komplektācijā Kona Hybrid cena būs no 30 990 eiro, bet auto jau būs gana labi aprīkots – visas galvenās drošības palīgsistēmas, LED lukturi, kā arī komforta funkcijas kā apsildāmie sēdekļi un stūre jau ir iekļautas cena. Mūsu testētā N-Line komplektācija jau maksā ap 38 tūkstošiem eiro un te iegūstam speciāli šim modelim veidotu salona dizainu, kā arī vēl vairāk dažāda veida aprīkojuma.

Nobeiguma vārdi

Hyundai Kona ir labi zināms auto, kurš ieģērbts jaunā tērpā – vizuāli mašīna izskatās tā, itkā būtu izbraukusi no kāda Holivudas filmēšanas laukuma, kur tiek filmēta zinātniskās fantastikas filma par 2074. gadu. Tomēr zem iespaidīgās ārienes slēpjas pazīstamas vērtības. Cilvēkiem, kuriem iepriekšējā Kona likās nedaudz pašaura, šī mašīna būs tieši laikā. Tagad atliek tikt pie elektriskās Kona – iepriekšējais modelis bija padevies sekmīgs, bet kas sanācis no jaunā, to lūkosim noskaidrot šovasar.