Kursors izmēģina Jaguar I-Pace elektroauto

Jauns gads, jauni piedzīvojumi – tā varētu definēt manu pieredzi ar elektrisko Jaguar I-Pace, ja es to auto būtu izmēģinājis šogad. Šoreiz sanāca – pabeidzam 2018. gadu ar jauniem pārsteigumiem un atklājumiem. Man gāja pavisam jautri, atklāju pamatīgus trūkumus E-mobi sistēmā un arī pats Jaguar mani gan patīkami, gan arī nepatīkami pārsteidza – par to visu zemāk.

Elektro auto ir mūsu nākotne, tā var patikt un var arī nepatikt, bet no tā, diemžēl, nevaram vairs izvairīties. Latvija pagaidām vēl pamatīgi iepaliek gan uzlādes sistēmu, gan elektromobiļu pieejamībā, gan arī iegādāto automašīnu skaits ir procentuāli ļoti mazs. Piemēram, Norvēģijā gandrīz katra trešā iegādātā jaunā automašīna ir ar elektrodzinēju, līdz tam mums vēl jāaug – neesam tam gatavi ne tehniski, ne arī morāli un arī valsts atbalsta beizmešu autoparka iegādei mums nav.

E-mobi sistēma un izmaksas

Pirms es apskatu pašu auto, gribu izliet sakrājušos žulti un parunāt par, manuprāt, absolūti negatavo un cilvēkiem nedraudzīgo sistēmu. Kas tad ir šis burtu salikums? E-mobi ir nacionālais elektromobiļu uzlādes staciju tīkls, kam ir mērķis nodrošināt elektromobiļu pārvietošanos visā Latvijas teritorijā. Uzlādes staciju tīklu uztur VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), patlaban tīklā darbojas 72 ātrās uzlādes stacijas visā Latvijas teritorijā un maksa par uzlādes pakalpojumu uzlādes stacijās ir 0,15 EUR/min. Igaunijā ir 167 ātrās uzlādes stacijas, 102 ir izvietotas lielākajās pilsētās un 65 uz ceļiem. Igaunija ir ieviesusi abonēšanas maksu 10 EUR mēnesī un uzlāde maksā 2.5 EUR, tai nav ierobežojuma patērētajās kWh, tomēr maksimālais uzlādes ilgums ir viena stunda.

Tā kā uzlādes staciju maksimālā piedāvātā jauda neatšķiras un tā ir 50kW, tad varam uztaisīt pavisam rupju aprēķinu:

Tātad mēs varam secināt, ka Igaunijā ir ne tikai vairāk kā divas reizes vairāk ātro uzlādes staciju, bet tās ir arī divas reizes lētākas. Prieks par Igauniju un skumjas par Latviju. Konkrētas informācijas par Lietuvu nav, kaut es gan arī neiespringu meklēšanai, tomēr fakts ir, ka Lietuvas tīkls mazliet atpaliek no Latvijas.

Kur tad ir problēma ar Latvijas it kā modernajām uzlādes stacijām?

Pirmkārt, ap tuvajā Rīgas apkārtnē ir pārāk maz staciju un tādēļ tās visu laiku ir aizņemtas.

Otrkārt, kaut ir pieejami trīs apmaksas veidi – speciāla e-Mobi autentifikācijas karte, par kuru man, diemžēl, pagaidām nav informācijas, bet pie nākamā elektromobiļa izmēģinājuma es pasūtīšu šo karti (spoiler alert – nākamais izmēģinājums ir pēc nedēļas), SMS, kura man nestrādāja, un tiešais maksājums no E-mobi aplikācijas.

Kaut pati aplikācija nav slikta, tā ir sarežģīta un strādā ar kļūdām. Tomēr, pati lielākā problēma ir pats tiešais maksājums, proti – par katru uzlādi (arī kļūdainu) tiek rezervēti 50 EUR. Trīs dienu laikā man trīs uzlādes procesi nesākās kaut kādas kļūdas dēļ un viena uzlāde bija veiksmīga – kopā no mana konta tika rezervēti 200 EUR. Naudas rezervācija kā tāda nav problemātiskā daļa, ja tā darbojas kā, piemēram, automātiskajās degvielas uzpildes stacijās, kad nauda tiek atgriezta uzreiz, bet E-mobi sistēmā nauda man “karājās” gaisā nedēļu.

Nākamais – tā kā man trīs uzlādes procesi vienkārši neizdevās, tad centos sazināties ar tehnisko atbalstu, kurš strādā darba dienās no 8.00 – 20.00 un sestdienās no 9.00 – 17.00. Tas kaut neizklausās ļoti slikti, jāpiemin, ka tehnisko atbalstu nodrošina Mobilly un sestdienās nav neviena speciālista, kurš būtu atbildīgs par elektromobiļu uzlādes jautājumiem un svētdienās neviens nestrādā vispār. Līdz ar to manu problēmu nespēja atrisināt neviens, ļoti pieklājīgās meitenes vienīgais ierosinājums sestdien bija rakstīt aplikācijas izstrādātājiem uz Austriju. Ko darīt vakaros pēc 20.00, ko darīt sestdienās un svētdienās, ja kas atgadās? Atkal ļoti skumji.

Kādēļ vispār ir jārezervē 50 EUR, ar tiem pietiktu uzlādes 333 minūtēm un pat jaudīgākajam pieejamajam mūsdienu elektromobilim Tesla P100D ar 50kW rozeti ir nepieciešamas vien 160 minūtes. Maksimālā rezervācija varētu būt vien 18 EUR, kas nodrošinātu divas stundas uzlādi; stipri šaubos, ka kāds ātrās uzlādes stacijā uzkavēsies ilgāk. Un, protams, ir nepieciešams sakārtot naudas rezervācijas jautājumus, lai tā tiktu atgriezta uzreiz.

Kas ir Jaguar I-Pace?

Ja mēs runājam konkrēti, tad tas ir pirmais karaliskā zīmola mēģinājums radīt elektroauto un Jaguar nav niekojies ar lēta, neglīta un vienkārša auto radīšanu, bet uzreiz tiek mesti galdā trumpji – auto ir ļoti izskatīgs, ļoti jaudīgs, ļoti dārgs un sola ļoti daudz kilometru. Vai indiešiem piederošajam brendam visi ļoti punkti uzreiz izdevās? Gandrīz.

I-Pace ir patiesi izdevies auto un uz to ir ne tikai patīkami skatīties, bet arī patīkami atrasties, viss ir nostrādāts pārdomāti, kvalitatīvi un moderni.

Ja mēs runājam par dinamiku, tad auto nodrošina 400 Zirgspēku jaudu un 700 Nm tūlītēji izmantojamu griezes momentu, tam ir 90 kWh akumulators, kas darbina divus sinhronizētus pastāvīgā magnēta elektromotorus, kas ir integrēti priekšējā un aizmugurējā asī, tātad auto ir arī pilnpiedziņa. Paātrinājums līdz 100 km/h aizņem 4.8 sekundes, kas gan nav kosmisks cipars un es esmu izmēģinājis auto ar labāku paātrinājumu, piemēram, Bentley Continental Speed GT, kam tas aizņem 4.5 sekundes, tomēr jāpiemin, ka momentānais paātrinājums dod pavisam citas sajūtas un fotogrāfs pēc pirmajā dienā nobrauktajiem 200 kilometriem atzina, ka auto paātrinājums pat nogurdina.

I-Pace tehniski ir ļoti moderns un ir adaptējis lielāko daļu risinājumu no saviem izmēros lielākajiem brāļiem, tam ir aktīvā pneimatiskā balstiekārta un gudrās bezceļu tehnoloģijas kā adaptīvā virsmas reakcija (AdSR), kura pielāgo motora un bremžu iestatījumus, lai pārvarētu visus laikapstākļus un segumus, un braukšanas uzsākšana ar mazu vilkmi, kas mani E-Pace izmēģinājumā izglāba no traktora meklējumiem.

Pie vizuālā ir ļoti piestrādāts un I-Pace ir ne tikai glīts, bet arī aerodinamisks. Tas ir adaptējis izbīdāmos durvju rokturus no Range Rover Velar, tam ir Matrix LED priekšējie lukturi un arī moderni LED aizmugurējie lukturi, milzīga stikla lūka un 22 collu diski.

Interjers ir pavisam cits līmenis un vismaz pagaidām pārspēj visus Jaguar modeļus. I-Pace ir gājis uz pilnu banku, digitalizējot gandrīz visu. Kaut auto neizceļas ar inovācijām un nav pirmais ražotājs, kam lielāko daļu auto funkciju vari vadīt no ekrāniem, tad bieži vien integrācija pieklibo. Ne šeit. Spidometrs ir liels un informatīvs, dažādi konfigurējams, 10 collu info-izklaides ekrāns nav lielākais tirgū, bet ir moderns, ātrs un ar lielisku izšķirtspēju. Uzslavas ir pelnījis zem info-izklaides monitora izvietotais 5 collu ekrāns, kurš ir dažādi konfigurējams un rāda kā klimata informāciju, tā arī izklaides datus un klimata sistēmas un sēdekļu apsildes sviras ar integrētajiem augstas izšķirtspējas ekrāniem arī ir pelnījušas uzslavas. Protams, ir pieejams Apple CarPlay un Android Auto, papildus pieejamā Remote lietotne piedāvā saņemt svarīgāko informāciju par automobiļa stāvokli, arī Apple pulkstenī.

Auto stūre ir ļoti ērta, visas vadības pogas ir kvalitatīvas, bet atkal īpašas uzslavas ir pelnījušas pāris izstrādes. Pirmkārt jau vadības sviras aiz stūres – tās ir ideālā izmērā un alumīnija integrācija ne tikai izskatās labi, bet arī ir ļoti patīkama pieskārieniem, otrkārt, visas pogas uz stūres ir vai nu skārienjūtīgas ar integrētu daudzkrāsu apgaismojumu, kas ziņo par tās aktivizāciju, vai arī izpildītas alumīnijā.

Sēdekļi ir komfortabli un ērti, bet trūkst sānu atbalsta. To gan atrisinātu papildaprīkojumā pieejamie Performance sēdekļi, jo tieši tādi ir nepieciešami tik dinamiskam auto, par to ražotājs ir padomājis. Arī aizmugurējie sēdekļi ir ērti un aizmugurējās durvīs integrētā aklās zonas informācija par tuvojošajiem auto ir kaut kas neredzēts – papildus drošība aizmugurē sēdošajiem izkāpjot no auto.

Mana pieredze ar EV

Jaguar I-Pace ir jau trešais elektromobilis, kuru izmēģinu, un pieredze ir bijusi dažāda. Pats pirmais bija VW E-Up, kurš man trāpījās -20 grādos, un es tik ļoti “izbesījos” ar to auto, ka galu galā pat neko neuzrakstīju. Mašīna spēja nobraukt vien 30 kilometru, divas reizes mani vilka līdz tuvākajai uzlādes stacijai un galu galā es biju gatavs to nokrāsot zaļu un izbarot govīm. Nākamā pieredze ar VW E-Golf bija pat pārāk laba, auto man ļoti patika, ar vienu uzlādi brauca gandrīz 300 kilometru, bet jāņem vērā fakts, ka izmēģinājums bija vasarā.

Pirmo reizi ar I-Pace es braucu vasarā auto prezentācijas pasākumā, bet tas bija vien ļoti viegls ieskats, nevis īsts izmēģinājums, jo nobraucu vien ap 20 kilometru. Jau tad mani dinamika ļoti patīkam pārsteidza. Pie kārtīga izmēģinājuma tiku vien decembrī, kas man atkal saprotams trāpījās ziemā, tomēr āra gaisa temperatūra svārstījās no -3 līdz +3 grādiem, kas principā ir Latvijai tipiska ziema, tātad tests ir ļoti reālistisks. Ražotājs sola 470 kilometru nobraukumu pēc WLTP cikla, bet realitātē ap 450 kilometru, kas tāpat ir diezgan daudz.

Mans izmēģinājuma mērķis kaut itin vienkāršs, nāca ar sarežģījumiem. Pirmajā dienā nobraucu diezgan maz, bet sestdienas plāns bija pamatīgs – nobraukt vismaz 300 kilometru un izmēģināt ātro uzlādi. Ceļi veda Tīnūžu un tad Ērgļu virzienā un nospraustajam maršrutam būtu jābūt bez sarežģījumiem, jo auto taču sola turpat 500 kilometru nobraukumu. Ne velna – dienas vidū lādējot auto aptuveni 26 minūtes un uzpildot bateriju par 17 kWh (tātad 19%), kopā nobraucām vien 240 kilometru. OK, brauciens bija dinamisks un ārpus pilsētas, tāpēc auto nebija iespējas ar reģenerācijas palīdzību papildināt bateriju, bet nu tāpat. Ar to piedzīvojumi nebeidzās.

Vakarā man bija loģiska nepieciešamība uzlādēt auto un kādēļ gan neizmēģināt mājas uzlādes iespējas ar līdzi doto vadu. Tā kā dzīvoju trešajā stāvā, gribēju viltīgi elektrību nozagt no pagalmā skaisti spīdošās egles rozetes, kura bija uzstādīta netālajā apgaismes stabā. Ha, sapņo vien – pēc 5 skaistas uzlādes sekundēm laterna un egle nodzisa, jo vienkārši izšāva korķus. Labi, nākamais tikpat loģiskais solis bija doties uz man netālo Bauskas ielas CSDD ātrās uzlādes punktu. Pēc 40 minūšu darbošanās, 3 mēģinājumiem uzlādēt auto ar dažādām kļūdām nospļāvos un izlēmu auto aizgādāt uz Krasta ielas Moller bezmaksas uzlādes punktu cerot, ka tur kāds no viņu pašu auto nebūs atstāts lādēties. Protams, baterija man bija jau sausa, auto veicamo attālumu uzrādīja 0 km, automātiski visas “nevajadzīgās” sistēmas tika atslēgtas, tajā skaitā arī salona apsilde. Devos pāri Dienvidu tiltam ar auto, kas knapi kustas, kurā ir nežēlīgi auksts ticot un cerot, ka neapstāšos tilta vidū. Atstāju Jaguar lādēties, draugs mani aizveda mājās un no rīta pakaļ mašīnai. Kopā visa ņemšanās man aizņēma divas stundas un jau stiepu roku pēc zaļās krāsas bundžas.

12 stundu laikā uzlādēti bija vien 50% un svētdienas vakarā man atkal vajadzēja mašīnu lādēt, jo ar tik daudz procentiem varēju nobraukt vien 150 kilometru pilsētā. Labi, ka lēnā bezmaksas uzlādes stacija pie Baložu domes šoreiz bija brīva un varēju tur uz nakti atstāt auto bez nepieciešamības kaut kur lieki vizināties – vien 5 minūtes pastaigas svaigā gaisā.

Pat neskatoties uz to, ka ir ziema – ap 250km maksimāli nobraucamā attāluma ir pārāk liela atšķirība no solītā un tas ir pamatīgs akmens Jaguar lauciņā. Tas gan ir vienīgais mans pārmetums un neskatoties uz to, ka mans EV izmēģinājums atkal piedzīvo fiasko, paliku uz pozitīvas nots un tieši ar tādu es atvadījos no I-Pace pirmdienas rītā.

Akumulators atrodas uz riteņu garenbāzes un tādēļ auto ir ļoti stabils, pārliecinošs līkumos un arī sniegotos ceļos, cik nu man tos sanāca noķert. 22 collu diski ir apauti ar diezgan platām riepām, 255/35, kas ir diezgan netipiski EV auto – parasti riepas ir šaurākas un tas viss dod diezgan stingru gaitu arī komforta režīmā. Stingra gaita nav mīnuss parastā izpratnē, bet auto ir arī diezgan smags un pneimatiskā piekare tur daudz nespēj glābt, komforta režīmā es vēlētos mazliet mīkstāku gaitu.

Attīstot Vācijas šosejas tipisko ātrumu, mazliet gar logiem svilpo, bet tieši to pašu es esmu novērojis visos izmēģinātajos Jaguar, tā laikam ir ražotāja specifika, bet papildus troksnis nav kaitinošs un to visu labi slāpē kvalitatīvā mūzika.

Jau iepriekš minēju, ka elektromobiļa momentāni pieejamais griezes moments, kas ir liels, proti, 700 Nm, dod lielisku paātrinājumu un sen nebiju braucis ar auto, kas tik ļoti “spiež beņķos” un saglabā paātrinājumu visu laiku, tas dienas beigās kļūst mazliet nogurdinoši, ja ir vēlme visu laiku dinamiski pārvietoties, bet tas nudien ir pluss un nākamajā dienā atkal gribas lekt iekšā mašīnā un paātrināties no luksofora līdz luksoforam, kā jauna rotaļlieta bērnam.

Cenas

Kā jau minēju augstāk, Jaguar I-Pace nav lēts. Kopā ir pieejamas četras dažādas apdares versijas – vienkāršākā S sākot ar 82 200 EUR, SE no 89 900 EUR un pilnākā HSE no 95 500 EUR. Pašiem lielākajiem Jaguar faniem ir pieejama arī First Edition versija, kura bija arī izmēģinājuma auto, kas maksā sākot no 105 900 EUR.

Secinājumi

Kā jau daudz kur ir minēts – visu nevar dabūt, bet vismaz vajag censties un par to es noceļu cepuri Jaguar priekšā. Auto ir vizuāli izdevies, interjera dizains un kvalitāte ir fantastiska, dinamika ir kakla skriemeļus mocoša un kopējais iespaids ir ļoti labs. Jā, ļoti pamatīgi atšķiras solītie kilometri no skarbās realitātes, uzlāde pie lēnajām rozetēm ir pagalam neefektīva un cena ir pārāk tuva Tesla Model X. Tomēr, ja pie jūsu privātmājas vai darba ir uzlādes stacija, maciņš atļauj nolocīt 100 tūkstošus EUR, tad Jaguar I-Pace ir labākais, ko varat iegādāties no premium elektriskajiem auto.