Web Analytics
More
    Reklāma

    Mitsubishi L200 vairs nav nekāda lauktehnika

    Fotogrāfs: Mārcis Gaujenietis

    Jaunākie raksti

    Tad, kad Tu dari līdzīgu darbu ilgstoši, sāk pazust asums un raksti sāk “šablonēties” un tas noteikti nav tas, ko es gribu sniegt saviem lasītājiem. Tāpēc es mēdzu uztaisīt pauzes, lai sakārtotu savas domas. Protams, daļa informācijas saglabās šablonu, jo par vēsturi un tehniskajiem parametriem grūti ir uzrakstīt Dvēseļu puteni. Līdzīgi ir ar pašiem izmēģinājumu objektiem – es katru auto cenšos aizvest uz citu vietu, mainīt maršrutus un izmēģinājuma vides, fotogrāfiju vietas, lai maksimāli izvairītos no vienveidības. Ar to visu es esmu sevi nostādījis diezgan stulbā situācijā, ka mani ir grūti pārsteigt. Auto ir jābūt nereāli labam, vai tieši pretēji – nereāli sliktam, lai es spētu uz to paskatīties savādāk. Tas viss arī nāk ar sekām – man vairs neinteresē klasiskas automašīnas, bet es meklēju maksimāli specifiskas, trakas, nepraktiskas un reizēm pat stulbas. Tieši tāpēc mans 2019. gada auto ir pilnīgs nišas produkts, ko varam lasīt šajā Kursors.lv autoru iemīļoto gadžetu rakstā.

    Es esmu atkal uztaisījis pauzi ar automašīnām un tāpēc bija tāds sirdi plosošs ievads, bet nu atgriežamies pie šīs reizes izmēģinājuma automašīnas, kas man ļoti patika, jo atkal ir kaut kas reti specifisks. Bet nu līdz emocijām mēs vēl tiksim.

    Reklāma

    Kas ir Mitsubishi L200?

    Pie tam L200 ir nosaukums tikai pie mums, visā pasaulē japāņu pikapu pazīst ar nosaukumu Triton. Triton ir ļoti daudz un dažādu tulkojumu – lielākais no 13 Neptūna mēnešiem, Grieķu jūras dievs un arī ķirzaka. Vai tam ir kāds sakars ar pikapu? Diez vai.

    L200 jau no laika gala ir būvēts kā pieejamas cenas saimniecības auto. Tik vienkārši. 1978. gadā iznāca pirmā paaudze, bet mūsu platuma grādos pirmais L200, kuru varējām vērot uz ielām, ir tikai trešās paaudzes. Tos ražoja no 1996. līdz 2006. gadam un Latvijas zemes ceļus šķūrēja pamatā tikai 2.5 litru dīzelis ar 133 Zs.

    Ceturtā paaudze dienas gaismu ieraudzīja 2005. gadā un šīs paaudzes L200 jau kļuva biežāk sastopams. To izvēlējās mobilo sakaru operatori kā savas tehniskās mašīnas, Latvijas Valsts meži un daudz citu uzņēmēju, jo cena pret auto spējām bija pat viegli smieklīga. Smieklīgs gan bija arī komforts – tā tur vienkārši nav, braukšanas sajūtas līdzinās bobsleja bobam braucot lejā pa Siguldas trasi. Tikai lēnāk. Šīs paaudzes L200 bija tikai ar 2.5 litru četru cilindru dīzeļdzinēju divās versijās – Di-D ar 136 Zs (314 Nm) un Di-D+ ar 167 Zs (400 Nm).

    Tagad aktuālā ir piektā paaudze, kas dienas gaismu ieraudzīja 2015. gadā un šogad jau esam piedzīvojuši L200 modernizāciju, kas arī ir auto, ar kuru es devos smilšu cīņās. Auto tik ļoti vizuāli atšķiras, ka es sākumā biju pārliecināts, ka izmēģinājuma auto ir pilnīgi jaunas paaudzes. Ne velna. Tas gan no vienas puses ir labi, jo man arvien vairāk interesē, ko varēsim sagaidīt pilnīgi jaunajā sestajā paaudzē, bet nu neskriesim japāņiem pa priekšu.

    L200 pirms 4 gadiem un tagad

    Ar aktuālo paaudzi Mitsubishi nomainīja dzinēju no 2.5 uz 2.4 dīzeli un visādi citādi to aprīkoja, lai tas atbilstu Eiropas emisijas normām. 2.5 atbilda Euro5 un 2.4 automātiski Euro6. Tilpuma samazināšana jaudas parametrus neietekmēja – tieši pretēji. Di-D sasniedza 154 Zs (380 Nm) un Di-D+ 181 Zs (430 Nm) un auto bija nopērkams ar sešu ātrumu manuālo ātrumkārbu un piecu ātrumu automātisko ātrumkārbu. 3100 kg maksimālā vilktspēja un 2900 kg pilna masa ir ļoti adekvāti rādītāji.

    Ir laiks 2019. gadam un tas nāk ar ne tik priecīgām ziņām. Jā, auto ir palicis daudz modernāks, glītāks, bet vairs nav pieejams 2.4 litru Di-D+ dzinējs ar 181 Zs. Tagad L200 ir nopērkams tikai ar 2.2 litru Di-D dīzeļdzinēju ar 150 Zs (400 Nm). Kaut griezes moments nav mazs, kopējā dzinēja dinamika nav spīdoša. Piecu pārnesumu automātisko ātrumkārbu ir nomainījusi jauna sešu ātrumu un turpat palicis ir arī sešu ātrumu manuālis. Tā kā šī ir tikai modernizācija, tad vilktspējas rādītāji nav mainījušies.

    Pikapa “gultas” garums ir 1520 mm, platums 1470 mm. Zemākā vieta ir aizmugurējais tilts un tas ir 205 mm no zemes. Apsolītais vidējais degvielas patēriņš pēc NEDC ir 7.6 l/100 km manuālajai un 7.8 l/100 km versijai ar automātisko ātrumkārbu.

    Vizuāli auto praktiski nav salīdzināmi

    Es pirmo reizi varu teikt, ka man patīk Mitsubishi izskats. OK, es, protams, nerunāju par tādiem ikoniskiem auto kā Lancer Evolution vai Eclipse, es runāju tīri par parasto cilvēku automašīnām. Te man gan ir jāatzīstas, ka tiešu salīdzinājumu ar to, kas ir mainījies, nevarēšu veikt, jo vienkārši neesmu nedz braucis, nedz arī sēdējis L200 pirms modernizācijas. Esmu braucis ar iepriekšējās paaudzes L200 un tur gan varu teikt, ka auto ir diezgan konkrēta lauktehnika un tas der tikai mežam, pilsētā tur nav ne skaņas izolācijas, ne komforta, ne arī pilītes no modernuma. Tas gan izklausās sliktāk kā ir īstenībā, jo dažādu darbu veikšanai nekas no tā visa nav nepieciešams. Darba instruments.

    Ar aktuālo paaudzi Mitsubishi savu L200 pikapu ir centies automašīnu padarīt civilāku, modernāku un universālāku. Izpētot pieejamo tehnoloģiju sarakstu, varu secināt, ka kaut kas japāņiem ir izdevies. Un tad nāk modernizācija, kura vizuāli tik ļoti atšķiras, ka es sākumā patiešām domāju, ka tas ir pavisam jaunas paaudzes L200. Tātad atkal japāņiem ir kaut kas izdevies. Bet tagad pietiek spriedelēt par un apkārt, parunājam konkrēti.

    L200 izskats ir jaunajās Mitsubishi dizaina aprisēs un ja šādi būs visi nākamie auto, tad es atkal redzu Mitsubishi nākotni. Līdzīgas formas ir arī ASX un arī šeit ar izskatu viss ir kārtībā. Man gan ASX nekādā mērā nesaista, tāpēc stipri apšaubu, ka ņemšu to uz izmēģinājumu, bet izskats man patīk. Agresīva seja un šauras lampas – gluži kā pašiem japāņiem. Tas bija kompliments. Izcelta radiatora reste, bufera apakšējā daļa, izlecoša aizsargpanna. Nu, bāc, man patīk uz to auto skatīties. Arī sāna profils ar lieliem un bikses vārtošiem sliekšņiem turpina teikt, ka auto spēj ko vairāk. Arī kravas kaste nav garlaicīga – to izceļ patiešām lielie aizmugurējie lukturi. Labs darbs Mitsubishi, labs darbs.

    Interjers ir palicis praktisks, vienkāršs un robusts. Jā, no savas mašīnas es gribu kaut ko vairāk, bet darba zirgam ir pat vairāk, kā varētu prasīt piena mucas vedošs jaunais īpašnieks. Ādas salons, lai tur ierāptos smilšainās biksēs – ir. Stūres apsilde, lai sasildītu nosalušās rokas pēc sienas ruļļa stumšanas – ir. Ko vēl vajag? Jā, ir elektriskie logi, navigācija no vēsturiska paskata info-izklaides ekrāna, pat adekvāta mūzika. Ir HDMI ports, kur piespraust.. Eu, ko tur vispār var piespraust un priekš kam? Haha. Tam visam komplektā ir kvalitatīvs un mīkstas plastmasas panelis, forši durvju paneļi, saprotams pilnpiedziņas regulators ar labi apslēptu papildus aizmugurējā tilta bloķētāju un sēdekļu apsildes pogas no 1997. gada. Jā, te ir viegls sarkasms, bet tas viss ir domāts pozitīvā ziņā.

    Praktiskums – uz katra stūra. Milzīgas durvju kabatas, milzīgs cimdu nodalījums, elkoņbalsta glabātuve. Un kārtīgi rokturi, lai turētos bezceļā – kā tad bez tiem.

    Braukšana ir kaut kas

    Ja Tu gribi izspiest no tehnikas maksimumu, tad Tev ir jābūt kaut kādai izpratnei par to maksimumu. Līdzīgi kā sportisti iziet ķermeņa stresa testu, lai saprastu savas robežas. Un tad nāk saucamie vasaras formas gribētāji, kuri nesaprot, ka trenēties neregulāri ir ķermenim un psihei tikpat kaitīgi, kā nakts vidū uz kautiņu izaicināt kādas piejūras pilsētas mafiju, kašķēties ar savu sievieti, vai laizīt radioaktīvās drupas Černobiļā. To visu, protams, var darīt, bet tas nozīmē neapzināties robežas.

    Kāpēc šāda liriska atkāpe? Pirmkārt jau man bija pietrūcis rakstīšanas prieks, bet galvenokārt jau tas bija viegls atgādinājums visiem “wannabe” bezceļniekiem, ka apzinieties savas robežas. Šis gan nav stāsts par L200, jo praktiski uzreiz rodas sajūta, ka Mitsu spēs mazliet vairāk, un man ar šo sajūtu pietiek, lai es uzņemtos risku un dotos to pārbaudīt. Sacīts, darīts.

    Bet pirms es dodos iekarot smilšu karjeru, es divas pirmo dienu kārtīgi izbraukājos pa pilsētu un beidzot pikaps ir lietojams arī Rīgas centrā. Jā, L200 tāds nav pirmais un VW Amarok ir pat vēl ikdienišķāks, bet L200 ir audzis vienkārši nesalīdzināmi. Jaudas nav daudz un es patiešām priecātos, ja Mitsubishi atgrieztu vismaz 180 Zs jaudu un piemestu pagales vēl mazliet, lai sasniegtu 500 Nm griezes momentu, bet nu ir kā ir. To jaudu gan vajag tikai pilsētai, jo sajūtu līmenī dinamikas pietrūkst dramatiski. Ir gan nesalīdzinām labāk par iepriekšējo paaudzi, L200 uz asfalta jūtas mazliet neveikli un varēja būt mazliet stingrāks, it īpaši līkumos.

    Viss izmainās, kad nobrauc no asfaltētā ceļa seguma – auto jūtas kā zoss ūdens bļodā. Tātad braucam nost no asfalta un uz smilšu karjeru, lai pārbaudītu pikapa spējas mazliet auto atbilstošākos apstākļos. Un te es varu teikt, ka ir vairāk kā labi. Ir ļoti labi. Šasija izšūpo visas bedres un atļauj pat nedaudz uzlēkt, pilnpiedziņa tiek galā ar praktiski visu, ko tu viņai liec priekšā. Pēc kārtīgas mocīšanas stundas un smilšu kalna noskalošanas es tikai pamanīju, ka nebiju pamanījis atsevišķo pogu, kas saslēdz aizmugurējo tiltu – tātad es mašīnai varēju uzkraut pat vēl vairāk. Trešajā dienā es devos uz mežu, lai pārbaudītu auto spējas tur un es secināju, ka nespēju atrast nevienu tādu meža ceļu, kas auto būtu par grūtu. Bravo.

    Cenu politika

    Tā kā es itin viegli tiku arī pie iepriekšējās cenu lapas, tad varu viegli salīdzināt un secināt, ar ko tagad būs jāsaskaras potenciālajiem pircējiem un ko tie iegūs par pirkuma cenu, kas ir kļuvusi nedaudz lielāka. Nekāda pārsteiguma gan tur nav.

    Pati vienkāršākā komplektācija Invite ar sešu ātrumu manuālo kārbu un mazliet vienkāršāku Easy Select 4WD sistēmu maksās no 26 990 EUR, kas akurāt ir vienu tūkstoti EUR dārgāk un vienīgais ieguvums ir 16 collu vieglmetāla diski, jo iepriekš šī komplektācija tika pie tērauda diskiem šajā pašā 16 collu izmērā.

    Intense komplektācija ar manuālo kārbu un jau ar uzlaboto Super Select 4WD-II sistēmu maksās no 30 990 EUR, kas arī ir tieši tūkstoti EUR dārgāk kā iepriekš. Šeit gan ieguvumu ir stipri vairāk – 18 collu vieglmetāla diski pret iepriekš pieejamajiem 17 collu, LED dienas gaismas lukturi, LED priekšējie lukturi, 360 grādu apkārtskata kamera, 7 collu info-izklaides ekrāns ar Android Auto un Apple CarPlay atbalstu,  stūres apsilde un vēl un vēl.

    Intense komplektācija ar automātisko ātrumkārbu maksās no 32 490 EUR, kas ir par 1500 EUR dārgāk, bet ieguvums ir modernāka ātrumkārba.

    Pati treknākā Instyle komplektācija ir pieejama tikai ar automātisko ātrumkārbu un šeit šķiet nekā jauna arī īsti nav, bet jāmaksā būs 2000 EUR dārgāk, proti, 36 990 EUR. Viss paliek dārgāks un par to īsti sūdzēties nav pamata. Žēl, ka tika treknākajā komplektācijā ir pieejams ādas salons, šeit ražotājs potenciālo pircēju iedzen nelielā strupceļā, ja ir nepieciešams ādas salons dzīvnieku asiņu vieglākai notīrīšanai, bet bezkontakta piekļuva un automātiskās tālās gaismas nav.

    Secinājumi

    Mitsubishi ir atkal zirgā. Auto ir izskatīgs, praktisks un ellīgi labi brauc pa visiem neasfaltētajiem ceļiem. Jā, interjers ir ļoti vienkāršs un es patiešām gribētu info-izklaides ekrāna vietā redzēt kādus 10 gadus jaunāku tehnoloģiju, bet tajā pašā laikā es saprotu, ka potenciālajiem pircējiem to vienkārši nevajag.

    32 490 EUR ir ļoti adekvāta cena un šī šķiet ir viena no pirmajām reizēm, kad es saku, ka cena nav pa lielu, bet 36 990 EUR ļoti spekulē uz robežas starp OK un dārgi, bet nu nav dramatiski. Man faktiski ir tikai viens lūgums un sūdzība – piedāvājiet dzinēju ar mazliet lielāku jaudu.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    3 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Skābene
    18.12.2019 13:46

    Un tagad mūžsenais jautājums: ko tad lai ņem, Hilux vai L200?

    svimart
    18.12.2019 14:00
    Reply to  Skābene

    Mežinieki saka jaunie Hilux esot briesmīgi….. Es ņemtu amarok….

    Reklāma