Reklāma

Aktuālais finanšu drošības jomā un par ko vērts padomāt, dodoties ceļojumā

Raksts tapis sadarbībā ar Citadeles banku.

Jaunākie raksti

Kādu viedtālruni izvēlēties skolēnam 2022. gadā?

Kad jāsāk rakstīt par skolēniem draudzīgajiem viedtālruņiem, ir skaidrs, ka draiskā vasaras, atvaļinājumu un brīvlaiku sezona iet uz beigām....

Latvija ievērojami apsteidz Igauniju mikroģenerācijas attīstības tempos

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties ārkārtīgi straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban...

Tesla pārstāvji Kanādā tiekas ar valdības ministru, cenšoties vienoties par rūpnīcas celtniecību

Elektroauto ražotāja Tesla pārstāvji Kanādā tikušies ar valsts zinātnes, inovāciju un industriju ministru Fransuā-Filipu Šampanju (Francois Phillipe Champagne), lai...

BMW M divīzija testē elektroauto ar četriem elektromotoriem

Vācu autoražotāja BMW M divīzija pamazām gatavo savu pirmo elektroauto un notiek dažādi izmēģinājumi - šobrīd aktuālie "i4 M50"...

Samsung nākamajā gadā pārtrauks DDR3 atmiņu ražošanu

Samsung paziņojis par DDR3 atmiņu ražošanas pārtraukšanu jau 2023. gada nogalē. Šobrīd vairums izmanto DDR4 operatīvās atmiņas un jau...

Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka 2021. gadā cilvēkiem Latvijā izkrāpti vairāk nekā 11 miljoni eiro. Savukārt līdz šī gada maijam finanšu krāpnieki nodarījuši zaudējumus 4,1 miljonu eiro apmērā. Attīstoties tehnoloģijām, pieaug arī krāpnieku izmantoto radošo metožu klāsts, arvien gudrāk un pārdomātāk cenšoties upuri aptīt ap pirkstu. Ļaundari visdažādākajos veidos iet uz savu mērķi – gan ar e-pastu un īsziņu palīdzību, gan izmantojot sociālajos tīklus un interneta pārlūkprogrammas. Kādas ir aktualitātes finanšu drošības jomā un ko īpaši vēlams likt aiz auss, dodoties ceļojumā, intervijā atklāj Citadeles IT drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis.

Citadeles IT drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis

Kādi ir pēdējā gada aktuālākie veidi, kā krāpnieki mēģina izkrāpt naudu?

Visaktuālākie ir investīciju krāpšanas gadījumi. Krāpnieki, uzdodoties par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem, piedāvā veikt it kā izdevīgus ieguldījumus kriptovalūtās, akcijās, obligācijās. Krāpnieki uzrunā upuri un mudina instalēt attālinātas piekļuves programmatūras, piemēram, “AnyDesk”, “TeamViewer”. Ar to palīdzību ļaundari attālināti piekļūst klientu datoriem, aizbildinoties, ka tādā veidā viņi palīdz investēt, tikt galā ar investīciju platformām. Taču realitātē krāpnieki darbojas ar klienta internetbanku un klienta vārdā veic maksājumus. Tālāk viņi izveido pārliecinošas tīmekļa vietnes, kurās klients redz “augošo peļņu” un šādā veidā tiek mudināts investēt vēl un vēl. Taču brīdī, kad klients vēlas tikt pie naudas, rodas problēmas. Bieži vien krāpnieki prasa dažādas iemaksas, piemēram, par investīciju izņemšanu, tomēr ja arī to samaksā, investēto naudu atgūt nevarēs. Šāda veida krāpniecības shēmas joprojām ir aktuālas. Tās parasti organizē ar telefonzvanu starpniecību. Šie zvanītāji ir profesionāli runātāji, kuri runā pārliecinoši un izmanto psiholoģiskus manipulācijas paņēmienus. Zvani lielākoties tiek veikti krievu valodā, taču pēdējā laikā arvien biežāk arī latviski.

Kā rīkoties situācijā, ja tiek saņemts šāds zvans ar piedāvājumu investēt?

Saņemot šādu zvanu ar ārkārtīgi vilinošo piedāvājumu ieguldīt, pirmkārt, šo situāciju vajadzētu izvērtēt ar “vēsu galvu”. Ja zvanītājs piedāvā ātri iegūt lielu peļņu un lēmumu par investēšanu mudina pieņemt uzreiz, tas ir pirmais lielais signāls, ka šis ir krāpniecības gadījums un sarunu vajadzētu pārtraukt. Otrkārt, ja zvanītājs runā svešvalodā, jāmēģina pārslēgties uz latviešu valodu un novērot, kāda ir zvanītāja reakcija. Ja jūtams sašutums, neprofesionalitāte, tas arī varētu likt aizdomāties, ka kaut kas nav kārtībā. Treškārt, ja nav pārliecības par piedāvājuma patiesumu, labāk uzreiz par to jautāt bankai vai kādam citam, kuram bijusi līdzīga pieredze. Ceturtkārt, ļoti izteikts brīdinājuma signāls ir tas, ka zvanītājs lūdz pieslēgties un instalēt attālinātās piekļuves programmatūras, lai veiktu kaut kādas darbības. Bankas darbinieki to nekad neprasīs.

Kādas vēl ir pašreiz izplatītas krāpnieku aktivitātes?

  • Pikšķerēšana: Nekur nav pazudušas arī internetbankas pieejas un maksājumu karšu izkrāpšanas shēmas. Krāpnieki joprojām bankas vārdā izplata viltus e-pastus un īsziņas. Šajā sakarā aktuāli ir pikšķerēšanas gadījumi, kad krāpnieki aicina uzklikšķināt uz viltus saites, kas aizved uz viltus mājaslapu, kas vizuāli ir ļoti līdzīga bankas mājaslapai. Dažkārt vienīgā atšķirība, ko var pamanīt, ir mājaslapas adrese. To krāpnieki bieži vien nemaz necenšas slēpt, zinot, ka cilvēki tam maz pievērš uzmanību. Tāpēc, ja bankas mājaslapā kaut kas šķiet dīvains, citādāks nekā parasti, būtu jāpārliecinās, vai nav atvērta viltus lapa. Jebkurā šaubu gadījumā vēlams sazināties ar banku, kas operatīvi rīkojas, lai pasargāt jūsu un citu klientus no iespējamās krāpniecības.
  • Viltus priekšapmaksa un viltus rēķini: Šobrīd populāras ir arī viltus priekšapmaksas kampaņas. Krāpnieki sociālajos tīklos vai pārdošanas portālos piedāvā preci un no pircēja prasa veikt priekšapmaksu, taču pašu preci tā arī nepiegādā. Šādas krāpniecības shēmas labi strādā ar precēm, kas cilvēkiem ir aktuālas, piemēram, granulas, briketes un kurināmo malku, ko piedāvā iegādāties par īpaši zemāku cenu. Cilvēks, gribot ietaupīt, atsaucas piedāvājumam un uzķeras uz krāpniekiem.  Viltus priekšapmaksa ir kaut kas līdzīgs viltus rēķiniem, ko izsūta kāda uzņēmuma vārdā. Uzņēmums kā tāds, iespējams, reāli eksistē, taču rēķinā patiesie bankas rekvizīti aizvietoti ar krāpnieka datiem.
  • Krāpšana, kas vērsta uz preču pārdevējiem: Pašreiz aktuālas ir arī tādas krāpniecības shēmas, kas vērstas nevis uz pircēju, bet gan pārdevēju. Šajos gadījumos krāpnieks nevis pārdod, bet izliekas par pircēju, kurš  sazinās ar pārdevēju un vēlas iegādāties preci, saņemot to ar kurjera starpniecību. Klasiska shēma – ļaundaris nosūta saiti uz viltotu kurjera pakalpojumu sniedzēja, piemēram, DPD vai Omniva mājaslapu, kur prasa ievadīt maksājumu karšu datus. Arī šajā gadījumā noteikti jāpievērš uzmanība, kur ved saite, un jāpārbauda atvērtās mājaslapas adrese, kritiski jāizvērtējot datu jāievadi un nodotās informācijas apjomu. Tāpat arī ieteiktu pārdevējam pašam organizēt piegādi, nevis spiest uz saitēm, ko saņem no sveša cilvēka. Gan pircējam, gan pārdevējam iesaku izmantot jau pārbaudītus piegādes risinājumus un katru jaunu piegādātāju izvērtēt ar skepsi, pārbaudīt, vai tāds tiešām eksistē, iepazīties ar atsauksmēm utt.
  • Fiktīvas loterijas: Nekur nav pazudušas viltus loterijas, ko krāpnieki veic pazīstamas organizācijas vai uzņēmuma vārdā. Piemēram, cilvēkam tiek paziņots, ka viņš ir laimīgais uzvarētājs un, lai saņemtu balvu, vispirms jāpārbauda identitāte, veicot simbolisku maksājumu. Jebkurā gadījumā ir jāpārliecinās par to, vai konkrētai loterijai norādīts atļaujas numurs, tā reģistrēta Latvijā; šaubu gadījumā vērts sazināties arī ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju. Īpaši piesardzīgiem jābūt, ja tiek prasīta identitātes pārbaude, veicot maksājumu, uzsverot, ka tā prasa uzņēmuma noteikumi – visdrīzāk tā būs krāpšana.
  • Viltus darba devēji: Joprojām aktuāli ir viltus darba piedāvājumi. Krāpnieki uzdodas par bankas darbiniekiem, zvana un piedāvā darbu, atsaucoties uz sludinājumu. Lai it kā pārbaudītu identitāti, zvanītājs prasa atvērt bankas kontu un nodot internetbankas pieejas datus. Tāpat novērota shēma, kur krāpnieki ar upuri sazvanās video zvanā un aicina kamerā parādīt personu apliecinošus dokumentus. Šādā veidā krāpnieki tiek pie upura datiem – kontu izmanto kā tranzītkontu, lai pārskaitītu no citiem cilvēkiem izkrāpto naudu, savukārt pases datus izmanto, lai paņemtu kredītus utt. Arī šajā gadījumā jāuzmanās, publicējot darba meklēšanas sludinājumus. Jāatceras, ka sava konta piekļuves dati ir zināmi tikai mums pašiem un bankas darbinieki par tiem nekad nevaicās.

Kādi finanšu krāpniecības riski ir aktuāli saistībā ar ceļošanu?

Ar krāpniekiem var saskarties jau pašā sākumā, meklējot lidmašīnas biļetes. Īpaši jāizvērtē, vai iegādājies biļetes tieši no lidsabiedrības mājaslapas vai izmanto kādu starpnieku. Tie mēdz piemērot papildu maksu un nenosūtīt klientam visu vajadzīgo informāciju laicīgi. Tāpat starpnieku lapas var būt krāpnieku instruments ar mērķi nozagt klientu datus. Tālāk jāuzmanās, meklējot naktsmītnes vai nomas transportlīdzekļus; šādās situācijās noteikti ir jāaizpilda  formas un jāievada karšu dati. Visticamāk, šādos gadījumos krāpniecība vairāk būs vērsta uz karšu datu izvilināšanu, tāpēc ir jāpārliecinās, vai tā mājaslapa, ko izmanto, tiešām ir konkrētās viesnīcas vai transportlīdzekļu nomātāja vietne. Tāpat, meklējot naktsmītni, jāizmanto drošas, zināmas vietnes, piemēram, Booking.com, airbnb.com. Arī tad ir jāpievērš uzmanība, vai reģistrācija veikta īstajā Booking.com lapā, kā arī ļoti rūpīgi jāizlasa nomātāja nosacījumi.

Kādi drošības riski saistās ar maksājumu kartēm?

Joprojām aktuāli ir tas, ka klientam prasa gan kartes numuru, trīs ciparu kodu, gan derīguma termiņa datumu. Ceļojumu pakalpojumu sniedzēji mēdz būt dažādi un klientam prasīt šādu datus.

Pirms došanās ceļojumā ir vērts uztaisīt vēl vienu norēķinu karti un atvērt atsevišķu kontu, ko izmantot tikai ceļojuma vajadzībām. Šajā kartē ieteicams glabāt mazāku naudas summu, uzlikt mazākus limitus, kas noderēs situācijās, piemēram, kad karte tiek nozaudēta vai bankomāts to neatdod. Vienlaikus arī par skaidru naudu nevajadzētu aizmirst, jo ir atsevišķi tirgotāji, kuri joprojām pieņem vienīgi skaidras naudas norēķinus. Skaidru naudu drošības nolūkos vēlams glabāt atsevišķi no kartēm.

Tāpat noderīgi būtu izpētīt bankas lietotnes piedāvātās iespējas. Ar tās palīdzību ir iespējams iestatīt paziņojumus par to, kad ar karti veikts maksājums vai izņemta nauda no bankomāta. Tāpat lietotnē var atzīmēt, kādus maksājumus atļaut vai aizliegt internetā, bloķēt karti utt. Piemēram, Citadele sazinās ar klientu, līdz ko pamana aizdomīgas darbības ar karti. Bieži vien paši klienti, kad dodas ceļojumā, informē banku par  kartes izmantošanu konkrētā valstī. Šādā veidā tiek novērsts risks, ka konta ierobežojumu dēļ klients nevarēs veikt  norēķinu.

Plānojot ceļojumu jāpārliecinās, kāds ir kartes derīguma termiņš, jāatceras PIN kods un cita svarīga informācija. Vēlams pierakstīt bankas kontaktus, kas vajadzības gadījumā ļaus ātri sazināties ar finanšu iestādi.

Kādus nepatīkamus pārsteigumus ceļojumā var sagādāt bankomāti?

Jau pirms došanās ceļojumā jāpārliecinās, vai tajā galamērķī, uz kuru dodies, vispār ir bankomātu tīkls, kādi ir nosacījumi, prasības no bankas puses, izmantojot karti konkrētajā valstī, vai ir jārēķinās ar kādām papildus maksām utt.

Jārēķinās arī ar to, ka atsevišķu valstu bankomātos par naudas izņemšanu var paprasīt komisijas maksu. Piemēram, Citadeles X kartēm no bankas puses netiek piemērotas komisijas maksas par naudas izņemšanu ārzemēs, tomēr attiecīgais bankomāta apkalpotājs var piemērot savu maksu, ko banka nevar ietekmēt. Tomēr šīm komisijas maksām ir jābūt norādītām naudas izņemšanas brīdī, un tās tiek automātiski noņemtas no konta.

Reklāma

3 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
3 komentāri
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Edgars
19.07.2022 18:35

Kāpēc rakstā nav minēts, ka vairāk kā 90% no tiem lohiem, kas tiek apkrāpti lieto smart-id, lieto internetbanku telefonā, izmanto pīkstināmās kartes, aproces/gredzenus? Manis uzskaitās lietas ir diagnoze – nerūp cilvēkiem drošība tāpēc šīs aitas ir krāpnieku mērķi. Ir aitas, ir cirpēji!

digitalk
20.07.2022 02:29
Reply to  Edgars

lai arī raksts ir vispārzināmu faktu atgremojums, bet tie vismaz ir reālistiski, atšķirībā no tevis paustā bullšita. internetbanka telefonā drošības ziņā ne ar ko neatšķiras no internetbankas datorā. smart-id (kad strādā) ir tikpat drošs, kā kodu kalkulators. pīkstināmie brīnumi ir ļoti sarežģīti laužami un nesastāda praktisku risku. tevis uzskaitītās “riskantās” lietas ir diagnoze, tikai tā ir tavu prāta spēju diagnoze — apmēram aitas līmenī.

digitalk
20.07.2022 02:41

bīstamākais ceļojot, neskaitot zagļus, ir svešie bankomāti, kuri ne vienmēr pat pieder bankām. neliels, pamācošs video https://www.youtube.com/watch?v=rdYhm__yMQY

Reklāma