Web Analytics
More
    Reklāma

    Finanšu sektors vienojas turpināt pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai

    Jaunākie raksti

    Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – “Swedbank” AS, AS “SEB banka”, Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS “Citadele banka” – vienojušās arī 2024. gadā turpināt īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Šie pasākumi iekļauti 2021. gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas nu atjaunots jau otro reizi.

    Turpinot memoranda darbību, parakstītāji vienojās par šādu rīcību:

    • līdz 2025. gada 1. janvārim saglabāt bankomātu tīklu, kas iezīmēts memoranda pielikumā un atrodams Latvijas Bankas tīmekļvietnē bank.lv, ar papildu ierobežojumu Rīgā noņemt ne vairāk par 5 % jeb 17 bankomātiem, kā arī tikpat lielu skaitu bankomātu no Rīgas pārvietot uz teritorijām ārpus Rīgas;
    • nodrošināt, ka katrā novada centrā ir vismaz viens bankomāts;
    • nodrošināt, ka tiek saglabāts pašlaik noteiktais kritisko bankomātu skaits (99), kuri krīzes gadījumā ar skaidro naudu tiek apgādāti vispirms;
    • uzturot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā, nodrošinot skaidrās naudas pieejamību 99 % Latvijas iedzīvotāju;
    • noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs (katru dienu vismaz 12 stundu).

    Skaidrā nauda saglabā savu lomu ikdienas norēķinos. Tā līdzās bezskaidrās naudas norēķiniem ir papildu ekonomiskās drošības elements pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Eiropas Savienības un Latvijas tiesību akti nepārprotami nosaka, ka skaidrā nauda turpinās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, kam noteikti atsevišķi izmantošanas ierobežojumi, kuri ieviesti ēnu ekonomikas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites mazināšanai. Eiropas Savienības līmenī tiek izstrādāti tiesību akti, kas papildus nacionālajām iniciatīvām stiprinās skaidrās naudas lomu visā eirozonā.

    Latvijā šobrīd galvenais rīks skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem ir bankomāti, no kuriem iespējams izņemt eiro banknotes.

    Memoranda parakstīšanas brīdī 2021. gadā Latvijā bija 902 bankomāti (894 no tiem uzturēja memoranda dalībnieki). Divu gadu laikā to skaits ir samazinājies tikai par 1.7 %, un 2023. gada novembra vidū Latvijā ir 887 bankomāti (882 no tiem uztur memoranda dalībnieki). Atjaunotais memorands paredz, ka 2024. gada 1. pusgadā tā dalībnieku bankomātu skaits valstī samazināsies par 3.3 % (līdz 853). Tas pamatā ir saistīts ar viena tirgus dalībnieka lūgumu (ņemot vērā tā ārpakalpojuma sniedzēja prasības un izmaksu pieauguma spiedienu) efektivizēt bankomātu atrašanās vietas. Memorands paredz arī papildu ierobežojumu visiem memoranda dalībniekiem Rīgā demontēt ne vairāk par 5 % jeb 17 bankomātiem, kā arī iespēju tikpat lielu skaitu bankomātu no Rīgas pārvietot uz teritorijām ārpus galvaspilsētas.

    Vienlaikus, ņemot vērā finanšu pakalpojumu, t. sk. skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas, lomu potenciālā apdraudējuma vai krīzes situācijā, valstī ir noteikts kritisko finanšu pakalpojumu loks. Viens no šādiem kritiskajiem pakalpojumiem ir skaidrās naudas maksājumi. Nodrošinātu skaidrās naudas kā kritiskā finanšu pakalpojuma pieejamību, šobrīd valstī ir izveidots 99 kritisko bankomātu tīkls, kas krīžu gadījumā ar skaidro naudu tiek apgādāts vispirms. Kritisko finanšu pakalpojumu regulējumā, kas tika aktualizēts šā gada oktobrī, noteiktas papildu prasības šiem bankomātiem, lai nodrošinātu to darbību elektroapgādes un datu pārraides pakalpojumu nepieejamības gadījumā (šīs prasības ieviešanai ir noteikts pārejas periods līdz 2025. gada 1. janvārim). Memoranda parakstītāji vienojušies, ka kritisko bankomātu skaits valstī netiks samazināts vismaz līdz 2025. gada 1. janvārim.

    Detalizētāka informācija par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem, t. sk. kritisko bankomātu karte.

    Latvijas Bankas un “Latvijas Faktu” 2023. gada augustā veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 86 % Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti iespējām izņemt skaidro naudu no sava bankas konta, 9 % nav apmierināti, bet 3 % neizmantoja skaidro naudu norēķinos.

    “Digitālā attīstība pēdējos gados ir īpaši strauja un, lai Latvija stiprinātu savu starptautisko konkurētspēju, nākotnē būs vēl straujāka, tomēr arī skaidrās naudas apritei ir sava vieta tautsaimniecībā, lai nodrošinātu tās izmantošanu ikdienas vajadzībām samērīgos apjomos atbilstoši banku klientu nepieciešamībām. Asociācijā iepriekš apstiprinātie sadarbības pamatprincipi skaidrās naudas pieejamībai ir iekļauti memorandā. Turpmāk jāpievēršas skaidrojošajam darbam, informācijas pieejamībai un banku risinājumu savietojamībai, lai nodrošinātu banku un citu finanšu pakalpojumu sniedzēju piedāvāto pakalpojumu pastāvīgu modernizāciju, eksportspēju, kā arī godīgu konkurenci, ierobežotu nelegālās naudas apriti un mazinātu ēnu ekonomiku,” uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

    “Kopš memoranda noslēgšanas 2021. gada rudenī ir būtiski mainījusies ģeopolitiskā situācija, izvirzot papildu prasības finanšu pakalpojumu, t. sk. skaidrās naudas, pieejamībai. Skaidrā nauda ir viens no ekonomiskās drošības stūrakmeņiem un ir iekļauta dažādos valsts risku scenārijos,” norāda Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms. “Esam bijuši tālredzīgi, jau laikus rūpējoties par skaidrās naudas lomas stiprināšanu. Vēlos pateikties finanšu sektoram par gatavību brīvprātīgi uzņemties saistības skaidrās naudas pieejamības jomā. Tomēr arī jaunajos apstākļos bankomātu skaits valstī, lai arī lēnām, turpina samazināties. Lai nodrošinātu skaidrās naudas infrastruktūras ilgtspēju un skaidrās naudas pieejamību, strādājam pie tā, lai no 2025. gada 1. janvāra skaidrās naudas loma un pieejamības prasības valstī būtu nostiprinātas ar likumu.”

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    6 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Skābene
    27.11.2023 12:45

    Izskatās pēc komercbanku karteļa! Te gan jāatgādina Darba likuma 70.pants: Darba samaksas izmaksas veids – Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies.

    Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    28.11.2023 00:00

    Visplašākajos apmēros jāveicina uzrādītāja instrumentu jeb bearer assets apgrozība – skaidra nauda, zelta un sudraba monētas un, protams, bitcoin. Realizēt (kripto)anarhiju – tagad!

    Last edited 2 months ago by Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    wils
    28.11.2023 10:53

    Kur ta var Bitcoin skaidrā dabūt? Nelikvīdus celulozes/plastmasas pakaļdarinājumus nepiedāvāt.

    Raimis
    28.11.2023 12:21

    Būs jāpagaida nedaudz līdz kriptoanarhijai. Kamēr tirgū nevarēs nopirkt desu, kartupeļus un gaļu par kripto, tikmēr šis viss pasākums arī paliks saukļu līmenī. Diemžēl pasākums neglābjami tika norakts tajā brīdī, kad veiki ļautiņi izdomāja piesaistīt kriptu dolāra kursam un pelnīt miljardus.

    Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    28.11.2023 14:19
    Reply to  Raimis

    Bitcoin nav piesaistīts dolāram, tas tiek tirgots PRET dolāru. Ja dolārs pazustu, to vairāk tirgotu pret eiro, ja arī eiro pazustu – tad pret zeltu utt.

    Egils
    28.11.2023 15:48

    Digitālo valūtu lieto tikai sistēmas vergi

    Reklāma