Gan pasaulē, gan Latvijā ar katru gadu palielinās kiberuzbrucēju aktivitāte, tāpēc arvien aktīvāk jāsāk domāt par dažādiem kiberdrošības pasākumiem un normatīvajiem regulējumiem. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka dalībvalstīm līdz 17. oktobrim ir jāpieņem Nacionālās kiberdrošības likumprojekts. Ministru kabinets aizvadītajā nedēļā atbalstīja tā virzību uz Saeimu, kur to tālāk izskatīs trīs lasījumos.
Nacionālās kiberdrošības likumam ir trīs galvenie mērķi:
- Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību;
- Noteikt kārtību kiberdrošības nodrošināšanai, paredzot atbildības sadalījumu un Nacionālā kiberdrošības centra kompetenci, sadarbības ietvarus un kiberdrošības veicināšanas uzdevumus;
- Veicināt kiberdrošības pasākumu īstenošanu tā, lai varētu laikus prognozēt un novērst, kā arī pārvarēt kiberapdraudējumu un likvidēt tā sekas.
Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departamenta direktors Edgars Kiukucāns norāda, ka līdz ar jaunā likumprojekta ieviešanu tiks paplašināts to nozaru skaits, kur jāievēro kiberdrošības noteikumi. Tas būs aktuāli tādās jomās kā: digitālie pakalpojumi, pasta pakalpojumi, kurjerpakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība u.c.
Nacionālās kiberdrošības likums attieksies uz būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru.
“Nacionālās kiberdrošības likumam ir trīs galvenie mērķi” … un divi no tiem tekstā atkārtojas divreiz.
Paldies, izlabots.
ja pat nabaga Flipper Zero bez jebkādiem paskaidrojumiem tika pasludināts par aizliegtu stratēģiskās nozīmes izstrādājumu, tad bail iedomāties kādu ūdeni deputāti akceptēs…
Deputāti ir vidējā aritmētiskā vēlētāja spoguļattēls. Un akceptēs jebko ko viņiem pabāzīs zem deguna.