Pavisam nesen apskatījām vienu no iespējām bagātākajām Intel Z390 čipseta sistēmplatēm – ASUS ROG Maximus XI Extreme un tagad laiks doties pavisam pretējā virzienā. Esam saņēmuši uz testu jaunākā AMD X570 čipseta sistēmplati ASUS PRIME X570-PRO un pamatīgi notestēsim to ar jauno AMD Ryzen 7 3700X procesoru.
Kādus jaunumus nes AMD X570 platforma?
Pirms ķeramies pie pašas sistēmplates apskata, iziesim cauri būtiskākajiem jaunumiem, kurus mums nes uz X570 čipseta būvētās sistēmplates. X570 platforma tika izziņota 2019. gada jūlijā un paredzēta darbībai ar Zen 2 (Ryzen/Threadripper 3000) un Zen+ (Ryzen/Threadripper 2000) procesoriem entuziastu un videospēļu cienītāju sistēmās. Atgādināšu, ka vidējās klases AMD sistēmplates tiek būvētas uz B450 un B350 čipsetiem, bet paši lētākie produkti uz A320 čipsetiem. Tiesa, šajā gadījumā ne vienmēr varam sagaidīt Ryzen 3000 procesoru atbalstu, tas lielā mērā atkarīgs no sistēmplates ražotāja.
Būtiskākais X570 platformas jaunieviesums ir PCIe 4.0 atbalsts un šajā ziņā AMD ir aizsteidzies priekšā Intel, kas šādu iespēju patērētāju produktos vēl nepiedāvā. PCIe 4.0 nodrošina būtiski lielāku datu pārraides ātrumu atmiņai, videokartēm un citām perifērijas ierīcēm. Cita lieta, ka šobrīd vēl ir pavisam maz produktu, kas atbalsta PCIe 4.0 tehnoloģiju. Jāpiezīmē gan, ka jaunie Ryzen 3000 sērijas procesori atbalsta PCIe 4.0 un izmanto PCIe kanālus, lai sazinātos ar čipsetu un citām komponentēm. Sistēmplašu ražotāji var darboties ar 12 PCIe 4.0 kanāliem no 24. Jaunajās X570 sistēmplatēs mēs varam saņemt krietni vairāk (8) USB 3.1 Gen 2 pieslēgvietas un izmantot ātrāku operatīvo atmiņu. Ja iepriekš AMD sistēmās oficiāli atbalstītais maksimālais operatīvās atmiņas ātrums bija DDR4-2933 (X470/Ryzen 2000) un DDR4-2667 (X370/Ryzen 1000), tad tagad tas ir paaugstināts līdz DDR4-3200. Atsevišķi sistēmplašu ražotāji piedāvā arī atbalstu līdz DDR4-4400. Starp citu, pavisam nesen mēs Patriot Viper 4 Blackout 4000MHz operatīvās atmiņas testā mēģinājām noskaidrot vai uz AMD sistēmām ir jēga izmantot šādu ātru operatīvo atmiņu. Rezultāti bija pārsteidzoši.
Salīdzinot ar iepriekšējo paaudžu X470 un X370 čipsetiem, varam redzēt, ka, atskaitot PCIe 4.0 un vairāk USB portu, būtiski izmaiņu nav. Vienīgi čipsets PCIe 4.0 izmantošanas dēļ ir kļuvis energoprasīgāks (TDP 11W) un pie aktīvas izmantošanas arī krietni karstāks. Tāpēc sistēmplašu ražotājiem tagad nākas uz saviem produktiem uzstādīt aktīvo dzesēšanu. Jā, nevienam nav vajadzīgs vēl viens mazs ventilatoriņš, kas rada troksni un ar laiku izbeigsies un radīs nevajadzīgas galvassāpes. Tāpat ražotājiem ir jādomā par jaudas un dzesēšanas nodrošināšanu pašam procesoram un visi dizaini tiek testēti pret Ryzen 9 produktiem, kas darbojas ar TDP 105W. Tādējādi pamatīgus radiatorus un veiktspējīgus MOP lauktranzistorus (MOSFET) varam sagaidīt arī procesora sprieguma regulēšanas modulī (VRM).
Iepazīstamies ar ASUS PRIME X570-PRO
ASUS ir viens no tiem ražotājiem, kas ir radījis veselu lērumu X570 čipsetu atbalstošu produktu. Ražotāja mājaslapā saskaitīju veselas 14 sistēmplates, kas dažādās sērijās nosedz dažādas intereses. Tātad, ROG (Republic of Gamers) sērijas sistēmplates paredzētas sūrajiem geimeriem un ROG Crosshair produkti arī virstaktētājiem, bet TUF Gaming produkti ir lētāki un vairāk piemēroti geimeriem ar mazākām prasībām un vēlmi izdot mazāk naudas. Savukārt, Prime sērijas sistēmplates viedotas cilvēkiem, kas vēlas uzbūvēt datoru, kas derēs dažādam pielietojumam – gan darbam, gan izklaidei. Klāt nākusi vēl arī ASUS Pro sērija, kas paredzēta biznesa darbstaciju veidošanai.
ASUS PRIME X570-PRO dizains nav tik agresīvs, kā citiem geimeriem paredzētiem produktiem, tomēr nevarētu teikt, ka šī sistēmplate vispār ir bez savas “sejas”. To sedz balti krāsotas plastmasas un alumīnija elementi un kopumā produkts izskatās labi.
Produkta kastē bez pašas sistēmplates saņemam tikai pašu nepieciešamo – lietotāja pamācību ar DVD disku, divus SATA 6GB/s kabeļus, paciņu ar M.2 skrūvītēm, LED gaismiņu kabeli un noderīgo Q-connector pāreju, kas ļauj ērtāk savienot datora korpusa vadus ar sistēmplati.
Uz apskatu saņemtā ATX izmēra (30.5 cm x 24.4 cm) ASUS PRIME X570-PRO sistēmplate maksā ap 290 eiro un tādējādi cenas ziņā iestājas kaut kur pa vidu starp citiem X570 produktiem. ASUS piedāvā arī ļoti līdzīga nosaukuma ASUS PRIME X570-P sistēmplati, kas maksā lētāk (ap 220 eiro), taču piedāvā mazāk iespējas, ir vienkāršāka.
ASUS PRIME X570-PRO nav izteikta geimeru vai virstaktētāju sistēmplate, taču piedāvā ļoti daudz noderīgas iespējas. Šī sistēmplate izmanto AMD AM4 procesora ligzdu un atbalsta Ryzen 2000 un Ryzen 3000 procesorus. Tāpat šajā produktā ir iebūvēts Gigabit tīkla atbalsts, kvalitatīva audio karte (Realtek S1220A HD) un šis produkts atbalsta līdz 128GB DDR4 operatīvo atmiņu līdz pat 4400MHz frekvencei.
Sistēmplatei ir 3 PCIe 4.0 x1 ligzdas paplašināšanas kartēm un 3 PCIe 4.0 x16 ligzdas prasīgākām kartēm, piemēram, videokartēm. Atkarībā no izmantotā Ryzen procesora, varam izmantot šīs ligzdas vai nu PCIe 3.0, vai PCIe 4.0 režīmā. Mūsu gadījumā izmantojam aktuālās paaudzes AMD procesoru un varam saslēgt videokartes x16 vai divu x8 slēgumos. Tāpat sistēmplate nodrošina NVIDIA SLI un AMD CrossFireX slēgumu atbalstu. Abas augšējās PCIe ligzdas ir speciāli pastiprinātas, lai varētu noturēt mūsdienās tik smagās videokartes.
Procesoru varam apgādāt ar strāvu izmantojot 4+8 kontaktu konektorus un tas mūsdienās kļūst par izplatītu veidu, īpaši sistēmplatēs, kas paredz kaut kādu nebūt virstaktēšanu.
Ar šo produktu ASUS mums piedāvā 6 SATA 6GB/s portus pie kuriem varam slēgt mūsu atmiņas ierīces RAID 0, 1, 10 slēgumos. Uz sistēmplates atrodams arī USB 3.2 Gen 2 savienojums datora korpusa portiem.
Uz šīs sistēmplates atradīsim divas M.2 ligzdas mūsu SATA vai NVMe atmiņas ierīcēm, kas var darboties ar ātrumu līdz 64GB/s. Abas atbalsta PCIe 4.0 un tajās var ievietot Type 2242/2260/2280/22110 izmēru moduļus, kurus var saslēgt arī RAID slēgumos. Apakšējā ligzda ir paslēpta zem metāla plāksnes, kas kalpo arī par dzesētāju.
Mēs gan izmantojam Patriot Viper VPN100 NVMe SSD atmiņu, kam jau ir uzlīmēts dzesētājs, tāpēc to ērti varējām ieskrūvēt vien augšējā atmiņas slotā. Pēc atmiņas ievietošanas man bija baža, ka nu vairs nebūs vietas videokartei, tomēr bažas bija veltas un fiziski tur ir vieta abām ierīcēm. Vienīgi šādā realizācijā mums ir potenciāls koncentrēt vienuviet lielu karstumu, jo procesors, atmiņa un videokarte ir karstākās komponentes datorā.
Starp abām M.2 ligzdām redzam arī čipseta dzesētāju – tajā paslēpts radiators, mazs ventilators un pat RGB apgaismojuma diodes. ASUS saka, ka šis ventilators spēs darboties vismaz 60 000 stundas. Ventilatoru nedzird. Vismaz, kamēr tas ir jauns un nenolietojies.
Ja vēl paturpinām par dzesēšanu, tad jāsaka, ka šī sistēmplate piedāvā pietiekami plašas dzesēšanas iespējas. Sistēmplate nodrošina iespēju izgūt temperatūras rādījumus no dažādiem apgabaliem (CPU, GPU, pati sistēmplate) un nodot šos datus Fan Xpert 4 programmai, lai varētu organizēt dzesēšanu. Uz sistēmplates ir seši 4 kontaktu konektori ventilatoriem un tāpat ir arī pieslēgvieta AIO šķidruma dzeses un parastajam sūknim. Katra šī pieslēgvieta automātiski atbalsta DC un PWM režīmus.
Starp citu, ja vēlreiz uzmanīgi palūkojamies uz augšējā attēla labo sānu, tad redzēsim diodes, kas uzskatāmi parāda dažādu komponenšu statusu. Tā varam ātri saprast, kura komponente nedarbojas kā nākas un traucē veiksmīgi iestartēt sistēmu.
Aizmugurējais I/O panelis jau ir pilnībā sakomplektēts rūpnīcā un mums pašiem vairs nekas nav jādara, tik vien kā sistēmplate jāieliek datora korpusā. Uz paneļa atrodam arhaisko PS/2 peles/tastatūras pieslēgvietu, četrus USB 3.2 Gen 1 (5Gbps) Type-A portus, trīs USB 3.2 Gen 2 (10Gbps) Type-A portus, vienu USB 3.2 Gen 2 (10Gbps) Type-C portu, DisplayPort un HDMI video izejas, kā arī RJ45 gigabita LAN tīkla pieslēgvietu (to darbina Intel Ethernet Controller I211-AT) un audio izejas (piecus 3.5mm džekus un vienu optisko S/PDIF izeju).
Kopā ar Ryzen 7 3700X procesoru kastē bija arī pamatīga izmēra AMD Wraith Prism dzesētājs. Lai arī tas izskatās draudīgi liels, uz konkrētās sistēmplates tas ir viegli izvietojams un netraucē ne zemāk esošajai M.2 ligzdai, ne operatīvās atmiņas moduļiem pa labi.
Pēc visu melno un tumšo sistēmplašu testiem ir nepierasti redzēt datorā baltus elementus. Videokarte gan drīz tika pārcelta uz augšējo ligzdu, jo apakšā tās ventilatoros metās korpusa portu kabelis.
Programmas
ASUS piedāvā Armoury Crate programmu, kurā vienuviet apvieno dažādas funkcijas. Ar šo programmu varam piekļūt mūsu sistēmas komponenšu jaunākajiem draiveriem, papildus programmatūrai, kā arī kontrolēt AURA apgaismojuma efektus. Uz sistēmplates ir ne tikai divi izgaismojami apgabali (viens zem I/O bloka, otrs – zem čipseta dzesētāja), bet arī divas pieslēgvietas uz pašas sistēmplates, kur varam pievienot apgaismojuma ierīci vai RGB lentu.
ASUS ir labi pazīstams ar savu pārdomāto un iespējām bagāto UEFI BIOS. Prime sistēmplatē tas ir zilgani iekrāsots, taču visādi citādi ļoti līdzīgs tam, ko saņemam arī uz citu sēriju ASUS sistēmplatēm. Pielāgošanas iespēju patiešām daudz un tās ir sakārtotas gan vienkāršajā (EZ Mode), gan plašajā (Advanced Mode) režīmos.
Automātiskā virstaktēšana
AMD Ryzen 7 3700X ir vidējās klases Ryzen 3000 sērijas procesors galddatoriem. Tas ir veidots 7nm tehnoloģijā un procesoram ir 8 kodoli un 16 pavedieni (threads). Procesors darbojas ar bāzes frekvenci 3.6GHz, kas atsevišķiem kodoliem var tikt paaugstināta līdz 4.4GHz. Procesora TDP ir tikai 65W un produkts ir pievilcīgs savas cenas/veiktspējas attiecības dēļ. Principā veiktspējas ziņā ir tuvs Intel Core i9-9900K (cena ap 550 eiro), taču maksā krietni lētāk – ap 350 eiro. Plus, tam jau komplektā ir pieklājīgs dzesētājs, kas Intel gadījumā jāpērk pašiem un izmaksās vismaz līdz 100 eiro.
Kā jau ASUS pasaulē pierasts, automātiskā virstaktēšana ir paveicama ar AI Suite 3 programmu. Dažu klikšķu attālumā dators tiks automātiski virstaktēts atkarībā no procesora un dzesēšanas spējām. Manā gadījumā procesora frekvenci izdevās paaugstināt līdz 4150MHz, jeb 15%.
AMD piedāvā arī paši savu Ryzen Master programmu ar kuru var sekot līdzi procesora darbībai, kā arī veikt tā virstaktēšanu.
AMD norāda, ka Ryzen 7 3700X procesora maksimālā darbības temperatūra ir 95 grādi pēc Celsija skalas, bet slogojot uz 4150MHz virstaktētu procesoru, es redzēju maksimālo temperatūru ap 74 grādiem. Tas ir pieņemams rādītājs. Pie tam mēs izmantojam AMD procesora standarta komplektācijā iekļauto dzesētāju.
Pamēģināju dažus veiktspējas testus izraut cauri šādā automātiski virstaktētā režīmā un redzēju augstākus rezultātus nekā tādus pašus testus darbinot uz procesora, kas darbojas noklusētā režīmā. Tomēr bija testi, kas nedarbojās korekti vai apstājās. Acīmredzot, kaut kas šādā virstaktētā režīmā nav gana labi ar stabilitāti. Interesanti, ka virstaktēts Ryzen 7 3700X atsevišķos (tipiski multi-core) testos uzrāda augstākus rezultātus nekā Intel Corei i9-9900K procesors.
- Cinebench R15: 2110
- Cinebench R20: 4887
- Geekbench: 1251 (single-core), 8865 (multi-core)
Bet ar automātisko virstaktēšanu nav iespējams izspiest maksimumu. Dažādos apskatos lasu, ka principā gan Ryzen 3700X, gan Ryzen 3900X spēj stabili darboties arī ar takts frekvenci 4.35GHz, taču man neizdevās panākt šādu stabilitāti manā gadījumā. Bet es arī pagaidām īsti neņemos manuāli virstaktēt AMD procesorus, vēl jāpatrenējas.
Veiktspējas testi
Testēšana notiek uz šāda datora:
- Sistēmplate: ASUS PRIME X570-PRO
- Procesors: AMD Ryzen 7 3700X
- Videokarte: Gigabyte GeForce RTX 2080 SUPER GAMING OC 8G
- Operatīvā atmiņa: Patriot Viper RGB (DDR4 16 GB, 3200MHz)
- Atmiņa: Patriot Viper VPN100 NVMe SSD 1TB
- Barošanas bloks: ASUS ROG THOR 1200W
- Monitors: LG 34UM88C-P
- Windows 10 64-bit
Lai iegūtu salīdzināmus rezultātos un visu veiktspējas testu korektu izpildi, atgriezu procesoru noklusētajos iestatījumos un turpmākos veiktspējas testus veicu tādā režīmā, kāds visiem ir pieejams uzreiz izņemot procesoru no kastes.
Cinebench ir klasisks procesora veiktspējas tests un tā izpildes laikā tiek uzrenderēts attēls. Izrausim cauri gan R15, gan R20 testa versijas.
Ar SuperPi programmu varam likt procesoram aprēķināt Pī (π) skaitli. Piemēram, 1 miljonu garu pī skaitli ar šo datoru varam aprēķināt 11 sekundēs. Šī programma darbojas viena kodola režīmā.
Ar wPrime varam izmērīt procesora vairākkodolu kopdarbības veiktspēju. Šajos testos uzdodam datoram rēķināt pirmo 32 un 1024 miljonu skaitļu kvadrātsaknes. Jo mazāks laiks, jo labāk.
Zemāk divi testi, kas pārbauda procesora spējas atkodēt HEVC formāta video.
Populārajā 7-zip arhivatorā ir iestrādāts arī veiktspējas tests, kas ļauj labāk saprast, kādas ir konkrētā datora arhivēšanas un atarhivēšanas spējas.
Tagad atpakaļ pie klasiskajiem veiktspējas testiem – Geekbench un RealBench. Tie pārbauda procesora viena kodola vai vairāku kodolu kopdarbības spējas pildot dažādus uzdevumus.
Savukārt ar PassMark PerformanceTest mēs varam iegūt sistēmas kopējo veiktspējas novērtējumu.
Ar PCMark10 arī varam iegūt kopējo sistēmas veiktspējas novērtējumu klasiskiem biroja darbiem, bet 3DMark Time Spy tests parāda gan procesora, gan videokartes spējas.
Šīs sistēmplates un procesora kombinācijas veiktspēju ir interesanti salīdzināt ar mūsu neseno ASUS ROG MAXIMUS XI Extreme un Intel Core i9-9900K komplekta veiktspēju. Jā, visos testos AMD versija piekāpjas, taču man par lielu pārsteigumu atšķirība ir ļoti maza, kas paliek īpaši vilinoši ņemot vērā, ka AMD sistēma kopumā mums izmaksās vairākus simtus eiro lētāk.
Secinājumi: Ryzen 3000 un X570 ir lieliska kombinācija!
Man ir liels prieks, ka beidzot tiku pie pilnvērtīga jaunākās paaudzes AMD procesora testa un prieku vairo fakts, ka testēju to uz jaunākās paaudzes X570 platformas. Ja pirmajās testa dienās novēroju nepatīkamu nestabilitāti, ko varētu būt izraisījusi paaugstinātas frekvences operatīvās atmiņas darbināšana, tad nomainot atmiņu, stabilitāte vairs nebija problēma un varēju izbaudīt sagaidāmu datora darbību. Jā, mums joprojām ir šādas tādas nianses ar atmiņu un Ryzen 3000 vēl nav tik veiksmīgi virstaktējams kā Intel sistēmas, tomēr tas, ko mēs iegūstam par būtiski zemāku cenu ir iespaidīgi. Malači, AMD!
Kas attiecas uz apskatāmo ASUS PRIME X570-PRO sistēmplati, tad tā ir tieši tāda, kādu to ASUS reklamē. Šo produktu varam izmanto gan izklaidei, gan nopietnākiem darbiem, jo savā nepilnu 300 eiro cenā mēs principā dabūjam pašus galvenos jaunās X570 platformas labumus. Ja piemeklēsim atbilstošu operatīvo atmiņu, tad sistēma darbosies stabili un nodrošinās veiktspēju, kas teju salīdzināma ar dārgā gala Intel procesoriem.
Kā laiks skrien :D tas 1 usb type-c kaut kā nešķiet gana mūsdienīgi un PS2 ports vispār dedzina acis :D
tu esi negudrs cilvēks, PS2 perifērija joprojām ir dzīva, jo tajos laikos prata ražot.
Nespļauj akā no kuras pašam jādzer. Kad pēc labi pavadīta vakara uz rīta pohas tavs neurālais USB 999 ar Matricas pieslēgumu nedarbosies, meklēsi pažobelē iemesto PS/2 klaviatūru, lai varētu datoru palaist. Ja nopietni, PS/2 pazaudēt vēl negribas. Vismaz kamēr USB perifērijas atbalsts BIOS-os vēl nav pietiekami stabils lai strādātu jebkādos apstākļos.
Interesanti, tajos dažos sistēmplašu testos, ko esam paspējuši veikt, nekad vēl neesmu saskāries ar to, ka nedarbotos USB tastatūras. Pēdējā laikā vispār izmantoju Logitech bezvadu tastatūru ar dongli datora pusē. Bet nu sistēmplates ir vismaz vidējās klases produkti. Rindā uz testu stāv arī dažas vienkāršākas sistēmplates, varbūt tur uzraušos uz šādu problēmu – informēšu. Pašam gan ir sajūta, ka pērkot modernu sistēmplati, USB atbalstam nevajadzētu būt problēmai.
Pašreizējā mājas datorā ar 10 gadus vecu sistēmplati ielādes laikā strādā tikai USB 2.0 ligzdas un arī ne ar visu perifēriju. Gadās ka bezvadu klaviatūru neatpazīst. Iespējams ka ļoti jaunās sistēmplatēs USB tiešām strādā visās ligzdās arī ielādes laikā.
“Procesoru varam apgādāt ar strāvu izmantojot 4+8 kontaktu konektorus” – vai tas ir obligāts pasākums un atkal jāpērk jauns PSU? Manam Seasonic ir tikai 1×8 konektors.
Un vēl – kāpēc ir tāds CPU shortage? Veikalā pāris modeļi Ryzen. Nav īsti no kā izvēlēties. Nemaz nerunājot, ka 3 gadus vecs i7 šobrīd maksā 450 eiro.. Tā kā Intel vispār nav variants vairs. Visur runā par Intel cenu samazinājumu, bet kad paskatās LV interneta veikalus.. Šermuļi skrien pār kauliem. :D
Ir uzmanīgi jāpalasa konkrētās sistēmplates lietošanas instrukcija. Cik es saprotu, dators iestartēsies un darbosies arī ar vienu 8 kontaktu spraudni, tas otrs vajadzīgs, lai nodrošinātu stabilāku strāvas padevi virstaktēšanas (augstas slodzes) gadījumos.
Ryzen šobrīd ir izteikts trūkums dārgajā un jaudīgajā galā – Ryzen 9 3900X, jo laikam AMD nespēj saražot šos akmentiņus tik daudz, cik cilvēki grib nopirkt.
Specene tiešām jālasa uzmanīgi. Taču ražotāji mēdz savus produktus uzlabot (reizēm tas ir labi, reizēm nē) un rezultāts specenē ne vienmēr parādās. Tad būs arī jāgūglē. Pagājušajā nedēļā tepat Dateks pirktajai pilnīgi jaunai Gigabyte RTX 2060 Super Gaming OC 8G uz plates ir tikai 8 kontaktu 12V spraudnis un otra 6 kontaktu spraudņa nav. Karte kā tāda darbojas bez problēmām arī pie pilnas slodzes. Kastē esošajā instrukcijā norādīti abi spraudņi, taču kartes foto galerijā vienā attēlā ir 2 spraudņi, otrā viens. Laikam tā var būt.
Ryzen 9 deficīts tirgū tiešām atsaucas uz veikalu cenām, kuras šobrīd ir kriminālas. Paziņa pagājušonedēļ tā beigās paņēma i9, jo ja jau cena ir +/- viena un single-thread ātrdarbība i9 ir labāka, ko tur lauzties.
Interesanti, es testa ierīcēm neesmu vēl novērojis tik lielas kļūdas. Bet nu uzmanīgāk lasīšu tekstus uz iepakojumiem :)
Žetons par vārda “sistēmplate” lietošanu
Nu, jā, komentētājiem nepatika “mātesplate” :)
Diez ko viņi teiktu par tēvaplati.
Ja izdodas, notestējiet ASRock X570 Extreme4 un/vai ASRock X570 Steel Legend ar 3700X un 3900X. Interesētu arī kāda atmiņa būs ieteicama ar šiem procesoriem.
OK, mēģināsim tikt sakaros arī ar ASRock un dabūt uz testu tieši šīs sistēmplates. Nevaru gan garantēt, cik ātri tas notiks. Kas attiecas uz operatīvo atmiņu, tad mēs jau nesenajā Patriot Viper 4 Blackout testā noskaidrojām, ka AMD sistēmās nav lielas jēgas no >4000MHz atmiņas un vienlīdz labi atsevišķos testos darbojās arī 3000MHz atmiņa no Corsair (ar CL15 aizturi). AMD paši norāda, ka zelta vidusceļš ir ap 3600MHz un es domāju līdzīgi – tur ir gan laba cena, gan labs ātrums. Bet vēl jāpatestē ar citām atmiņām, lai ir vairāk datu ar kuriem operēt.
Būtu pateicīgs. Abas minētās sistēmplates man mājas upgreida sarakstā stāv pirmajās 2 vietās :) Pie tā ka X570 un savs radiators procesora barošanai, imponē arī līdz doti radiatori abiem NVMe diskiem, kur, cik sapratu, mazais žūžotājs arī uzpūš. No papildus perifērijas – USB 3.2 (USB-C), Thunderbolt (ar AIC R2.0 karti), PS/2 un S/PDIF esamība (virs monitora stāv DAC pie kā pieslēgt).
Naktī pabeidzu MSI sistēmplates apskatu, atradu, kas Latvijā izplata ASRock produktus un uzrakstīju viņiem.