Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme Vācijas ziemeļos jau no 2021. gada mēģina pāriet uz atvērtā pirmkoda programmatūras izmantošanu valsts iestādēs. Sākotnēji tas ir darīts eksperimentējot ar pāreju no Microsoft Office ofisa programmatūras uz Libre Office un tagad tiek ziņots, ka notiks pāreja uz Linux operētājsistēmām arī iestāžu datoros. Tāpat notiks pāreja no Microsoft Sharepoint un Exchange/Outlook risinājumiem uz attiecīgajām atvērtā pirmkoda alternatīvām – Nextcloud un Open-Xchange/Mozilla Thunderbird apvienojumā ar Univention aktīvās direktorijas savienotāju.
Kā viens no pārejas iemesliem tiek minētas lielās izmaksas, lai nomainītu datorparku Windows 11 izmantošanai. Mēs jau iepriekš esam rakstījuši par to, ka uz vecākiem datoriem nemaz nevar uzstādīt jaunāko Windows 11 operētājsistēmu, kaut tie vēl spēj veikt ofisa darbus. Un tagad par Windows 10 drošu izmantošanu būs jāsāk maksāt.
Arī valstiskā līmenī Vācija saprot, ka ir kļuvusi ļoti atkarīga no komerckompāniju radītajiem programmproduktiem, kas ar laiku kļūst tikai dārgāki. Ņemot vērā to, ka nepieciešamība pēc digitāliem produktiem tikai pieaugs, Vācija vēlas vairāk kontrolēt šo aspektu un izstrādāt arī savus atvērtā koda risinājumus. Tas ne tikai radīs plašākas pielāgošanas iespējas, bet nodrošinās darbu pašiem vāciešiem.
Tomēr ne vienmēr šādi svētīgi migrācijas plāni ir veiksmīgi. Jau tālajā 2003. gadā Minhene paziņoja, ka migrēs 14 000 datorus uz Linux sistēmām, taču pēc desmit gadiem pilsētas pārvalde atzina šo projektu par neveiksmīgu un turpmākos trīs gadus veltīja migrācijai atpakaļ uz Windows. Galvenā problēma bija tāda, ka lietotāji netika pietiekami iesaistīti šajā migrācijā un tas radīja lielu neapmierinātību un ļoti augstas saistītās izmaksas.
Ja viss darbs ir “mākonī”, tad faktiski fiziskie datori ar MS arī vairs nav vajadzīgi, jo vai es atveru tīmekļa vietni MS vai Apple vai Android vidē, tad iespējas ir vienādas.. Domāju, ka MS un Apple noriets ir sācies – apple gan laicīgi ieleca mobilo tālruņu segmentā, ko MS nokavēja, un iespējams ilgāk būs virsotnē…
Tu esi mēģinājis Android vai Apple telefonu/planšetdatoru izmantot reālam darbam?
Samsung Dex nekādu problēmu. Protams atkarīgs kāds darbs. Vispār ja chromeOS strādātu uz visa kam ir procesors, nebūtu nekādu problēmu. PRoblēmu nebūtu jo jau standartā iekša ir linux terminālis.
Es esmu pat symbian telefonu izmantojis reālam darbam – word dokumentu labošanai laikā, kad vēl apple iphone nebija piedzimis:) Ar Android telefonu labot un komentēt word dokumentus vai skatīt excell ir gandrīz tas pats, kas pie datora – pie nosacījuma, ja pie telefona piespraud peli un klaviatūru (man patīk labāk bīdīt kursoru nekā ar pirkstiem bakstīties). Protams visiem darbiem nederēs un arī ne visas aplikācijas ir uztaisītas tik ērtas, lai ar tām varētu strādāt telefonā, lai gan tajos gadījumos atkal noder VPN un remote desktop un telefons faktiski ir pilnvērtīgs dators vienīgi ar mazāku ekrānu – ierobežojošais aspekts – interneta ātrums tikai… Tāpēc jau es rakstu – kad būs beidzot risinājums, ka parasto telefonu noliec blakus monitoram un notiek automātiska pārslēgšanās, tad parastie datori pazudīs. Ir taču portāls kursors.lv – to arī mierīgi var administrēt, vadīt un labot tikai no telefona vai planšetes, kam jau lielāks ekrāns. Un te citi piemin grafisko apstrādi – daudzi iphone telefoni video grafikas apstrādē krietni apsteidz lielāko daļu datorus – tā kā arī pat video rediģēt var uz telefona. Arī projektēšanas rīki pamazām pāriet uz mākoni kā serviss un drīz varēs rasēt un projektēt gan no planšetes gan datora. Datoru sadaļu varēs slēgt un… Read more »
Nevar, tur jau tā lieta. Un nevar tāpēc, ka Apple/Google un pārējie savām mobilajām ierīcēm nenodrošina tādas saskarnes, lai tās varētu izmantot kā kompjus.
Neesmu labs pasniedzējs, bet ar VPN un remote desktop telefons man ir kā īsts dators – jā – uz apple neesmu testējis, bet uz android nu tas iet gadus 5 bez problēmām. Ja nav remote dekstop, tad ir maksas team viewers, kas arī labi instalējas un “pārvērš” telefonu par “datoru” – nu tā štelle tiešām strādā par 100% – ikdienā to neizmantoju, jo tomēr 6″ grūti salīdzināt ar 25+” ekrāniem, bet ja steidzami vajag pludmalē vai ārzemēs, kur negribi slēgties pie kāda nezināmā datora, tad ir risinājums. Un pie android var pieslēgt gan peli gan klaviatūru – man vismaz tas ir sanācis un nav kods lauzts…
Protams, šad un tad kaut kādā mērā darbus var veikt, bet vai tu vari liekot roku pie sirds teikt, ka tagad varētu pilnībā pāriet uz darbu no telefona? Es esmu mēģinājis, bet nevaru.
Bet protams, ka nē – uz telefonu neesmu gatavs pāriet, jo vēl neesmu atklājis, kā pie telefona pieslēgt vismaz 1 lielo monitoru – ir sanācis klonēt telefona ekrānu televizorā caur tiem castiem, bet nu tur kaut kas mega bremzējās un raustījās un atmetu tam projektam ar roku. Bet caur hdmi un citiem konektieriem nemācēju pieslēgt telefonu pie ekrāna – pareizāk sakot tā arī nenopirku tos speciālos kabeļus, kas it kā reklamējas, ka var pie telefona pieslēgt monitoru. Kā reizi varbūt kāda kompānija iedos kursors.lv tādu kabeli testam, lai varētu uztaisīt apskatu, kā pārvērt apple/android telefonu par pilnvērtīgu datora aizstājēju:)
Mēs nevaram veidot rakstu par to, kas neatbilst patiesībai. Nekāds telefons šobrīd nevar kļūt par pilnvērtīgu datora aizstājēju.
> Mēs nevaram veidot rakstu par to, kas neatbilst patiesībai.
Kristap, nu jau gan savdabīgas lietas sarakstīji :)
Pats dalies savā EV epopejas pieredzē, ar ko tad atšķiras(-tos) šis?
Tāpat pārpublikācijas no kaut kādiem ārējiem resursiem ne vienmēr ir “patiesība”, bet gan viedoklis.
(būtu jautri kursors.lv pieskartos, piemēram, IGN drāmai ap Stellar Blade u.c. un tad viņu “viedokli” pasniegtu kā patiesību (tas tikai tā piemēram nono aktuālajām lietām)
> Nekāds telefons šobrīd nevar kļūt par pilnvērtīgu datora aizstājēju.
Atkarībā, kas tiek uzskatīts par “datoru”?
Ja tikai x86. nu tad varbūt.. bet visādi citādi ar ko atškiras ARMs, ko tu vari ielikt kabatā vai tās kas stāv uz/zem galda?
Atšķirība ir logu un failu pārvaldniekos. Tie uz mobilajām ierīcēm ir krietni neērtāk lietojami par savām alternatīvām uz Windows, macOS un pingvīniem. Tas arī ir tas, kas nosaka, kādu ierīci izmantosim darbu veikšanai.
> Tie uz mobilajām ierīcēm ir krietni neērtāk lietojami par savām alternatīvām uz Windows, macOS un pingvīniem.
Ak nu Tu jau par pamat os/ui īpatnībām..
Tad loģiski, ka tas var nebūt iespējams, jo lietotājiem reizēm nepatīk kaut kādas izmaiņas pat vienas vides ietvaros (kaut vai w10 -> w11 iebildumi)
Es savukārt vairāk domāju par kaut kādām šādām iekārtām https://pine64.org/devices/pinephone/ kur var likt principā ko vēlas un tad vairs nav svarīgi kādā formā ir aparatūra (stacionārs dators, tablete vai telefona izmēra ierīce) ..
Elementāri – var nopirkt USB habu, kam jau ir “aste” ar C štekeri galā, vatrāki vecie USB porti, kur peli un klavu piespraust, HDMI izeja un papildus vēl ports, kur telefona lādētāju piespraust, lai telefons nelādējas ārā.
Strādā perfekti!
Pie tam Huawei telefonu vispār var pārslēgt datora modē uz ārējā ekrāna.
Bet mākonī jau arī instalē MS, par kuru arī iekāsē naudu?!
> Ja viss darbs ir “mākonī”, tad faktiski fiziskie datori …
..
> Domāju, ka MS un Apple noriets ir sācies
Ieteiktu paskatīties ar ko MS pelna naudu .. Azure.
Azure praktiski lielākā daļa izmanto Linux.
Azure pati, cik zinu, izmanto haipervizoru, kas ir balstīts uz Windows Hyper-V .. klienti, protams, darbina to, ko vēlas.
.. un iemesls arī kapēc MS piedalās Linux kerneļa izstrādē.
Pa lielam ar Linux var mierīgi sadzīvot cilvēki, kuri ikdienā izmanto tikai interneta pārlūkus. Projektētāji, dizaineri, autoelktriķi un inženieri tomēr izmanto tikai windows vidē darbināmas specifiskās lietotnes, kurām nav alternatīvu uz linux.
Varētu domāt ka visi proejkti ir kaut kāda zinātniskā fantastika. Jebkuru rasējumu var ar zīmuli uzīmēt. Blender, librecad. Online sketchup. Visu to var darīt.
Par inženieriem. 96.3% ir linux serveri un tikpat daudz linux servera inženieri. Inženieris nav tas kurš sēdēs un domās kā metāla stienis pie 500kg spiediena ielieksies. To dara studenti.. Inženieriem viss tāpat ir skaidrs bez datora. Un kurš tad Vācijā nodokļu ieņēmumu dienestā ir tas lielā grafiskā dizaina haizivs.
Ar sketchup tu vari saprojektēt mēbeļu izvietojumu virtuvē, bet ne, piemēram, optiski mehānisku ierīci tā, lai varētu pamodelēt, kas tajā notiek, un lai potenciālais izgatavotājs tevi ņemtu par pilnu. Ļoti šaubos, vai pienāks laiki, kad telefons vai pat planšete spēs aizvietot nopietnu CAD vai ĢIS darbstaciju.
Valsts pārvalde jau nav projektētāji, dizaineri, autoelktriķi un inženieri.
Ir arī kali linux, kurš ir paredzēts pavisiem citiem mērķiem, nevis sērfošanai internetā.
Pa lielam ir tā, ka ne Thunderbirds ne Libre office nav derīgi nopietnai ikdienas lietošanai. Tas viss jau ir pamēģināts un saprasts ka čakarēties jau var (ja ir maz jāstrādā), bet tiklīdz viss paliek nopietni un cilvēkam tajā datorā ir jāpavada praktiski visa diena, tad momentā tiek pieņemts lēmums par vecā labā Ofisa iegādi un pāreju uz Outlook un parasto Word/Excel kombināciju.
word/excell ir pieejams online oficiāli par brīvu – tur nekas nav jāiegādājas. Datora versija ir mazliet atdvancētāka un kā jau minēju – lielākais trūkums online versijai ir VB neesamība, bet pieņemu, ka pat tam ir alternatīvas. Par Outlook gan teikšu īsi – totāls bulshits! Ikviens cits risinājums būs labāks par outlook – te gan jāpiemin, ka diemžēl google arī vairs nav par brīvu. Un šodien vispār ļoti daudzi ziņas lasa telefonos – var jau tur instalēt outlook, bet pieņemu, ka lielākā daļa izmanto citu klientu…
Tas grābeklis tik smuks, kāpēc uz tā neuzkāpt atkal? Ja darbam jāizmanto tikai Web aplikācijas, darbs ir stacionārs, tad principā vienalga no kādas platformas piekļūst šīm aplikācijām. Tiklīdz vajag lokālo datu apstrādi kaut vai ar parasto biroja paketi un pārvietošanos, linuxu ar visiem librēm un citām šņagām var sarullēt un iebāzt kur saule neiespīd.
Produktīvam un drošam darbam ar dokumentiem tas diemžēl nav piemērots. Libri var izmantot tie, kam šī aplikācija vajadzīga 2x mēnesī. Tad ir tiešām vienalga. Darba tirgū pieejamie resursi gandrīz visi ikdienā strādā ar MS office. Pārmocīšana uz libri būs dārga un produktivitāte tiks zaudēta. Motivācija arī mazināsies.
perfekti uzrakstīji un tā kā lokālā datu apstrāde pēc covid 95-99% gadījumu vairs nav nepieciešama, tad uzvarētājs ir….
Ieteiktu pamēģināt SoftMaker office.
Žēl, ka nav minēts, kādas ir plānotās izmaksas korporatīvajām Linux (RHEL?) licencēm ar 24/7 atbalstu. Sen aizgājuši tie laiki, kad viss, kas opensource, automātiski pa velti.
Tāpat bez jēdzīga LDAP un mākoņa risinājuma neiztikt.
Vai ir info, ka pirks RHEL supportu? Ka tas vispār būs RHEL? Ka tas būs viens distro?
Manuprāt, iet uz open source un uzspiest vienu noteiktu distro ir pilnīgi nevajadzīgi. Ja vienā federālajā zemē lietos A un otrā – B (un arī tad būs atšķirības – viena būs vairāk piemērota serveriem, cita – desktopiem)), tāpēc ka ir pieejami cilvēki ar pieredzi, ko tas mainīs? Galvenais, ka servisi maksimāli pieejami un problēmas tiek novērstas pirms tās ir jārisina. Manuprāt, tur tieši tas skaistums – ir pieredze ar šo, izmantojam šo, nevis tērējam nodokļu maksātāju naudu, lai apmācītu cilvēkus un panāktu unifikāciju, kas šajā gadījumā neko īsti nedod, ja vien mēs negribam visu pārvaldīt attālināti ar 5 cilvēku komandu.
bomžaru os. windows nepatīk, bet mac nevar pacelt.
Adminiem ar linux būs pa īsu. Tāpat vajadzēs arī win.