Reklāma

Saruna ar Wordline par tendencēm norēķinu jomā un maksājumu karšu tehnoloģiju attīstību

Raksts tapis sadarbībā ar Citadeles banku.

Jaunākie raksti

Nothing ear (1) austiņu apskats – “Nasing spešal” vai tomēr “Spešal”?

Pēc Stīva Džobsa došanās viņsaulē, gana daudz tehnoloģiju personības bija gatavas uzvilkt melnu bītleni un zilas džinsenes, lai piedomātu...

Kens Bloks sadarbosies ar Audi, lai rādītu trikus ar jaudīgiem elektroauto

Pēc 11 gadu sadarbības pazīstamais autosportists Kens Bloks pārtraucis sadarbību ar Ford, un šobrīd gatavojas uzsākt jaunus projektus tieši...

“Twitter” publicētie video iegūs labāku kvalitāti

"Twitter" nācis klajā ar savu jaunāko uzlabojumu, kas šoreiz saistīts ar lietotāju augšupielādēto videoklipu kvalitātes pacelšanu. Oficiālais "Twitter" atbalsta...

Latvijā ieradies pilnībā elektriskais Mercedes-Benz EQV minivens

Mercedes-Benz EQV ir pirmais augstākās klases minivens ar pilnībā elektrisku piedziņu. Ar sasniedzamību līdz pat 418 kilometriem, EQV nosaka...

Forumā “5G Techritory” diskutēs par 300 miljardu eiro vērto ES fondu lietderīgu izmantošanu digitalizācijas veicināšanai

No š.g. 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs...

Lai mēs varētu veikt mūsdienīgus, ātrus un drošus maksājumus ar norēķinu karti, aiz tā visa stāv tehnoloģijas un ilgas darba stundas. Aizkadrā šo darbiņu paveic uzņēmums Wordline – Baltijā un Eiropā lielākais neatkarīgais tehnoloģisko pakalpojumu sniedzējs bankām, kas īpašu uzsvaru liek uz maksājumu karšu tehnoloģijas izstrādi. Par tendencēm maksājumu jomā pirms pandēmijas un šobrīd, cik ātri lietotāji akceptē inovācijas maksājumu jomā un kā Wordline palīdz bankām attīstīt viedo norēķinu sistēmu, sarunā pastāstīja Worldine Baltijas un Skandināvijas reģiona vadītāja Zanda Brīvule-Jansone.

Pastāsti, lūdzu, plašāk, kas ir Worldline, cik ilgi uzņēmums darbojas Latvijā? 

Gan Latvijā, gan Baltijā Worldline bankām sniedz pilnu pakalpojumu klāstu, ieskaitot datu centru pieejamību, programmatūras izstrādi līdz pašu risinājumu drošai operēšanai, nodrošinot klientiem nepārtrauktu karšu darījumu pieejamību. Tie ir uzņēmuma pamata pakalpojumi Baltijā, īpašu fokusu liekot uz maksājumu karšu tehnoloģiju, kur sadarbība izveidota ar visām lielākajām bankām. Wordline risinājumus bankas pamatā izmanto, lai nodrošinātu saviem klientiem karšu izdošanu un visu, kas ar to saistīts. Savukārt tirgotājiem Worldline sniedz risinājumus, kas ļauj pieņemt maksājumu kartes gan POS terminālī, gan e-veikalos. Globālā mērogā Worldline nodrošina arī pakalpojumus, kas saistīti ar dažāda veida maksājumiem, piemēram, SWIFT, starptautiski, iekšzemes, zibmaksājumi. Pats uzņēmums savu darbību uzsāka pirms 45 gadiem, taču Latvijā ienāca 1993. gadā.

Kādas spilgtākās tendences fintech jomā bija vērojamas pirms pandēmijas?  

  • Tokenizācija  – visiem redzamais kartes numurs tiek šifrēts, dodot iespēju par pirkumiem drošā veidā samaksāt ar dažādām valkājamām ierīcēm. Šī tendence dažādās bankās attīstījās atšķirīgā tempā. Būtiski saprast, ka fintech jomā toni nosaka lielās maksājumu sistēmas – Visa, Mastercard un American Express.
  • Integrēta risinājumu veidošana, ko vairāk attīstīja paši tirgotāji. Piemēram, Rimi un Maxima ieviestie pašapkalpošanās skeneri, kas jau iepirkšanās procesā dod iespēju noskenēt preces, un pašapkalpošanās kasēs atliek tikai samaksāt par tām. Principā bankas jau ir nodrošinājušas tehnoloģiju, bet tirgotāji pārskata visu iepirkšanās procesu.

Pašas maksājumu sistēmas tehnoloģijas no Worldline un banku puses jau bija pieejamas pirms astoņiem gadiem, un tehniski to visu varēja jau izdarīt tad. Taču visām idejām ir jānobriest, un jānonāk pie tā, lai viss strādātu nevainojami un vienmērīgi.

Kas ir tas sarežģītākais šajos procesos? Kāpēc tehnoloģijas ir pieejamas, bet līdz gataviem risinājumiem ir jāgaida ilgāk? 

Rimi un Maxima gadījumā ar pašapkalpošanās skeneriem viņiem bija jāpārskata savs noliktavas risinājums. Ja līdz šim tikai kasieris varēja paņemt preci no noliktavas un ielikt grozā, tad bija jāuztaisa risinājums, lai preci grozā var ielikt jebkurš patērētājs. Protams, tas viss ir kārtīgi jānotestē, kā arī jāatrod pareizā tehnoloģija, kas strādā garantēti bez kļūdām. Piemēram, ļoti liela problēma bija, ka neprecīzi nolasījās svītrkodi. Tāpēc bija jāatrisina tas un jānodrošina, lai šie kodi pareizi nolasās. Taču vispirms šos kodus uz precēm ir jāuzliek – tas ir svarīgi, jo svītrkodu kodu nav iespējams ievadīt vienkārši ar roku, kā nereti kasieri veikalā dara. Tāpat arī jāizveido sasaiste starp pircēju un konkrēto preci, ko viņš ir paņēmis. Līdz ar to bija jāizveido sistēma, kas glabā šīs sasaistes. Katram elementam apakšā ir savas sistēmas, prasības, regulējumi, tāpēc risinājuma ieviešana tik ātri nenotiek.

Kā digitalizācija un tokenziācija ir ietekmējusi pircēju paradumus? 

  • Bezkontakta norēķināšanās ir viena no lielākajām inovācijām, ko cilvēki pieņēma uzreiz. Tas bija ļoti gaidīts risinājums, jo, katru reizi veicot pirkumu, nav jāievada PIN kods, bet karti var vienkārši nopīkstināt.
  • Apple Pay un Google Pay lietotāju vidū novērots, ka šie pircēji biežāk izmanto bezkontakta maksājumu kartes, jo šāda norēķināšanās ir tik efektīva, ātra un nekas principā nav jadara.
  • Tokenizēto transakciju – katrai maksājumu ierīcei ir pilnīgi cits kartes numurs, kas ir saistīts ar oriģinālo kartes numuru – skaits pieaug. Arī šo tehnoloģiju cilvēki salīdzinoši ātri pieņēma, bet ne tik strauji kā bezkontakta maksājumu kartes, jo ne visas bankas vienā laikā šo iespēju sāka piedāvāt klientiem.
  • Pandēmijas sākumā bankas kopā ar Visa un Mastercard nolēma palielināt bezkontakta pirkumu summas limitu, no sākuma ieviešot to kā pagaidu variantu. Šobrīd pierādījies, ka tas risks nav tik liels, un nozare nolēma, ka ir vērts palikt pie šī palielinātā limita – 50 eiro pirkuma summas, neievadot PIN kodu.

Kādās jomās Wordline sadarbojas ar finanšu inovāciju līderi Citadeli? 

Wordline ir Citadeles stratēģiskais partneris, un šī sadarbība nupat arī pagarināta. Citadele ir viena no tām bankām, kas pašlaik ļoti strādā pie attīstības, jaunu inovāciju radīšanas. Vairākus risinājumus esam palīdzējuši Citadelei notestēt. Wordline ir vārteja uz Visa un Mastercard, un varam palīdzēt uzģenerēt transakcijas, savukārt Citadele var labāk pārbaudīt, kā visas šīs inovācijas strādā. Pēc karšu maksājumu datiem redzam, ka mūsu stratēģiskā partnere Citadele aug straujāk kā tirgus kopumā. Vislielākā sadarbība Wordline ar Citadeli ir bankas klientu – tirgotāju – apkalpošanas jomā, nodrošinot karšu pieņemšanas pakalpojumus, tajā skaitā pašas maksājumu karšu ierīces. Ļoti labs redzams piemērs mūsu sadarbībai ir pēdējā gada laikā izveidotais Citadeles ekomercijas risinājums Klix, kas uzlabo un atvieglo un vienkāršo iepikršanās procesu gan pircējiem gan tirgotājiem Savukārt karšu izdošanas pusē mēs piedalāmies vairāk ar atbalstu.

Kāda ir situācija pēdējos gados ar maksājumiem internetā un ko sagaidīt nākotnē?

Jau pirms pandēmijas aptuveni 30% no visām transakcijām tika veiktas internetā. Šobrīd noteikti tas cipars ir lielāks un pietuvojas 50%. PSD2 jeb otrā maksājumu pakalpojumu direktīva padarīja norēķinus internetā drošākus. Tomēr tas pārejas periods nav bijis tik ātrs – ir bankas, kas to atbalstīja uzreiz, piemēram, Citadele, un ir bankas, kurām šis transformācijas process vēl nav noslēdzies.

To, ko būtu svarīgi pieminēt un kas neskar tik daudz karšu lietotāju, bet nozari kopumā – radikāli samazināts radīto zaudējumu apjoms, jo nedroši pirkumi ir aizliegti ar likumu. E-komercijas pirkumi tagad ir tikpat droši kā pirkumi veikalā ar karti. Tā ir joma, kur mēs katrs atsevišķi nevaram neko ietekmēt, bet ir jāgaida izmaiņas lielajās ekosistēmās – Visa un Mastercard.

Es domāju, ka nākamās inovācijas tiks radītās divās jomās. Pirmā no tām – digitālā maciņa transformācija, ko tagad cenšas radīt arī Visa un Mastercard un kas atrisinās vairākas problēmas. Viena no tām ir saistīta ar situāciju, kad regulāri iepērcies dažādos internetveikalos. Tad sanāk izvēlēties – vai nu likt vienu un to pašu paroli katrā no maciņiem, kas ir absolūti nedroši un nepareizi, vai arī izvēlēties dažādas paroles ar risku, ka tās aizmirsīsi un tad šis iepirkšanās process no labi domāta kļūst par traucējošu.

Otra sfēra, kur būs vērojama milzīga digitālā transformācija, ir autentifikācijas metodes. Autentifikācija pašreiz ir obligāta. Autentifikācijas metodei ir jābūt vieglai, ērtai un nemanāmai, taču, no otras puses, tā nevar būt pārāk ērta, lai kaut ko nejauši nenopirktu. Tas trends, ko mudinās ieviest lielās ekosistēmas, ir biometrija. Principā mēs sagaidām, ka visās mums zināmajās autentifikācijas metodēs internetbankā noteikti ar laiku klāt parādīsies biometrija. Viss tiks pārnests tādā līmenī, ka lietotājam vairs nebūs jāatceras un jāraksta kods, bet viņš pats kļūs par autentifikāciju.

Cik lielu lomu, tavuprāt, nākotnē finanšu nozarē ieņems kriptovalūtas, blokķēdes risinājumi? 

Blokķēdē balstīti maksājumi, manuprāt, īsti neattaisnojas. Pašlaik izskatās, ka tā nav tendence. Taču viena joma, kur noteikti vajadzētu pievērst uzmanību, ir centralizētas digitālās valūtas. Ja tas viss attīstīsies, atstās mega iespaidu. Tā problēma, kas pašreiz tiek ļoti aktualizēta – visa elektroniskā nauda ir privātās rokās, tāpēc Eiropas Savienībā tiek domāts, kā ieviest digitālo eiro, kam ir valsts naudas segums.

Taču tās tendences, kas finanšu jomā noteikti būs novērojamas – turpināsies tokenziācija, iepirkšanās pieredzes totāla transformācija, e-komercijas pieredzes absolūta uzlabošana.

Daži interesanti fakti par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem 

  • Latvijā viena gada laikā tiek veikti 352 miljoni pirkumu. Tas nozīmē, ka vidēji dienā cilvēki kopumā iepērkas miljons reižu. Salīdzinājumam, piemēram, Lietuvā iedzīvotāji kopumā dienā veic 1,1 miljonu pirkumu, savukārt igauņiem dati neatšķiras no Latvijas. Šeit jāņēm vērā arī iedzīvotāju skaita atšķirības valstī.
  • Veicot pirkumus gan fiziskā veikalā, gan internetā, gada laikā Latvijas iedzīvotāji ar vienu maksājumu karti iepērkas vidēji 150 reizes. Salīdzinājumam igaunis veic vidēji 182 pirkumus ar karti. Savukārt lietuvietis iepērkas vidēji 105 reizes ar vienu norēķinu karti.
  • Vienam iedzīvotājam var būt arī vairākas norēķinu kartes, ar kurām visām kopā vidēji gadā pirkumi tiek veikti 167 reizes (13-14 pirkumi mēnesī).
  • Latvijā pirkumiem mazumtirdzniecībā ar karti pirms pandēmijas tika iztērēti vidēji 55% no ienākumiem.
  • Latvijas iedzīvotājs skaidru naudu izņem vidēji 20 reizes gadā, šim ciparam ir tendence samazināties.
  • Iepērkoties ar maksājumu karti, gadā vidēji tiek iztērēti 2665 eiro.
  • Uz vienu iedzīvotāju ir vidēji 1,16 maksājumu kartes.
Reklāma

1 komentārs

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
1 Comment
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments

Spiegi.

Reklāma
Reklāma