Hyundai Tucson (2021) apskats – drosmīgs solis, kas var neatmaksāties

Tas nu gan bija ātri. Vēl pavisam nesen mēs braucām ar aktuālu Hyundai Tucson, kas izskatījās pilnīgi citādāk. Iepriekšējais Tucson plašākai sabiedrībai tika piedāvāts 2016. gadā, tad kāpēc 2019. gada nogalē mēs vēl braucām ar aktuālu modeli? Atbilde ir itin vienkārša – Hyundai 2019. gadā izlaida atsevišķu Tucson N Line, kurš tika ražots līdz 2020. gada beigām. Ir 2021. gads un ir laiks kam jaunam. Ir laiks kam pavisam jaunam, pavisam savādākam un es nezinu, vai Latvijas sabiedrība tam ir gatava. Es esmu.

Modeļa jauninājumi

Man ļoti paveicās, ka nav jāraksta vēsture. Tā ir aprakstīta iepriekšējā izmēģinājumā un mēs varam pievērsties tikai jaunumiem. Un ir pagājis ļoti ilgs laiks, kad es varu teikt vairāk kā “ir nedaudz izmainījusies priekšējo lukturu forma”. Jaunais Tucson ir tik ļoti atšķirīgs, ka es neatradu neko līdzīgu ar iepriekšējo modeli. Un šis ir jaudīgs Hyundai solis.

Es pats ļoti aktīvi sekoju līdzi auto jaunumiem. Lasu preses relīzes, skatos amerikāņu, angļu un krievu apskatnieku video. Kā saka – cenšos palikt apritē un būt informēts par visām auto aktualitātēm. That been said – es sekoju pāris krievu blogeriem un mani neliek mierā viens jautājums. Kāpēc pie mums ir pieejami tik maz Hyundai un KIA modeļu? KIA pieminu, jo tas tāpat daļēji pieder Hyundai. Jau kādu laiku atpakaļ Krieviju sasniedza jaunā dizaina Hyundai jaunumi un man jau radās jautājums, kāpēc mums to nav? Tad nu beidzot sagaidījām divus SUV – Santa FE un Tucson. Ja Santa FE mani diži neinteresē, tad Tucson gan.

Jaunais Tucson ir jauns ne tikai vizuālajās aprisēs, bet arī “apakšā”. Vispirms gan parisināsim izskata jautājumus. Jā, auto ir veidots no nulles. Tas ir par 5 mm zemāks, 20 mm garāks un 15 mm platāks. Nekas nozīmīgs, it īpaši ņemot vērā, ka pati auto forma ir saglabājusies praktiski tāda pati. Jaunais izskats saucas Sensuous Sportiness, tātad stāsts vairāk ir par sajūtām kā loģiku. Šim es tiešām varu piekrist – jaunais izskats nav visiem, jo katram šīs sajūtas atšķirsies. Visas formas un šķautnes ir asas un ļoti izteiksmīgas. Varētu pat teikt agresīvas. Tas pats attiecas uz priekšējiem lukturiem. Tie saucas Parametric Hidden Lights un jau pats nosaukuma var saprast, ka lukturi ir apslēpti. Ne gluži kā vecajos amerikāņu muskuļauto, bet ko tādu sen neviens nav atļāvies. Lukturi nav redzami, kad tie ir izslēgti, un šeit apakšā ir vesela tehnoloģija, ko labāk būtu parādīt video.

Aizmugures lukturu dizains arī ir jauns. Kaut izskan spekulācijas par nenoliedzamo līdzību ar Ford Mustang aizmugures lukturiem, Tucson viss atšķiras. Visu papildina nu jau ierastā pilna izmēra LED līnija pa visu aizmuguri.

Tādu interjeru es negaidīju

Iepriekšējās paaudzes Tucson salīdzinoši izskatās pēc vēstures. Lai padarītu kritienu mazliet mazāk sāpīgu, pieminēšu, ka iepriekšējais Tucson gan nesagaidīja mazliet lielāko displeju, kas situāciju nedaudz uzlabotu. Ne tikai tehnoloģiskais lēciens ir fantastisks, bet arī vizuālais. Drošsirdīgs solis, man patīk.

Panelis ir veidots vienā plūstošā līnijā no durvju kartēm viscaur centrālajai daļai. Ventilācijas atveres ir daļēji slēptas saplūst ar paneli. Vadītājam acu priekšā ir 10.25 collu digitālais displejs un info-izklaidi nodrošina arī 10.25 collu liels displejs. Acu augstumā man viss patiešām patīk. Nolaižam acis uz leju un tā situācija vairs nav tik glīta. Klimata kontroles vadības izskats ir ļoti mulsinošs. Izskatās, ka ir izmantoti noliktavas pārpalikumi nevis izdomāts kas jauns. Ātrumkārbas vadības pogas ir aizstātas no elektriskās Kona. Man patīk kā izskatās. Divi glāžu turētāji blakus kārbas pogām ir ērti, bet glāze aizsegs pasažiera sēdekļa apsildes un ventilācijas pogas. Zem info-izklaides ekrāni neslēpti atrodas divi USB spraudņi un klasiskais 12V spraudnis, bet kur ir Type C? Koreja vēl nav tik tālu tikusi.

Vadītāja displejs izskatās lieliski un vācu ražotājiem vajadzētu pamācīties attēlotās informācijas daudzumu no Hyundai. Ieslēdzam logu tīrītājus – parādās indikācija. Gaismas – ir redzama indikācija. Ieslēdzam pagriezienus – ekrāna attiecīgi labajā vai kreisajā pusē parādās kameras skats, kas rāda notiekošo katrā no pusēm. Kameras ir novietotas zem spoguļiem, praktiski nekad nepaliek netīras un viss ir ļoti ērti un noderīgi. Var ne tikai redzēt aklās zonas, bet arī apmales. Noderīgi ne tikai sievietēm. Info-izklaide nav tik moderna un stilīga, bet ir nedaudz pieaugusi. Bluelink sistēma piedāvā auto pārvaldību no mobilās lietotnes un tas viss pat strādā. Protams, ir gan Apple CarPlay, gan Android Auto atbalsts, bet tikai ar vada savienojumu. Tas mūsdienās jau ir pamatīgs trūkums.

Sēdekļi ir ērti, bet nepiedāvā pašu labāko ergonomiku. Aizmugurē vietas ir daudz. Panelis ir no mīkstas plastmasas un mākslīgās ādas, tas ir patīkams pieskārieniem. Tas pats attiecas uz durvju paneļiem. Vienīgā plastmasīgā daļa ir viduskonsole, pie kā vajadzētu piestrādāt. Stūre ir ļoti ērta un pietiekami funkcionāla, bet spīdīgās pogas gan ļoti ātri saķer pirkstu nospiedumus.

Dzinēju jaunumu ir daudz

No pirmā skatiena šķiet, ka ir tikai viens dzinējs, kurš tāpat ir aizgūts no iepriekšējā modeļa. Nu daļēji jau ir, bet ar pamatīgām izmaiņām. Elektriskām izmaiņām. Benzīna dzinēja pamatā ir tas pats 1.6 litru turbo dzinējs, kas ir pieejams trīs versijās. Pati vienkāršākā ir 150 Zs (250 Nm), kas pie mums pieejama tikai ar sešu ātrumu manuālo kārbu un priekšpiedziņu. 150 Zs un priekšpiedziņa ir iespējama arī 48V vieglā hibrīda versijā ar septiņu ātrumu DCT divsajūgu ātrumkārbu. Nedaudz interesantāka ir 180 Zs (265 Nm) ar 48V vieglo hibrīdu un DCT, un pilnpiedziņu. Šis viss ir vienkārši un nu jau katram zaļi domājošam auto ražotājam katrā modelī ir līdzīga tehnoloģija. Par 48V vieglā hibrīda reālo jēgu varam pat nediskutēt.

Divgalvainajam pūķim viena galva vēl nav izaugusi, bet otra sastāv no 180 Zs (265 Nm) benzīna un 60 Zs (264 Nm) pastāvīgā magnēta elektromotora. Kopā tas viss attīsta 230 Zs (350 Nm). Ir arī pavisam niecīga 1.49 kWh baterija, kas bez visas sistēmas darbības nodrošināšanas arī nodrošina mikroskopiska elektriskā nobraukuma iespēju. Šis kārtīgais hibrīds ir pieejams gan priekšpiedziņas, gan pilnpiedziņas versijā, bet tikai ar automātisko ātrumkārbu. Loģiski. Ātrumkārba gan šeit ir cita, proti, sešu ātrumu klasiskā gliemežkārba.

Pūķa otra galva izaugs pavasarī un tā ir uzlādējamā hibrīda versija, kuras pamatā ir šis pats dzinējs, tikai pārējo nodrošina 91 Zs (304 Nm) elektromotors un 13.8 kW baterija. Uzlādējamais Tucson spēj paņemt pretī 7 kW uzlādes jaudu un dos ap 50 kilometru elektriskā nobraukuma.

Mieru tikai mieru, ir arī dīzelis. Tas ir tikai 1.6 litru tilpumā un pieejams divās versijās. 115 Zs (280 Nm) brauks tikai ar sešu ātrumu manuālo kārbu un priekšpiedziņu, savukārt 136 Zs (320 Nm) versija pieejama tikai ar septiņu ātrumu DCT. Jaudīgais dīzelis gan ir nopērkams priekšpiedziņas un pilnpiedziņas versijās, bet būs aprīkots ar 48V vieglo hibrīdu.

230 Zs nejūt

Nē, nē, nesaprotiet mani nepareizi. Ja mēs salīdzinām ar iepriekš izmēģinātā N Line dzinēju, tad dinamikas izmaiņas ir ļoti jūtamas. Bet nepamet sajūta, ka 230 Zs būtu jāiet labāk. Varam, protams, spekulēt iemeslus, bet es esmu diezgan drošs, ka pie vainas ir ātrumkārba. Sešu ātrumu automāts nepavisam neizklausās moderni un simtiem iepriekšējo izmēģinājumu ir pierādījuši, ka moderna un ātra ātrumkārba var “izvilkt” pat ļoti mazjaudīgus dzinējus. Ļoti labs piemērs tam ir BMW. Metot visas negācijas pie malas, uzreiz varu minēt, ka pagaidām jaudīgākais Tucson brauc ļoti patīkami un esam tikuši vaļā no rēcošās dzinēja skaņas paātrināšanās brīdī.

Izmēģinājuma laikā es trāpīju kārtīgā ziemā – zem mīnuss 20 grādiem un tonnas sniega. Kaut kas sen neredzēts Latvijas ārēs. Izmēģinājuma Tucson ir pilnpiedziņas un es jau nebūšu es, ja neizmēģināšu visas auto spējas. Kā jau visiem krosoveriem ar pilnpiedziņu, arī Tucson piedāvā seguma režīmu izvēli. Sniegs, dubļi un smiltis – šādas izvēles tiek dotas braucējam. Ir arī braukšanas režīma izvēle starp sportisko un normālo. Kad ir izvēlēts sniega režīms, digitālais vadītāja displejs paliek sniegbalts un auto neļauj strauji paātrināties. Šis režīms izklausās labi, bet realitātē bieži vien tieši momentānais paātrinājums ir tas, kas dod iespēju izbraukt no dziļāka sniega. Izmēģinot pilnpiedziņas sistēmas spējas, Tucson praktiski uzreiz netika galā ar sniegotiem meža ceļiem. Tātad sniega režīms paredzēts tikai taisnai plaknei. Kad ir izvēlēts sporta braukšanas režīms un atslēgtas stabilitātes sistēmas, Tucson mani ļoti pārsteidza. Dziļš sniegs? Sīkums. Stāvs un apledojis kalns? Sīkums. Izbrauktas dziļas sniega rises? Sīkums. Teikšu godīgi, es Tucson ieliku diezgan smagos apstākļos un man tika dota drošība un pārliecība, ka aizbraukšu mājās bez traktora iesaistīšanas. Tas jau ir pats galvenais – drošības sajūta. 5 gadu garantija bez nobraukuma ierobežojuma to arī dod. Litija jonu polimēra akumulatoram gan attiecas 8 gadu vai 160 000 km nobraukuma garantija, kur japāņi atkal ir priekšā.

Uz asfalta krosovers uzvedas ļoti labi, dinamikas pietiek kā pilsētai, tā arī apdzīšanai uz šosejas. Ir sajūta, ka auto ir labi nostrādāts, jo ceļa un vēja trokšņi tiek lieliski absorbēti. Kameras vadītāja displejā pie pagrieziena ieslēgšanas sākumā man šķita lieka zīmēšanās, bet izmēģinājuma beigās es sapratu, ka tā ir ļoti noderīga lieta un man tās pietrūks. Artavu stabilai gaitai noteikti dod adaptīvā balstiekārta – auto ir komfortabls, bedres absorbē lieliski, bet tajā pašā laikā arī nav ļumīgs.

Pieķeramies sāpīgai tēmai – degvielas patēriņš. Atceramies, ka šis ir hibrīds. Kam ir būvēts hibrīds? Pareizi, zaļākiem izmešiem un samazinātam degvielas patēriņam. Sāksim ar to, ka ražotājs jau pats ir paredzējis relatīvi augstu vidējo degvielas patēriņu, proti, 6.9 litrus uz 100 km WLTP ciklā. Ja mēs salīdzinām Tucson ar līdzīgas jaudas japāņu hibrīda karali, tad tas jau ir par litru vairāk. Jā, jā – ideālos apstākļos. Tas, kur es piezemējos – 9.1 litrs uz 100 km. Domāju savu litru es varu norakstīt uz lielajiem mīnusiem un lielo sniega daudzumu, bezceļa izmēģinājumiem. Tātad daudz Hyundai nemelo, bet tam patēriņam tāpat vajadzētu būt mazākam, jo šis pats dzinējs citā Hyundai krosoverā patērē gandrīz identiski. Tas liek secināt, ka hibrīda sistēma vēl ir jāpielāgo, “jāuztūnē”, lai dotu jūtamāku ietekmi uz kokiem un maciņu.

Cenas

Kā jau vienmēr – auto sākuma cena ir ļoti pievilcīga. Par nepilniem 23 tūkstošiem EUR ir iespēja iegādāties bāzes aprīkojuma Tucson ar manuālo kārbu un priekšpiedziņu. Bāzes versija saucas Comfort un šeit nav ne LED lukturu, ne 10.25 collu ekrānu. Pieejamākais Tucson ar automātisko ātrumkārbu būs 27 tūkstošus EUR vērts Style komplektācijas SUV, bet pats pieejamākais pilnpiedziņas būs jau 180 Zs un maksās 32 tūkstošus EUR. Dīzeļa versijas maksā no 32 tūkstošiem EUR ar manuālo un 35 tūkstošiem ar automātisko ātrumkārbu.

Mums interesējošās hibrīda versijas maksā no 32 tūkstošiem EUR Style komplektācijā ar priekšpiedziņu, bet pilnpiedziņa sākas no 35 tūkstošiem EUR. Izmēģinājuma auto ir treknākajā Premium komplektācijā, kas piedāvā foršo Krell mūziku, adaptīvo kruīza kontroli, elektrisko bagāžnieka vāku, 10.25 collu info-izklaides sistēmu un elektroniski vadāmo balstiekārtu, maksā 39 tūkstošus EUR.

Pēcvārds

Man ir patiess prieks, ka Hyundai uzdrošinās eksperimentēt – to mūsdienās praktiski vairs nevar sagaidīt. Vai risks sevi atpirks? Es nezinu. Skaidrs, ka jaunais dizains nav un nebūs tīkams visiem, jo ne visi gribēs izcelties ar savu jaunā krosovera pirkumu. Vai man jaunais dizains patīk? Jā.

Hyundai ir vēl pie kā piestrādāt, bet katrs jaunais modelis paliek arvien labāks, kvalitatīvāks un interesantāks. Mēs varam vai precīzāk nevaram salīdzināt interjerus pat nākamā modeļa ietvaros – tik ļoti Hyundai cenšas augt. Hibrīda sistēma ir jaunums korejiešu izstrādājumos un būs nepieciešams vēl vismaz viens modelis, lai uzlabotu tehnoloģijas. Ja modernizētais Tucson augs tikpat ļoti cik iepriekš, tad jau pavisam drīz sagaidīsim arī to.