Uzsākot šo gadu, biju sev (un arī jums) nosolījies, ka pastiprinātu uzmanību pievērsīšu lielākiem auto ar paaugstinātu caurejamību. Latvijā ceļu stāvoklis kopumā vērtējams kā slikts un tāpēc augstāks pilnpiedziņas auto gluži vienkārši ļaus pa tiem pārvietoties ērtāk. Nekaitēs arī iespēja auto iekrāmēt lielākus un vairāk objektus, piemēram, bērnus. Manu secinājumu apstiprina arī tas, ka pagājušajā gadā Latvijā pirktāko jauno auto TOP 3 ir iekļuvuši tādi auto kā Nissan Qashqai un Toyota RAV4.
Gadu iesāku ar savā ziņā galējību – izbraucos ar pilnpiedziņas “minivenu” Fiat Freemont un man šis auto cenas/iespēju ziņā pat ļoti patika. Beidzot esmu ticis arī līdz Hyundai Santa Fe uz ko aci metu jau kopš iepriekšējās paaudzes modeļa. Vienu brīdi pat biju pārdomās par to vai man pašam nevajag šādu auto. Hyundai Santa Fe ir vidēja izmēra krosovers, kurā ražošana uz Hyundai Sonata platformas tika uzsākta 2000. gadā. Tas ir arī pirmais Hyundai veidotais SUV un vismaz ASV pirmās paaudzes modelis kļuva par dižpārdokli. 2007. gadā pārdošanā nonāca vizuāli pārstrādātais un tehniski uzlabotais otrās paaudzes Santa Fe. Korejieši nav apstājušies pie sasniegtā un arī jaunais, trešās paaudzes Santa Fe ir kļuvis vizuāli pievilcīgāks, modernāks, klusāks un krietni nostrādātāks par savu priekšgājēju. Lai par to pārliecinātos “uz savas ādas”, testa dienā sarūpēju iespēju izbraukties arī ar “veco” Santa Fe.
Jaunais Santa Fe Latvijā oficiāli ir nopērkams tikai ar 197 Zs maksimālo jaudu attīstīt spējīgu 2.2 litru dīzeļdzinēju un visu riteņu piedziņu. Mehāniskā 6 “robu” pārnesumkārba, lai arī ir pieejama, tomēr drīzāk uzskatāma par izņēmuma gadījumu nevis normu. Auto tipiski tiek pirkts tā piecu sēdvietu versijā, taču var pasūtīt arī septiņvietīgo Grand Santa Fe. Jauna Hyundai Santa Fe cenas sākas no 36 490 eiro, taču uz testu saņemtā auto (Premium MY14 modelis aprīkots ar papildus panorāmas jumta lūku) pilna cena ir 44 840 eiro. Ar šādu cenu korejietis iekāpj premium SUV auto kategorijā, kur ļoti ērti ar mūsu pusē ierastiem un kvalitatīvi nostrādātiem produktiem jūtas, piemēram, Audi, BMW un Land Rover. Tiesa, šo “eiropiešu” cena krietni palielinās, ja tos sākam apveltīt ar papildus komplektācijas labumiem.
Kopumā var teikt, ka jaunais Hyundai Santa Fe izskatās labi, ir pietiekami ietilpīgs un praktisks auto. Tam ražotājs nodrošina piecu gadu garantiju bez nobraukuma ierobežojuma un ne mazāk svarīga ir auto drošība. Šajā ziņā viss ir kārtībā, jo tā vadītāju un pasažierus sargā septiņi gaisa spilveni, elektroniskā stabilitātes kontrole (ESP) un auto palīdzēs droši gan nobraukt, gan uzbraukt stāvos kalnos. Euro NCAP drošības testā auto ieguvis visas piecas zvaigznes (savā klasē labākais rezultāts pieaugušo aizsardzības kategorijā) un 2012. gada rudenī Santa Fe ieguva Top Safety Pick goda nosaukumu, ko piešķir ASV Ceļu satiksmes drošības apdrošināšanas institūts. Tātad, šī auto iegādi var izskatīt ģimeniski cilvēki.
Auto no ārpuses
Ja pirmās paaudzes Santa Fe (pēc mūsdienu standartiem) nekādīgi nevar nosaukt par skaistuli, tad iepriekšējais modelis joprojām izskatās tīri gaumīgs (līdz brīdim, kamēr ielūkojies tā salonā). Noliekot blakus jauno Santa Fe, redzēsim, ka tas vizuāli ir kļuvis modernāks un pat agresīvāks. Es pat teiktu, ka Santa Fe izskatās labāk par Kia Sorento, tomēr nav tik dulls kā Honda CR-V. Var just, ka korejieši ir centušies šo auto padarīt globāli saprotamu un virsbūves dizaina plūstošajām formām pat iedalīts “Fluidic Sculpture” nosaukums. Būs cilvēki, kas Santa Fe dizainā saskatīs līdzības ar Audi vai Mercedes-Benz automobiļiem.
Ja pieveram acis uz izteiksmīgo hromēto radiatora resti (par papildus maksu to var nohromēt tumšāku), tad kopumā auto dizains ir sabalansēts. Protams, neiztrūkst arī pēdējo gadu automobiļos tik ierastās gaismas diodes. Tas ir relatīvi vienkāršs veids kā iedvest auto svaigas vēsmas. Premium komplektācijas versijā auto tiek pie adaptīvajiem ksenona lukturiem, kas apgaismo ceļu atkarībā no stūres pagrieziena leņķa, un gaismas kūļa garums un forma tiek regulēti atkarībā no kustības ātruma.
Salīdzinot ar priekšgājēju, jaunais Santa Fe ir par 30 mm pastiepies garumā (4690 mm), taču par 10 mm samazināts auto platums (1880 mm) un par 75 mm – augstums (1685 mm). Auto klīrenss ir 185 mm. Jaunā Santa Fe virsbūve salīdzinot ar priekšgājēju ir par 15% stingrāka vērpes testos. Tas nozīmē, ka varēsim atvērt un aizvērt auto durvis, ja kaut kādu iemeslu dēļ izlemsim noparkoties grāvī vai kādā citā ne pārāk līdzenā vietā.
Bāzes modeļa Comfort aprīkojuma līmenī auto ir apauts ar 17 riteņiem, taču testa auto bagātīgākajā Premium izpildījuma līmenī tas ticis pie ļoti gaumīgiem tonētiem 19 collu riteņiem.
Auto no iekšpuses
Āzijas auto ražotāju dizaina kliedzienus ir interesanti “uzklausīt” fotogrāfijās internetā un nereti tie liek ieplest acis arī uz ceļa. Tomēr vairums diez vai gribēs par savu (vai bankas) naudu iegādāties pārlieku kliedzoša dizaina automobiļus. Vismaz ne klasiskas vērtības cienošs tipiskais latvietis. Tāpēc katru reizi darbojoties ar auto, skatos vai tā veidotāju dizaina filozofija sakrīt ar manējo. Jau par Santa Fe eksterjeru minēju, ka tas ir veidots maksimāli globāls un var just, ka šajā virzienā ir domājuši arī interjera dizaineri. Tikai viņiem tas nav tik labi izdevies – salons sanācis tāds simetrisks un interesants. Viduskonsole vispār atgādina nākotnes mikimausu. Bet ja dizaina nianses atliekam malā (tas tomēr lielā mērā ir gaumes jautājums) un pataustam salona apdarē izmantotos materiālus, tad nākas atzīt, ka tie izvēlēti kvalitatīvi un viss kopā salikts godam. Cietākas (lētākas) plastmasas elementi paslēpti grūtāk saskatāmās un pieejamās vietās, tāpēc kopumā iespaids par šo auto rodas labs. Vismaz dažus tūkstošus kilometru nobrauktajam testa auto nekas nekrakšķēja un nebrakšķēja. Ja izvēlēsimies auto par 1400 eiro nokomplektēt ar panorāmas jumta lūku, tad iegūsim patiešām jūtamu plašuma sajūtu.
Nobraucot pirmos metrus ar šo auto, izbrīnīja tas, cik viegli tam griežas stūre. Nošķaudies un jau esi blakus joslā, tāpēc lieti noder joslu maiņas brīdināšanas sistēma (pieejama Premium aprīkojuma līmenī), kas pietiekami labi spēj no ceļa nolasīt mūsu blāvo joslu zīmējumu un brīdinoši pīkst, kad nejaušā kārtā esam ieslīdējuši nedrošā situācijā. Stūres jutības režīmu gan var pārslēgt ar pogu, kas novietota uz stūres, taču praksē diži lielu atšķirību starp režīmiem nemanīju. Visādi citādi stūre man šķita pietiekami labi nostrādāta (varbūt mazliet par slidenu) un ērta. Tāpat arī pietiekami ātri sapratu ko dara katra uz stūres novietotā poga un slēdzis. Īpaši slavas vārdi sānu spoguļiem, kas šoreiz padevušies makani un ļauj labi pārskatīt situāciju ap šo pietiekami lielo automobili. Arī sēdpozīcija ir pietiekami pārdomāta un nodrošina labu pārredzamību. Vienīgi ar logu tīrītājiem korejieši kaut ko ir noslinkojuši, tie netīra pārāk labi.
Kā jau korejiešiem pieņemts, visas auto funkcijas maksimāli jāiznes vadītāja acu priekšā un pogu ir daudz gan uz stūres, gan ap to. Dulls var palikt, kamēr izpēti ko nu kura dara.
Kā jau modernā auto pieņemts, mērinstrumentu panelis sastāv no analogiem un digitāliem elementiem. Tahometra un spidometra bultiņas kustās mehāniski, taču virs un starp tām ir displeji. Korejiešu šarms jūtams caur muzikālu pavadījumu, kas pavada auto dzinēja apstādināšanu un košām animācijām tā displejos. Salona apgaismojums ir zilgani balts un ņemot podziņu un slēdzīšu pārbagātību salonā, naktī var viegli noķert sajūtu, ka pārvietojies ar kosmosa kuģi. Par laimi apgaismojuma līmeni var noregulēt cilvēcīgi neuzkrītošā līmenī.
Testa auto aprīkots ne tikai ar elektrisko stāvbremzi, bet to papildina arī automātiskā stāvbremze. Un patiesībā tā ir ļoti ērta lieta, īpaši mīcoties pa sastrēgumiem. Veicam savus 2 metrus, bremzējam līdz apstājamies un auto pats ieslēdz stāvbremzi, lai mēs nekur neaizripotu. Piespiežam akseleratora pedāli un auto atslēdz bremzi, lai varam ķerties pie nākamo 2 metru mērošanas. Bagātīgāk komplektētajā Santa Fe versijā redzēsim borta datoru ar 6.5 collu skārienjutīgu displeju ar Navitel veidotu navigācijas sistēmu. Kopumā borta datora lietošanai var piešauties, taču, manuprāt, vizuāli tā nav pati pievilcīgākā. Auto ir aizmugurējā parkošanās kamera (un pat parkošanās asistents), taču diemžēl tās vizualizācija ir vienkārša (palīdzības līnijas nav dinamiskas).
Auto sēdekļi izskatās labi, tomēr gan es, gan līdzbraucēji pēc nobrauktiem aptuveni 300 kilometriem atzinām, ka kaut kas tur nav līdz galam pārdomāts. Bija jūtams manāms nogurums. Bet toties elkoņa atbalsts ir padevies patiešām liels un ērts. Zem tā arī gana liela kaste visādiem čekiem un citiem sīkumiem. Tajā gan nav ne lādētāju, ne AUX pieslēgvietas. Tas viss (AUX pieslēgvieta un veselas divas 12V pieslēgvietas) ir iznests uz priekšu, diezgan dziļā un ietilpīgā kastē viduskonsoles priekšpusē. Vēl viena 12V pieslēgvieta pienākas arī aizmugurē sēdošajiem. Telefonus lādēs pa vienam. Starp citu, cimdu nodalījums tiek dzesēts un tur varēsim mēģināt iestūķēt dzērienus.
Hyundai Santa Fe otrās rindas sēdekļu atzveltnes ir sadalītas attiecībā 4:2:4, kas ļauj tos nolocīt dažādās kombinācijās atkarībā no pasažieru skaita, bagāžas izmēriem vai formas. Ar nenolocītiem pasažieru sēdekļiem (tos var ērti nolocīt arī no kravas nodalījuma aizmugurējās daļas) auto bagāžas telpa ir 585 litrus liela, bet tos nolokot pieaug līdz 1680 litriem. Otrās rindas sēdekļus iespējams pastumdīt uz priekšu un atpakaļ, tādējādi piemeklējot vislabāko kravas apjoma un pasažieru ērtības attiecību. Starp citu, bagāžas nodalījumā ir iebūvēta arī 220 V elektrības rozete (Premium aprīkojuma līmenī), ko var ieslēgt vai izslēgt ar pogu pa kreisi no stūres. Tas tāpēc, lai bērni nēpārrāpjas uz bagāžas nodaļu un neuzvāra makaronus. Zem bagāžas nodalījuma grīdas ir vairākas gana ietilpīgas kastes dažādiem sīkumiem un rezerves ritenis pieskrūvēts zem paša auto. Ar jauno Santa Fe var vilkt līdz 750 kg (bez bremzēm) un līdz 2000 kg (ar bremzēm) smagas piekabes.
Tā nu bija sagadījies, ka šī auto testa diena sakrita ar nepieciešamību uz mājām aizgādāt manu jauno virtuves galdu un četrus to pavadošos krēslus. Aizmugurējo sēdekļu rindu nācās nolaist, taču auto bagāžas nodalījums bija pietiekami liels, lai tajā iedabūtu visas visnotaļ lielās (un smagās) kastes. Varu teikt, ka auto šo pārbaudījumu izturēja godam!
Aizmugurē sēdošajiem vietas ir patiešām daudz gan pašiem, gan kājām un elkoņa balsts ir ne tikai apveltīts ar divu glāžu turētāju, bet pamatīgi plats un tādējādi ērts. Aizmugurējie sēdekļi stumdāmi uz priekšu un atpakaļ, kā arī tiem var atliekt atzveltni. Tātad, iespēja piemeklēt ērtāko sēdpozīciju garākiem ceļojumiem.
Kāda ir braukšana ar Hyundai Santa Fe
Hyundai un Kia inženieru kopā veidotais 2.2 litru dīzeļdzinējs spēj attīstīt līdz 197 Zs jaudu (436 Nm) un šo aptuveni 2 tonnas smago auto līdz 100 km/h iedzīs aptuveni 10 sekundēs. Pārlieku dinamisks šis auto tomēr nav un aktīvākas braukšanas cienītājiem varētu rasties pretenzijas uz tā izteikti lēnīgo reakciju uz akseleratora pedāļa nospiešanu. Lūdzu, nepārprotiet – jaudas šim auto pietiek un tas spēj pietiekami strauji paātrināties, taču ir labi jūtama aizture, kamēr notiek reāla darbība. Tādējādi aktīva pārvietošanās pilsētā notiks tikai lēcienu formā. Piespiežam akseleratora pedāli, mazliet uzgaidam, auto apķeras, ka ir jākustās uz priekšu un uzsākam kustību. Tāds kā zaķīt’s. Bet ja brauc apdomīgi un savas darbības plāno laicīgi, tad var pierast arī pie šādas auto apdomības. Kad uzsākuši kustību, pārnesumkārba pārslēdzas pietiekami ātri un precīzi. Visādi citādi auto vadīt ir ļoti viegli un saprotami. Nekas lieki nešūpojas un auto drīzāk ir cietāks nekā mīkstāks.
Auto degvielas bāka nav pārāk liela (64 litri), taču ražotājs sola, ka auto ir pietiekami ekonomisks, lai nenāktos pārāk bieži iegriezties degvielas uzpildes stacijās. Solītais kombinētais degvielas patēriņš šim auto ir 6.8 litri dīzeļdegvielas uz 100 kilometriem (pilsētā 8.9 l un uz šosejas 5.5 l uz 100 km). Praksē man patēriņš tuvojās visiem 10 litriem, taču tas pavisam noteikti ir ļoti atkarīgs no braukšanas režīma. Īsumā – auto degvielas patēriņš ir samērīgs pret tā izmēru un būtību. Stāvot uz vietas salonā var diezgan labi dzirdēt dīzeļdzinēja tarkšķēšanu, taču uzsākot kustību tā skaņa vairs nav īpaši jūtama. Un neba tāpēc, ka būtiski pieaug apkārtējās vides trokšņi. Kopumā auto skaņas izolācija ir pietiekami augstā līmenī un nebūs jāapaugstina balss, lai sarunātos ar līdzbraucējiem.
Ar jauno testa Santa Fe mēroju ceļu uz Jēkabpili, kur pretī bija pabraucies čoms ar savu iepriekšējās paaudzes Santa Fe. Pabraukājām apkārt pilsētai ar abiem auto, lai saprastu būtiskākās abu modeļu atšķirības. Mans testa biedrs atzina, ka jaunais Santa Fe viņam vizuāli šķiet lielāks un tā salons plašāks. Pavisam noteikti jaunais Santa Fe izskatās modernāks par iepriekšējo modeli un uzlabojumi īpaši jūtami auto salonā, kas ir labi nostrādāts un pat futūristisks. Vienīgi kaut kā ne līdz galam ērti ir sēdekļi. Jaunajam modelim ir būtiski labāka skaņas izolācija, taču arī testa biedrs atzina, ka auto lēnīgi reaģē uz akseleratora pedāļa nospiešanu. Ja viņš ar savējo auto vairs nebīstas iebraukt bezceļos, tad jaunais un glaunais Santa Fe nesteidz radīt sajūtu, ka ar to var labprātīgi braukt nost no ceļa. Jautāts par to vai pirktu šādu auto, izteicās, ka jauna un labi nokomplektēta auto cena viņaprāt ir paliela, taču noteikti izskatīs šāda auto iegādi, kad tas nonāks lietoto auto tirgū.
Šis auto nebūs tas ar kuru labprātīgi gribēsim doties lielos bezceļos, jo gluži vienkārši būs žēl apskrāpēt tā sliekšņus un ieplēst bamperus. Tomēr ar abiem Santa Fe mazliet izbraucāmies pa nelīdzenākiem meža celiņiem un sasalušu pļavu. Jaunais Santa Fe kopumā ir diezgan ciets auto un nekāda diži komfortabla braukšana pa sasalušiem pampakiem nesanāks. Toties šādi nokonfigurēta balstiekārta auto ļauj saprotami vadīt uz šosejas un pilsētā. Pilnpiedziņa (ar atsevišķu pogu var sabloķēt abus tiltus) darbojas tīri labi un bez jelkādas piepūles izbraucu tos meža kalniņus, kur ar Fiat Freemont negāja nemaz tik viegli. Jāsaprot, ka Santa Fe tomēr ir “parketnieks” nevis īstens dubļu pavēlnieks.
Secinājumi
Jaunais Hyundai Santa Fe ir lielisks apstiprinājums tam, ka pamatīgs darbs var nest saldus augļus. Var just, ka ar katru paaudzi korejieši auto ir pilnveidojuši un tas ir kļuvis arvien labāks. Jaunais Santa Fe no ārpuses izskatās mūsdienīgi, bet ne traki, un, ja pieveram acis uz korejiešu auto raksturīgajām interjera vēsmām, tas ir nostrādāts kvalitatīvi. Var teikt, ka cenas un iespēju attiecība šim auto ir augstā līmenī un kopumā tas man šķita ļoti labs auto. Ja iepriekš ir stūrēts vienkāršāks auto un nav vēlmes vai iespēju izdot milzu naudu par premium klases SUV, tad jaunais Santa Fe pavisam noteikti ir uzmanības vērts pretendents.
Ar šo auto izbraucu tieši pirms divām nedēļām un nododot to atpakaļ dīlerim, biju iegrimis pārdomās. Auto radīja sajūtu, ka katrs par to izdotais eiro ir ieguldīts godam – auto ir gaumīgs un kvalitatīvi nostrādāts un tam ir vesels lērums dažādu funkciju, tomēr kopumā tas kaut kā nespēja mani pārliecināt iemīlēties sevī. Es tajā gluži vienkārši nespēju atrast to “odziņu”, kas man liktu stāties rindā uz tā iegādi. It kā viss ir savās vietas, taču vienlaicīgi kaut kā pietrūkst. Bet iespējams pie vainas bija testa dienas drūmi nomācošie laikapstākļi. Tādās dienās emocijas paslēpušas zem trejdeviņām dūnu segām un ne par ko nenāk laukā. Jaunais Santa Fe man lika ar pavisam citām acīm palūkoties uz šī auto ražotāja produktiem un nu jau vairs nemaz nešaubos, ka gribēšu izbraukt arī ar Hyundai piedāvājumu sedanu kategorijā.
Nu jau kopš Ziemassvētkiem braucu ar jauno “Santiku” (pārsēdos no iepriekšējā modeļa). Varu pateikt tikai vienu: pārliecinoši palieku par šī auo fanu!
Brīvākā brīdī, lūdzu, uzraksti plašāk kā nonāci līdz izvēlei par labu šim auto un kāda ir praktiskā pieredze braucot ar Santa Fe (gan jauno, gan iepriekšējo). Paldies!
36 500 eiro sākuma cena un pilnībā aprīkots 45 000? Kaut kā par dārgu priekš Hyndai izklausās.
Mazda CX-5 pašā trakākajā aprīkojumā laikam ap 36 300 maksā.
http://www.mazda.lv/modeli/mazda-cx-5/suv/cenas-info.html
Ford Kuga arī krutākā versija 36 400.
Jā, nu no 40K man šķiet sākās jeep grand cherockee
Ja parok dziļāk, par to naudu (zem 40 000) sanāk arī BMW X3 ar 2.0 bezīnu vai 1.8 dīzeli ar manuālo vai AT kārbu. Nedaudz piemet, sanāks arī X4 vai minču-magnēts Z4 Roadster.
Kungi, pa 40 tūkstošiem BMW X3 un Jeep Grand Cherokee būs tik pliki, ka nebūs nekādas jēgas no šiem auto. Tie smuki nokomplektēti vilks jau uz 50-60k eiro. Tādā ziņā Santa Fe par to ~45k eiro naudu tiek piedāvāts ļoti daudz. Tik vien, ka Hyundai zīmols pie mums vēl pārāk augstu nekotējas, lai gan arī tas mainās uz pozitīvo pusi.
Teikšu atklāti, izlasot aprakstu par jauno santaFE radās aizspriedums – pilsētas SUV kurš iebraucot lauku grāvjos būs 50/50, ka aizbrauksi majās – klīrenss ir, 4WD ir bet tas negarentē, ka tiksi sveikā ar šo korejieti.
Par cenu, tā ir tāda pašerpa, bet to varētu skaidot ar to ka pie mums nav hyundaji popurāri, tātad nav apgrozījums, tātad nevar dīleri piedāvat ‘lētak’… ;) Uz ātro paskatoties Vācijā jauns jaunais santaFE hyundai dīlerī dīzeļa cena sakas no 32 000Eur, bendzīnieks no 29 000Eur…
Paldies par apskatu!
Apskats ir apskats, paldies par to. Bet kas mudina ņemt dārgu iesācēju ražotāju auto kam bez maz katrā pozīcijā ir kāda probēma. Ņem subāru un brauc bēdu nezinot. Kasti un jaudu arī var plaši piemeklēt pēc pazīmēšanās vēlmju lieluma. Amerikā tas Hjundai tā aizgāja dēļ agresīvās cenu politikas.
Par tām problēmām, lai stāsta cilvēki, kas ekspluatē šos auto. Mans ar iepriekšējās paaudzes Santa Fe braucošais čoms teica, ka nekas diži nav plīsis. Citam tā pieredze varbūt ir krietni savādāka. Tomēr, kā jau mēs visi zinām, nav tādu auto, kas vispār neplīst.
Starp citu, es plānoju kādu no nākamajiem testa auto izbraukt tieši Subaru Forester. Jaunais padevies tāds tīri smuks. Vismaz no ārpuses, jo interjera ziņā Subaru dizaineri vēl dzīvo pagātnē.
Jā, nu Tesla tad jau ir pavisam zaļš gurķis, bet sanāk jau viņiem tīri labi..tāpēc lai labāk runā cilveki, kuri ar tiem auto brauc..
Runājot par testiem, tieši šis kategorijas auto (tādi ar kuriem tālāk vai ne tik tālu var nobraukt no ceļa) arī man pašam šķiet visinteresantākie, tāpēc prieks, ka šogad nolemts spēcīgāk pievērsties tieši auto testēšanai :)
Tesla pat neskatoties uz sadarbību ar Daimler savos produktos vēl ir pavisam zaļa tīri no automobiļu tehniskās puses. Cik esmu lasījis, tur gana daudz vēl visādu brīnumu nāk laukā. Bet jebkurā gadījumā priekš pirmā modeļa Model S ir izdevies ļoti labs ne tikai kā gadžets, bet arī auto.
Kurš krosovers pašam visvairāk interesē (vai pat TOP 3)?
Varbūt neīstos apskatus esmu skatījies, bet par Model S diži nekādas nepilnības (tieši par tehnisko pusi, kas nav saistīta ar elekto piedziņu un akumulatoru, kas ir nozare, kur visi ražotāji ir vienā “zaļuma” plauktiņā) es dzirdējis neesmu.. Un vai tad Model S nebija otrais kompānijas ražotais auto?
Anyway, arguments vispār nebija domāts tieši par Teslu, bet par to, ka kompānijas vecums nav objetīvs rādītājs, jo jauniem ražotājiem bieži sanāk sensācijas, kamēr ražotājiem ar 200 gadu pieredzi mēdz gadīties arī lielas neveiksmes :)
Pa lielam, topi man laikam ir veseli 2. Pašam patīk kārtīgi džipi(šobrīd arī ar diezgan pavecu grand cherockee braucu), bet tie ikdienā liekas pārāk smagnēji, ar pašiem jaunākajiem gan braukt nav sanācis, bet šķiet, ka tāda nu ir šīs klases īpašība
Kārtīgi bezceļa džipi:
1) Land Rover RR
2) Toyota LandCruiser
3) Jeep Grand Cherockee
Ka arī vieglāki krosoveri:
1) BMW X modeļi (tur atkla būtu savs tops jātaisa :D)
2) VW touareg
3) Toyota RAW4
Kas bija domāts ar “Pa lielam” – iztulko lūdzu latviski!
Land Rover ar savu gaisa amortizāciju – kārtīgs bezceļa? Ha ha ha :D :D Nu labi, labāks par Santu jau būs :)
Komentāru sadaļā ir daudz briesmīgākas lietas lasāmas, kā arī Tev pašam gadās pietiekami daudz kļūdas, tāpēc lūdzu nepiesienies manām stila kļūdām ;)
Kas tieši ir domāts ar “gaisa amortizāciju”? Tiešām amortizatori, vai arī runa ir par pnematisko piekari, kas regulē auto augstumu?
Jā, tāpati, zariņš nevietā un sačakarē tos spivenus. Tāpēc daudzi aftermarketi piedāvā ķūninga kitus: https://www.youtube.com/watch?v=w1WpKporEbg
Pati par sevi tā lieta ir ļoti laba, jo ar ļoti augstu mašīnu ir grūti ātri braukt, kā arī manevrēt lielā ātrumā, regulējama piekare to padara universālu. Bet tas tiesa, ka mēdz lūzt, tā pat kā viss pārējais jebkurai automašīnai. Uz to var skatīties kā uz ekstru, kas dod labas priekšrocības, bet jāņem vērā, ka būs 4 liekas daļas, kuras var salūzt un iespējams būs jāmaina.
Starp citu arī jaunajam Grand Cherockee tā pat ir regulējama piekare
Tā mašīnu bezceļos nepadara nespējīgāku (ja vien nebrauc ar jau sabeigtiem gaisa spilveniem), bet gan padara spējīgaku uz ceļa
Nu nav jau arī tā, ka Hyundai auto ražo pāris gadus. Kaut kāda nebūt pieredze (pie tam kopā ar KIA) ir iegūta.
Man ir plānos tikt arī pie tevis pieminētajiem Land Rover un Toyota auto, bet iesākumā laikam būtu jāpaņem kaut kas tuvāks tautai, piemēram, Toyota RAV4.
Jeep Grand Cherokee ir pasaka! Iemīlējos jau pagājušajā gadā, kad ar jauno modeli pabraucu pāris dienas. Vakar Jeep pasākumā ar to arī izdauzījos pa mežu – tas auto ir pietiekami spējīgs arī tad, ja nobrauksim nost no pilsētas bruģa. Jāgaida kad pēc dažiem gadiem nokritīsies cena un jāņem ciet :)
Arī par jauno RAV4 būtu ļoti interesanti palasīt, tas tomēr pie mums ir ļoti izplatīts auto :)
Jaunais Grand Cherockee man ļoti patīk, bet dizains šķiet..es pat nezinu – skaists, bet mazliet pārāk futūrisks. Es pieņemu, ka pēc pāris gadiem šis modelis liksies pieņemamāks arī manām acīm.
Viņam arī būtu jābūt pietiekami spējīgam aizbraukt diezgan tālu no pilsētas bruģa, es brīnītos, ja būtu savādāk..
Būs arī kāds apskats šim izbraucienam?
Ja spēšu brīvdienās rast laiku, tad uzrakstīšu arī plašāk par Jeep pasākumu, bet īsumā varu pateikt jau tagad. Jeep dīleris Autobrava šajās dienās rīko jaunā Jeep Renegade prezentāciju medijiem un klientiem. Praksē tas nozīmē īsu uzrunu salonā un izbraucienu pa iepriekš saplānotu mežu trasi pierīgā, plus, noslēguma plosīšanos vienā motokrosa trasē. Vakar kopā ar mediju pārstāvjiem izbraucos ar Jeep Cherokee, Jeep Grand Cherokee, Jeep Renegade un pat Jeep Wrangler. Jeep Cherokee – ar šo auto pa civilizētākiem ceļiem izbraucos jau pagājušajā gadā un kopumā auto ļoti patika. Protams, atskaitot cenu, kas ir diezgan augsta. Tomēr bezceļos (ar bezceļiem komentārā domāju tādus apstākļus, kuru pārvarēšanai nevajag speciāli aprīkotu sporta auto un profesionāli pie stūres) ar šo auto īsti darīt nav ko. Tas ir pilsētas auto nevis dubļos gāžamais. Visai ātri sabraukājām tādas rises un izkasām bedres, ka Cherokee gluži vienkārši nepietika augstuma. Jeep Grand Cherokee – arī šis bija braukts iepriekš un toreiz pat mazliet patestēju pa smilšainu motokrosa trasi, taču vakar tas auto tika likts pie darba diezgan brutālā veidā. Pietiek jaudas, pietiek augstuma, bet visu laiku baža, ka tik kaut ko neapskrāpē vai nesaliec sliekšņus. Vispār būs šogad jāpamēģina tikt uz kādu īstu 4×4 pasākumu, jo pagaidām tai lietai… Read more »
Foršs, kompakts viedoklis par visiem – paldies :)
Šķiet, ka īstajos 4×4 pasākumos piedalās tikai ar saviem autiņiem (diez vai paņemsi no dīlera uz testu), vispār ar jaunām mašīnām tur var būt ļoti traumatiski (lielākā daļa brauc ar vecām, ķūnētām “lamatām”), bet tas jau laikam kā kurā pasākumā.. daudz no svara ir arī prasmes..
Wranglers..jā, tas jau gandrīz velk mercedess g-class
Nebiju domājis par plīšanu, bet drīzāk par nejēdzīgo ātrumkārbu, nāvīgi vieglo stūri un švakajām bezceļa īpašībām. Sanāk, ka tu ikdienā vadā līdzi lielu svaru, maksā par lielām riepām un viss tas ne priekškam. Pasāts iebrauks tik pat dziļi pļavā.
Dizains vecais vai jaunais, tas viss ir individuāls gaumes jautājusm, tāpēc neko netiecu par Santas iekšu izskatu ;) Galvenais ir tehniski – kā auto iet. Ja man mēģinātu iedot ātrumkārbu ar pagājušā gadsimta aizturi, tad es pat nemēģinātu pētīt neko tālāk. Tās aiztures ir ārkārtīgi bīstamas intensīvā satiksmē. Turklāt vēl zinot Latvijas saraustīto un nervozo plūsmu… ai ai
Nu re, tieši ar Tevis minēto pasātu (pie tam pilnpiedziņas) es arī esmu braucis tur, kur jābrauc ar apvidnieku.
Rezultātā, nepilna gada laikā 2x sasists karteris, un mazliet apskādēts bamperis..ka arī domāju, ka par kādu nervu šūnu mazāk.
Mašīnas augstumam vien ir ļoti liela nozīme, jo vieglais velkas pa zemi tikai vietā, kur meža celiņa iebrauktas rises. nemaz nerunājot par akmeņiem, kas mēdz slēpties dubļos vai zālē.
Kamēr ar pasātu ir jāsaušminās par ceļa kvalitāti un jādreb par to, ka auto kaut ko nesalauž arī braucot uz 20km/h, tad ar apvidnieku var svilpodams un smaidu sejā tam visam braukt pāri. Un tas neattiecas tikai uz laukiem, bet tepat Rīgā bedrainu vietu pietiek.
Kārbas izvēle ir..izvēle. Ja nepatīk automāts tad jāpērk auto ar manuālo kārbu
par kādu tieši apvidnieku te ir runa? Vai par apskatīto Hyundai, kura klīrenss ir mazāks kā subaru outback, kurš pat neskaitās apvidnieks? :)
Šim Hyundai klīrenss ir ap 19 vai 20cm (vēl jau riepas arī kko tajā visā spēlē)
Passatam kaut kas ap 12 cm, tiem 7-8 cm ir gana liela nozīme
Vieglie jau ir dažādi..jā outback nav apvidnieks, lai gan nešķiet, ka viņš tiešām varētu būt augstāks par šo Hyundai, bet par imprezu viņš noteikti ir krietni augstāks..
Un piekrītu, braukšanai pa bedrēm vai murgainiem lauku ceļiem arī ar outback varēs neraizēties..Tāpēc katram sava gaume uz auto..
Bet ar ko augstāks vieglais būs labāks par apvidnieku??