Kaut kad nesen pieķēru sevi pie domas, ka veselu pusgadu neko šeit neesmu rakstījis par savu lietoto elektroauto. Ar šo auto joprojām pārvietojos ikdienā un kopā pusotra gada laikā, kopš manā īpašumā ir šis Hyundai Ioniq electric, esmu nobraucis jau mazliet vairāk nekā 30 tūkstošus kilometru. Kas tad interesants ir noticis pa šo ziemu?
Ziemas īsti nebija
Sāksim ar to, ka šogad ziemas mums īsti nebija. Jā, bija dažas aukstākas dienas un dažas sniegotas dienas, taču nepiedzīvoju ne tuvu tik trakas lietas, kā pagājušajā ziemā. Man gan ir arī pamainījusies ikdiena un vairs nav katru dienu jāmīcās pa Rīgas centru. Bet tāpat katru mīļu dienu rītā, pa dienas vidu un vakarā vizinu bērnus pa skolām un sporta nodarbībām. Attiecīgi, katru mēnesi pamatā pilsētas režīmā nobraucu vidēji 1000-1500 km.
Tā kā lielu aukstumu šogad nebija un nebija lēnas mīcīšanās pa pilsētas sastrēgumiem, enerģijas patēriņš bija salīdzinoši zems. Piemēram, novembra beigās pārsvarā spēju iebraukt zem 20 kWh/100km patēriņā.
Šoziem es arī vairs nečakarējos ar uzlādi. Ja pirms gada es centos auto izbraukt gandrīz tukšu un tikai tad lādēties, tad tagad principā katru nakti mājās auto pieslēdzu pie lādētāja. Rezultātā man vairs nebija nekādu stresu par to, ka kaut kur varētu rīta cēlienā neaizbraukt un arī auto mani vienmēr sagaidīja silts. Tagad, kad laukā ir silti, auto uzlādi veicu gandrīz kā vasarā – pāris reizes nedēļā. Jo arī patēriņš ir atgriezies gandrīz vasaras režīmā.
Kas attiecas uz mājas lādētāju, tad šoziem vairs nebija problēmu no Enefit puses, kas mani riktīgi izbesīja pirms gada (“gudrais” lādētājs mēdz būt nepieejams šad un tad), taču jaunus pigorus izdomāja apsaimniekotājs. Jau iepriekš biju piefiksējis, ka rēķinos kaut kā ļoti atšķiras elektrības daudzuma dati no tā, ko redzu lādētāja lietotnē. Un pēdējā rēķinā šī pozīcija bija veselas 3x lielāka nekā es biju paredzējis. Kā izrādījās, apsaimniekotājam apnika katru mēnesi vienā datumā nolasīt rādījumu no kontrolskaitītāja un tas sāka izdomāt kaut kādus vidējos datus un tad ik pēc dažiem mēnešiem apskatīties, ko rāda skaitītājs un rēķinā iekļaut šo starpību. Paudu savu neapmierinātību ar tādiem pigoriem un beigās vienojāmies, ka es katra mēneša pēdējā dienā nosūtīšu viņiem ekrānšāviņu no lādētāja lietotnes par aizgājušā mēneša patēriņu un lai rēķinus balsta uz šo informāciju. Protams, ik pa laikam viņi var apskatīties arī kontrolskaitītāju un starpību ierēķināt nākamajā rēķinā, bet es ceru, ka šī starpība vairs nebūs mērāma simtos kWh. To gan rādīs tikai laiks. Tāpat redzu, ka mūsu garāžā parādās arvien vairāk visādu elektroauto un lādētāju. Tāpēc agrāk vai vēlāk nāksies domāt par to kā izbalansēt uzlādes jaudas, lai visiem pietiek. Savā galvā šobrīd esmu izdomājis, ka esmu gatavs samazināt mana lādētāja jaudu, jo tāpat pa nakti ir daudz stundu un auto arī lēnāk lādējoties no rīta būs pilns.
Ar ģimeni aizbraucu uz Tallinu
Skolēnu pavasara brīvdienās aizbraucām uz Tallinu paplunčāties baseinos. Ar šo auto es jau iepriekš biju paspējis pabūt gan Pērnavā, gan pāris reizes arī Lietuvā (tālākais brauciens tur bija līdz Druskininkiem), taču ceļš uz Tallinu bija interesants, jo starp Pērnavu un Tallinu nav baigi daudz lādētāju un tādā viegli vēsākā laikā manam auto šis var būt paliels izaicinājums. Bet mums viss sanāca labi un ar uzlādi pa ceļam Pērnavā, kā arī galamērķī Tallinā, viss sanāca veiksmīgi. Vasaras apstākļos vispār nekādu stresu nebūtu. Ak, jā, ņemiet vērā, ka Tallinā tūristu elektroauto pār stāvvietu jāmaksā un manas kļūdas dēļ es ar Mobilly nopirku stāvvietu uz mēnesi. Bet tagad Mobilly ir jauna un elektroauto braucējiem krietni noderīgāka lietotnes versija. Apskaties, ja neesi redzējis.
Bez aizrādījumiem izgāju tehnisko apskati
Pie 141 466 km nobraukuma bez aizrādījumiem izgāju tehnisko apskati. Pirms tās pat nebiju servisā, jo nebija nekādu indikāciju, ka kaut kas ietu uz galu. Tagad līdz nākamajam rudenim varu par šo procedūru nedomāt.
Ziemas riepas izvilka tikai divas sezonas
Kad nopirku šo auto, tam bija tikai vasaras riepas un pirmajai ziemai nācās fiksi sarūpēt ziemas riepas. Izvēlējos Bridgestone riepas un jau pirmajos sniegos sapratu, ka man tās nepatīk. Tāpēc ar vieglu roku tās atdevu utilizācijai, kad noslēdzot otro sezonu pie riepu maiņas, servisā pateica, ka riepas savu ir nokalpojušas. Gan protektora dziļums jau principā bija ap 4mm, gan tām bija noēstas malas.
To, ka aizmugurējās riepas šoziem dilst kaut kā neriktīgi, es pamanīju tikai pavasarī. Bildē to tik ļoti varbūt neredz, bet kad šonedēļ servisā noņēmām riepas nost, skats bija briesmīgs. It kā spiedieni riepās bija korekti un nav man tas auto nekāds diži smagais, tāpēc novēlām uz savirzi.
Kopumā ar šīm riepām divās ziemās nobraucu nepilnus 20 tūkstošus kilometru. Es iepriekšējiem auto tik smalki nerēķināju visus datus, bet kaut kā subjektīvi šķiet, ka iepriekš man ziemas riepas kalpoja vairāk sezonas. Bet kā jau teicu, man nepatika šīs riepas un necentos pie tām turēties.
Tā kā arī vasaras riepām šī būs pēdējā sezona (man tās būs divas vasaras, bet es nezinu, cik daudz ar šīm riepām nobrauca iepriekšējais saimnieks), man ir mazliet laiks izdomāt, kā rīkoties tālāk. Šobrīd es sliecos nopirkt kaut kādas vienkāršas “vissezonas” riepas un nečakarēties ar to maiņu pavasarī un rudenī. Gan jau pāris gadus nobraukšu un tad varēs pirkt nākamo komplektu. Bet varbūt tuvāk rudenim veselais saprāts ņems virsroku un izlemšu sagādāt labas ziemas un vasaras riepas. Kā tu rīkotos?
Apkope un remontdarbi
Pagājušā gada sākumā pie aptuveni 120 000 km nobraukuma es veicu “lielo” apkopi un toreiz biju patīkami pārsteigts par tās izmaksām. Nobraucu gadu un kā jau pierasts no iepriekšējiem auto, bija jādomā par kārtējo apkopi. Bet tā īsti šim auto nav ko apkopt – nav nekādu eļļu, siksnu un filtrs ir tikai viens.
Visu ziemu man panelī dega “nokavēts” atgādinājums par apkopi un tikai pirms nedēļas beidzot saņēmos profilakses pēc aizbraukt uz servisu, lai tur uzmet aci bremzēm un piekarei. Bremzēm viss vēl labi gan ar diskiem, gan uzlikām. Satīrīja visu, sasmērēja un braukšu vēl kādu gadu. Arī piekarē viss izskatās stingrs un nav vajadzības neko mainīt. Biju pieteicis arī apskatīties savirzi, bet dīlera serviss pateica, ka ar šķībām riepām neredz jēgu labot savirzi. Sak, nomainies uz vasaras riepām un tad varam skatīties, kas ar savirzi.
Riepas nomainīju un intereses pēc aizbraucu arī paskatīties, kas šim auto ar savirzi. Noskaidroju, ka priekšā bija mazliet šķībs labais ritenis un to saregulēja. Savukārt, aizmugurē viss tilts šķībs uz vienu pusi. Vai nu es, vai iepriekšējais saimnieks ir noķēris kādu apmali vai labu bedri. Šim auto gan aizmugurē nav iespējas veikt nekādu regulāciju un vienīgais, ko var darīt, pamainīt bukses un cerēt, ka kaut kas uzlabosies. Nu, vai arī nedarīt neko. Es vispār domāju, ka lielākā daļa auto uz Latvijas ceļiem brauc vairāk vai mazāk šķībi. Ja vasaras beigās aizmugurējām riepām nebūs noēsti sāni kā nelaiķēm ziemenēm, tad vispār neiespringšu uz šo lietu.
Gadalaiku maiņu es gaidīju arī tāpēc, lai noskaidrotu, kā uzvedīsies A/C sistēma. Rudenī, kad auto sāka no salona dzesēšanas pārslēgties uz salona sildīšanu, konstatēju dīvainus trokšņus un pērn iztērēju padaudz naudas, lai mēģinātu saprast, kur ir problēma. Bet vismaz pagaidām šādus trokšņus šajā pavasarī, šķiet, dzirdēju tikai vienu reizi. Jācer, ka remontdarbi bija vietā un tagad vairs nebūs jāskaras klāt šim agregātam.
Atlikuši vēl nepilni 20 000 km
Tā kā šo auto es pirku ar valsts atbalstu, tad man piecu gadu laikā ir jānobrauc 52 tūkstoši kilometru, lai izpildītu savas saistības. Tā kā man ļoti patīk uzskaitīt visādas ikdienas lietas, tad gada sākumā izveidoju šādu jauku tabuliņu, kurā piefiksēju ikmēneša nobraukumu, elektrības patēriņu un izmaksas par uzlādēm. Īpaši mani interesē tas apakšējais skaitlis – atlikums līdz tiem sakrālajiem 52 tūkstošiem. Ļoti iespējams, ka šogad būšu sasniedzis šo mērķi un būšu izpildījis savas saistības.
Tas arī nozīmē, ka šobrīd pavisam noteikti netaisos mainīt auto. Priekšā ir vasara, kad ar to var aizbraukt visur, kur man vajag. Varbūt šogad beidzot saņemšos testa nolūkos ar šo auto aizbraukt līdz Krakovai. Būtu forši, ja Mobilly pievienotu savam servisam arī Polijas lādētājus. Tad man nevajadzētu telefonā uzstādīt vēl kaudzi ar lietotnēm un čakarēties dažādās kartēs, lai saprastu, kur tie lādētāji atrodas.
Kopumā man joprojām patīk mans tosteris un principā varētu ar to braukt vēl ilgi un dikti. Tomēr ar vienu aci skatos uz lietoto elektroauto tirgu un man patīk tas, ko es tajā redzu. Proti, tas pats Tesla Model 3, ko savam eksperimentam nesen nopirka Kārlis no Uzlādēts.lv, šobrīd jau pieejams par aptuveni 15 tūkstošiem eiro, ko es pirms pāris gadiem samaksāju par savu auto. Cenas elektroauto ir nokritušās iespaidīgi. Kad vēl pēc gada būšu nobraucis savu atlikušo 20 tūkstošu kilometru mērķi, nopietni apsvēršu auto maiņu uz kādu citu elektroauto ar aptuveni divtik lielu akumulatoru. Kas zin, varbūt tā būs Tesla Model 3. Varbūt Hyundai vai KIA ar viņu slaveno 64 kWh akumulatoru. Veicot šādu maiņu, varēs atkal uz vairākiem gadiem vispār nedomāt par auto maiņu.
Izlasi arī citus šī eksperimenta sērijas rakstus
Tā kā šis eksperiments norisināsies ilgāku laiku un plānoju regulāri informēt par manu pieredzi ar šo auto, tad aicinu piesekot manam Twitter kontam @krizdabz, kā arī izlasīt pārējos šīs eksperimenta sērijas rakstus:
- Lietotā elektroauto ekspluatācija pamatīgā salā un brauciens uz arktiskajiem Preiļiem
- Aptauja: Ko man iesākt ar manu lietoto elektroauto?
- Savu lietoto elektroauto apāvu ar “Sailun” ziemas riepām un tad uzsniga sniegs…
- Kā es ar savu lietoto “Hyundai Ioniq electric (28 kWh)” elektroauto mēģināju aizbraukt uz Krakovu
- Turpinās nedienas ar manu lietoto elektroauto
- Mans lietotais elektroauto salūza un pie dīlera tas sabija veselu mēnesi
- Kā es ar savu lietoto elektroauto pārlaidu otro ziemu
- Pirmais gads ar manu lietoto elektroauto
- Ko es sapratu ar savu lietoto elektroauto aizbraucot uz Druskininku SPA
- Ar elektroauto nav nemaz tik grūti. Vasarā.
- Kā es ar lietoto elektroauto 1000km testā pārspēju Tesla Model 3 Long Range
- Pirmais ārzemju brauciens ar manu lietoto elektroauto
- Veicu mana lietotā elektroauto “lielo” apkopi un mani pārsteidza tās cena
- Ar elektroauto ir grūti. Vai vispār turpināt šo eksperimentu?
- Kursors.lv lietotā elektroauto eksperiments
- Kā es izvēlējos savu lietoto elektroauto
- Kā BRC man palīdzēja ārzemēs nopirkt lietotu elektroauto
- Kā man veicās ar finansējuma piesaisti lietota elektroauto iegādei
- Kāpēc man valsts piemaksāja 2250+500 eiro par lietota elektroauto iegādi?
- Kā es centos noskaidrot mana lietotā elektroauto tehnisko stāvokli
- Cik es samaksāju par mana lietotā elektroauto uzlādēm, lai nobrauktu 1000km
- 4 iemesli, kāpēc man patīk mans lietotais elektroauto
- Kā es pirku riepas savam lietotajam elektroauto
- Cik izmaksāja OCTA un KASKO apdrošināšana manam lietotajam elektroauto
- Es mājās uzstādīju elektroauto lādētāju un tas mainīja visu
Tāpat vēlos pateikt lielu paldies šī eksperimenta atbalstītājiem. Lietoto auto tirgotājs BRC palīdzēja izvēlēties un uz Latviju atvest eksperimenta auto un apdrošinātājs If mums palīdzēja tikt pie elektroauto KASKO, bet Enefit ierīkoja elektroauto uzlādes iekārtu.
Kā notiek atskaitīšanas pret valsti par nobrauktiem km? Kā valsts uzzinās, cik km mašīnai ir pārdošanas brīdī?
Katru gadu vajag EKII lapā ielogoties un pie sava līguma norādīt nobraukumu. Par to es rakstīju šajā rakstā: https://kursors.lv/2023/10/24/kapec-man-valsts-piemaksaja-2250500-eiro-par-lietota-elektroauto-iegadi/
Nu re, nekāda stresa, adaptācijas un pierašanas periods beidzies, lādē tik un brauc.
Tā ir, jā. Tagad es diezgan labi zinu, ko ar šo auto var un ko nevar izdarīt. Atliek tikai braukt. Cik ilgi pats plāno braukt ar savu auto? Kāds vispār nobraukums un ķibeles?
Par eļļas maiņu, tieši šiem Ioniq rekomendē mainīt kārbas eļļu + jāliek noliešanas un pieliešanas skrūves ar magnētiem. Esošais magnēts nepilda savu darbu, nav nekādi filtri. Pats magnēts beržoties pret korpusu, skaidas atdod atpakaļ eļļai. Tehniski neveiksmīga kārba. Tika likta arī citiem Hyundai un KIA, līdzīgiem gadiem. Ioniq 38 arī. Problēma ārzemju forumos saucas kā “wheel of fortune” WOF.
Kristapam par to mazāk jāuztraucās, jo drīz tiks vaļā no tā auto, bet nākamajam pircējam, lai tā kārba vēl izturētu 5 gadus, gan būtu jārīkojas.
Par šo es kaut kur pa acu galam biju redzējis. Būs jāpapēta šis jautājums vēl. Nav tā, ka es to auto taisos tagad un tūlīt tirgot nost. Vēl braukt un braukt.
Div” jautājumi.
1. Kāpēc nelādē katru nakti? Kāds tam pamatojums?
2. Vai nav opcija uzlikt attālināti nolasāmu to kontrolskaititāju, lai nav jāčakarējas ar patēriņa datiem? Zinu, ka ir kantori, kas piedāvā šādus iekšējos skaitītājus. Cik maksā, nav ne jausmas.
Vasaras apstākļos auto lādēju kādas vidēji divas reizes nedēļā, jo ikdienā tik daudz nenobraucu. Un es neredzu vajadzību slēgties pie lādētāja, ja auto var nobraukt vēl 100+ kilometrus un zinu, ka nākamajā dienā man vajadzēs nobraukt līdz 30km. Ja ir ieplānots kāds tālāks brauciens, tad lādēju.
Kas attiecas uz kontrolskaitītāju, tad uzlikt var jebko. Bet šobrīd izmantoju to, ko Enefit uzstādīja kopā ar lādētāju. Un tas ir kaut kāds ne pārāk vienkārši saprotams manuāli nolasāms skaitītājs. Es neredzu vajadzību tērēt laiku un naudu uz šīs komponentes uzlabošanu.
Nīdējiem nelaime, nav kur piesieties un aizsākt 15 dusmīgu komentāru ķēdi. Lai ripo!
Jā, bēda nīdējiem un bēda arī man. Nav daudz ko rakstīt, atliek tikai braukt. Reāli nākamais raksts varētu būt par to Krakovas braucienu un tad es pat nezinu, kad vēl. Kad auto pārdošu. Nu, vai vismaz mēģināšu pārdot :D
“bēda arī man. Nav daudz ko rakstīt”
Nu ko teikt – ja nekas dabīgā veidā nenotiek tad jaskatās kur kāda laba armatūra no “brauktuves” izlīdusi un jāuzduras ar batareju – gan nīdējiem prieks gan varēs rakstīt blogu “kā es divas dienas dzēsu elektroauto”😉
Šim konkrētajam auto armatūra neko neizdarīs, jo akumulators nav pa visu auto apakšu. Tas ir izmēros salīdzinoši mazs un novietots zem otrās rindas sēdekļa un bagāžniekā.
Tad šis nav blogeram piemērots auto, ja pat manis aprakstītā veidā nevar rakstu saģenerēt😁 Atliek braukt, it īpaši ja nosedz visas ikdienas un sadzīves vajadzības.
Bet nu nīdējiem banāli nepaveicās ar ziemu, tāda nemaz nebija šoreiz un tāpēc jau arī nav par ko rakstīt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Jā, nu, cerēsim, ka nākamā ziema būs sūrāka un atkal man būs grūtības ar šo auto pat 100km nobraukt :)
Paldies par apskatu, interesanti! Gaidu nākamo elektroauto!
Paldies! Es savu daļu darba esmu izdarījis, nākamais elektrouto tev jāpērk pašam :D
Bet varbūt tuvāk rudenim veselais saprāts ņems virsroku un izlemšu sagādāt labas ziemas un vasaras riepas. Kā tu rīkotos?
Es braucu maz un pērku vissezonas, 2 ziemas, 3 vasaras stabili.
Jā, tas ir prātīgi. Jāsāk atkratīties no aizspriedumiem. Tagadējās viszezonas riepas ir tiešām labas. Labāk samaksāt vairāk par labām viszonas riepām bet mazāk maksāt un stresot par nomaiņu.
Šo tēmu, lūdzu, izvēršam mazliet plašāk. Kādi varētu būt labi zīmoli un modeļi vissezonas riepām, kuras paši pirktu un lietotu?
Michelin Cross Climate2 – pārbaudīta izvēle. Arī tad, kad ir “spogulis” uz ceļa. Pieņemu ka ar “naglenēm” un “īstām” ziemenēm ir labāk, bet vai vajag? Nenožēloju ne mirkli. Pieņemu ka ir arī citi varianti, bet nav pārbaudīti. Vasarā varbūt drusku lielāks troksnis, bet citādi stabila braukšana.
Vai tad vissezonas riepas vēl ir atļautas? Nebija tur kāds aizliegums ka jābūt specifisku apzimētam ar sniegpārsliņu and such?
Jā, tam marķējumam ir jābūt, bet tas nemaina faktu, ka šīs riepas vari izmantot arī vasarā.
Īsumā par vissezonas (winter approved): uz sniega uzvedas līdzīgi kā parastās ziemas riepas, tomēr, uz apledojuša ceļa (temp. ap 0),parasti ārpus pilsētām-vissezonas riepas ir krietni vājākas.
Vasarā nav īpašas atšķirības,varbūt tikai uz akvaplanēšanu parastās vaserenes ir labākas. Aa,ziemā lielos mīnusos gumija kļūst pārāk cieta un slīdīga,bet mūsu ziemas ir mainīgas.
Par nobraukumu- nodilst aptuveni uz 30K-45K km. Ja gadā nobrauc 30K,tad riepas tāpat jāmaina ik pa pusotram gadam.
Mana pieredze-labāk tomēr nepaslinkot un dabūt labāko gan no vasaras,gan ziemas riepām :) Dārgi Michellin,kas jāmaina ik pa 1.5gadiem nebūs ok. Ja dzīve rit pārsvarā pilsētā un nobraukums gadā ir ap 15K km,tad ir vērts apsvērt vissezonas riepas, bet, ja grib max performance,tad mainām riepas atbilstoši sezonai.
Nu bāc. Cik var muldēt.
Kas ir vissezonas riepa vieglajam auto?
Riepa ar kuru var braukt visu cauru gadu.
Kārli-ja ir tā saucamais “sniegpārsliņas” zīmējums,tad brauc visu gadu un saukt riepu par vissezonas. Šādu riepu var atpazīt pēc “skujiņas” zīmējuma uz riepas. Teorētiski arī ar ziemenēm(bez radzēm) var braukt cauru gadu:)
nu tagad skaidrs. tas dalás 2 daļās:
1. riepas ar kurām drīkst braukt ziemā – saucās vissezonas riepas
2. pārējās riepas ar kurām nedrīkst braukt ziemā – saucās vasaras riepas
paldies par skaidrojumu
Pēc marķējuma, jā, bet pēc būtības ne gluži. Te iepriekš jau bija pieminēta Michelin CrossClimate 2 riepa, kam ir ziemas marķējums, bet ar to viss nebeidzas:
* The MICHELIN CrossClimate 2 tyre, designed for all seasons
* Certified for winter driving, with 3PMSF marking
* Improved performance in wet, snowy and dry conditions
* Designed for excellent longevity
Tātad, sanāk, ka pēc būtības eksistē tāds riepu paveids, kas mēģina būt izmantojamas gan pa sniegu un ledu, gan pa sausu un slapju asfaltu.
Ir arī vēl Goodyear Vector 4Seasons un Continental AllSeasonContact 2, tipa vissezonas riepas ar visu ziemai atbilstošo marķējumu, bet lai teiktu, ka ar šādu riepu ziemā var droši braukt… Nu, nu. Es, personīgi, to neieteiktu nevienam. Ir liela pieredze ar šādām riepām uz daudz mašīnām un visas uz ziemu tiek nomainītas pret ziemas riepām. Šīm vienīgais pluss ir, ka pavasarī un rudenī nav tik liela stresa par atkal vai jau uzsnigušo sniegu, bet ziemā ar šādām braukt nav īsti prāta darbs.
Kā tieši šādas riepas uzvedas ziemā? Kā pa sniegu, sniega putru un apledojušiem ceļiem? Vai jūti būtisku atšķirību starp šādām riepām?
Starp šādām un ziemai paredzētām riepām ir būtiska atšķirība. Kā jau rakstīju, šim vienīgais pluss ir, ka ir mazliet labākas par tīrām vasaras riepām un mazāk stresa par starpsezonu, bet ziemā, un it īpaši ledus putras apstākļos ir pilnīgā, latviski sakot, pakaļā. Neturas šādas riepas ne uz sniega, ne ledus. Mums ir daudz, pat ļoti daudz, mašīnu, kas no rūpnīcas komplektācijā nāk ar šīm riepām, bet uz ziemu visas tiek mainītas pret īstam ziemas riepām un šīs tiek lietotas kā vasaras riepas.
Paldies par komentāru!
Pie mūsu pašreizējiem klimata apstākļiem un pilsētas tā riepa ir ok, bet, ja bieži braukā uz Latgales laukiem tad gan neieteiktu, skaidrs, ka pabraukt var ar visu – arī vecu, vai lisu riepu, jautājums, vai to vajag darīt? Tā ir pēdējā “lieta” uz kuru vajadzētu ieekonomēt…
Stulbākais ir tas, ka šajos visos riepu testos testē jaunu riepu, nevis teiksim par 20-30% padilušu riepu, kas ir normāls sezonas nodilums. Tad arī visādi brīnumi “izslavētajām ķīnietēm” parādās, tas starp citu ari ļoti labi redzams balansēšanas procesā.
Nav ko piebilst,bāgātajiem savas izpriecas,arī līzinga kompānijām un bankæm.
Jā, kā bezdarbnieks diemžēl nevaru atļauties braukt ar ICE auto. Jābrauc ar šādu tosteri :)
Nebraucu ar tosteri,braucu ar normālu dīzeli,1 reizi nedēļā uzpildos,ziemā neprātoju-būs sals vai nebūs,neesmu nevienam parādā,bet nevienam nav liegts eksperimentēt ar savu laiku un naudu.
Kā jau teici, bagātajiem savas izpriecas.
Neiebilstu,tikai gribu bùt neatkarìgs,ja saprotat,ko tas nozīmē…
Es arī. Mazāk tērējot par auto, var vieglāk tikt pie neatkarības. Jo cik neatkarīgs var cilvēks būt, ja tam nav naudas? :)
Protams,cie nījamais,tikai,ja auto sākotnēja cena ir 2 divistabu dzīvokļa vērtībā,ar bankas kredītu un %,tad nekāda neatkarības jau reāli nav.Un šit runa nav par naudas daudzumu,bet par jēgu ,ko ar to darīt.
Pērc mazlietotu, tas auto maksās kā jauns motocikls.
Padies,palikšu pie sava pietiekami jaunā dīzeļa,bet bija interesanti uzzināt,kāpēc ļaudis maina paradumus..
Visi auto, kad reiz bija jauni, maksāja lielu naudu. Tāpēc es izvēlos pirkt lietotus auto, kas vairs nemaksā pārāk lielu naudu.