Iepriekš jau diezgan daudz esam rakstījuši par to, ka valstis visā pasaulē aktīvi gatavo pilotprojektus un testē tādu maksājumu līdzekli kā centrālās bankas digitālā valūta (Central Bank Digital Currency – CBDC). Lielu progresu šajā jomā uzrādījusi, piemēram, Ķīna, kur atsevišķos reģionos iedzīvotāji ikdienā plaši izmanto digitālo juaņu. Arī citas valstis aktīvi dodas digitālo valūtu virzienā. Piemēram, Japāna aprīlī uzsāka digitālās jēnas izmēģinājuma programmu. Digitālās valūtas jēdziens nav svešs arī Āfrikā, kur visaktīvāk pie tās palaišanas strādā Nigērija. Ideja par šādu maksājumu līdzekli, protams, ir aktuāla arī Eiropā, kur bezskaidru norēķinu apjoms turpina strauji augt. Piemēram, Zviedrija šogad uzsākusi e-kronas izmēģinājuma trešo posmu.
Likumsakarīgi, ka arī Eiropas Savienībā (ES) jau vairākus gadus tiek diskutēts par savas digitālās valūtas – digitālā eiro – palaišanu. Jaunākās prognozes liecina, ka digitālais eiro mūsu maciņos varētu nonākt pēc trim gadiem, 2026. gadā. Lai arī tas galīgi nav tālu, vairumam iedzīvotāju joprojām nav skaidrs, kāpēc digitālā valūta ir nepieciešama, kāda būs tās funkcija un ar ko tā vispār atšķiras no šobrīd bankas kontā esošās naudas? Neskaidrību ir daudz, taču domāju, ka šis ir īstais brīdis, kad sākt plašāk runāt par šo jautājumu un viest lielāku izpratni par nākotnes norēķinu līdzekli – digitālo eiro.
Kas ir digitālā valūta?
Centrālās bankas digitālā valūta, saukta arī par valsts naudu, ir digitālā valūta, ko emitē valsts centrālā banka, nevis komercbankas. CBDC eksistē kā trešā naudas forma, kas papildinās norēķinus ar skaidru naudu jeb monētām, banknotēm un bankas kontā esošo bezskaidro naudu. Tā nav jauna valūta. Digitālo valūtu mērķis būtībā ir apvienot priekšrocības, ko sniedz centrālās bankas emitētā nauda (banknotes un monētas), ar digitālo maksājumu rīku izmantošanas iespējām. CBDC sniedz tādas priekšrocības kā efektivitāte, mērogojamība, likviditāte un drošums. Tās ir izmantojamas pārrobežu maksājumos.
Jau 114 valstīm aktuāli
Šobrīd 114 valstu centrālās bankas atrodas dažādos digitālās valūtas novērtēšanas vai ieviešanas līmeņos. CBDC ieviešanas iemesli un izmantošanas mērķi mēdz būt atšķirīgi. Piemēram, attīstītākajās valstīs digitālo valūtu mudina ieviest tādi faktori kā skaidras naudas lietošanas samazinājums. Savukārt attīstības valstīs CBDC ieviešanas mērķis biežāk ir finansiālās iekļautības problēmu risināšana.
Būtiski, ka šobrīd piecu valstu centrālās bankas jau ir radījušas un palaidušas savu CBDC: Bahamu salu centrālā banka (Sand Dollar), Austrumkarību centrālā banka (DCash), Nigērijas centrālā banka (e-naira), Jamaikas banka (JamDex), Ķīnas Tautas banka (digitālais renminbi) un Indijas Rezervju banka (digitālā rūpija). Kas attiecas uz ES reģionu, Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumu par digitālā eiro palaišanu paziņos šī gada beigās jeb pēc divus gadus ilga izpētes posma.
Kas ir digitālais eiro un kāpēc tas ir vajadzīgs?
Digitālā eiro definīcija daudz neatšķiras no CBDC kopējā skaidrojuma. ECB skaidro, ka digitālais eiro ir elektronisks maksāšanas līdzeklis, kas 1:1 līdzvērtīgs skaidrai naudai un ko ikviens varētu izmantot eirozonā. ECB norāda, ka šī digitālā valūta būtu tikpat droša, vienkārši un ērti lietojama kā skaidra nauda (monētas, banknotes, ko arī emitē ECB). Lietotāji varētu norēķināties ar digitālo eiro, visticamāk, izmantojot digitālo maciņu (par tiks lemts vēlāk). Gluži kā citas CBDC, arī digitālais eiro kalpotu tikai kā papildinājums esošajiem norēķinu līdzekļiem.
Plašāk par digitālā eiro ieviešanu tiek runāts pēdējos pāris gadus. Kā var redzēt diagrammā zemāk, iedzīvotāju informētība par šo norēķinu līdzekli turpina augt un šobrīd par digitālo eiro ir dzirdējusi teju puse Latvijas iedzīvotāju (lielākoties gados jaunāki cilvēki, rīdzinieki, augstāko izglītību saņēmušie). Ceru, pēc šī raksta izlasīšanas būs nedaudz vairāk. :)
Daudziem neizpratni rada tas, kāpēc digitālais eiro vispār ir vajadzīgs. Eiropas Centrālā banka uzskaitījusi vairākus iemeslus tā ieviešanai:
- Iespēja saglabāt ECB emitētās naudas pieejamību arī digitalizācijas laikā. ECB nolēma ieviest digitālo eiro, reaģējot uz augošo pieprasījumu pēc drošiem, stabiliem un uzticamiem elektroniskajiem maksājumiem. Norādot uz galvenajiem iemesliem digitālā eiro ieviešanai, ECB skaidro, ka pašreiz centrālo banku nauda ir pieejama sabiedrībai tikai banknošu un monētu veidā. Tāpēc, pieaugot elektronisko maksājumu apjomam, tā var zaudēt savu nozīmi. Lai tas nenotiktu, papildus ECB izlaistajai skaidrajai naudai plānots piedāvāt arī elektronisku naudu – digitālo eiro.
- Arvien retāka skaidras naudas izmantošana. Līdz ar to digitālais eiro būtu risinājums apstākļos, kad iedzīvotāji un uzņēmumi sāk dot priekšroku digitālajiem maksājumiem.
- Digitālo maksājumu efektivitātes uzlabošana.
- Noturēt eiro starptautisko lomu un nozīmi laikā, kad centrālās bankas visā pasaulē izlaiž savas digitālās valūtas.
- Veicināt inovācijas, paaugstināt maksājumu efektivitāti. Piemēram, mazākiem uzņēmumiem būtu lielākas iespējas piedāvāt savus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām. Uzņēmumiem kopumā būtu plašākas iespējas norēķināties un saņemt maksājumu no klientiem.
Atšķirības starp digitālo eiro un “parasto” eiro bankas kontā
| Digitālais eiro | “Parastais” eiro bankas kontā | |
|
Jā | Nē |
|
Ērti, tūlītēji, droši, bez maksas | Ne vienmēr droši, var piemērot komisijas maksu |
|
Ar vai bez interneta savienojuma (izmantojot Bluetooth) | Tikai ar interneta savienojumu |
|
Kalpos kā papildinājums esošajiem norēķinu līdzekļiem | Pamata maksājumu līdzeklis |
|
Nē (maksājumi, visticamāk, tiks veikti caur digitālo maciņu) | Jā |
|
Tikai kā maksāšanas līdzeklis | Maksājumu veikšana, finanšu ieguldījumu instruments utt. |
|
Nē | Jā |
Ieguvumi
Eiropas Centrālā banka ir uzskaitījusi vairākus ieguvumus, ko sniegs digitālais eiro gan lietotājam, gan Eiropai kopumā:
- Tikpat drošs un vienkārši izmantojams kā skaidra nauda šobrīd;
- Papildus opcija maksājumu veikšanai, uzņēmumiem – vēl viens veids, kā saņemt maksājumus no klientiem;
- Iespēja veikt maksājumus jebkurā vietā eirozonā;
- Digitālais eiro varētu piedāvāt papildus funkcijas, piemēram, automātisko maksājumu veikšanu;
- Papildinās skaidro naudu un noguldījumus;
- Nodrošinās sinerģiju ar maksājumu nozari;
- Veicinās Eiropas tautsaimniecības digitalizāciju;
- Nodrošinās pieeju centrālās bankas naudai;
- Novērsīs neregulētu maksājumu risinājumu risku;
- Novērsīs ārvalstu valūtu izmantošanu.
Ceļš līdz digitālajam eiro
Digitālā eiro izpētes posms tika uzsākts 2021. gada oktobrī. Plānots, ka tas ilgs divus gadus, līdz ar to noslēgsies šī gada oktobrī. Šo divu gadu laikā ECB ar ekspertu komandu pēta, kā digitālo eiro varētu izstrādāt un izplatīt, kādu ietekmi šī valūta varētu atstāt uz kopējo tirgu. Attiecīgi pēc 2023. gada oktobra ECB pieņems lēmumu, vai sākt digitālā eiro faktisko izstrādes posmu. Zemāk mazliet plašāk var iepazīties ar digitālā eiro izpētes posma laika grafiku.
- 2021. gada 4. ceturksnis. Projekta komandas izveide, pārvaldības jautājumi;
- 2022. gada 1. ceturksnis. Digitālā eiro izmantošanas gadījumu definēšana. Iedzīvotāju un uzņēmēju fokusgrupu rīkošana par digitālā eiro lietošanu.
- 2022. gada 2. ceturksnis. Digitālā eiro lietošana, pieejamība online/offline vidēs; datu privātums; maksājumu veikšana starp kontiem.
- 2022. gada 3. ceturksnis. Digitālā eiro funkcionalitāte; izplatīšanas jautājumi.
- 2022. gada 4. ceturksnis. Norēķinu modelis; apgrozībā esošais digitālā eiro apjoms; starpnieka loma; integrācija; prototipa izstrāde.
- 2023. gada 1. ceturksnis. Piekļuve digitālā eiro ekosistēmai; digitālā eiro papildus sniegtie pakalpojumi; uzlabotas funkcijas; prototipēšanas rezultāti.
- 2023. gada 2. ceturksnis. Lietotāju prasību nodefinēšana; sagatavošanās projekta realizācijas fāzei,
- 2023. gada 3. ceturksnis. Stratēģijas izvēle projekta realizācijas fāzei; lēmuma pieņemšanas dokumenta sagatavošana un konsultācijas par iespējamo digitālā eiro emisiju, funkcionalitāti un ieviešanu.
- 2023. gada rudens. ES institūcijas lems par digitālā eiro pilotprojekta uzsākšanu vai neuzsākšanu.
Ja viss noritēs kā paredzēts, tad ap 2026. gadu digitālais eiro varētu ieraudzīt dienas gaismu.
Kā digitālo eiro padarīt pievilcīgu lietotājam?
Digitālais eiro būs sekmīgs tikai tad, ja to ikdienā aktīvi lietos liela daļa eiropiešu. Lai to panāktu, jānodrošina tas, lai digitālais eiro sniegtu kādu pievienoto vērtību un ikdienā būtu ērti, vienkārši, lēti un droši lietojams, plaši pieejams. Plānots, ka šādu norēķinu līdzekli plaši varētu izmantot arī uzņēmēji, tirgotāji. Tāpēc ļoti svarīgi būtu nodrošināt darījumus ar zemu komisijas maksu un ērtu, vienkāršu integrāciju esošajās biznesa sistēmās.
Tāpat ļoti svarīgs jautājums ir par privātuma nodrošināšanu. Lietotājiem būtu jānodrošina iespēja izvēlēties, cik daudz privātās informācijas viņi vēlas atklāt. Būtisks ieguvums lietotājiem varētu būt arī tas, ka digitālā eiro gadījumā ECB nevāktu informāciju par atsevišķu lietotāju maksājumiem, neizsekotu norēķinu paradumiem. Kā arī šāda informācija netiktu nodota trešajā pusēm.
Pagaidām digitālais eiro vēl ir diezgan tālu no palaišanas stadijas, tāpēc kaut kas no rakstā pieminētā varētu tikt mainīts vai papildināts. Jebkurā gadījumā domāju, ka ECB būtu plašāk jākomunicē ar sabiedrību par digitālo eiro, jāinformē par tā sniegtajām iespējām un priekšrocībām, tādā veidā veicinot tā pieņemšanu un vēlāk arī plašu izmantošanu.
Kaut kā neticās, ka digitālo maciņu uzturēšana būs bezmaksas pakalpojums. Un tad vēl jautājums, vai digitālais eiro neuzskaitīs katru darījumu, kas ar to noticis un kāda ir šīs digitālās naudas izcelsme.
un kāds būs derīguma termiņš digitālam eiro..
Līdz šim jautājumam ECB vel nav tikusi, jo vispirms jāsaprot, vai vispār uzsākt pilotprojektu. Taču termiņš kaut kāds gan jau būs. Piemēram, Ķīna ir pateikusi, ka digitālajai juaņai uzstādīs derīguma termiņu, līdz kuram šī nauda būs jāiztērē vai vai jākonvertē.
Cash pazudīs … CBDC ir/būs pilna tava privāta/vienīgā maka kontrole no Centrālās bankas ( pēc noklusējuma mazie pazudīs vispār un to jau redzam ) … max limits kontam … laika limits … automātiska sodu piešķiršana … sociālie punkti … jeb pilna cilvēka kontrole no vienas centralizētas iestādes … laipni lūgti matricā :)
Vajadzētu kādu alternatīvu šādai sistēmai. Ir kaut kas tāds pieejams?
Zelts
Zelts darbojas tikai rokas stiepiena attālumā un pāri robežai to vispār nepārvedīsi.
Vajag kaut ko digitālu 🤔
Kāpēc ne māls, kaļķis vai cits vērtīgs minerāls?
Bez ūdens vispār nevar izdzīvot, tas ir visvērtīgākais.
Let’s hoard water 💯
Pilnīgi pāriet uz fizisku valūtu kā zelts vai sudrabs. Vēl var turēt fiziskus aktīvus kā zemi, mežu, ēkas, tehniku.
Jāpērk gruntsgabali uz Marsa un jābūvē daudzzīvokļu mājas ar šauriem dzīvoklīšiem, skafandra novietne pagrabstāvā par atsevišķu papildmaksu))
Zelts un sudrabs darbojas tikai rokas stiepiena attālumā un pāri robežai tos vispār nepārvedīsi.
Kā samaksāsi par jebko ar zemi, mežu, ēkām, tehniku?
Tāda alternatīva ir un to sauc Bitcoin.
Izklausās labi 👍
Digitālo euro būtu vērts izmantot,/ieviest tāpēc vien, ka beidzot varētu salauzt mugurkaulu komercbankām. Cik saprotu Euro digitālajā maciņā šobrīd gan paredzēts ierobežojums max 3000 EUR, bet ar laiku cerams limiti pieaugs.
Jā, sākumā ir paredzēti limiti un ne visu varēs iegādāties pa šo digitālo eiro, bet domāju, ka vēlāk noteikti limitus pacels, kad šī valūta jau būs plašāk pieņemta sabiedrībā.
Kā tu domā to salauzt? Bitcoin jau bija banku lauzējs, cik ļoti ir salauzis tās?
Šā brīža CBDC arhitektūrā, kurā digitālais eiro novienkāršots līdz digitālam maciņa līmenim, piekrītu, ka komercbankas pagaidām var gulēt tālāk. Kā būtiskāko CBDC ieviešanas (ja tiks ieviets, protams) ieguvumu saskatu faktā, ka paralēli komercbanku norēķinu kontiem sāks pastāvēt legāla (valstu akceptēta) norēķinu sistēma (ar ierobežotu funkcionalitāti), kas ar laiku par tikt pilnveidota, ja vien pietiks vēlmes politiķiem Eiropā. Protams, ka Bitkoin neko nav salauzis un arī nesalauzīs, tur par nav jēga runāt.
Bitcoin piedāvā funkcionējošu alternatīvu, ko cilvēki var lietot, ja tā vēlas. Un ir cilvēki, kas to dara.
Bitcoin(un pārējie kripto) piedāvā mežonīgos rietumus, kur neviens neko nekontrolē(nosacīti) un katrs sargā pats sevi. Kā tas izdodās realitātē mēs ik pa reiziei uzzinam, kur bariņš šņukstošu zaudētāju īd, ka sliktā valsts viņiem nepalīdz atgūt kāda nekauņas atņemtos coinus. Nu jā, nekontrole ir laba tikai lai pašus nekontrolētu, bet kad sūdi, tad tomēr ir labi ka kāds kaut ko spēj kontrolēt.
Bet kaut kā laikam cilvēce izauga virs šīs anarhijas līmeņa.
Cik naivs gan esi, domājot, ka tiekot vaļā no komercbankām un visu monetāro kontroli nododot vienai centralizētai bankai, tas nenāktu atpakaļ parastam cilvēkam iekožot pakaļa
Nedaudz precizēšu, jau šobrīd eirozonā tieši monetāro kontroli un ar monetāro politiku saistītu lēmumus kontrolē viena centralizēta institūcija – ECB.
Nu lūk, tad kur atšķirība, ka pārsimts “ļauno” komercbanku vietā nāktu viena centrālā? Tā būt baltā pūkainā?
To vajag globālistu baņķieriem, lai labāk kontrolētu parasto cilvēku, izvēloties, ko viņam ļaut vai neļaut iegādāties
Ketija iebraukusi auzās ar savu reklāmrakstu.
Jau pirmajā punktā.
Komercbankas neemitē naudu. To dara tikai Centrālā banka.
Tālāk nemaz nelasīju, zinot portāla īpašnieka voukistisko pārliecību.
Varbūt pirms komentē, rakstu izlasi? Tajā skaidri teikts “Centrālās bankas digitālā valūta, saukta arī par valsts naudu, ir digitālā valūta, ko emitē valsts centrālā banka, nevis komercbankas”.
Komercbankas emitē naudu izsniedzot kredītus. To sauc par fractional reserve banking.
Ai, ai , ai, vieni vienīgi digitālie labumi, vai ne?
Un ne vārda par to, ka katrs pirkums tiks izsekots, par to, ka jebkurā brīdi varu turošie un to represīvās iestādes varēs ieslēgt vai izslēgt ierobežojumus, ko, cik un kur tu drīksti iegādāties. Kāpēc par to ne vārda? Apliecinaties kā globālistu šizofrēnisko ideju nesēji tautās?
Gobzem, tavējais kājnieks?
Tu taks esi viens tups globālistu pakalpiņš !
Kur nu man līdz jums, cilvēkiem kas bez izglītības ir atrisinājuši zinātnes fundamentālās problēmas un internetā atraduši atbildes uz visiem saviem (nedaudzajiem) jautājumiem….
Vai tad tagad tevi nevar tāpat izsekot, ja maksā ar bankas izsniegtām kartēm???
Tāpat visas tās lojalitātes/atlaižu kartes – 100% izseko tevi… :)
Baigi kādam ir vajadzīgs izsekot kādas bulciņas un dzeramo pērc un kur dzer, ēd… :)))))
Ja ir vēlme mūsdienaš ar visām pieejamām tehnoloģijām visus var izsekot.. arī ja pat iepērc kaut ko pa skaidru naudu.. :))))
Jāpāriet būs uz norēķiniem natūrā, jāmainās ar produktiem.. utt… tad būs viss droši.. :))))
Cbdc tiek ieviestas, lai cilvēki nevarētu skriet uz banku un raut arā no sava konta skaidru naudu, ja rodas ziņas par bankas slikto stāvokli. To neviens nesaka. Protams, visiem specdienestiem būs pieeja tērēšanas paradumiem un summām. Ko tik pie varas esošie nedara, lai pie tās noturētos… vienīgais, vēl nav atstrādāts, kā politisko korupciju šādā cbdc sistēmā noslēpt tā, lai parastais izmeklētājs no VID vai finanšu policijas netiktu tik vienkārši klāt, nemaz nerunājot par žurnālistiem.
Ehhh, šī lapele palikusi par pēdējo sūdu manās acīs, propogandējot CBDC kā labu štelli!
Novēlu ātru iznīcību šai lapai!!
Izklausas, ka tikai idejas limeni un skaisti vardi. Nav nekadas garantijas, ka kasieris neatrekinas no digitala maka vairak naudas neka nepieciesams pie kases, ar papirnaudu un monetam ir citadak, var redzet cik preces maksa un kadu cenu uzliek kasieris, protams jebkura gadijuma kasierim beigas vienmer izradas taisniba neskapec un maksa vai lasies atstajot preci veikala un nedz policija, nedz valdiba uz to nereage.
Prieks digitalas naudas krapniekiem paveras paradize.
Ja reāli kaut ko varēs nopirkt par digitālo eur, tad kapēc gan ne.
Baigie plakanzemieši nolasījušies komentāros
Izskatās, ka te daudziem “Ievads ekonomikā 7. klasei” ir apgūts… bet tas arī viss 😢
Būt skeptiķim var pasargāt cilvēku no šī apmāna.
Šis man nepalīdzēja saprast labumus. Banku maksājums līdz šim droši vien skaitījās drošs. Kad jāsludina CBDC, tad vairs neesot tik drošs. Fundamentāli nav saprotams kā tagad organizēsies naudas emitēšana. Jau tagad centrālās bankas bieži nespēj noregulēt komercbanku kredītu emitēšanu un uzrada ekonomiskos burbuļus. Tagad paši vēl papildus emitēs, kāds tur ir mehānisms, kā tas slēdzas kopā ar patreizējo inflācijas uzraudzību? Tādi fundamentāli jautājumi. Nevēlamās potenciālās sekas no ciešākas centralizētas kontroles ir cits stāsts. Kā vidējam iedzīvotājam tāds digitālais EUR kaut kā varētu būt vēl ērtāks/drošāks par patreizējiem banku digitāliem maksājumiem. Skaidrs, ka centralizētai digitālai valūtai ir potenciālie pielietojumi par kuriem mums “nav jāzina”, jo ne jau mums tos vajag. Ja kāds mēģina ieskaidrot, ka man vajag kaut ko ko man nevajag, tad ir pamats būt skeptiskam. Arguments, ka visi to dara, jauna fīča, tehnoloģiju entuziastiem patiks, Eiropai arī vajag – šādā gadījumā nav gana nopietns arguments. Ir kripto akvtīvi ar ko spēlēties, ja gribas spēlēties. No tiem gan ir ko mācīties kā centralizācija un decentralizācija var strādāt un nestrādāt labi un nelabi.
Tās būs brīvības (cik nu maz vispār viņas ir) pilnīgas beigas
Kovids bija kā vairāki testi:
– Tests veselības aizsardzībai.
– Tests civilajai aizsardzībai.
– Un pats galvenais – tests kretyīnu un vientiešu atklāšanai.
Atklājās ka ar pirmajiem diviem ir nopietnas problēmas. Un trešo ir daudz vairāk kā likās.
Nākamreiz jāuzsūta mēris, kas bez sanitāro prasību ievērošanas ir 100% nāvējošs. Vismaz trešo kļūs mazāk.
Digitālais eiro būs redzams maciņā ECB reģistrētu naudas zīmju veidā (nomināls, sērija, numurs). Atverot maciņu, būs iespēja redzēt elektroniskus banknošu nominālus. Maksājot par pakalpojumu vai preci būs jāpadod nomināli saņēmējam caur WiFi vai BT, un šis atdos atlikumu sīkākās banknotēs un/vai monētās. Tādējādi ECB būs iespēja izsekot, pie kura naudas turētāja atrodas tāds vai cits elektroniskās banknotes nomināls. Attiecīgi izsekošana/redzamība tās izsniedzējam ir elektroniskās naudas vienības lielākais pluss