2008. gada krīze uzskatāmi pierādīja, ka uzkrājumu veidošana un sava finanšu drošības spilvena izveide ir ne tikai vēlama, bet pat ļoti nepieciešama. To sapratuši arī Latvijas iedzīvotāji, kuru uzkrājumi kopš tā laika palielinās. Vērojama izteikta tendence, ka cilvēki labprātāk izvēlas savus iekrājumus turēt norēķinu kontos, lai vajadzības gadījumā varētu ātri piekļūt šai naudai. Kas attiecas uz citiem risinājumiem, tostarp, kurus piedāvā bankas – ar tiem uzkrājumi tiek veidoti diezgan lēni. Šāda izvēle lielākoties saistīta ar nezināšanu, kādus finanšu uzkrāšanas rīkus labāk izmantot un uzskats, ka naudu turēt kontā būs visprātīgāk. Ar mērķi veicināt finanšu pratību, palīdzēt saprast, kā rīkoties ar finansēm, uzkrāt un kur labāk ieguldīt, banka Citadele 2019. gada beigās radīja interaktīvu bezmaksas konsultāciju rīku Finoterapija, kura pamatā ir robo adviser digitālais risinājums.
Citadeles meitasuzņēmuma – ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības “CBL Asset Management” – valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, runājot par pēdējā gada tendencēm, uzsver, ka pandēmijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apjoms ir palielinājies. Cilvēki ierobežojumu dēļ daudzas lietas, kuras saistītas, piemēram, ar izklaidi, sabiedrisko ēdināšanu, ceļojumiem, fiziski nevar iegādāties. Šī nauda līdz ar to tiek uzkrāta un visbiežāk atrodas tieši bankas kontos.
Trūkst zināšanas, kuri uzkrājuma veidošanas rīki jāizmanto
K. Purgailis uzsver, ka tie cilvēki, kuri tur ievērojamus naudas līdzekļus savā kontā, principā tās vērtību pakļauj inflācijas negatīvajai ietekmei. Respektīvi – naudas vērtība ilgtermiņā samazinās. Tieši tāpēc labāks risinājums ir tādu finanšu instrumentu izmantošana, kuri domāti uzkrājumu veidošanai un palielināšanai.
Taču būtiska problēma, ar ko daudzi saskaras, ir finanšu pratības trūkums – nav izpratnes par finanšu tirgu un katram piemērotajiem uzkrājumu veidošanas risinājumiem.
Pēc 2008. gada finanšu krīzes, kurā cieta mazie investori pieredzes trūkuma dēļ, tika pastiprināta regulācija ieguldījumu veidiem. Regulējums ietekmēja arī konsultāciju sniegšanu klātienē par cilvēka uzkrājumu veidošanu, ievērojami to apgrūtinot. Turklāt tika saskatīts potenciāls konsultāciju risinājuma izveidē, kas būtu pieejams vienmēr un visur – tāpēc tika izstrādāts koncepts robo adviser risinājumam Finoterapija.lv, skaidro K. Purgailis.
Finoterapija tika veidots kā palīgs finanšu pratības veicināšanā un uzkrājumu veidošanā, un tas sastāv no aptuveni desmit minūšu garas bezmaksas tiešsaistes konsultācijas un analīzes, kas pienāk uz e-pastu. K. Purgailis skaidro, ka Finoterapijas izveide balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, sabiedrības diezgan zemais finanšu pratības līmenis – nav skaidrības par dažādajām iespējām, kā veidot savus uzkrājumus un kā tas būtu pareizi jādara. Lai šo visu varētu vienkāršāk izprast, Finoterapijas rīks veidots interaktīvā veidā, iekļaujot video fragmentus un saprotami izskaidrojot būtiskāko. Pēc tam klientam tiek uzdoti dažādi jautājumi par finanšu stāvokli, ienākumiem, izdevumiem, riska apetīti un tml., pašās beigās sniedzot arī individuālus ieteikumus un piemeklējot atbilstošākos risinājumus.
Otrs faktors ir uzkrājumu neveidošana. Citadele banka ir novērojusi – lai arī kopējais mājsaimniecību uzkrājumu apjoms pēdējos gados ir strauji audzis, lielākā daļa no tiem pieder diezgan mazai sabiedrības daļai – mazāk kā 20% iedzīvotāju pieder vairāk nekā 80% no visiem noguldījumiem. Tas nozīmē, ka lielākā daļa sabiedrības nekādus uzkrājumus tomēr neveido. “Mēs jūtam sociālo atbildību vērsties pie šiem cilvēkiem un aiznest to ziņu, ka uzkrājumu veidošanai nav nepieciešamas milzīgas naudas summas” – stāsta K. Purgailis. Viņš uzsver, ka uzkrājumu veidošanai pietiek atlikt kaut 30 – 50 eiro mēnesī. No uzkrātā ar laiku var izveidot gan savu drošības spilvenu, gan sakrāt kādiem ilgtermiņa mērķiem.
Aizpildot Finoterapijas jautājumus un saņemot analīzi, cilvēks tālāk var noskaidrot, kurš no uzkrājumu veidošanas rīkiem būtu piemērotākais.
Latvijā populārākie šāda veida risinājumi, ko piedāvā bankas, ir:
- Dzīvības uzkrājošā apdrošināšana. Šādi veidojot uzkrājumus, iedzīvotājiem ir iespējams saņemt daļēju ienākumu nodokļa atmaksu.
- Populārs risinājums ilgtermiņa ieguldījumiem ir pensiju 3. līmenis, kas pēc būtības ir klientu kolektīvais ieguldījums finanšu instrumentu tirgū.
- Kā īstermiņa (3 līdz 5 gadiem), tā arī ilgtermiņa uzkrājumiem var izmantot ieguldījumu fondu iespējas, ko piedāvā gan bankas, gan to saistītās finanšu institūcijas.
Būtiski, ka visi darījumi, kuros izmantoti kādi no augstāk minētajiem finanšu instrumentiem, tiek stingri regulēti. To nosaka Eiropas regulācija MiFID (The Markets in Financial Instruments Directive) – kas attiecas uz visām šī reģiona valstīm. Pēc tam katrā Eiropas valstī caur savu likumdošanu šie regulējumi tiek ieviesti. Latvijā šādus uzkrājumu veidošanas instrumentus drīkst piedāvāt tikai Finanšu un tirgus kapitāla komisijas licencēta sabiedrība, piemēram, dzīvības apdrošināšanas kompānijas vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.
Ar kādām izmaksām jārēķinās, izmantojot šādus naudas uzkrāšanas rīkus?
Izmantojot kādus no augstāk minētajiem finanšu instrumentiem, jārēķinās, ka gluži par brīvu viss nebūs. K. Purgailis uzsver, ka principā jebkuram no šiem finanšu pakalpojumiem ir zināmas komisijas maksas, bet ieguvumi no ilgtermiņa finanšu tirgus pieauguma tās atsver. Piemēram, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un 3. pensiju līmeņa pakalpojumi papildus dod iespēju atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja klients tur gada laikā nogulda līdz 10% no bruto gada ienākumiem.
Vienlaikus jebkura investīcija finanšu instrumentos saistīta arī ar nodokļu izdevumiem. Peļņa no ieguldījumiem tiek aplikta ar kapitāla pieauguma nodokli, kas paredz, ka 10% no nopelnītās summas nāksies godīgi samaksāt. Svarīgi, ka šis nodoklis jāsamaksā tikai tad, kad klients vēlas izņemt savus uzkrājumus un šī summa pārsniedz ieguldīto.
Finoterapijas risinājums – pirmais Latvijā, unikāls pasaulē
Citadele ir pirmā finanšu iestāde Latvijā, kas šādu pakalpojumu piedāvā tiešsaistē. No pasaulē pieejamajiem līdzīgiem rīkiem Finotropija atšķiras ar interaktivitāti. Parasti šādi tiešsaistes konsultāciju risinājumi ir diezgan vienkāršoti un principā sastāv tikai no jautājumu un atbilžu sadaļām, tā īsti klientam neizskaidrojot atbildes. Šāda pieeja nav pati efektīvākā, lai veicinātu izpratni par to, kā gudri un pārdomāti rīkoties ar savām finansēm. Tieši tāpēc Finotropija piedāvā uzskatāmus vizuālos materiālus, īsus video stāstiņus, kuri palīdz izprast tēmu, izskaidro atbildes uz dotajiem jautājumiem un kopumā ir klientam saistošāks.
Finoterapija sniegs atzinumu gan par tiem, kam vēl nav sākti uzkrājumi, gan tiem, kas izveidojuši pamata drošības spilvenu, kas nosedz vismaz trīs mēnešu izdevumus. Tiem, kas vēl nebūs uzkrājuši drošības spilvenam, bet spēj to izveidot gada laikā, Finoterapija sniegs ieteikumu kā gudri un pārdomāti to izveidot. Tikai pēc drošības spilvena uzkrāšanas ir iespējams sākt domāt par ilgtermiņa mērķiem un ieguldījumiem.
Ir vieta attīstībai
Runājot par plānotajiem uzlabojumiem K. Purgailis norāda, ka vispirms vēlas vienkāršot klienta ceļu līdz ieteiktajam finanšu instrumentam. Šī brīža IT infrastruktūra to nespēj nodrošināt, kas nozīmē, ka klientam, lai saņemtu šo pakalpojumu, atsevišķi jākonsultējas ar banku vai arī paša spēkiem informācija jāatrod mājaslapā. Taču rokas klēpī netiek turētas, un pašreiz Citadele meitasuzņēmums “CBL Asset Management” aktīvi strādā pie Finoterapijas rīka uzlabošanas, kas nozīmē, ka klients ne tikai varēs raiti iziet cauri konsultācijas procesam, bet ar vienu klikšķi arī tiks novirzīts pie ieteiktajiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem.
Līdztekus tam tiek domāts arī par ievērojamu Finoterapijas paplašināšanu vai pilnīgi jauna digitāla risinājuma izveidi, kas sniegtu visaptverošu finanšu stāvokļa novērtējumu. Tajā tiktu ietverti daudz un dažādi dati ne tikai par finanšu stāvokli, bet arī informācija, piemēram, par kredītsaistībām, izmantotajiem bankas pakalpojumiem, piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Šie dati palīdzētu bankai sniegt vēl pielāgotākus, klienta dzīvesveidam un vajadzībām atbilstošākus produktus un pakalpojumus.
Daži Kārļa Purgaiļa ieteikumi, kā izveidot savu finanšu drošības spilvenu
- Saņemot kādus ienākumus, ieliec kādu noteiktu summu iekrājumu kontā un atlikušo budžetu mēģini sabalansēt, lai nauda pietiek līdz nākamajiem ienākumiem.
- Uzkrājumus veido vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā.
- Ir vērts izmēģināt arī citas iespējas, kur veidot savu pamata uzkrājumu. Naudu vari arī neatlikt kontā, bet izmantot apdrošināšanas pakalpojumu iegādē, piemēram, Payment Protection, kas būs noderīgs gadījumos, kad ir paņemts kredīts.
Izlasot šo reklāmrakstu, sajūta, ka uzrakstīts daudz, bet satura maz. Prasītos vairāk detaļas par izmaksām Dzīvības apdrošināšanai, gan 3. Pensiju līmenim, gan Ieguldījumu fondiem, kaut vai vispārīgas izmaksas.
Rakstā taču ir teikts, ka šiem finanšu instrumentiem ir gan komisijas maksas, gan nodokļu izdevumi. Nodokļu apmērs ir pat ar konkrētu apmēru pateikts, bet komisijas maksas katrā iestādē un pat katra konkrētā instrumenta gadījumā būs atšķirīgas. To apkopot īsti nevarēs un visai ātri dati var novecot. Ir svarīgi saprast, kur būs jāparedz izmaksas un tad jau varēs izvērtēt konkrētus instrumentus katrs interesents individuāli un veikt salīdzinājumus.
Labi, bet mani kā potenciālu klientu šis raksts neuzrunā, nepiedāvā skaidrību. Tas, ka Citadeles grupai ir produkti un Interaktīvs datu vācējs neliek man aizdomāties, ka man būtu Citadeles Meitasuzņēmumā jāiegulda nauda. Par tām komisijām – ja šajā reklāmrakstā būtu vienkārša tabula ar kādu no Citadeles fondiem, manu iespējamo ieguldījumu ap 1000 EUR un pienesumu / zaudējumu pagājušā gada laikā ar izmaksu kategorijām – tas nestu vairāk skaidrības. Tas, ka komisijas mainās – ok, bet tas tāpat nenotiek katru nedēļu.
Es domu sapratu, paldies. Padomāšu, ko varam darīt lietas labā nākamajos rakstos.
Būtu arī forši, ja Citadele sagatavotu atskaites VID par klienta veiktajiem darījumiem un aprēķinātu kapitāla pieauguma nodokli un automātiski to iemaksātu valsts kasē, citādi no depozītiem aprēķina un visu iesniedz VID, bet no Fondu daļu pirkuma un pārdevuma datiem pašam jāburās cauri kad ko un pa cik pirki un kad un ko esi pārdevis, tad jāpilda deklarācijas un jāmaksā nodokļus. Pārāk piņķerīgi un līdz galam nesaprotami. Man šobrīd vieglāk ir Revolutā pirkt un pārdot Bitkoinus, kā izmantot tradicionālo banku finanšu instrumentus.
Revolut vai tad prot sagatavot datus VID?
Ja neesi upgreidojies uz “banku”, tad šobrīd informācija par taviem darījumiem nenonāk Talejas ielā. Ja nav informācijas, neviens neprasa dalīties ar valsti ienākumos :) Ja 3 gadu laikā nepaprasa,tad esi tīrs un balts likuma priekšā.
@ Skābene. Nu nez, šis varbūt strādā uz nelielām summām. Ko līdz būs 10k un vairāk, arī Revolut (kas ir kā pilntiesīga Lietuvas banka tagad) sāks piekasīties par līdzekļu izcelsmi.
Ar izcelsmi jau problēmu nebūs, jo būs pilna informācija par darījumiem Revolut platformā. Problēmas sāksies, kad gribēsies nopirkt kaut ko virs 10k un būs jāskaita uz SEB, SWED un citām bankām. Uzreiz būs ziņojums sistēmā par darījumiem, kas pārsniedz noteikto slieksni un būs klāt arī VID vēstule ar paskaidrojuma pieprasījumu. :)