Kā globālie notikumi ietekmēja fintech jomu šogad un kādas tendences gaidāmas 2023. gadā?

Pērn finanšu pasaulei kā spēcīgs tornado pāri brāzās Covid-19 pandēmija. Tomēr nevarētu teikt, ka visos aspektos tā radīja negatīvu ietekmi uz nozari. Cilvēki sāka biežāk iepirkties internetā, izmantot bezskaidru naudu, būtiski paplašinājās preču piegādes iespējas, kā arī virkne pakalpojumu bija pieejami arī tiešsaistē. Lai arī šādas tendences joprojām ir aktuālas, finanšu jomu 2022. gadā spēcīgi satricināja karš Ukrainā. Kā ģeopolitiskā situācija šogad kopumā ietekmējusi fintech jomu un kādas tendences būs aktuālas 2023. gadā, atklāja Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Kāds, Tavuprāt, 2022. gads bija finanšu jomā? Kā tas ietekmēja finanšu iestādes un klientus?

Lielākā nenoteiktība radās tieši saistībā ar saspringto ģeopolitisko situāciju un, protams, Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā negatīvi tika ietekmētas piegādes ķēdes, kas atsaucās arī uz ražošanu – vienās preču grupās radās deficīts, citās – pārprodukcija. Ja 2021. gadu noslēdzām ar pozitīvu skatu un prasmi sadzīvot ar pandēmiju, tad 2022. gadā piedzīvotais satricinājums ekonomikā un problēmas ar piegādes ķēdēm noveda pie domas par iespējamu inflāciju. Uz to asi reaģēja akciju tirgi, kuri piedzīvoja strauju lejupslīdi. Centrālās bankas sāka ieviest pasākumus, lai cīnītos ar inflāciju un ekonomikas pārkaršanu, kas izpaudās kā kredītlikmju paaugstināšana. Tas vairāk vai mazāk skāra mūs visus un zināmā mērā mainīja to, kā lietas uztveram. Kļuvām piesardzīgāki savā optimismā, piemēram, arī par kriptovalūtām.

Paralēli tam notika arī lielas politiskās pārmaiņas. Ukrainā uzsāktā kara dēļ Rietumu pasaule ķērās pie sankciju piemērošanas Krievijai. Mēs nesadarbojamies, neatbalstām Krievijas ekonomiku, lai ierobežotu viņu militāro kapacitāti. Sankciju režīms ietekmēja visu finanšu industriju, tika noteiktas daudz jaunas prasības, kuras finanšu iestādēm bija jāievēro. Ja agrāk ar sankcijām sapratām to, ka nepārskaitām naudu noteiktām personām, kuras atradās sankciju sarakstos, tad tagad bankām vajag pārskatīt teju visus maksājumus, kas veikti gan uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Redzam arī, ka maksājumi privātpersonām no šīm valstīm vismaz banku sektorā ir apstājušies, kā arī kļuvuši dārgi un prasa ilgas pārbaudes.

Vēl viena lieta, kas, manuprāt, satricināja Rietumu sabiedrību – pasliktinājās situācija kiberdrošības jomā. Latvija piedzīvoja ļoti daudz kiberuzbrukumu, kuri skāra ne tikai finanšu iestādes, bet arī dažādu jomu uzņēmumus. Tas nozīmē, ka daļa no investīcijām IT jomā tika novirzītas nevis jaunos produktos, bet kiberdrošības pastiprināšanai un tādās jomās kā pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība. Mums bija jādomā par to, kas notiek, ja pēkšņi paliekam bez elektrības, un kā nodrošināt klientiem iespēju tikt pie naudas. Ukrainā jau redzējām, ka pirmie kiberuzbrukumi bija vērsti tieši uz monetāro sistēmu.

Kādas tendences, Tavuprāt, bija aktuālas finanšu jomā 2022. gadā?

Neskatoties uz globālajiem notikumiem, 2022. gadu raksturoja vairākas lielas tendences finanšu jomā, kas turpināja attīstīties no iepriekšējiem gadiem, kā arī radās vairākas jaunas.

Pirmkārt, turpinājām aktīvi digitalizēt visus produktus un pakalpojumus. Tas nozīmē, ka pieejams vēl plašāks attālināto pakalpojumu klāsts gan finanšu jomā, gan vispār. Tāpat e-komercija turpināja ļoti strauji augt. To novērojām, piemēram, trakās iepirkšanās ietvaros, kas vienmēr notiek novembra beigās. Šogad tika sasniegti jauni rekordi pirkumu veikšanā internetā. Turpinājām arī virzīties uz to, ka cilvēki arvien mazāk apmeklē banku filiāles. Tas bija īpaši aktuāli pandēmijas laikā, taču 2022. gadā šī tendence attīstījās. Daudzas iestādes sāka arī uzņēmumiem piedāvāt iespējas, kuras līdz šim bija pieejamas tikai privātpersonā. Piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bankas ļauj atvērt kontu attālināti un šādā veidā saņemt arī citus pakalpojumus.

Otrkārt, savu uzvaras gājienu turpināja mobilie maksājumi. Citadele ir novērojusi, ka mobilo maksājumu skaits, ko lietotājs veic ar lietotnes palīdzību, kļuvis lielāks nekā internetbankā. Mobilie maksājumi ir mūsu ikdiena, un to arvien vairāk praktizē arī uzņēmumi.

Būtiska tendence, kas ienāca šogad, ir “pērc tagad, maksā vēlāk” risinājums. Lai arī tā īsti nav liela inovācija, tā klientam ļauj labāk apdomāt savu naudas plūsmu. Redzam, ka jaunā paaudze salīdzinoši mazāk domā par kredītkartēm. Taču labprāt izmanto risinājumu “pērc tagad, maksā vēlāk”, kas daļēji līdzinās abonementa veida preču un pakalpojumu apmaksai.

Ceturtkārt, vēl viena lieta, ko esam novērojuši – strauji pieaugot kredītlikmēm, cilvēku interese par kredītu produktiem ir samazinājusies. Redzam arī to, ka cilvēki mazāk interesējas par nekustamā īpašuma iegādi. Vienlaikus klientiem aizvien pievilcīgāki šķiet risinājumi, kas ļauj kaut kādā veidā ieekonomēt nākotnē. Labs piemērs šeit ir saules paneļi.

Pandēmijas laikā bankas arvien aktīvāk pakalpojumus sāka piedāvāt attālināti. Kā ir šobrīd – vai klientiem vēl ir interese apmeklēt bankas filiāles?

Te ir jāskatās atkarībā no situācijas. Ja runājam par ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem, tad klienti aktīvi izmanto digitālos pašapkalpošanās rīkus. Taču brīdī, kad viņiem interesē specifiskāki produkti, kur ir vajadzīga papildus konsultācija, tad labprāt apmeklē arī filiāles.

Runājot par Latviju un Baltiju, tad skaidrs, ka mums ir jauna klientu grupa – Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir nepieciešama apkalpošana filiālē tepat Latvijā. Tā ir samērā liela cilvēku grupa, kuriem ir vajadzīgas klātienes konsultācijas, jo bieži vien jārisina specifiskāki jautājumi. Biežākās problēmas sākas tad, kad nepieciešams mainīt mēneša limitu. Ukrainas pilsonim, kurš ir mūsu klients, jādodas uz filiāli, jāaizpilda anketa, jāiesniedz dati. Taču tieši informācijas pārbaude nereti ir sarežģīta, jo daļa datu var nebūt uzreiz pieejami. Tas, savukārt, neļauj nodrošināt tik ātru pakalpojumu sniegšanu kā Latvijas rezidentiem. Līdz ar to vajadzība pēc filiālēm ir.

Vienlaikus transformāciju piedzīvo arī Citadeles attālinātās apkalpošanas filiāle jeb zvanu centrs. Arvien vairāk tajā tiek integrētas robotu tehnoloģijas, kas daudzas problēmas palīdz atrisināt bez bankas darbinieku iesaistes. Savukārt interaktīvais palīgs Citadeles mājaslapā palīdz atbildēt uz daudziem klientu jautājumiem. Redzam, ka tas ļoti strauji iet uz priekšu un īpaši noderīgs ir jaunajai paaudzei, kas nelabprāt sazinās ar klientu apkalpošanas speciālistiem, bet gan pašu spēkiem atrisina neskaidrības.

Vai finanšu joma guvusi kādas atziņas un pieredzi no 2008. gada krīzes, kas lieti noder, lai risinātu šobrīd briestošo krīzi?

Domāju, ka pašreiz mēs atrodamies pilnīgi citā situācijā. No vienas puses, teorētiski pastāv riski, kuri varētu būt saistīti ar to, ka cilvēkiem būs problēmas ar kredītu atmaksu. Taču realitātē to novērot nevar. Iemesls tam ir, ka viss finanšu sektors ir ļoti daudz ieguldījis risku vadības un analīzes procesos, kā arī datu vākšanā un apstrādē. Tas nozīmē, ka gan izvērtēšana ir notikusi daudz gudrāk, gan arī ir uzticība tiem klientiem, kuriem ir kredīti. Tāpat 2008. gadā ēnu ekonomika bija krietni lielāka. Šobrīd ekonomika bremzējas, taču tas notiek citu apstākļu dēļ – ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Kādas tendences ir aktuālas saistībā ar akciju tirgu?

Pērn redzējām, ka tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība kāpa. Būtisks iemesls tam bija, ka pandēmijas dēļ cilvēkiem veidojās uzkrājumi. Viņi varbūt nebrauca ceļojumos, bet nolēma labāk kļūt par investoriem. Ja skatāmies kopumā, ieguldījumi ir jāveic ilgākā laika posmā. Ja investēsi un drīz pēc tam izņemsi ieguldīto, visticamāk, neko daudz nenopelnīsi. Tas ļoti labi atspoguļojas gadījumos, kad akciju vērtība krīt un cilvēks nobīstas un visu izņem ārā. Tas nozīmē, ka nav zināšanu investīciju jomā, un šiem cilvēkiem sanāk zaudēt visvairāk.

Viena no aktuālām tendencēm nākamgad šajā jomā būs tas, ka pieaugs tā saucamo uzkrājumu un investēšanas produktu sektors. Cilvēki sāks vairāk investēt un veidot uzkrājumus. Taču domāju, ka tie, kuri nav profesionāli investori, varētu vairāk skatīties uz fondu produktiem, nevis uz individuālām akcijām. Cilvēki kopumā noteikti sāks aktīvāk domāt, kā šajos ekonomiskajos apstākļos ar savu naudu nopelnīt vairāk.

Kā Tu vērtē situāciju ar kriptobiržu, piemēram, FTX sabrukumu?

Vērtību maiņa zināmā mērā nes līdzi arī jautājumu, kuram pakalpojumam un tā sniedzējam uzticamies. Varam redzēt konkrētus piemērus, ka iepriekš līdzīgi ir gājis arī bankām, piemēram, “Lehman Brothers”. Strauji samazinās uzticība, kas mudina klientus ātri izņemt naudu. Tas nozīmē, ka, piemēram, FTX gadījumā biržas kapitāla pietiekamība strauji samazinājās un vienā brīdī pret to vērstās kreditoru prasības bija lielākas nekā pieejamie naudas līdzekļi. Te ir jautājums par to, kā uzņēmums pārskata un balansē savu biznesu, kāda ir ienākumu un izdevumu bilance, lai varētu nodrošināt normālu vērtības pieaugumu un stabilitāti.

Kāds ir Citadeles skatījums uz metaversu un citām tehnoloģijām, kas nākotnē varētu būt noderīgas bankai un klientiem?

Runājot par kripto, saprotam, ka tā ir viena no nākotnes tehnoloģijām un arī blokķēde ir uz palikšanu. Tur vēl ir daudzas lietas, ko vajadzētu tehnoloģiski saprast. Pašreiz globālā līmenī atrodamies tādā eksperimentālā fāzē.

Metaverss ir pilnīgi jauna vide, kur, manuprāt, iesim soli pa solim arvien dziļāk. Vienlaikus jāsaprot, ka ne visas paaudzes un klienti būs mērķa klienti. Protams, šajā jaunajā vidē būs vajadzīgi digitālie rīki, kas šajā gadījumā ir, piemēram, NFT.

Kādi finanšu tehnoloģiju virzieni varētu attīstīties un būt aktuāli 2023. gadā?

Ir vairākas lietas, par ko gandrīz 100 % varam pateikt, ka tās būs aktuālas, jo dažas no tām jau ir ietvertas likumdošanā.

1. No 1. februāra finanšu pakalpojumu sniedzēji nodrošinās iespēju Latvijā izmantot elektronisko parakstu vai E-paraksts mobile. Tas nozīmē, ka, visticamāk, palielināsies gan e-paraksta lietojamība, gan lietotāju skaits. Līdz ar to turpināsim iet digitālās attīstības virzienā, kas nodrošinās iespēju vēl lielāku pakalpojumu klāstu un citas aktivitātes piedāvāt un saņemt attālināti.
2. Norēķinu karšu digitalizācija ir aizgājusi jau gana tālu, un ne vienmēr līdzi ir vajadzīga fiziska karte, lai kaut ko iegādātos. Nākamgad šī tendence tikai pastiprināsies.
3. Pateicoties tam, ka arvien vairāk klientu darbības veic digitālā vidē, Citadele kā pakalpojumu sniedzējs var daudz labāk personalizēt katra klienta pieredzi. Tas atsaucas vairākos virzienos, piemēram, drošības uzlabošana un saistošāku pakalpojumu sniegšana. Piemēram, nākamgad klientiem ļoti aktuāli būs pakalpojumi, kas saistīti ar uzkrājumu veidošanu un ieguldīšanu.