Ja pirms pieciem gadiem jūs kādam motociklistam šeit pajautātu, vai viņi ir kaut ko dzirdējuši par tādu Royal Enfield, atbilde, visticamāk, būtu “Royal… ko?” Un nevar jau nevienu vainot – vēl pirms dažiem gadiem Latvijā šis zīmols faktiski nebija ne pārstāvēts, ne dzirdēts, ne redzēts. Ražotājs, kas sāka darbību Lielbritānijā jau 19. gadsimta vidū kā šujmašīnu detaļu un pēcāk kā mazkalibra ieroču ražotājs armijas vajadzībām, savu pirmo motociklam līdzīgo izstrādājumu izlaida vairāk kā gadsimtu atpakaļ 1901. gadā –  gadu pirms to izdarīja tāds zināms ražotājs kā Triumph. Neilgi pēc II Pasaules kara Indija atguva savu neatkarību un divi jauni vietējie biznesmeņi sāka robežsardzes vajadzībām importēt tad vēl Lielbritānijā ražotos, neiznīcināmos Bullet motociklus. Indijā tie strauji guva popularitāti, un 1950. gados to ražošanu sāka pamazām pārcelt uz Indiju, kaut detaļas turpināja importēt no Lielbritānijas. Lai optimizētu ražošanu un ar to saistītās izmaksas, drīz vien Royal Enfield izveidoja partnerattiecības ar Madras Motors Indijā, kopīgi radot jaunu zīmolu Enfield of India, kas ātri ieguva visas vajadzīgās iekārtas pilnvērtīgai motociklu ražošanai turpat uz vietas, un faktiski uzņēmums pārvācās uz Indiju pilnībā. 1970. gadā Lielbritānijas kompānija, kas iepriekš ražoja šos motociklus, aizgāja nebūtībā.

Sešdesmitie un septiņdesmitie gadi gan Enfield of India nebija viegli, jo Indija pieredzēja to pašu draudzīgo un pieejamo japāņu motociklu invāziju, kas notika kā Eiropā tā arī ASV. Tikai deviņdesmito gadu beigās Enfield of India tiesas ceļā ieguva tiesības izmantot oriģinālo vēsturisko zīmola vārdu Royal Enfield. Apmēram šajā laikā uzņēmumu pārpirka cits vietējais konglomerāts, zīmols ieguva jaunu administrāciju, kuras vadībā tas auga un 2007. gadā jau ražoja aptuveni 50 tūkstošus ikonisko motociklu gadā, tai skaitā klasisko Bullet, Classic 500 un citus nelielus viencilindra motociklus 350-500cc klasē Indijas tirgū. 10 gadus vēlāk, 2017. gadā, Royal Enfield pārdošanas apjoms sasniedza jau 800 tūkstošus motociklu, kas tad bija vairāk kā visu “populāro” zīmolu tā gada pārdošanas apjomi saskaitīti kopā. Kopš tā laika Royal Enfield ir bijis pastāvīgā izaugsmē, investējot simtiem miljonu attīstības centros, tai skaitā atverot tehnisko izpētes centru Lielbritānijā, simboliski atgriežot tur uzņēmumu pēc vairāk kā 50 gadu prombūtnes.

Tagad arī pie mums

Pēdējos 3 gados Royal Enfield ir bijis ļoti aktīvs, cierējot uz motociklu tirgu ārpus Indijas, izlaižot aizvien jaunus un jaunus modeļus, kā arī pēc vairāk kā 50 gadu pārtraukuma izstrādājot jaunu divcilindru dzinēju ar 650cc darba tilpumu. Zīmola uzsākto “zibenskaru” var redzēt arī pēc agresīvās dīleru un izplatītāju tīkla izveides gan Eiropā, gan ASV. Rīgā, Čiekurkalnā šobrīd arī ir atvērts jauns zīmola salons un autorizēts serviss, kas ir ne tikai motociklu un aksesuāru veikals, bet faktiski šobrīd Rīgā visstilīgākais moto veikals – tas atgādina kafejnīcu vairāk kā moto salonu, un ir pilns ar pozitīvismu. Ņemot vērā, kāda tipa motociklus ražo Royal Enfield, iekārtojums ir tam perfekti pielāgots. No klasiskajiem modeļiem tur ir palikuši vien daži, lielāko daļu vietas aizņem dažādu krāsu Himalayan un jaunie 650cc modeļi. Interesenti tur iegriežas bieži.

Skaidrs ir viens, ja kāds kādreiz sarunas laikā par šo zīmolu izsakās kā “tie kaut kādi lētie indieši”, tad palabojiet šo cilvēku turpat un tad. Tas ir fakts – Royal Enfield kultūrvēsturiskā vērtība ir lielāka par Triumph, BMW vai pat Harley Davidson. Bullet ir pasaulē visilgāk ražotais modelis, tā ražošanai turpinoties jau kopš 1948.gada, pārspējot pat leģendāro Honda Super Cub. Vienīgais iemesls, kādēļ šis zīmols nav jau sen plaši izvērsies rietumu pasaulē, ir tas, ka 50 gadus tas pastāvēja faktiski tikai Indijas tirgū. Taču vairs nē. Skaidrs, ka ražotājam ir bijušas problēmas ar kvalitāti, taču tā ēra ir sen garām. Royal Enfield nav sēdējis uz vietas un savus ražošanas un kvalitātes nodrošināšanas procesus ir padarījis gana mūsdienīgus.

Intreceptor 650 reklāmas piekabē.

Zīmola dīleris Latvijā “Moto Classic House” arī ir pamanāms, braukājot pa Rīgu ar šādu interesantu vides reklāmas risinājumu piekabē. Vai šī reklāma aizved uz Čiekurkalnu jaunus potenciālos klientus, es nezinu, taču skaidrs ir tas, ka Royal Enfield pārdošanas apjomi katru gadu uzstāda jaunus rekordus un viņu tirgus daļa pieaug visos reģionos. Piemēram, Lielbritānijā 2019. gadā ir reģistrēts 221% tirgus pieaugums un Interceptor 650 pērn tur bija 4. pārdotākais motocikls visās kategorijās, bet, atskaitot no saraksta motorollerus, faktiski šis modelis ir pirmajā vietā pārdotāko motociklu kategorijā virs 125cc, pārsitot tādus gigantus kā BMW R1250GS, Yamaha MT-07 un Honda CBR650R. Iespējams, ka briti vienkārši ir priecīgi redzēt sava vēsturiskā zīmola atjaunoto reputāciju, tādēļ pērk tos kā traki.

Jauns zīmols ar jauniem modeļiem

Tātad, divi jaunākie modeļi – Interceptor un Continental GT, ko Royal Enfield ir izlaidis ar savu neseno 650cc divcilindru motoru, ir tieši un skaidri tēmēti uz rietumu tirgu. Faktiski, tas ir viens modelis ar nelielām atšķirībām. Interceptor ir vairāk klasiks britu stila ielas motocikls ar salīdzinoši taisnu sēdpozīciju, kamēr Continental GT ir vairāk cafe racer stila modelis ar citu sēdekli, zemāku clip-on tipa stūri un krietni sportiskāku sēdpozīciju. Mani gan šīs zemās sēdpozīcijas īsti neuzrunā. Varbūt es palieku vecs, un mana mugura vairs nav sajūsmā par sēdēšanu izstiepušās vardes pozā ilgāk kā 10 minūtes, tādēļ Interceptor šķiet praktiskāks, ērtāks un ikdienā labāk izmantojams. Izņemot šīs dažas atšķirības un pieejamās krāsas, abi motocikli ir faktiski tehniski vienādi. Abi ir pieejami apskatei dīlera salonā.

Interceptor 650 Limited Edition Scrambler pārbūvētais modelis. Foto: Austris Antons

Man bija iespēja izbraukt ar demo Interceptor modeli, ko vietējais zīmola pārstāvis ar Royal Enfield ražotnes svētību bija mazliet pārbūvējis scrambler stilistikā – unikāls projekts, par ko nesen rakstīja arī lielie moto ziņu mediji un blogi. Pārbūves rezultātā tam bija uzlikta augstā izplūde, enduro riepas, nedaudz augstāka un platāka stūre, kā arī citi vizuāli uzlabojumi, taču saknē motocikls ir tas pats Interceptor ar oriģinālo motoru, rāmi un piekari. Pēc vienas dienas braukāšanās, es nokāpu no motocikla, maigi izsakoties, ļoti patīkami pārsteigts.

Royal Enfield Interceptor 650 specifikācija īsumā

Modelis Interceptor 650
Gads 2020
Dzinējs 4-taktu paralēls divcilindru, SOHC
Kapacitāte 646cc
Emisiju klase EURO4
Dzesēšana Gaisa-eļļas dzeses
Jauda 47 zs / 35 kW
Grieze 52 Nm
Transmisija 6-pakāpju
Piedziņa Ķēde
Priekšas piekare 41mm neregulējama dakša ar 110mm gājienu
Aizmugures piekare Klasiskas duālās dakšas, 90mm gājiens
Bremzes Viens 320mm disks priekšā, 1x 240mm disks aizmugurē, ABS
Priekšējais ritenis 100/90 R18
Aizmugurējais ritenis 130/70 R18
Sēdekļa augstums 790mm
Svars (sausais) 198 kg
Bākas tilpums 12.5 L

Pirmie iespaidi labi un tādi arī palika

Viss par un ap Interceptor 650 ir ļoti “Triumph Bonneville”. Kvalitāte ir jūtama visur – bākas krāsas klājums, hromētās detaļas, instrumenti, vadības sviras, viss ir nostrādāts līdz detaļai un absolūti iederīgs motocikla stilistikā un formā. Kopējais iespaids par motociklu bija tik labs, ka es sāku nopietni apdomāt nepieciešamību maksāt gandrīz divreiz lielāku summu par līdzīgu modeli no Triumph. Protams, ka klasikā ieturētais gaisa dzeses 650cc motors nesaražo tik daudz jaudas kā modernie šķidrumdzeses 900cc un 1200cc Triumph izpildījumā, taču šis 650cc divcilindrs jutās ļoti atsaucīgs un dinamisks, to lietojot pilsētvidē. Tam ir ļoti izteikta “burbulīga” izplūdes nots, instrumentu paneļi nav pārbāzti ar digitāliem ekrāniem un saglabā savu autentisko, analogo formātu. 6-pakāpju ātrumkārba ir klusa un precīza, izdodot vienīgi stingrāku, traktorīgāku klunkšķi, ieliekot to pirmajā pārnesumā. Akseleratora rokturis nav digitāli kalibrēts “manipulators”, bet gan vecā labā drosele. Motors jūtami vibrē, bet tā nav tā kaitinošā mikrovibrācija, no kuras notirpst rokas. Tā ir normāla divu cilindru “šūpošanās”, kas atgādina, ka tu tomēr sēdi uz motocikla. Amortizācija ir stingra, bet gana piedodoša un ļoti labi absorbē pat asākas bedres. Ja godīgi, lietošanai pilsētā nav pat kur piesieties.

Interceptor 650 oranžā krāsojumā. Foto: Austris Antons

Ar cenu grūti strīdēties

Visi šie aspekti kopā rada ļoti pārliecinošu, autentisku motociklēšanas pieredzi. Royal Enfield piedāvā kaudzi ar iespējamiem krāsojumiem un vēl lielāku kaudzi ar aksesuāriem, ar kuru palīdzību mazliet pielāgot modeli savām vajadzībām, ja tādas ir. Ar Interceptor un Continental GT cenu arī ir grūti strīdēties – tikai 6800 EUR un motocikls nāk komplektā ar 3 gadu garantiju. Manā skatījumā, jebkurš no šiem diviem modeļiem ir lielisks pirkums kā pirmais motocikls vai kā otrais. Vai vienkārši kā stilīgs un klasisks retro lietošanai pilsētā un īsiem braucieniem ārpus tās. Es, protams, esmu arī Triumph fans, taču vai es pēc šīs pieredzes būtu ar mieru maksāt papildus 6 tūkstošus par papildus 600cc motoru, ja viss pārējais mani ne tikai apmierina, bet arī patīk? Vai pilsētā tiešām ir kritiski vajadzīgi 1200cc motori? Ja atbilde uz šo jautājumu ir pārliecinošs “jā, man vajag 1200cc, lai tiktu ātrāk līdz sarkanajai gaismai krustojumā”, tad ir ļoti daudz citu ražotāju motociklu, kas šo nodrošinās. Taču, ja “litrs un vairāk” nav pats būtiskākais aspekts motocikla izvēlē un klasisks britu ielas stila motocikls uzrunā stilistiski, noteikti iesaku apciemot Royal Enfield Čiekurkalnā un izbraukt ar vienu īsā testa braucienā.

Interceptor 650 vai Continental GT ir daudz lietu, kam patikt. Sākot no interesantā, vēsturiskā zīmola atgriešanās stāsta līdz pat dīlera salonam, pašiem motocikliem un galu galā arī pieejamajai cenai. Vienīgā alternatīva šobrīd šajā segmentā, kas gandrīz konkurē ar Intreceptor 650 cenu, ir Ducati Scrambler Sixty2 – mazliet modernāka, taču arī mazākas kapacitātes interpretācija par klasisko skrambleri cenā ap 7700 EUR no zināmā itāļu ražotāja. Triumph klasiskās sērijas modeļi sākas ap 9000 EUR un iet uz augšu. Neesmu drošs, kurš no šiem ir “labākais” taču cena ir būtisks faktors, un Royal Enfield ir pilnīgi noteikti ielikuši lielu daudzumu mīlestības šajos divos motociklos.

Abi modeļi galerijā zemāk:

Kas man patika:

  • Cena
  • Izskats, kvalitāte, sajūta, motors
  • Dīleris ir paraugs tam, kādam vajag būt labam motociklu dīlerim
  • Vai es minēju cenu?

Kas man nepatika

(nav neviena punkta)

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
18 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
operators

Autoram laikam pieredze ar moto tehniku ir mazāk ka desmit gadus… :/

Edgars K

Foršs raksts, paldies. Izmēģināt būtu labi, bet tur taču vajag ekipējumu, vai ne? Vajag rakstu par ekipējumu – kādu vajag, cik izmaksā :)

Juris

Izmaksas ir atkarīgs no tavām velmēm – kasku var pa 50 jaunu uz vietas dabūt un var arī pa 1000, tāpat viss pārējais ekipējums

Edgars K

Nē nu to es zinu, ka cenu amplitūda ir liela, bet interesē nianses. Kādu aizsardzību dažāda līmeņa ekipējums nodrošina, kā ar lietošanu karstā laikā, utt.

Treet

Par moto lietām ir jāprasa ar moto pieredzējušiem – nopietniem braucējiem un arī tad jāizvelk vidējais aritmētiskais, jo katram būs vismaz 3 viedokļi par vienu un to pašu lietu, kā arî mīļāko inventāra zīmolu.
Svētdienas braucējiem, skrambleristiem un skūteristiem vari paprasīt, kur iegādāt gardāko bezlaktozes frpučīno. Kursoru atstāsim augstajām tehnoloģijām, benzīnam ir motopower.

andreits

motopower ir miris jau gadus 5, tagad tur vieni dīvaiņi palikusi

Juris

Par pašiem močiem – skaisti pilsētas vai nelielu izbraucienu motocikli. Gan jau labs braucamais svētdienas braucējam vai garāžā kā otrais (bet tad es drizāk gribētu nevis tikai, lai izskatās pēc klasikas, bet būtu klasika)

kautkāds motociklists

Izlasīju rakstu un tad man radās jautājums. Pēc cita raksta nopratu ka autors ir Triumph Scrambler īpašnieks. Scrambleru tak var pārdot un nopirkt Royal Engfield! Paliks pāri aprīkojumam vēl😎 Es gan esmu pārliecināts, ka lai iekarotu eiropas un citus tirgus, cena ir galvenais faktors, lai to izdarītu😉 Un tad kad viņi būs tikpat saprotama parādībā kā mums pierastie motocikli, tad cenas starpība starp piemēram triumphu, būs vairs tikai 3000eiro vai mazāk. Lomu nospēlēs arī tas ja indieši uztaisīs jaunu motoru ar vairāk kubikcentimetriem 😉 Visu cieņu Royal Enfieldam, bet arī viņi var pacelt augstāk kvalitātes latiņu, jo, ja viņam blakus… Read more »

kautkāds motociklists

Nu street twin ir pilnīgi cita pielietojuma motocikls nekā tas ko Jūs esat nopircis. Par kvalitāti gan atļaušos nepiekrist – katram savs. Cenu starpība ir liela, taču uzskatu ka adekvāta. Aprīkojuma un tehnoloģiju ziņā vien saprotama cenu starpība. Ja gribās vienkārši pārvietoties neiedziļinoties jaudā un motocikla piedāvātajās opcijās (kruīzs, roku apsilde, brembo, ohlins, braukšanas režīmi utt utt) , tad droši ka enfieldam nav ne vainas. Beigu beigās tāpat tā ir gaumes lieta – vai arī naudas😎 Un tas otrais ir ticamāk😁

Jēkabs Balodis

Kādas atsauksmes par Himalayan? Tik pat labas, kā par Interceptor?
No “datu lapām” liekas, ka Interceptor jauda varētu būt ļoti ok, vai Himalayan nav par maz?

Juris

Kas ir “lēnākai”? Varbūt vari noraksturot sajūtas braucienā Rīga->Ventspils (pa šoseju), lai saprastu. Esmu par Himalayan skatījies kā viena Nīderlandes meiča vienatnē no Indijas atbrauca līdz mājām un pēc tam ar citu Himalayan (reģistrācijas problēmas) uzsāka braukt abas Amerikas, bet Covid atsūtīja mājās. https://www.youtube.com/channel/UCEIs9nkveW9WmYtsOcJBwTg