Moto Morini X-Cape 650 motocikla apskats: ADV no Ķīnas caur Itāliju

Piedzīvojumu motocikli birst kā no pārpilnības raga pēdējā laikā un laikam jau kādu laiku tā vēl būs. Šis segments ir uzsprādzis pēdējos padsmit gados un pat tāds konservatīvs pūrists kā Harley Davidson nav spējis palikt malā (par vēlu gan, heh). Bet kā jau visur – segments, kurš jau ilgu laiku ir bijis pilns ar dažādiem piedāvājumiem dažādās klasēs, vienmēr būs grūts jaunpienācējam. Konkurēt ar tirgus līderiem var faktiski tikai ar cenu, un tas arī ir tas, uz ko Morini iet ar savu X-Cape 650 – faktiski Kawasaki Versys tikai par 1500 EUR lētāku. Bet par visu pēc kārtas.

X-Cape 650

X-Cape 650 ir visceļu tūrisma motocikls no vēsturiski itāļu kompānijas Moto Morini, kuru 2018. gadā pēc 10 gadiem dažādu bankrotu, likvidāciju un restartu iegādājās Ķīnas ražotājs Zhongneng, kas Ķīnā ražo dažādus klasiskos un e-skūterus. Latvijā šī zīmola produktus izplata veikals Dude Bikes, kas atrodas Pārdaugavā, netālu no Kalnciema ielas. Cena X-Cape 650 pie izplatītāja ir 7500 EUR, kas it kā nav gluži budžeta klases summa, taču, ņemot vērā kopējo piedāvājumu šajā klasē, tā ir diezgan konkurētspējīga summa, īpaši ņemot vērā, kas par šo naudu nāk komplektā. Te prasās pēc sīkākas izpētes.

Ko var nopirkt par 7500 EUR?

Ja ir vēlme pēc jauna brauc-visu-dienu-pa-jebkādiem-ceļiem piedzīvojumu motocikla un tev budžets ir ap 7500 EUR, tad patiesībā izvēles nemaz nav tik daudz, vismaz šajā kubatūras klasē. Tuvākais ekvivalents varētu būt Hondas NC750X (8600 EUR), Kawasaki Versys 650 (arī 8600 EUR), Suzuki V-Strom 650 XT (8400 EUR) vai varbūt viencilindra KTM 390 Adventure (7000 EUR). Ja otrreizējais tirgus ir interesants, klāt nāk vēl dažas iespējas līdzīga izmēra un veida motociklam, taču to arī nemaz tik daudz. Summā ap 7500 EUR varētu būt iespējams kāds 9-10 gadus vecs BMW 700 vai 800 GS, varbūt kāda ļoti pa krūmiem novazāta veca “jaunā” Honda Africa Twin vai kāds desmitgadīgs Triumph Tiger 800. Visas šīs izvēles ir labas, bet nedos nekādas ļoti būtiskas priekšrocības pār X-Cape, kā vien nedaudz vairāk jaudas.

Izskats, sajūta, komforts

X-Cape 650 vizuāli mazliet atgādina moci, kas ar laika mašīnu kaut kā atceļojis no 1989. gada Parīzes Dakāras sacīkstes, mazliet uzēdies burgerus un pieaudzējis svaru, un, lai tomēr izskatītos mazliet modernāks, uzvilcis mūsdienīgus aksesuārus – LED lampiņas un LCD ekrānu. Astoņdesmito gadu platās, dekoratīvās plastmasas močiem tāpat kā mammu džinsi un omes adītās jaciņas, un viss cits retro šobrīd piedzīvo modīgu atdzimšanu. Apskatiet kaut vai jauno Ducati Desert-X. Retro enduro izskats varbūt nav gluži mana tēja, bet neglīts X-Cape tiešām nav. Par to liecināja viens dīvains BMW GS braucējs, kas enerģiski māja ar rokām un rādija īkšķi uz augšu. Neesmu nekad redzējis, ka kāds tā reaģētu uz kārtējo GS.

X-Cape rada kompetenta motocikla iespaidu. Motors ir tieši tas pats, kas atrodas iekš Kawasaki Versys 650. Es nezinu, vai ķīnieši šo motoru nopirka, licencēja vai nokopēja, bet tas ir tas pats motors ar citu emblēmu. Divcilindru, 649cc motors, teiksim tā, neraisa pārāku sajūsmu, bet ir pilnīgi adekvāts tam uzdevumam, kam motocikls ir veidots. Tas gan atdzīvojās tikai ap 4K+ RPM, bet kopumā ir ļoti civilizēts un ar patīkamu, īstu sajūtu (paldies vecajai labajai gāzes trosei par to). Jāsaka, ka šis divcilindru motors ir diezgan dūcošs (tā smalki vibrējošs) un virs 90 km/h ir jūtama mikrovibrācija caur rāmi, attiecīgi nonākot kāpšļos un stūrē, bet šī kaite piemīt gandrīz visiem (īpaši paralēlajiem) divcilindru motoriem, neatkarīgi no kubatūras. Vienīgie nosacītie nevibrējošie (vai mazvibrējošie) divcilindru motori ir vai nu V-veida izkārtojumā Hārlijos, vai opozītveidā iekš BMW. Nekas briesmīgs tas nav, bet braucot visu dienu tās tirpstošās plaukstas varētu mazliet krist uz nerviem. Kruīza kontroles, kas atļautu mazliet atslābināt plaukstas uz X-Cape, arī nav. 

Citādi komforta departamentā nav par ko daudz sūdzēties – beņķis ir ļoti ērts, sēdpozīcija un stūres novietojums šķita nevainojams manam 184 cm garumam. Arī stāvus pozīcija bija ērta, ar iespēju ceļiem apņemt bāku un tādā veidā izstaipīties gara brauciena laikā. 

Elektronika, svars, piekare

X-Cape ir arī liels un labi pārskatāms LCD displejs. Motocikls nāk aprīkots ar ABS (kopš 2017. motocikli bez ABS vairs nav atļauti) un ar TC (saķeres kontroli), kas gan ir diezgan primitīva. Ir iespēja ieslēgt bezceļu režīmu, taču ne TC, ne ABS pilnībā atslēgt nevar, pat ne tikai aizmugurējam ritenim. Bezceļu režīms tik vien kā pielāgo ABS darbam uz mīkstākām virsmām un TC pēc izjūtām šajā režīmā tomēr pieļāva pavisam nelielu aizmugures riteņa “izslīdēšanu”. Es teiktu, ka tas ir adekvāti, jo braucēji, kas ir gatavi pilnībā atvienot ABS un TC šādos apstākļos, droši vien izvēlētos citu, ievērojami vieglāku risinājumu.

Runājot par svaru, X-Cape braukšanas kārtībā ar pilnu bāku sver 232 kg. Tas ir tāds cienījams svars, kas uz asfalta dod tādu stabilu un drošu sajūtu, taču bezceļā sāk kļūt par apgrūtinājumu. Es nezinu gan, kādēļ lai 232 kg kāds vestu bezceļā, bet hei – ir cilvēki, kas to dara ar lielajiem GS. Tieši tāpat kā ir cilvēki, kam patīk sevi iepērt ar ādas pletnēm – kas nu kuram sagādā baudu. Manā skatījumā X-Cape ir klasisks piedzīvojumu mocis – labs, lai bez stresa izbrauktu pa sakoptu meža ceļu un pēc tam šķērsotu kontinentu. 

Piekare arī šķiet ļoti adekvāta, labi absorbējot bedres un nelīdzenumus, un kopumā rada kompetentu iespaidu – tā ir pietiekami mīksta, lai būtu komfortabla ikdienā, bet ne švammīgi mīksta. Sēdekļa augstums ir 830mm, kas ir tāds draudzīgs augstums un ļauj man ērti nolikt abas kājas ar pēdu uz zemes. Manam 184 cm augumam 820 līdz 850 mm ir optimālais augstums. Arī pasažiera sēdekļa daļa ir gana plata un šķita, ka varētu būt piemērota visas dienas lietošanai.

Ķitālija

Daudzu apetītes varētu nosist fakts, ka šis motocikls ir ražots Ķīnā, un 15 gadus atpakaļ tas būtu bijis valīds arguments, bet šodien tas vairāk ir tāds mītisks narratīvs, ko uztur vecā motociklistu gvarde, sargājot savus dārgos zīmolus un attaisnojot augstās cenas. Realitātē gan gandrīz viss modernais nāk no Ķīnas. Tavs sapņu KTM 890 visās tā platformās (Duke, Adventure) tiek ražots CFM ražotnē Ķīnā. Arī BMW F850 un 750 motori nāk no Lonchin, Ķīnas. Pat tie ražotāji, kuri saliek savus motociklus Vācijā, ASV vai Itālijā, ir atkarīgi no garas un komplicētas detaļu piegādes ķēdes ar pārsvarā Ķīnas izcelsmi. Tad nu nebūsim naivi – Ķīna tāpat jau piegādā visu, kas ir vēl viens vai divi motori klāt visam tam? Vienīgā izteikti “Ķīnas” lieta, ko pamanīju uz X-Cape, bija nedaudz parupja lietotāja saskarne uz LCD ekrāna – tā bija tāda nedaudz lēnīga un atgādināja mazliet lētu ķīniešu telefonu, bet tas arī viss. Tāpat kā populārie Mash modeļi, Moto Morini ir pārbūvējuši savu biznesu, kā iespēju redzot spēju pārdot motociklus par lētāku cenu, jo tirgus tam ir un būs.

Kam domāts X-Cape 650?

Tātad, kam vislabāk derētu X-Cape 650? Pirmais mocis kādam, kuru interesē ceļošana? Iespējams, taču pirmajam mocim X-Cape tomēr ir salīdzinoši augsts un smags. Drīzāk tas varētu būt nākamais (otrais, trešais) motocikls kādam, kas ir izaudzis no sava Hornet, ER-5, Rebel 500 vai NC500 un grib sākt ceļot tālāk un ilgāk. X-Cape ir komfortabls universālis, kas nedara neko izcili, bet dara visu vienkārši labi. Ja motociklēšana tev ir braukšana uz darbu, paceļošana (arī ar pasažieri), tad X-Cape ir diezgan grūti pārsitams piedāvājums cenas un komplekta ziņā. Par 7500 EUR tu iegūsi diezgan pilnvērtīgu ceļošanas motociklu ar neceļiem piemērotām riepām (Pirelli Scorpion Rally STR), pietiekami mūsdienīgu elektronikas paku, regulējamu piekari, vējstiklu, platformu aizmugures bagāžai. Ja pašmērķis nav lidot, bet ceļot – neredzu kādēļ neapsvērt X-Cape 650 kā sakarīgu variantu. Un ja bija noskatīts Versys 650, pff. Šis ir faktiski tas pats, tikai lētāks. Par ietaupītajiem 1500 EUR tev sanāks viss ceļošanas ekipējums un vēl arī paliks pāri kādai somai, teltij un ķiveres rācijai. 

X-Cape, protams, nav nekāda Tenere 700 ne dinamikas, ne jaudas, ne bezceļu spējas ziņā. Bet vai Tenere ir par 3000 EUR labāka? Tas ir jautājums.

Kas man patika:

• Ergonomika, sēdpozīcija, komforts
• Kompetenta, regulējama piekare
• Elektronikas paka ievērojama šādas cenas motociklam (LED, LCD, visādi gadžeti)
• Cena

Kas man ne visai:

• Svars un smaguma centrs (233 kg braukšanas kārtībā ir par smagu nelielam 650cc mocim)
• Ātrumkārba pastīva, paskaļa, prasa spēcīgu kustību, nav tuvu japāņu klusajām un precīzajām kārbām

Tehniskās lietas, īsumā