“BMW R12 G/S” apskats – motocikls bezceļu džentlmeņiem

Ir tāda kategorija ar motocikliem, ko visprecīzāk var raksturot kā “džentlmeņu motociklus”, un tas pasaka par tiem visu, kas jāzina. Vispār jau ir daudz un dažādu lietu, kuras varētu raksturot kā “džentlmenīgas”, jo tām piemīt kaut kāds raksturs, smalkums, gaume, zināmā mērā kaut kāda ekskluzivitāte. Tas ir tāpat kā ar labu uzvalku, labu pulksteni vai labu viskiju – ja tu mēdz tādas iegādāties, tu jau zini, kādēļ tu to dari. Un džentlmeņu lietas ne vienmēr ir tās ātrākās, jaudīgākās vai spīdīgākās, gluži otrādi. Tās drīzāk ir klasiski nemainīgas, neuzkrītošas, ārpus laika un soctīklu modes. Foto pasaulē tā varētu būt Leica vai Hasselblad, auto pasaulē droši vien kaut kāds Jaguar E-type, Mercedes SL300, Alfa Romeo 8C vai kaut kas tāds. Ok, es nesaku gluži, ka BMW R12 sērija ir E-type ekvivalents moto pasaulē, bet es domāju, ka tas droši nostājās blakus citiem “džentlmenīgiem” motocikliem kā Moto Guzzi V7, Triumph Bonneville modeļiem un kādam klasiskam Sportsterim no HD. Tas ir džentlmeņu piedzīvojumu mocis. Par bezceļu moci to būtu grūti nosaukt, lai gan tas noteikti gribētu tāds būs.

R12, R12 nineT, R12 S un R12 G/S

R12 G/S ir nākamais modelis R12 līnijā, kur jau ir tādi modeļi kā R12 klasiskais, R12 nineT un R12 S, divus no kuriem man bija iespēja patestēt jau pagājušajā sezonā. Galvenais secinājums – tie ir bīstami un atkarību izraisoši.

Divi apskati vienā: jaunā BMW R12 platforma

Ja iepriekšējos 3 modeļus savā starpā atšķir pārsvarā tādas kosmētiskas un ergonomiskas lietas, tad šis jaunais G/S modelis noteikti ir pavisam citāds – tam ir pavisam cits rāmis, cita sēdpozīcija un radikāli cita piekare. Ja iepriekšējās paaudzes RnineT Urban G/S tā pa īstam “G/S” bija tikai nosaukumā vien, tad šoreiz šis modelis jau tik tiešām vairāk atbilst šai leģendārajai emblēmai vai burtu kombinācijai, kura burtiski nozīmē “ceļš – bezceļš”. 

Jaunais “skrambleris”

BMW šo modeli izstrādāja diezgan ilgi un gausi – es atminos redzējis internetā noplūdušus spiegu foto ar šo modeli jau pirms kādiem 4 gadiem pirms vēl R12 sērija bija parādījusies, kaut gan tolaik visi domāja, ka BMW izstrādā jaunu un nopietnāku skramblera modeli. Jo atkal – iepriekšējais “skrambleris” bija vienkārši kosmētiski uzfrišināts RnineT ielinieks – ar augstāku trubu, agresīvākām riepām un mazliet taisnāku sēdpozīciju, bet tas arī pa lielam viss. Tas bija skaists mocis, bet līdz skramblerēšanai tur bija patālu. Nu tad viņi šo kļūdu beidzot ir izlabojuši un piedāvā R12 G/S ar visām tām īpašībām, kuras vajadzēja uz skramblera jau sen. 

Sirdī un dvēselē, protams, R12 G/S ir tas pats R12 ar to pašu jauko 1200cc gaisa dzeses opozītu (joprojām viens no maniem visu laiku top 3 motoriem), ko viņi ir pamanījušies atkal un joprojām padarīt savietojamu ar aizvien stingrākām ES emisiju regulām. Un tas ir laikā, kad citi ražotāji aktīvi savus gaisa dzeses motorus laiž nebūtībā, jo vienkārši nevar tos pielāgot EURO5+ prasībām. Diezgan iespaidīgi. 

Enduro paka

Bet šoreiz tā nav vienkārši “GS krāsiņu kombinācija” ar augsto izpūtēju. Ir pilnvērtīgs 21” priekšas ritenis, ir respektabls 200/210mm dakšu un amīša gājiens ar piekari, kas pilnīgi noteikti ir domāta lielam ātrumam pa lielām bedrēm, jo, braucot pāri mazām bedrēm pilsētā, tā šķiet diezgan stingra (tā tas bija arī ar F900GS). Ir iespēja sakomplektēt R12 G/S ar “enduro” paku, kas nāk ar 18” aizmugurējo riteni, roku sargiem, mazliet augstāku stūri, agresīvākiem kāpšļiem un citiem uzlabojumiem. Tādā ziņā BMW dara labi, jo ļauj katram pašam izvēlēties, cik ļoti “bezceļiem piemērotu” šo moci ņemt. Bez “enduro” pakas tas ir ar standarta 17” riteni un mazliet zemāku sēdpozīciju. Vēl forši, ka R12 G/S var izvēlēties digitālu vai analogu spidometru. Triumph varētu no BMW šo pamācīties, jo ir cilvēki, kas uz šāda tipa močiem burtiski ienīst tos digitālos kalkulatorus vai planšetes spidometra vietā. 

Es testēju versiju ar enduro paku un, ja godīgi, man G/S šķita diezgan augsts. Ja ir pierasts pie augstiem un smagiem Adv močiem, tad šeit viss ir kārtībā, bet ja nē – var būt tāda nekomfortabla sajūta bezceļos. Šķiet, ka, ja tas mocis ar visu savu svaru un inerci ies slīpi, tad noturēt tos 230 kg vienkārši nebūs iespējams. Bet, iespējams, ka es vienkārši biju mazliet bažīgs, jo nebiju uz “sava”, bet gan aizlienēta moča un līdz ar to es nevarēju ļaut sev tādu īstu vaļu ar to. Lai vai kā – tā piekare noteikti ir regulēta smagam mocim, smagam braucējam un lielam ātrumam, bet par “komfortablu” es to nenosauktu. Droši vien, ka to ir iespēja padarīt komfortablāku arī uz asfalta, jo tā ir pilnībā regulējama – man vienkārši nebija tik daudz laika ar to eksperimentēt.

Ierastā kvalitāte

Uz asfalta gan šis R12 G/S ir brīnišķīgs, kā jau visi R12 un RnineT pirms tam. Tā jauda un grieze zemos apgriezienos ir perfekti piemērota īsiem, asiem uzrāvieniem un noteikti nav jābrauc pārāk ātri, lai to izbaudītu. Pilsētā no luksafora līdz luksaforam tieši zemo apgriezienu ņūtoni, nevis zirgspēki ir tie, kas padara braukšanu kaifīgu. Visas pārējās komforta lietas kā jau vienmēr ir – kruīzkontrole, braukšanas režīmi, apsildāmie rokturi un quickshifteris, kas varbūt nav gluži tik gluds kā lielajiem šķidrumdzeses GS motoriem, bet tāpat var tikt ļoti novērtēts, īpaši neceļos un stāvot kājās. Motors ir pilns ar tam raksturīgajām svārstībām un vibrācijām, par kurām es esmu ne reizi vien jau rakstījis. Ir moderns LED lukturis, kā jau jebkuram 2025. gada motociklam. Nekā nepietrūkst.

Vadība ir ļoti paredzama un neitrāla, protams, paturot prātā, ka tu esi uz augsta un smaga motocikla ar 21” riteni un pumpainām riepām. Testa mocis bija aprīkots ar nelielu, digitālu ekrānu analogā spidometra vietā, taču jāsaka, ka ka BMW LCD ekrāni ir vieni no labākajiem segmentā un atgādina ļoti labus OLED paneļus – tie vienmēr ir koši, gaiši, labi redzami saulē un ar patīkamu kontrastu.

Skrambleris vai tomēr adventure?

Šķiet, ka dienas beigās vērtēt šo motociklu varētu vienā no diviem aspektiem. To var uztvert vai nu kā skrambleri, kas ir būtībā ielas mocis, ar ko šad un tad nobraukt no ceļa. Vai arī to var uztvert kā piedzīvojumu crossover moci, jo arī tāds tas varētu teorētiski būt. Tas, kā šis motocikls performē tad nu ir atkarīgs no tā, kā to uztver. Ja to uztver kā skrambleri, tātad kā stilīgu, jaudīgu ielas moci ar iespēju nobraukt no ceļa – R12 G/S nav pie kā piesieties (izņemot, varbūt cenu). Tas ir skaists, premium ielas retro mocis ar paceltu piekari, nostaļģisku retro izskatu (par paraugu ņemot klasiskā R80 G/S silueti), kas moderni un kvalitatīvi nostrādāts un nāk ar visām modernu moču funkcijām. Turpretī, ja to vairāk uztver kā Adv moci, tad es teiktu, ka tas nav gluži tas praktiskākais ceļojumu-piedzīvojumu variants – trūkst kaut kāda funkcionāla vējstikla, kas nav tikai dekoratīvs, trūkst mazliet komfortablāka sēdekļa (arī pasažierim). Daudzas lietas var atrisināt, piemēram, ar Unit Garage aksesuāriem, taču tad cena vēl krietni pieaug. Kā jau visiem šāda tipa močiem, arī R12 G/S padarīt par “ceļojamu” moci nav nemaz tik viegli. Tā dizainam augstāks un platāks vējstikls tā īsti nemaz nepiestāvētu, bagāžas rāmi jēdzīgi var uzlikt tikai tajā pusē, kur nav izpūtēja, un jebkura augšējā kaste izskatītos diezgan jancīgi. No otras puses – šis robustais G/S retro dizains ir tāds, kas pilnīgi mierīgi ietu kopā vienlīdz labi gan ar ar ādas jaku un džinsiem, gan ar jebkādu nodubļotu bezceļu ekipu un enduro zābakiem. Šādi izskatās pilnībā pielāgots custom R12 G/S no Unit Garage – skaists, ne?

Džentlmeņu aksesuārs

Mans secinājums tad ir šāds – šis ir skrambleris vārda vistiešākajā nozīmē, kas man liek domāt, ka atsevišķa skramblera modeļa BMW šajā sērijā nemaz nebūs, jo šis G/S šo nišu aizpilda perfekti. Kā jau sākumā minēju – skaists, jaudīgs, klasisks, pilns ar smalkām niansēm un gaumīgi nostrādāts, un vēl arī nebaidās no bezceļiem – īsts džentlmeņu skrambleris. Vienīgā problēma ir tā cena. Kā jau visas džentlmeņu lietas, R12 G/S nevarētu gluži nosaukt par “pieejamu” – jauns un nokomplektēts tas varētu nostāties ap 21k euro, un tas to noliek ļoti, ļoti premium segmentā, būtiski virs visiem Ducati, Triumph vai Moto Guzzi, kas arī piedāvā močus šajā pat kategorijā. Tas ir tā, ka viens varētu nopirkt gan Yamaha XSR900 ielai, gan vēl klāt Teneri mežam, un iekļauties gandrīz tajā pat budžetā. Bet labi, tas nav jēdzīgs arguments. Tas būtu tāpat kā teikt, ka viena Land Rover vietā taču varētu nopirkt GTI golfu un vēl klāt arī Škoda Superb. Ja viens grib Land Rover, tad viņš pērk Land Rover. Tieši tāpat kā, ja viens grib skaistu, klasisku retro BMW GS, tad viens pērk BMW GS, maksā tik, cik tas maksā, un basta. Divi lētāki uzvalki nav tas pats, kas viens dārgs.

Džentlmeņu cena

Lai vai kā, es varu vien cerēt, ka BMW kaut kad pārskatīs šī modeļa izcenojumus. Es nezinu, kā Eiropā, bet Latvijā noteikti 20+ tūkstoši par tādu stilīgu retro ielas moci ir padaudz, vismaz man būtu grūti pamatot tādu summu. Emocionāli – absolūti jā. Racionāli – grūtāk, jo eksistē daudz labu alternatīvu šajā segmentā par pieejamāku summu. Vienu es zinu – ja un kad es redzēšu šādu R12 G/S uz ielas, būšu zaļš no skaudības, jo šis ir tieši tāds skrambleris, kādu es gribētu.