Ja godīgi, apskatu par jauno 450MT no Ķīnas CFMOTO es gribēju uzrakstīt jau vasaras sākumā, taču nevienam no vietējiem dīleriem sezonas sākumā vēl nebija demo motociklu. Un arī ne-demo motociklu nebija – pirmie daži, kas nokļuva Latvijā, tika nopirkti vēl pirms iespējas ieripot salonos. Un tad nākamie daži. Un tad arī nākamie daži, līdz beidzot pašas sezonas izskaņā man atrakstīja K-MOTO (CFMOTO, Royal Enfield un Keeway vietējais dīleris), ka demo modelis beidzot ir pieejams testa braucieniem. Lieki laiku netērēju un devos nelielā izbraucienā, jo līdz tam jau biju pusi Youtube paspējis par šo motociklu noskatīties un visus labos iespaidus noklausīties vēl un vēl.
Pēc visa dzirdētā man jau bija diezgan augstas gaidas, lai gan pakausī visu laiku riņķoja bažas par 450MT gan tā izcelsmes, gan neiespējami zemās cenas dēļ (6 800 eiro). CFMOTO ir noteikti maz dzirdēta, bet ne maza un ne jauna kompānija – viņi jau vairāk kā 30 gadus ražo dažādus braucamos (pārsvarā kvadraciklus un skūterus) un saražo vairāk nekā pusmiljonu braucamo ik gadu. Motocikli CFMOTO ir salīdzinoši jauns segments, kas sākās 2011. gadā ar pirmo motociklu Ķīnas tirgum, bet tad turpinājās ar dažādām sadarbībām, ražojot motorus un detaļas rietumu ražotājiem (tai skaitā KTM), līdz dažus gadus atpakaļ CFMOTO beidzot iegāja starptautiskajā tirgū ar jau pilnvērtīgu un labi nostrādātu motociklu modeļu līniju.
Gada pārsteigums
Iespējams CFMOTO ir krietni Ķīnas valsts subsidēts un tādā veidā ir ar zemākām ražošanas izmaksām. Iespējams viņiem vienkārši nav daudz ko zaudēt, un vienīgā stratēģija ielauzties rietumu tirgū ir ar super agresīvu cenu politiku, lai neteiktu – dempingu. Lai vai kā, 450MT piedāvājums ir ļoti, ļoti interesants, īpaši vietējam pircējam. Es paredzu, ka Latvijā šis modelis būs pieprasīts, jo piedāvā ļoti daudz un trāpa precīzi tādā vidēji pieņemamā motocikla iegādes cenā tādam vidējam jaunam motociklistam. Gan uz papīra, gan praksē 450MT ir arī izcils pirmais motocikls kādam, kuru šis “žanrs” uzrunā. Es saku “arī”, jo 450MT var būt arī izcils otrs mocis kādam, kurš grib iemērkt pēdas bezceļu braukšanā. Vai arī izcils “universālis” kādam kā es, kuram patīk šad un tad pabraukt pa mežiem, lai gan es nepretendēju uz nekādiem sasniegumiem vai izcilām prasmēm enduro braukšanā. 450MT gluži vienkārši spēj būt ļoti daudz kas dažādiem braucējiem un dažādām vēlmēm. Šis īstais “universālisms” arī ir 450MT galvenā priekšrocība un labākā īpašība.
Mazāk ir vairāk
450MT ir savā būtībā “funduro” un tūrisma motocikls. Es vairāk sliektos uz “funduro” pusi, jo klasiskam “tūrismam” ar tā 450cc varētu šķist mazliet par īsu, īpaši, ja braukts tiek divatā. Ja vienam – nav problēmu. Kaut gan jūs varat manu skepsi droši neklausīt – cilvēki ceļo apkārt pasaulei arī ar 125cc Vespām. Es pats izbraucu 2000+ km cauri Vjetnamai ar kaut kādu bezbrenda 90cc mopēdveidīgu šķūņa moci, un šis brauciens man atstāja stipri vairāk pozitīvus iespaidus kā visi pārējie braucieni ar dārgajiem BMW GS. Tā kā – ceļot ar 450MT var vairāk kā labi un, ja kāds saka, ka “nevar”, – viņš drīzāk vienkārši “negrib”.
Motors 450MT ir mazs, bet ņiprs, un tas līdz 100 km/h ieskrienas pavisam labi. Pēc tam tas paliek mazliet gausāks, taču brīvi un bez jebkādām vibrācijām tur 120-125 km/h un pat nerada sajūtu, ka tas tiktu mocīts. Šī arī ir otra būtiskākā priekšrocība – 450MT ir divcilindru motors. Klasiski ir pieņemt, ka šie nedārgie, kompaktie visceļotāji vienmēr būs viencilindra, kas tos padara jaukus stigās, bet vienlaikus arī neciešamus tālākos braucienos pa asfaltu. Par laimi, šobrīd mazās kubatūras ADV motocikli ir diezgan trendā – ja pirms laika šajā segmentā eksistēja labi ja viens vai divi (Kawasaki Versys 300 nāk prātā), tad tagad šis segments paliek tikai pilnāks. Pat konservatīvais BMW gatavo savu mini-GS ar 450cc motoru.
Tas, ko 450MT gadījumā dod divcilindru motors, viennozīmīgi ir komforts – tas darbojas ļoti gludi pat augstos apgriezienos.
Viss, ko tu iegūsti par 6800 EUR
Nākamā priekšrocība ir viss tas, ko tu iegūsi par 6800 EUR, un, man šķiet, ka atrast vēl tik pat labi nokomplektētu motociklu šādā cenā būs pagrūti. 450MT piedāvā daudz, gandrīz visu, ko piedāvā dārgi un moderni motocikli. Ir pilnībā regulējama KYB piekare ar salīdzinoši garu (220mm) gājienu. Ir plats un ērts sēdeklis, mežam draudzīga zema sēdpozīcija, LED lukturi, digitāls ekrāns, viegli nolokāmi spoguļi bezceļiem, bezkameru spieķoti diski, regulējams vējstikls, bagāžas plauktiņš, patīkami skanošs izpūtējs, nolokāmi un plati kāpšļi un nolokāmas sviras. Ir pat ērts navigācijas vai telefona turētājs virs ekrāna. Ir arī atsevišķa poga ABS izslēgšanai, kuras pozīciju motocikls atceras arī pēc tā izslēgšanas. Šo noteikti varētu mācīties citi ražotāji, kas ABS un TC iestatījumus paslēpj kaut kur aiz četriem izvēlnes slāņiem. Pilnai laimei pietrūkst kruīza kontroles. Nu un varbūt braukšanas režīmu, jo 450MT ir analogā gāzes drosele. Kaut gan es teiktu, ka mūsdienās analogā drosele jau ir vairāk priekšrocība nevis trūkums. Jā, kruīza kontrole ļoti noder tālākos braucienos, bet nekas tā nesačakarē braukšanas pieredzi kā švaki kalibrēta ride-by-wire sistēma. Galu galā, gāzes sajūta ir pirmais un galvenais kontakta punkts starp braucēju un moci. Ja tā jūtas slinka, neatsaucīga vai pārlieku “digitāla”, tas krietni atņem braukšanas prieku.
Kaitinošs sīkums
450MT gan ir viena kaitinoša problēma – gāzei ir ļoti bināra (neplūstoša) aktivizācija. Proti, tā ir raustīga. Droseles apstākļos gan tā vairāk ir ECU regulēšanas vaina, jo EURO5b izmešu ierobežojumi kaut kā ir piespieduši ražotājus agresīvi liesināt degmaisījumu zemu apgriezienu apstākļos, kas daudzus močus padara tādus neirotiski raustīgus tieši atlaižot un tad mazliet uzdodot gāzi lēnākos ātrumos. Domājams, ka šo varēs viegli risināt ar kāda 3. pušu ECU čipa palīdzību. Lasīju pat forumos, ka šāds “risinājums” (cik legāls, nezinu) ir pieejams dažu valstu CFMOTO servisos kā “atjauninājums no rūpnīcas”, ar ko gan nedrīkst motociklu pārdot. Nu, droši vien jau tādēļ, ka šis uzlabojums tehniski padarītu moci par neatbilstošu izmešu sertifikācijai un, nu, jūs jau saprotat paši.
Visu ceļu motocikls
Ja neņem vērā šo kaitinoši jutīgo gāzi, kas rada iespaidu, ka tu nemāki lietot normāli sajūgu, viss cits 450MT ir absolūtā kārtībā. Protams, ka tikai laiks ļaus spriest par šī modeļa kvalitāti un ilgtspēju, taču pirmais iespaids noteikti bija labs – nekas nekur neļurinās. 450MT par sevi rada kompetenta piedzīvojumu motocikla iespaidu. Piekari varētu salīdzināt ar KTM 790 – tā ir pietiekami stingra, bet ne asa. Tā dod komfortablu stabilitāti un drošības sajūtu bezceļos, vienlaikus nav švammīga un uz asfalta arī dod gana dinamisku pieredzi. Te ir tieši tas smalkais balanss starp ceļu un bezceļu spēju, ko meklē visi piedzīvojumu klases moču ražotāji. Arī svara balanss 450MT ir ļoti labi realizēts – mocis savu masas centru tur subjektīvi pietiekami zemu, līdz ar to ir iesācējiem ļoti draudzīgs un viegli mētājams (vai stumdāms) apkārt – nesalīdzināms, piemēram ar Teneri, kas pēc izjutām ir krietni smagāka. Uz papīra 450MT sver 185 kg, taču pēc izjūtām – mazāk. Tam palīdz arī salīdzinoši zemais sēdeklis.
Patīkamie sīkumi
Lai vai kā – ir padomāts par gandrīz visu, kas varētu būt aktuāli šādas klases mocim. Ir ērts bagāžas plaukts jau no rūpnīcas. Ir pasažiera rokturi. Ir plati kāpšļi ar izņemamām gumijām. Ir eleganti nolokāmi spoguļi – kaut kas, ko es uz motocikla redzu pirmo reizi starta komplektācijā (parasti tos uzliek pēc tam). Vējstikla regulēšana ir viegla un ar vienu roku darāma, pietam stikla forma ir labi izveidota – es nejutu nekādas būtiskas turbulences vibrācijas ķiverē ne stikla augšējā, ne apakšējā pozīcijā. Apakšējā pozīcija deva tīru gaisu ķiverē un augšējā pozīcija to noņēma, radot mieru un klusumu. Atkal jau – tieši tas, kas vajadzīgs šāda žanra močiem. Sēdpozīcija ir ļoti ērta un nelikās, ka prasās stūri pavirzīt sev tuvāk vai augstāk. Sēdekļa komforts ir kādus 10 gaismas gadus priekšā Tenerei, Tuaregam un arī jebkuram no mazās un vidējās klases KTM. Ko vēl tev vajag?
450MT ir tik ļoti pārdomāta un pabeigta paka, ka grūti izdomāt, kas mocim izteikti trūktu vai uzreiz būtu jāmaina, izņemot varbūt tās ķīniešu 50/50 riepas. Nomaini tās pret Continental TKC 80, ja gribi aktīvāk braukt pa mežiem, vai varbūt Pirelli Scorpion Rally STR, ja meži interesē mazāk, un būsi zirgā. Par tiem 6800 EUR ar 450MT tu tiešām iegūsti pilnvērtīgu piedzīvojumu motociklu, nevis “ielas moci ar rallija uzlīmēm”, pietam kā jaunu moci ar garantiju. Turklāt, šāda cenas kategorija to padarīs arī viegli pārdodamu otrreizējā tirgū, kad un ja tu eventuāli no tā izaugsi.
Kam ir domāts 450MT?
Es teiktu, ka 450MT varētu būt izcili noderīgs šādos scenārijos:
- Kā tavs otrais motocikls garāžā blakus ielas mocim (vai divatā ceļojamam mocim), ar ko ampelēties pa bezceļiem.
- Kā tavs pirmais motocikls, ja tu tikai tagad kārto A kategoriju un tevi uzrunā šāda veida universāli moči ikdienai, ceļošanai un bezceļiem.
- Kā motocikls tavai sievai vai draudzenei, ar ko uzsākt motociklēšanu kopā. 830mm sēdekļa augstums 450MT padara draudzīgu un viegli lietojamu īsāka auguma cilvēkiem. Pietam, es pieņemu, ka to var vienkārši pazemināt vēl par pāris centimetriem nomainot aizmugurējā amortizatora atsaites sviru uz mazliet īsāku.
- Vai arī vienkārši kā tavs vienīgais motocikls, ja tevi nesatrauc tie 450cc. Vizuāli 450MT neizskatās pēc maza motocikla, tas ir pilnīgi adekvātā vidējās klases moča izmērā.
Potenciālās problēmas atklās tikai laiks
Vienīgā šobrīd biežāk sastopamā problēma ar 450MT uzbūvi, par ko es esmu “dzirdējis Youtubē”, ir ūdens krāšanās vienā no rāmja priekšējām daļām, kas ir noņemama. Video autors to atrisina izurbjot mazu caurumu rāmja segmenta apakšdaļā (neieteiktu), taču to varētu vieglāk un likumīgāk atrisināt aizpildot vainīgo skrūves caurumu ar mazliet silikonu pirms šķērsot upes.
Visādi citādi es absolūti rekomendētu 450MT izmēģināt jaunajā sezonā. Es domāju, ka jūs būsiet tik pat pozitīvi pārsteigti kā es. Gan par cenu, gan par izskatu, gan par spēju, gan par piedāvājumu kopumā. Ķīnieši māk, ķīnieši nāk un mēs neko tur nevaram darīt. Paldies K-MOTO par testu!








Es ar biju pētījis šo un Enfield himalyan 450. CFMoto patika labāk un ikdienai abi ir diezgan forši (vispārīgi) bet ja tomēr sevi izaicina uz “neasfalta” ceļiem, vai pret kalnu, Einfield 2cilindru labāk veic savu funkciju un nepaliksi slīpumā. Neatkarīgi no riepām. Bez youtube to apliecināja arī nesen sniegā “moto testa braucieni”, kur abi bija pieejami. Pārstāvis ar cfmoto laida kalnā un diemžēl palika, tālāk jau bija visi scenāriji no youtube. Ja to pašu darīja ar Einfild, tas diemžēl spēja darbu darīt labāk. Kopumā metu acis uz vienu no viņiem.
Einfield vlogeri arī esmu noskatījies, kas brīnumainā kārtā 600cc ir izbraukājis Āziju, āfriku. Kur sākumā likās ka būs kāds litrīgais..
Jaunajam 450 Himalajam nav divcilindru motors gan. Bet tas tā. Abi ir līdzīgi, bet CF ir par kārtu labāks dēļ divcilindru komforta un arī aprīkojuma, kas tam nāk komplektā. Himalajs ļoti vibrē caur stūri un kāpšļiem jau pie 110 km/h.
Baigā jēga to “kalnā braukšanas” video skatīties nav, pārāk daudz nianšu kuras Tavā braucienā atšķirsies.
Himalayan 450 ir viencilindrinieks, respektīvi ar labāku griezes momentu pie zemiem apgriezieniem, kas “bezceļos” sevišķi tehniski sarežģītos posmos dod priekšrocības.
Tev jāsaprot, ko Tu esi gatavs upurēt, jo idēla motocikli it visam vienkārši nav.
1. Ja plāno vairāk grozīties pa bezceļiem, sarežģitām dažāda seguma takām utt., un esi gatavs paciest diskomfortu uz šosejas tad ņem Himalayan 450.
2. Ja plānā vairāk braukt pa šoseju, zemes ceļiem un sausāka seguma meža taciņām, es teiktu, ka CfMoto 450mt būs krietni labāka izvēle.
Atceries, ka riepām ir milzīga nozīme, šo noteikti ņem vērā, ja plāno garāku braucienu.
Izdari izvēli un dodies – lai veicas.🏍️🫡🤘
P.s.
Paldies Reinim par rakstu.
Man kaut kā palika iespaids, ka 450 Hima bija grūtāk vadāms bezceļā (ar abiem braucu pa mežu) dēļ tā, ka svara centrs ļoti augstu, pats mocis arī diezgan augsts un kopumā lēnās un dubļainās stigās tas likās grūtāk menedžējams kā 450MT. CFMOTO turpretī likās viegls, mētājams un arī nekādu griezes grūtību neradīja. Nu, katram savs. Himītis arī bija ok, bet pa šoseju galīgi nepatika, tā izvibrēja kājas, ka grūti bija noturēt tās ilgi uz kāpšļiem.
Es vairāk biju domājis tieši par motora īpašībām offroudā. Divcilindrinieku arī ļoti labi ņem no apakšas, tas tiesa, kā nekā lielākā daļa “adventure” tipa motocikli ir divnieki. Vispār tikko paskatījos 450 himalajs ir pasmags mocis priekš viencilindrinieka, domāju varētu būt tieši tā, kā saki. diemžēl neesmu braucis ne ar vienu, ne otru.
Zinu, ka Himalaju daudzi slavē, tādēļ ir kāre notestēt, lai gan neesmu baigais offrouderis, vairāk šajā klasē patīk rally tips – zeminieki, meža takas, pļavu ceļi utt., respektīvi braukt ātri, dubļos praktiski nekad nelienu – tādēļ objektīvs vērtējums/tests droši vien tāpat nesanāktu.
Man pašam ir vecā afrika xrv750tais un jaunā crf1100 ar 21” priekšā, un ja godīgi par spīti augstajam smaguma centram un vecajai amortizācijai (ir mainītas atsperes uz progresīvajām) vecā āfrika tādos tehniski sarežģītākos uzdevumos man patīk labāk. Var jau būt, ka to sajūtu dod “oldskool” troses drosele un karbji… Uz asfalta un ātriem grants posmiem protams viss galīgi pretēji, par labu jaunajai.
Viendpodnieki ir forši traktori, kas krūmos iet labi, degvielu ēd necik un nelūzt, bet nu ja “piedzīvojumi” ir aizbraukt arī kaut kur tālāk par piemājas mežu, tie divi cilindri tomēr to visu moci padara civilizētāku, mierīgāku un patīkamāku, ja ar to vairākas stundas ir jāsēž uz šosejas. Man arī negribētos jauno, dārgo Āfriku dzīt krūmos un droši vien, ka es arī labprātāk to darītu ar XRV750, ja man būtu tāda situācija.
Testēt močus droši vien ir pareizi tieši tajos apstākļos, kādos ar to tu brauksi. Nav jau jēgas saprast, kurš mocis ir labāks vai ne tik labs dubļos, ja tur nekad netiks braukts. No pieredzes saku, ka jaunais Himis stipri zaudē 450MT ceļošanas jomā. Un ja salīdzina ar veco 411 himi (kādi man ir veseli divi bijuši) tad zudis ir arī tas vieglums, zemais sēdeklis un vienkāršums, kas veco padarīja tik patīkamu. Īsumā – neesmu fans, bet kādam noteikti noderēs.
Runājot tomēr par to ziloni istabā.. jaudas rad viņam tikpat maz kā tiem 400cc Husqvarna/KTM vai vēl mazāk? Bez ECU šiem tapat kā tkem tiek ņemti ārā arī katalizātori?
Jā, pēc jaudas (abi ap 32kW) būs līdzīgs 400cc huskvarnām vai KTM. Uz papīra CFMOTO mazliet vairāk griezes, tas tapēc, ka divi cilindri. Un motors nevibrē tā, kā vibrē gandrīz visi viencilindri pie augstākiem apgriezieniem (uz šosejas).
Katalizatoru ārā ņemt neieteiktu, var rasties problēmas ar apskati nākotnē. Jau tagad esmu dzirdējis vairākus stāstus par zondes kamerām, ar kurām ļoti ātri un viegli var notekti vai katalizators ir vai nav trubā. Vispār, to var noteikt arī vienkārši paskatoties uz moci, jo močiem katalizatoru noslēpt nav tik viegli, tas kopš kaut kāda 2021. gada ir liels, masīvs bundulis parasti. Ir daudz vienkāršāki risinājumi, kā piemēram tas pats ECU remap čips, kas palielina degmaisījuma treknumu un uzlabo gan gāzi zemos apgriezienos, gan droseles “jūtīgumu” gan citas lietas.
Šis par “uz papīra” nerada iespaidu par labu bezceļu moci. Tā ir lētāka KTM 390adv vai labāka Royal Enfield alternatīva “universālam” ielas motociklam. Ņemot vērā, ka KTM jaunais 390adv nākamgad, visticamāk, īsti nebūs pieejams, šis tiešām varētu būt interesants iesācēju braucamais. Vienīgi tas būs par augstu sievietēm kā pirmais mocis. Un tam būs grūti konkurēt ar Hondas 500cc ADV
Ar Hondas 500X šis konkurē pat ļoti labi, jo ir ļoti līdzīgs visos parametros, izņemot 450MT ir vairāk labumu, kā piemēram bezkameru diski un regulējama piekare (kas Hondai šobrīd nav) plus vēl citi sīkumi. Par augstu sievietēm – nu 830mm sēdeklis, ko var vēl pazemināt. Zemākus močus šajā kategorijā redzējis neesmu. Ja dāma ir ap 170cm tad būs ļoti ok.
Noteikti, ka tas, kas ir “labs bezeļiem” ir subjektīvi. Kādam, kas ikdienā brauc ar mazu un vieglu KTM vai husi šis neliksies labs, bet kādam, kas brauc ar Ducati Monster šis liksies kā vislabākais bezceļu mocis. Nav tāda labākā vai nelabākā, ir tikai tādi, kas ir piemēroti kādam vai nav piemēroti kādam.
Tie, kuri brauc ar Ducati, diez vai pirks šādu. Vismaz cena nebūs galvenais izvēles kritērijs. Ducati pasaulē Hypermotard mono būs daudz labāks bezceļu mocis.
Hondai, liekas, ir bezkameru riepas. Un to priekšrocības bezceļos ir ir tikai tik daudz, ka caurumu ritenī var salabot nenoņemot riteni un remontkomekts ir mazāks un vieglāks par rezerves kamerām.
Ja par regulējamo piekari – tajā cenu diapazonā un, ja skatās uz iesācējiem, tas nav nekāds pluss.
Vai nav tā, ka “mežā” visdrīzāk būs traumēts disks un to uz vietas vairs nesalabosi un tāpēc bezceļos bezkameru riepas nav pārlieku laba izvēle?
Teorētiski jā, bet tas ir pieņemot, ka tu tiešām katrā izbraucienā līdzi ņem rezerves kameru, pumpi un instrumentus ar ko riepu uzmaukt/nomaukt. Turklāt, lai traumētu spieķotu disku, vajag tiešām ļoti nopietnu triecienu vai kritienu. Ar bezkameru diskiem ir cita problēma – ja riepa nomaucās no diska kantes, to īsti bez kārtīga kompresora spiediena nemaz nevar uzbortēt atpakaļ un tad vispār ir vienalga – disks ir cietis vai nav, tāpat to atrisināt nevar. Bezkameru riepas ir ideālas ceļošanai, kur visticamākais incidents ir kādas naglas ieraušana riepā, ko var salabot ar plaukstas lieluma komplektiņu.
Ar to plaukstas lieluma komplektiņu arī ir, kā ir. Man šovasar gadījās pakaļējā riepā ielasīt sēņotāja nomestu tuteni. Iekriezums kādi 5cm. Savu plaukstas lieluma komplektiņu varēju tikai apbrīnot, nācās veikt zvanu draugam. Kādus 15km ar mīkstu pakaļējo riepu nobraucu līdz civilizācijai, nekāda vaina, pat no borta nebija atlipusi, nācās pamocīties.
Iepriekšējam mocim bija kameru riepas un trāpījās riepā kārtīga bultskrūve. Tur ar montenēm un ielāpiem tiku galā, lai nav jāzvana.draugam. Jā, montenes visu laiku vadāju līdzi, ar elektriķīšiem piešnallētas pie bagāžas rāmjiem.
Abos gadījumos riepa bija metama ārā.
Savos tālajos ceļojumos es ņemu līdzi visu – kameras, instrumentus un kompresoru. Nu, un, protams, lūdzu, Odinu, lai tomēr nav pašam tas viss nav jāliek lietā. Īsajos braucienos pa Latviju es paļaujos uz to, ka dažu stundu attālumā būs kāds, kas varēs atbraukt savākt moci vai riteni uz remontu.
Nu, tā kā es ceļoju divatā, man īsti uz moča nav vietas tādam apjomīgam montāžas aprīkojumam un pat ja būtu, tāpat negribētu to staipīt līdzi :) Tapēc es izvēlos bezkameru riepas un mazo remonta komplektiņu cerībā, ka man nebūs tas jāizmanto vai arī ja būs, tad tā tiešām būs tikai kāda nagla. Jebkas nopietnāks un tāpat nāksies meklēt servisu. Bet ja brauktu tiešām tālu no civilizācijas, kameras riepa un instrumenti droši vien ir jēdzīgāki tīri izdzīvošanai :)
Tieši tā!
Tas viss ir tik sarežģīti, ka nekādā mērā neietekmēs iesācēja izvēli. Bezkameru riepas ikdienai un ceļojumiem ir labākas. Ja jābrauc pa meža ceļiem, tad labāk kameru riepas, bet bet kameras un rīki ir smagi un aizņem daudz vietas. Pumpis ir jāņem līdzi visa tipa riepām. Bezkameru riepai jāņem līdzi vēl štrope – to var izmantot, lai uzpumpētu riepu, kas ir nobortējusies. Bet tas viss nebūs aktuāli iesācejiem un lielākajai daļai sieviešu
Mežā visticamāk būs caurums riepā. Šogad vairākas kameras nomainīju un lāpīju arī bezkameru riepu. Lai sadauzītu disku, ir skarbi jābrauc. Diez vai ceļojumā tā būtu prātīgi. Vai iesācējam vispār
Mežā tik viegli sabojāt moča riepu ar zariem? Jo nekā cita jau mežā nav, ar riteni braucot tieši bezkamernice ir labāka, jo var pumpēt mazāk – bet tas ir arī vieglāks, nekā mocis.
Protams, daudz kas atkarīgs no meža veida un seguma, tāpēc arī pārvaicāju.
Par vēlu apskats, mēs jau vienu nopirkām 😁
Ļoti labi! Pabrauksieties kādu sezonu un varēsiet nokomentēt, cik labs vai švaks praksē ir šis braucamais.
Same here😁
Es esmu šokēts par šo ziņu,jo es nesen iegādājos jaunu rieju adventure 125,un saprotu,ka šis motocikls ir izdevīgs priekš cilvēka kuram intrese tūrisma motocikls,bet ja skatīties kurš ir labāks,tad droši var pateikt ka abi ir,tikai katram ir savējās ērtības,bet plusi ir vienādi.
man nav rieju. man ir bmw ar eiropā ražotu motoru.
Ilgi skatījos un prātoju par šo kā pirmo motociklu. Beigu beigās tomēr izvēlējos Moto Morini, to, kas gada motocikls 2023, jo tas lielā mērā bija galvenais aicinājums nokārtot A kategoriju. Vizuāli vairāk saista 6,5 un paredzu, ka man kā iesācējam takas un meži sākotnēji paliks neiekaroti. Un, protams, ziemas cena.
Laba izvēle! Morini šis modelis ir ļoti labs kā pirmais motocikls, ja neplāno tālu ceļot vai braukt bezceļos. Arī izskatā krietni smukāks par 45MT, protams, bet nu tā ir cita klase, nevar salīdzināt.
CF moto 450 MT nopirku sev un sievai mums ir divi. Biju off-road moča meklējumos braucot šosejas mocim pirkt eļļu ieraudzīju 450 mt sarunāju testa braucienu. Man patika atbilda maniem kritērijiem. Tika izbrauks arī Himalyan 450 piedodiet, bet 1 cilindra vibrācija man nav pieņemama. Nevis baudi braucienu, bet seko visu laiku, lai būtu mazāka vibrācija. Patīk 450 MT piekare ka var regulēt der gan dažādiem augumiem un svaram. Vēl jāpiemin 450 MT stock izputēja skaņa nav nepieciešams pirkt aftermarket izputēju. Ir ķecerīga doma nākošgad ar 450 MT izbraukt poker run visus punktus varētu būt jautri. Pēc sajūtām tas ir paveicams.
Pilnīgi pievienojos, Himalaja vibrācija uz šosejas bija grūti paciešama. Un arī es nodomāju testā, ka 450MT skan tik patīkami, ka nevajag nekādu citu trubu.
CFMoto, manuprāt, ir nenovērtēts aparāts. Cf mocis man nav bijis, bet biju nopircis jaunu kvadru. 550H.O ar stūres pastiprinātāju, sniega šķūri. Perfekts verķis. Vienīgais mīnussss bija, ka bremzes citreiz čīkstēja, lēnu braucot.Esmu braucis arī ar dārgajām kvadrām – absolūti nejutu atšķirību. Jā pietrūka otrs cilindrs, vibrācijas mazināšanai.
Pirms pāris gadiem lietoju Honda CB500X,viss bija super,tikai prasījās kaut ko jaudīgāku,bet neredzu iemeslu,lai pirktu CF,cena līdzīga kā Hondai. Un viens te pieminēja CF bezkameru riepas,Hondai arī ir tādas…Un galu galā – Honda ir Honda,nafig par to pašu naudu meklēt kaut kādas alternatīvas !
Ieteiktu viņiem moci meklēt https://www.dealmen.eu/motocikli/
Uzraksti, ko mēklē un sagaidi atbilstošu piedāvājumu. Nav jāmaklē pa visiem veikaliem, visi paši atsūtīs savus piedāvājumus