Visi 2025. gada Latvijas gada motocikla balvas kandidāti īsumā

Jau trešo gadu pēc kārtas Kursora komanda ņem dalību Latvijas Gada motocikla konkursa žūrijā. Tas nozīmē kārtējo lielo testa dienu Biķernieku trasē maija nogalē, kurā visas dienas garumā ir iespēja iztestēt visus konkursam iesniegtos motociklus, un šogad tādi bija veseli 40. Protams, “iztestēt” nav gluži īstais vārds, drīzāk jāsaka – “izmēģināt”, jo paspēt gan apskatīt, gan sabildēt, gan arī izbraukt pāris apļus ar 40 motocikliem aptuveni 8 stundu laikā nozīmē katram veltīt mazāk par 10 minūtēm. Tādēļ atkal šeit piedāvājam īsu ieskatu jeb savu ļoti subjektīvo “5 minūšu iespaidu” par katru no 40 motocikliem.

Starp citu, dažus no modeļiem mēs varēsim aizlienēt uz pilnvērtīgākiem testiem un attiecīgi uzrakstīt par tiem padziļinātākus apskatus. Ja ir kāds motocikls no šī saraksta, par ko jūs gribētu lasīt pilnvērtīgu apskatu, atstājiet ziņu komentāros. Ja jums ir slinkums lasīt, bet ir vēlme šo visu paklausīties audio formātā, tad klausieties Ko Kursors Tev Nestāsta podkāsta 136. epizodi, kurā mēs ar Kristapu šos visus motociklus apspriežam pusotras stundas garumā. Aiziet!

Aprilia RS457

Man vispār ir jaunatklāta mīlestība pret itāļu motocikliem, tāpēc es, iespējams, nevaru būt objektīvs. Aprilia ir viens no tiem ražotājiem, kam ir ļoti mazs modeļu klāsts (ja neskaita citus zīmolus, kas ietilpst Aprilia grupā, kā, piemēram, Moto Guzzi), taču katrs no tiem ir labi nostrādāts. RS457 ir viegls, dinamisks, salīdzinoši nedārgs mocis ar dzīvelīgu mazu 457cc divcilindru motoru, kas jūtas ļoti ņiprs priekš savas mazās kubatūras. Es neesmu speciālists tādos sportiskos “baikos”, tāpēc esmu nedaudz bez viedokļa šajā gadījumā, bet šis droši vien būtu lielisks entry līmeņa mocis sportisku moču cienītājiem.

Aprilia Tuareg 660 Rally

Ņemot vērā, ka standarta Tuareg 660 bija viens no maniem pagājušā gada konkursa pārsteigumiem, un es pat to pēc tam iegādājos sev, es esmu tieši tik pat labās domās arī par šī gada Rally versiju šim pašam motociklam. Plašāku ieskatu par Tuareg 660 un tā vistuvākajiem konkurentiem lasiet šeit. Rally versija ir tas pats Tuaregs, tikai uztjūnēts vēl lielākai bezceļu spējai (it kā tās iepriekšējam modelim pietrūktu). Te ir vēl garāks piekares gājiens, mazliet augstāka sēdpozīcija, nopietnāka aizsargpanna, SC Project izplūdes uzgalis un citi nelieli vizuāli uzlabojumi jau tā ļoti labam motociklam. Manuprāt, labākais vidējās klases ADV piedāvājumā. Un objektīvi labāks arī par Teneri gandrīz visās tehniskajās pozīcijās. Lai piedod man visi Teneristi.

BMW R1300GS Adventure

Es pat nezinu, ko šeit var vēl piebilst. BMW lielais GS vienmēr ir bijis “motociklu krējums” gan tehniskā izpildījumā, gan jaudā, gan ērtībās. Jaunais, lielais “ADV karalis” ir tieši tik pat iespaidīgs kā tā iepriekšējās iterācijas. Tas ir mocis, ar ko var un vajag šķērsot visu pasauli (nu, vai vismaz Eiropu noteikti). Testā bija pieejama gan klasiskā versija, gan “automāts” (starp citu, “automāta” ekstra nemaksā papildus naudu), un šī noteikti būs gaumes lieta un personīga izvēle. Man nebija iebildumu pret automātisko versiju, lai gan es pats noteikti izvēlētos tradicionālo. GS jau tā ir vairāk liels dators kā motocikls, un automāts to padara vēl “datorīgāku”. Objektīvi, labākais motocikls, kādu var nopirkt par (lielu) naudu. BMW faniem un pūristiem, ilggadējiem GS cienītājiem – jāpērk, te pat nav jautājuma. Labākais GS, kāds jebkad ir bijis (un es zinu, jo man ir bijuši 4 gabali). Pilns apskats jau pieejams šeit.

BMW S 1000 R

Kā jau rakstīju, sportbaiki nav mana kategorija, bet S1000R atstāja visnotaļ nopietnu iespaidu kā jau jebkurš bembis. Glauns, spīdīgs, monstrozi jaudīgs, dārgs – BMW kā jau BMW. Ja šāds dzīvesstils mani interesētu, S1000R noteikti būtu viens no tiem močiem, kam būtu jābūt manā garāžā kaut vai principa pēc. Praktiski un reālistiski, neredzu, kur ar tādu braukt ārpus trases – tas ir nevajadzīgi neērts, bet nu tādi visi baiki ir. Tie, kas novērtēs, novērtēs.

BSA Gold Star 650

Es biju pārsteigts, ka šis klasiskā skata 650-nieks ir viencilindra, nevis divu. Steigā nepievērsu motora izskatam uzmanību, jo cilindru skaitu var redzēt no malas, taču trasē tas likās tik gluds un kārtīgs, un varētu zvērēt, ka tas ir divcilindru. Bet nē. Ļoti līdzīgs lielai daļai no Royal Enfield 650cc modeļiem – skaists, klasisks retro, kas nāk ar bagātīgu kultūrvēstures fonu un tradīcijām. Nevienas sliktas izjūtas, taču mūsdienās šāda tipa modeļu ir jau daudz un izvēle ir plaša. Neredzu, ar ko šis BSA izceltos pār tuvākajiem konkurentiem.

CFMoto 450CL-C

Visi zina 450MT, jo visiem patīk 450MT. Šis ir tas pats 450MT, tikai ielikts tādā vizuāli patīkamā kruīzera mocī. Neko sliktu nevar pateikt, īpaši jau tādēļ, ka mazas kubatūras kruīzera tipa moču tirgū vispār ir ārkārtīgi maz, lai neteiktu, ka nav vispār. Tādā ziņā CFMOTO iet savu ceļu, nevis kopē lielos tirgus spēlētājus. Skan labi, iet labi (priekš 450cc), ir ērts un viss ir savās vietās. Pret cenu arī grūti strīdēties. Viens no labākajiem pirmajiem močiem kādam, kas ir nupat sācis motociklēt un kam patīk šis žanrs.

CFMoto 450MT

Pirmkārt, 450MT apskats ir jau lasāms šeit pat – bija iespēja to iztestēt pagājušajā sezonā. Šis noteikti ir viens no pozitīvākajiem pārsteigumiem ne vien Gada motocikla konkursā, bet tirgū kopumā. Katram ir par to viedoklis, bet mans ir tāds – nav labāk nokomplektēta, universālāka, ērtāka un lietojamāka motocikla šajā segmentā, šajā cenā. Tas ir viens no labākajiem pirmajiem motocikliem un ļoti adekvāti ir lietojams gan pilsētā, gan mežā. Ērts, pietiekami zems, skan izcili un piedāvā lietas, kas parasti ir atrodami stipri dārgākos močos (bezkameru spieķoti diski, regulējams vējstikls, LED gaismas un citas lietas). Dīleris teica, ka Latvijā tādi esot pārdoti jau 60. Nav brīnums. Prāvs pretendents Gada motocikla titulam.

CFMoto 675SR

Te Kristapam būtu vairāk, ko teikt, jo viņš testēja šo motociklu Portugālē. Man tas nekādus nozīmīgus iespaidus neatstāja, kā tikai tos, kas vienmēr ir ar baikiem – neērts, taču trasē super izklaidējošs. Es zinu, kādēļ šos sauc par sporta močiem. Tas ir tāpēc, ka tev ir jābūt ja ne gluži sportistam pašam, tad vismaz gana atlētiskam, lai šo motociklu lietotu ilgāk kā 20 minūtes.

CFMoto 700MT

CFMOTO kopumā ir jau kļuvis par nopietnu ražotāju, kas ir ļoti aktivizējies globālajā tirgū. No daudzajiem motocikliem, ko šis ražotājs piedāvā, jaunais 700MT ir izteikti mērķēts uz ielu un tūrismu. Tas ir ērts, praktisks “universālis” ar pietiekami normālu dinamiku un kā jau visi CFMOTO – nopakots ar visu iespējamo. Neizcēlās ne ar ko sliktu, ne ar ko īpaši izcilu, izņemot tā cenu, kas ir priekšrocība pilnīgi visiem CFMOTO, salīdzinot ar citiem ražotājiem.

Portugālē iepazīstamies ar jaunajiem CFMOTO 700MT, 800MT-X, 675SR-R, 675NK un 125NK motocikliem

CFMoto 800MT-X

Šis modelis mani īpaši interesēja un iespējams kādā brīdī iegūsim to arī uz pilnvērtīgu testu. Interesēja tas mani tādēļ, ka ir tiešs konkurents KTM 790 un pastarpināti arī visiem citiem vidējās klases ADV motocikliem, kā Tuaregam un Tenerei, atkal, protams, par stipri zemāku cenu. Zinot, ka KTM 790 un 890 motorus faktiski ražo tieši CFMOTO, šķita, ka kurš gan vēl varētu uzražot jēdzīgu konkurentu 790 vai 890, ja ne tas, kurš tos pats arī ražo. 800MT-X ir faktiski 790 kopija ar visu savu zemo bāku, bet bez visām tām eļļas spiediena un no tā izrietošajām vārstu nodiluma problēmām, ar ko sirgst daudzi 790/890. Kopumā 800MT-X atstāja ļoti kompetenta ADV motocikla iespaidu, līdzvērtīgu KTM 790. Testēsim padziļināti, tad sapratīsim labāk.

DUCATI DIAVEL V4

Diavels jūtas gandrīz tāpat kā Panigale, bet tas pārmaiņas pēc ir ērts un lietojams normāli reālos sadzīves apstākļos. Es pats neesmu liels fans tādam avantgardiskam itāļu dizainam, taču jāatzīst, ka kopumā Diavel ir ar savu raksturu un šarmu. Skaņa, jauda, milzīgi resnais aizmugures ritenis, salīdzinoši ērta sēdpozīcija padara šo par unikālu kruīzeri. Tādu, kādu tikai Ducati to spēj izdomāt savās trakajās fantāzijās.

DUCATI PANIGALE V2S

Sarkans, spīdīgs, seksīgs un tieši tik pat neērts, kā visi citi baiki, bet neļaujiet manam viedoklim sevi atrunāt no šī spilgti sarkanā itāļu kumeļa. Tas skan kā jau Panigale, ir ar žiletveidīgu manevrētspēju un ar spēcīgu vēsturi. Panigalei ir un būs savi cienītāji. Trasei – wow. Pilsētai vai ceļošanai – nu, kādēļ, lai jūs to sev nodarītu?

Harley Davidson FXLRST Low Rider

Low Rider ST man ir personīgi labi pazīstams, jo vienu gadu biju īpašnieks tādam līdz brīdim, kad sapratu, ka tas īsti nav mans žanrs. Izbraucot sapratu, ka žanrs nav mans joprojām, taču no visiem Hārļiem, kas ir redzēti, šis ir, manuprāt, vissmukākais. Tas nav bezjēdzīgi apkrāmēts ar hromu, tas nav milzīgs – tas ir tieši tik liels, cik Hārlim vajadzētu būt. Muskuļots, agresīvs mačo mocis ar mazliet neērtu sēdpozīciju, izcilu Hārļu skaņu un motora griezi. Man personīgi šāds mocis ir “par daudz visa kā”, bet Hārļiem ir savs sekotāju pulks, īpaši Lowrider modeļiem. Dārgs un ekskluzīvs pēc izskata un sajūtas. Noteikti atstāj iespaidu. Jautājums – kādu?

Harley Davidson Pan America ST

Diezgan ilgu laiku biju vēlējies izmēģināt kādu no Pan America modeļiem, bet testa moči nebija pieejami. Kopumā es biju pozitīvi pārsteigts par šo HD mēģinājumu būt moderniem un ieiet ADV segmentā. Pan America pēc sajūtas atgādina normālu, ērtu ADV “tūristu”, taču ir joprojām ar kaut kādu savu raksturu, ko ir grūti vārdos aprakstīt. Sajūta tik tiešām ir tāda, ka tas ir Hārlis, lai vai ko tas nozīmētu. Sēdpozīcija un stūre ir nedaudz neierasta tūrisma mocim, kaut gan man tā šķita ļoti ērta. Par Pan America es pilnīgi noteikti uzrakstīšu atsevišķu rakstu, bet pagaidām – Hārlis, kas ir Hārlis, bet tajā pat laikā nav Hārlis. Vienīgi pie tās priekšas lampas es nekādi nevaru pierast.

Honda CB1000 Hornet SP

Šis noteikti bija viens no žūrijas favorītiem, ja var spriest pēc dzirdētajām sarunām Biķerniekos. Un var saprast kādēļ. Lai gan tā paskats atgādina tipisko Hondu, kurai nav nosakāms ne gads, ne modelis, jo tas izskatās pēc jebkuras citas ielas Hondas, tā radīja absolūti perfekti nostrādāta moča sajūtu – jauda, vadība, plūdenums, ērtība. Hornet šķita pat pārāk pareizs, lai būtu interesants, bet dažiem braucējiem tieši tādi pareizi moči arī patīk. Nav kur piesieties, ja gribas tieši Hondu un tieši jaudīgu un dinamisku ielas motociklu.

Honda GB350

Man ļoti patīk mazas kubatūras motocikli un ļoti patīk klasiska paskata motocikli, un GB350 ir abas šīs lietas klasiskā un tradicionāli retroveidīgā Hondas izpildījumā. 350cc viencilindra motors ir neraksturīgi gluds vienam cilindram (divu kontrbalansa vārpstu dēļ), lai gan skaidrs, ka nekādu jumtu jaudas ziņā nenoraus. Tas ir vienkāršs pilsētas pārvietošanās motocikls tiem, kas grib pārvietoties un darīt to ar retro šiku un šarmu. Ļoti, ļoti patika. Izcils, gaumīgs pirmais motocikls, kas ēd 2l/100km un ir savietojams arī ar A2 par apmēram 4400 EUR. Jauns motocikls. Par 4400 EUR. Un kā jau Hondu, to varēs pēc 2-3 gadiem pārdot par gandrīz tādu pašu summu.

Honda PCX125 Deluxe

Ja tu meklē uzticamu motorolleru, grūti ir iebilst kādam no daudzajiem Hondas modeļiem šajā segmentā. PCX125 ir viens no visu laiku pārdotākajiem rolleru modeļiem visā pasaulē un noteikti piedāvā izcilu uzticamību. Tas ir aparāts, ko pērk, lai varētu efektīvāk pārvietoties pilsētās un šo tas dara izcili. Runāt par kaut kādām jaudām un manevrētspējām te ir lieki – tas ir motorollers kā jau motorollers. Ērts dīvāns uz 2 nelieliem riteņiem ar ko čubināt uz darbu (un nemaksāt par stāvvietu).

JAWA 300CL

JAWA 300CL ir kārtējais retro, ļoti pēc skata līdzīgs jau pieminētajam BSA Goldstar un arī Royan Enfield Interceptor modeļiem. Es priecājos, ka šis vēsturiskais čehu zīmols tiek turēts pie dzīvības ar jauniem modeļiem, taču līdz populāram ražotājam tam vēl ir tāls ceļš ejams. 300CL ir retro motocikls tiem, kam ir īpaši sentimentālas atmiņas par šo zīmolu. Atšķirībā no “modernajiem” retro, 300CL tik tiešām jūtas kā mocis no pagātnes. Tas ir rudimentārs, analogs un īsts, ar visiem saviem trūkumiem un prikoliem. Un izskatās ļoti labi, īpaši hromētā versija.

Linhai ADV Buck 125

Nekad neesmu sapratis šo it kā ADV-veidīgo motorolleru kategoriju. No vienas puses, rolleris ir rolleris un tam nav nekādas vainas. Un tad ir šie modeļi, kas paņem parastu rolleri un it kā uztaisa to par “Adventure” modeli, uzliekot tam nedaudz lielākus riteņus, paaugstinot klīrensu un uzliekot kādu alumīnija aizmugures kasti, kas izskatās, ka varētu būt uz adventure motocikla bijusi. Un? Vai tas nozīmē, ka ar šiem rolleriem būtu jābrauc mežā? Arī Hondai ir līdzīgs modelis X-ADV (tiesa gan, 3x dārgāks kā šis ķīniešu ražojums). Rolleri jau tā ir pietiekami ērti, lai ar tiem varētu nosacīti mērot garākus gabalus (īpaši ar 350 un 500cc versijām) pa šoseju, tādēļ īsti nesaprotu šo “Adventure” kategoriju. Varbūt varat apgaismot mani komentāru sadaļā.

Mopedix

Viens no unikālākajiem un neparastākajiem modeļiem šogad konkursā ir šis čehu veidojums, kas skaitās “mopēds”, bet realitātē ir elektrisks un vairāk atgādina armijas tipa e-velosipēdu. Godīgi, es nesaprotu tā būtību. Ja tas ir e-velosipēds, tad tas ir krietni par masīvu un smagu ērtai lietošanai pilsētā. Ja tas ir e-moto, tad tas ir stipri par kailu (tam ir arī pedāļi). Tas varētu būt lielisks pastnieku transportlīdzeklis, ar ko nokļūt grūti sasniedzamās vietās meža vidū (pieņemot, ka to var uzlikt uz treilera vai kravaskastē ar rezerves bateriju), lai gan reklamēts tas tiek kā izteikti urbāns transportlīdzeklis. Un droši vien, ka siltajās zemēs tas tāds droši varētu arī būt. Bet tā kā tas iet uz 70km/h – nav īsti skaidrs, vai ar to braukt pa velojoslu vai nē?

Morbidelli SC125

Tas ir 125cc maxi-skūteris. Ērts, iet labi. Nezinu, ko vēl, lai pasaka. Izņemot to, ka kā jau visi šie ražojumi ar Ķīnas izcelsmi, bet Eiropas dizainu, noteikti ir konkurētspējīgi ar cenu, kas nav mazsvarīgi Latvijā.

Morbidelli T1002V

Šo motociklu es biju aizlienējis uz nedēļas nogali, jo tas man šķita interesants piedāvājums un tas IR interesants piedāvājums, jo par 10k EUR tu dabū litrīgu adventure (nu, vairāk jau gan tūrisma) motociklu-universāli ar visu, ko var iedomāties, tai skaitā rokturu un sēdekļa apsildi un visām 3 bagāžas kastēm. Piedāvājums labs. Pats mocis – nu tā. Neko izteikti sliktu nevar teikt, bet ar saviem 270kg un augsto smaguma centru tas ir ļoti begemotīgs lēnos ātrumos. Arī motors, lai gan pietiekami dinamisks, šķiet tāds līdz galam nenostrādāts. Viss cits šķita labā līmenī.

Moto Morini Calibro Bagger 700

Šis baggeris jeb kruīzeris ar kastēm ir būvēts uz tā paša 700cc SCR modeļa bāzes, kurš ieguva Gada motocikla titulu pirms 2 gadiem. Līdzīgi kā CFMOTO 450CL-C arī šis ir mazās kubatūras kruīzeris, kādu tirgū nav daudz. Ļoti izteikti ražots ASV tirgum (pagrieziena rādītāja pogas kā Hārļiem). Pēc skata simpātisks, pēc dinamikas pieņemams, arī šis varētu būt labs starta mocis kādam, kuru interesē šis žanrs. Jaudīgāks par mazo 450cc CFMOTO piedāvājumu, cenā pieejams un adekvāti nokomplektēts. 700cc motors neradīja nekādu dvēseles eiforiju, protams, bet tai pat laikā šķita pilsētai labi piemērots. Mani gan māc bažas par Morini cerībām uz ASV tirgu. Gan tādēļ, ka aktuāli ir lielie tarifi, gan arī tādēļ, ka amerikāņi ir ļoti visi par un ap paši savu patriotisko zīmolu. Pat BMW ne īpaši labi ir veicies ar šiem “amerikanizētajiem” modeļiem.

Moto Morini X-Cape 700

Iepriekšējo X-Cape 650 modeli apskatījām jau pasen un secinājām, ka tas ir ļoti labs vidējās klases tūrisma motocikls, arī iesācējiem. Pietiekami ņiprs, ļoti ērts un cenā pieejams. Šī gada versija ir atjaunota ar mazliet lielākas kubatūras motoru, visdrīzāk EURO5+ izmešu regulu dēļ, bet būtībā motocikls ir tas pats.

MV AGUSTA DRAGSTER RR SCS

Īsti nav viedokļa. Līdzīgi kā Ducati, arī MV Agusta izceļas ar ļoti specifiskiem un avantgardiskiem dizainiem. Šis 3 cilindru 800cc mocis ir izteikti kailais ielas mocis ar agresīvu skatu un īpatnēji patīkamu skaņu. Noteikti nišas auditorijai, jo Hondas 1000cc Hornetu, kas ir būtībā tieši tāds pats savā žanrā un funkcijā, var nopirkt par 2x mazāku naudu. Bet itāļi ir itāļi un ja patīk, tad patīk. Tad Honda nederēs, vajadzēs itāli.

MV AGUSTA ENDURO VELOCE

Ļoti patīkami pārsteidza ar savu dinamiku un īpatnējo, augsti spiedzošo skaņu, kas dažiem no žūrijas nepatika, bet man patika ļoti. Man patika gluži viss šajā mocī – tāds nedaudz retro dizains (atgādināja Ducati Desert-X nedaudz), 3-cilindru motora sportiskums un asums, kā arī ergonomika. Cenā gan šis mocis, kā jau visi MV Agusta, ir krietni augstā plauktā. Cenā šis modelis konkurē ar BMW 1300GS.

Rieju Adventure 500

Šis ir diezgan liels spāņu motociklu ražotājs, par ko pasaulē neviens neko daudz nezina. Aventura 500 modelis izceļas ar īpaši gigantisku 40L bāku (20+20 katrā sānā), kas ļauj tam nobraukt ap 1000km bez uzpildes. Kādēļ tas ir vajadzīgs, man nav ne jausmas, taču šis ne tikai ir vienīgais motocikls ar tādu degvielas ietilpību, bet arī vienīgais, kurš ar saviem 500c sver 190kg bez šķidrumiem. Ar eļļām un pilnām bākām tā svars tuvotos 240kg, kas ir lielā GS svarā. Motors ir ļoti līdzīgs Hondas 500cc divcilindru motoram, taču to ražo Loncin (Ķīna). Visādi citādi šis ADV motocikls ir pieklājīgi noekipēts ar lielu un sakarīgu ekrānu, kurā var darbināt Google Maps vai citus navigatorus caur telefonu. Testa dienā, šķiet, bāka nebija ne tuvu pilna, tādēļ vadība šķita gana neitrāla. Kā būtu ar 40L degvielas man nav ne jausmas. Izskatā gan šis Rieju ne ar ko absolūti neizceļas – tāds pats kā visi citi vidējie ADV.

Royal Alloy GP125MT

Vienīgais, ko atceros, ir šī motorollera priecīgā Bārbiju rozā krāsa (ne tā, kas attēlā) un caurspīdīgais panelis, caur kur var redzēt visu motora bloku. Visādi citādi tas izlikās kā pilnīgi normāls pilsētas 125cc motorolleris.

Royal Enfield Bear 650

Kā bijušais Interceptor 650 īpašnieks varu vien teikt, ka visi šie Royal Enfield 650cc motocikli ir ļoti patīkami. Šis ir mazliet uzlabots Interceptor 650 ar nedaudz augstāku piekari, vizuāliem uzlabojumiem, ērtāku sēdpozīciju un digitālu displeju. Visādi citādi tas ir tas pats Interceptors, kas ir laba lieta. Tas ir it kā domāts kā skrambleris, taču tam trūkst izteikti skramblerīgo lietu – nav ne augstās izplūdes, ne platās MX tipa stūres. Tas ir vienkārši mazliet skramblerīga paskata klasisks ielas motocikls. Lasiet Interceptor 650 apskatu šeit.

Royal Enfield Classic 650

Man sāk palikt grūti atšķirt visus RE 650cc platformas modeļus, jo to ir daudz un visi ir diezgan līdzīgi. Ir Shotgun 650, ir Super Meteor 650 un tagad ir Classic 650. Vienīgā atšķirība starp šiem visiem ir dizains. Ja Shotgun ir mazliet mūsdienīgāka skata kruīzeris, tad Super Meteor ir klasiskāks, un Classic 650 ir jau pavisam autentiska paskata retro. Es droši vien izvēlētos Super Meteor, bet, ja jums patīk īsts retro vaibs, izmēģiniet arī Classic 650. Tam ir visas tās pašas raksturīpašības, kas pārējiem – ļoti patīkams motors, gluda ātrumkārba, tie visi ir ērti un ikdienā labi lietojami moči.

Royal Enfield Guerrilla 450

Viens no šī gada pārsteigumiem. Šī 450cc viencilindra jaunā šķidrumdzeses motoru platforma ir salīdzinoši svaiga, un šobrīd šo motoru izmanto tikai 2 modeļi – jaunais Himalayan un šis Guerilla, kas ir vairāk ielas versija. Abi motocikli ir interesanti, bet Guerilla izceļas ar ļoti foršu vadību, kompaktu formu, vieglumu un augstu prieka faktoru. Ļoti izbaudīju šo motociklu. Pievienošu “labāko iesācēju moču” sarakstam pilnīgi noteikti.

Royal Enfield Himalayan 450

Jaunais, uzlabotais Himalajs bija pārstāvēts arī iepriekšējā gada konkursā. Plašāku apskatu lasiet šeit. Kopumā šis ir ļoti labs mazās klases funduro un īsas ceļošanas mocis. Tas gan ir palicis tusnīgāks, smagāks, augstāks kā vecais labais 411cc Himalajs, taču piedāvā krietni dinamiskāku motoru un augstvērtīgāku piekari lietošanai bezceļos. Tomēr, lai vai kā tie censtos, viencilindra motocikli nekad nebūs īpaši praktiski lietojami ceļošana. Arī šim ir jūtamas vibrācijas gan kāpšļos, gan stūrē, gan spoguļos jau pie 100km/h, kas mazliet sāk traucēt, ja brauc ilgāk par stundu.

Royal Enfield Shotgun 650

Lasiet Kristapa pērno Super Meteor apskatu. Šis ir faktiski tas pats mocis ar to pašu 650cc motoru, tikai ar mazliet mūsdienīgāku dizainu. Tas joprojām ir gana retro, bet varbūt ne tik retro kā Super Meteor vai Classic.

Segway E125S

Neesmu īpaši pieredzējis elektromobilitātes lietotājs, taču šis elektriskais “125” (nezinu gan, kas tieši tur ir 125, nu ne jau kubikcentimetri) brauca un vadījās kā ierindas 125cc rolleris – labā ziņā. Izņemot, ka ne ātrāk par 45km/h, oficiāli. Mazs, manevrētspējīgs, dinamisks un absolūti kluss. Tieši tāds, kādu jaunieši nekad neizvēlētos, jo nevar nozāģēt izpūtēju, nevar 125cc “papīros” noformēt kā 50cc un vispār neesmu drošs ka ratā var paraut.

SWM Stormbreaker 1200

Visīpatnējākais, drosmīgākais un dīvainākais motocikls šī gada konkursā. Es nezinu, kā viņi apgāja EURO5+ emisiju ierobežojumus, bet šis motocikls burtiski jūtas kā Hārlis no 60. gadiem. Tas izteikti un agresīvi vibrē (dažiem patiks), vadās kā retro motocikls un visā visumā nav nevienas norādes, ka tas būtu 2025. gada modelis. Izņemot digitālo ekrānu, kuram uz šāda veida motocikla nav jābūt. Motors gan ir ārkārtīgi unikāls, tas komfortabli 2. pārnesumā iet līdz 90km/h un pēc skata ļoti klasiski smuks. Visādi citādi, tā vadība bija tik aptuvena, ka man šis motocikls trasē nešķita drošs.

Triumph 1200 Speed Twin

Esmu diezgan pārliecināts, ka šis motocikls būs šī gada konkursa top 3 uzvarētāju sarakstā – tik labs tas bija. Triumph nav jaunpienācējs ne ielas motociklu, ne mūsdienīgo retro žanrā, un pats Speed Twin ir modeļu klāstā jau vairākus gadus. Katru gadu konkursā ir tas viens motocikls, kas vienkārši tev seju savelk smaidā, un šogad tas ir šis. Es nezinu, vai tas ir izskats, skaņa, motora jauda, varbūt viss kopā. Bet es jau noformulēju, ka vienā vārdā tas varētu būt “effortless” jeb latviski – tāds, kas neprasa nekādu piepūli un pats plūst uz priekšu. Tieši tādu sajūtu man Speed Twin radīja. Tas bija maigs, kad to vajadzēja, ātrs, kad pavēra gāzi, un visu darīja absolūti bez piepūles. Nokāpu un sapratu – gribu. Būs šosezon pilns apskats!

Triumph Street Triple 765

Nekad neesmu bijis fans šiem kailajiem ieliniekiem, taču jāatzīst, ka Triumph tos māk labi. Šajā kategorijā gan šogad ir sīva konkurence – ir daudz jaudīgu un labu ielinieku. Redzēsim, kā Street Triple veiksies. Kopumā mocis atstāja labu iespaidu. Sportisks, bet ne tik neērts kā īstie baiki – šis varētu būt labs kompromiss kādam, kas grib būt sportisks, bet tomēr arī varēt pabraukt pa ielu kaut cik komfortā.

Triumph Tiger 800 Sport

Sporta tūristu kategorija ir interesanta un kļuvusi pēdējos gados labi pārstāvēta. Tiger sērija man vienmēr ir patikusi, un Tiger 800 Sport nav izņēmums. Tas ir sportiskāks, dinamiskāks tīģeris, salīdzinot ar klasiskajiem adventure tipa tīģeriem, taču joprojām tik pat ērts un praktiski lietojams ikdienā un ceļojumos. Pēc Street Triple man gan likās, ka šis mocis gausi gāžas līkumos un ir jāspiež. Daži citi arī šo parādību minēja.

Vespa GTS SuperSport 310 HPE

Vespas man ļoti patīk un šī 300cc versija ir īpaši dinamiska. Viss cits kā jau klasiskai Vespai. Ja šķiet, ka ar 125cc būs par īsu, tad šī būs tieši laikā, un ar to mierīgi var braukt arī šosejas ātrumos.

Voge DS900X

Pirmā reakcija – kādēļ Voge jūtas gandrīz kā BMW F900GS? Jo gluži vienkārši tas ir gandrīz viens un tas pats – Voge 900X izmanto to pašu Loncin ražoto motoru, ko izmanto F850 un F900GS, un abi ir līdzīgā vidējā adventure kategorijā. Sanāk, ka Voge ir labāk nokomplektēta un būtiski lētāka F900GS versija. Es varbūt teiktu, ka F900GS ir krietni vairāk “enduro” nekā Voge, taču līdzības ir nenoliedzamas. Un šis Voge uzdod būtisku jautājumu – ja tu meklē spējīgu vidējās klases Adventure tūrisma motociklu, cik svarīga ir tev BMW zīme uz tā sāniem? Vai tā ir tik svarīga, lai izdotu par 7 tūkstošiem vairāk par ļoti, ļoti līdzīgu moci? F900GS ir ļoti labs premium motocikls, bet es teiktu, ka Voge nav nemaz tik tālu. Par kvalitāti, protams, ir pāragri spriest, bet šis Voge parāda vienu būtisku trendu moto pasaulē – ķīnieši ir tālu gājuši auto un moto industrijā, un sāk nopietni konkurēt ar ierastajiem zīmoliem. Par Voge, CFMOTO un Kove mēs vēl dzirdēsim daudz un daudz.

Tas arī īsumā viss.

Latvijas Gada motocikla konkursa uzvarētu tiks paziņoti 12. jūnijā t/c “Mols”. Gaidiet plašāku rakstu par šī gada uzvarētājiem drīzumā.