Šogad mums ar Reini Traidās bija liels gods pārstāvēt Kursoru Latvijas Gada motocikla konkursā. Abi esam motociklēšanas entuziasti un nevarējām laist garām iespēju izbraukt ar 20 konkursam pieteiktajiem dalībniekiem un sniegt mūsu ieguldījumu veicot to novērtēšanu. Uzreiz pēc lielās konkursa testu dienas aizvadīšanas sagatavojām rakstu, kurā abi dalāmies ar īsiem iespaidiem par visiem notestētajiem motocikliem. Gan man, gan Reinim ļoti patīkamas emocijas sagādāja vidējās kubatūras kruīzeris Royal Enfield Super Meteor 650. Tas ir pieejams (lasi, jauns maksā nepilnus 8000 eiro), vienkāršs un saprotams motocikls, kas ar savu izteikti analogo būtību spēj radīt īstu braukšanas prieku. Mēs solījām, ka šim motociklam pievērsīsim lielāku uzmanību un sagatavosim apskatu. Te nu tas ir!
Tā kā savā šīs vasaras motoceļojumā uz Balkānu valstīm, savam mocim uzgriezu 20 tūkstošu kilometru nobraukumu, šonedēļ to vajadzēja aizgādāt uz apkopi. Blakus savā jaunajā adresē (Dārzciema iela 60A, Rīga) atrodas Royal Enfield dīleris un izmantoju iespēju pāris dienas savās ikdienas gaitās pabraukt ar Super Meteor 650. Uzreiz pateikšu, ka es pats esmu ilgstošāk braucis ar street un adventure tipa motocikliem, tāpēc kruīzeru klase man pašam ir kaut kas jauns. Attiecīgi šajā rakstā iztrūks salīdzinājums ar citiem tiešajiem konkurentiem, jo šobrīd man tādas pieredzes vēl nav. Tomēr iespaidus šis motocikls spēja radīt un ar tiem labprāt padalīšos.
Royal Enfield – zīmols ar senu vēsturi
Lai arī Latvijā uz ceļiem mēs vēl neredzam pārlieku daudz Royal Enfield spēkratus, tas ir zīmols ar ļoti garu un košu vēsturi. Reinis par to plašāk rakstīja savā Royal Enfield Interceptor 650 apskatā, tāpēc, lai lieki neatkārtotos, pateikšu vien to, ka šis ir viens no TOP zīmoliem klasisko motociklu jomā. Uzņēmums šobrīd bāzēts Indijā, kur arī ražo motociklus. Tas nemitīgi iegulda attīstībā un Super Meteor 650 apvieno vēsturisko modeļu smeķi ar pavisam modernām ražošanas un braukšanas tehnoloģijām.
Latvijā Royal Enfield zīmolu jau vairākus gadus pamanāmāku mēģina padarīt “Moto Classic House” dīleris. Sākums bija ļoti labs un es pats zinu vairākus cilvēkus, kas pa šiem gadiem bija sapirkušies ne vienu vien šī zīmola motociklu. Tagad uzņēmums ir pārgājis cita īpašnieka rokās, nomainījis atrašanās vietu, taču vismaz servisa pusē spējis paturēt “zelta roku” īpašnieku. Tas vieš cerību, ka arī pēc Royal Enfield motocikla iegādes būsim kvalitatīvi aprūpēti.
Super Meteor 650 izskatās lieliski!
Tas, protams, ir gaumes jautājums, taču man šis motocikls šķiet skaists. Tam ir klasiskas formas, šur tur pa kādai hromētai detaļai, bet reizē nav nekas pārspīlēts. Ražotājs piedāvā dažas klasiskas krāsas (melna, zila, zaļa) vienkāršākajā Astral aprīkojuma līmeni vai vairāku toņu krāsojumu mazliet dārgākajos Interstellar un Celestial aprīkojuma līmeņos. Kā redzam bildēs, motociklam ir uzstādīti bezspieķu diski un riepas (19″ priekšā, 16″ aizmugurē) ir bez kamerām. Šādam ielas motociklam tā man škiet adekvāta pieeja, jo uz ceļa vieglāk tiksim galā ar cauru bezkamernieci.
Lai arī apgaismojuma elementi izskatās vecmodīgi klasiski, tajos atradīsim modernas gaismas diodes, kas patērē mazāk enerģijas un ilgāk kalpo.
Uz stūres atradīsim nepierasta dizaina slēdžus. Te atkal uzskatāmi redzams, ka ražotājs ir gribējis motociklā iestrādāt šādus tādus vecmodīgākus elementus. Bet pāris braucieni un būsim jau ielāgojuši uz kuru pusi jāpagriež šīs sviras. Neizjutu nekādas problēmas arī ar pagrieziena rādītāju sviru – viss saprotami un labi sataustāms pat bez skatīšanās.
Visiem maniem motocikliem spoguļi ir lielāki un ne apaļi, tāpēc man bija baža par to vai Super Meteor 650 gadījumā tā nebūs problēma. Praksē nav tik slikti un spoguļus man sanāca sagrozīt tā, ka pārskatāmību neuzskatu par problēmu. Es gan paskatītos vai tos nevar pieskrūvēt stingrāk.
Kopumā man patika tas, kā Royal Enfield ir mēģinājis šajā motociklā apvienot klasiskas vēsmas ar modernām tehnoloģijām. Plus, man īsti neradās sajūta, ka kaut kas būtu nekvalitatīvi nostrādāts. Vispār pat pretēji – motociklam ir pamatīgs tērauda rāmis, izteikti biezi tērauda spārni un sānu vāki. Tas viss kopā gan rada arī pamatīgu 241kg (slapjo) svaru. Šis ne tuvu nav viegls motocikls. Krāsojums precīzs, motora vāki pamatīgi un nekur nerēgojas nekādi lieki kabeļi vai caurules. Te tiešām ir piedomāts pie kvalitātes.
Pasakains vidējās kubatūras dzinējs
Par šo 648 kubikcentimetru 4 taktu paralēlo divcilindru gaisa-eļļas dzeses dzinēju atzinīgus vārdus savā Interceptor 650 apskatā rakstīja Reinis un arī es varu viņam tikai piekrist. Jā, ar saviem 47 Zs un 52 Nm jaudas rādītājiem tas nav nekāda raķete, tomēr konkrētajam motociklam šis man šķiet ļoti iederīgs dzinējs. Tas patīkami “ceļ” zemos apgriezienos, darbojas plūdeni un vibrācijas ir tieši tik, cik gribas tam klasiskā motocikla smeķim. Ak, jā, šis dzinējs ir ar savu patīkamu burbuļojošu skanējumu, kas tomēr nav pārlieku skaļš un nogurdinošs. Viss ir tieši tik daudz, lai būtu izteiksmīgi, taču Royal Enfield nav pāršāvuši pār strīpu.
Īpaši labus vārdus vēlos teikt par 6 pakāpju pārnesumkārbu. Pirmajā “robā” ieliksim ar foršu metālisku klunkšķi, bet pēc tam uz augšu un leju slēgšanās ir praktiski nepamanāma un precīza. Pirmajos braucienos man bija mazliet jāpačakarējas, lai trāpītu neitrālajā režīmā, bet braukšanas otrajā dienā jau biju uzķēris precīzu kustību šim manevram.
Šis nebūs motocikls ātrai un agresīvai skriešanai, jo pēc straujas akseleratora roktura pagriešanas, motociklam vajag mazliet apdomāties un tad tas sāk “vilkt”. Uz šosejas mierīgi varam kruīzēt ap 90-100 km/h režīmā, bet pēc tam jau sāks traucēt vējš. Protams, var piepirkt vējstiklu (Royal Enfield piedāvā šādu aksesuāru), bet tad, manuprāt, tas mocis zaudē savu skatu.
Tā kā man birojs atrodas centrā, divas dienas varēju izbaudīt šo motociklu mūsu lielpilsētas sastrēgumos. Motocikls ir ne tikai viegli manevrējams lēnos ātrumos, bet akseleratora/dzinēja regulējums ir ļoti maigs. Praksē tas nozīmē, ka varēsim lēnus manevrus veikt bez raustīšanās vai noslāpšanas. Vispār, jā, es pa šīm divām dienām ne reizi nenoslāpu.
Analogi digitāls mērinstrumentu panelis
Mērinstrumentu panelī ir apvienots analogais šarms ar digitālo ērtību. Ātrumu rāda mehāniski analoga bultiņa, taču viss pārējais mums tiek attēlots divos digitālos displejos. Degvielas patēriņa rādītājs saprotams un nobraukumu varam redzēt vairākos režīmos (kopējais, kā arī Trip A un Trip B). Lai starp tiem pārslēgtos, jānospiež “neredzama” poga aiz stūres kreisā roktura. Digitāli tiek parādīts arī pārnesums, kurā braucam un neitrālo režīmu vēl uzskatāmi parāda spilgti zaļš N burts paneļa apakšpusē. Varbūt vienīgi gribētos to displeju lielāku, lai bez pieliekšanās varam ātri nolasīt visus datus.
Mazais displejs pa labi mums atbild par navigāciju. Lai izmantotu šo Royal Enfield Tripper navigācijas sistēmu, mums uz mobilā telefona jāuzstāda Royal Enfield lietotne un tad telefons caur Bluetooth jāsavieno ar motociklu. Pēc tam varam lietotnē norādīt vēlamo galamērķi un tad motocikla pusē mazai displejs rādīs atlikušo attālumu līdz galamērķim un informāciju par to, kad un kur mums jānogriežas. Kaut ko līdzīgu es atceros no laikiem, kad izmantoju Beeline navigatoru. Navigācijas sistēma balstās uz Google datiem, tāpēc nevajadzētu būt pretenzijām par datu precizitāti. Kopumā man šāda pieeja patīk, jo neliek mums uzreiz un tūlīt apkraut motociklu ar Quad Lock vai cita tipa turekļiem un telefoniem. Ja es savulaik bez lielām problēmām ar Beeline izbraucu visu Eiropu, tad domāju, ka nebūs lielu problēmu navigēt arī ar Tripper sistēmu. Malači, Royal Enfield!
Cik komfortabli ir braukt ar Super Meteor 650?
Manā ieskatā, viens no šī motocikla plusiem ir tā draudzīgā sēdpozīcija. Sēdeklis šim motociklam ir 740mm augstumā un praksē tas nozīmē, ka normāla garuma braucējam (man pašam ir 186cm garums) kājas pavisam noteikti sniegsies līdz zemei. Pēc Teneres es patiešām novērtēju tādas lietas. Pats sēdeklis ir mīksts, pietiekami liels un šķita diezgan ērts arī ilgākiem braucieniem. Pie mana auguma sēdpozīcija bija tāda, ka esmu vairāk novirzīts uz motocikla aizmuguri un ja speciāli neturu savu muguru taisnu, tad ar laiku sāku just noslodzi muguras lejasdaļā. Iespējams, garākos braucienos tas būtu nogurdinoši un es īsti nezinu kā šo niansi varētu risināt šī konkrētā motocikla gadījumā.
Royal Enfield piedāvā šo motociklu aprīkot ar ērtāku sēdekli (pasažieris tiek pie muguras atbalsta) un vējstiklu. Tas maksā tikai dažus simtus vairāk, taču noteikti padarīs šo motociklu ērtāku tālākiem braucieniem. Ja runājam par tālākiem braucieniem, tad ir vērts pieminēt, ka Super Meteor 650 ir saņēmis 15.7 litru lielu degvielas bāku ar kuru varēsim nobraukt savus 300 kilometrus.
Kāpšļi šeit mums ir novirzīti uz priekšu un man šāda veida sēdpozīcija pirmajos metros bija ļoti nepierasta (bija jauzmet skats uz leju, lai saprotu kur spert kāju). Tomēr jau pēc pirmajiem nobrauktajiem kilometriem secināju, ka tas ir diezgan ērti. Gan pārnesumu, gan aizmugurējās bremzes sviras man šķita novietotas “pareizajās” vietās un testa gaitā nepieminu situāciju, ka būtu pašāvis tām garām.
Motociklam aizmugurē ir uzstādīti divi amortizatori ar 101mm gājienu un regulējamu preload. Priekšā apgriezta teleskopiskā dakša ar 120mm gājienu un bez regulēšanas iespējām. Kopumā amortizāciju es šim motociklam gribētu mīkstāku, jo asākas bedres vai aku vākus var ļoti labi just gan ar priekšējo, gan aizmugurējo riteni. Ne reizi nesajutu, ka amortizatorus pilnībā izsistu, taču kopumā braukšana ir tāda pastingra.
Super Meteor 650 izmanto 320mm (priekšā) un 300mm (aizmugurē) viena diska bremžu sistēmu un abus riteņus no izslīdēšanas centīsies paglābt ABS. Kopumā man bremzes šķita saprotamas, bet es neatteiktos no mazliet lielāka bremzēšanas spēka. Mocis tomēr ir pasmags un no lielāka ātruma to ātri apstādināt varēsim tikai ļoti dūšīgi strādājot ar abām bremzēm.
Secinājumi: Nu patīk man šis motocikls!
Braucu ar šo motociklu un domāju par to, cik tomēr motocikli var būt iebiedējoši. Var būt motocikli, kas ir ļoti jaudīgi/ātri. Tad var būt tādi, kas iebiedē ar savu pārlieku agresīvu vadāmību vai nervozu akseleratora darbību. Un vēl var būt motocikli, kas iebiedē ar savu milzīgo svaru vai augsto sēdpozīciju. Protams, no vienas puses visi šie aspekti ir tas, kas vispār pievilina mūs pie šiem divriteņu braucamajiem, bet no otras – ar augstu vai nervozu moci mēs visdrīzāk negribēsim mīcīties pilsētā, bet pēc kārtējās gandrīz avārijas situācijas divreiz padomāsim vai gribēsim kāpt virsū uz tā jaudīgā verķa.
Royal Enfield Super Meteor 650 nepiemīt nekas no augstāk pieminētā. Tas ir ērti zems, viegli manevrējams, ne pārāk jaudīgs motocikls ar ko ir dikti patīkami braukt. Ja ar savu Teneri es baigi neraujos ikdienā mīcīties par pilsētu, tad Super Meteor 650 gadījumā man nebija divreiz jādomā un uzreiz sēdos mocim virsū, lai brauktu uz biroju. Ar šo motociklu gluži vienkārši gribas braukt visās savās ikdienas gaitās nevis tikai uz mežu vai tālajos ceļojumos.
Un te mēs nonākam līdz vēl vienai atziņai. Neeksistē tāds patiešām unikāls motocikls, kas visos apstākļos darbosies vienlīdz labi. Tas attiecas arī uz Super Meteor 650. Es šo motociklu iedomājos kā perfektu braucamo pilsētas un piepilsētas ikdienas braucieniem. Pa retam gan jau aizbrauksim arī vienas vai divu dienu izbraucienā, tomēr lielceļi nav šī motocikla stihija un tam ir paredzēta cita veida tehnika.
Rezumējot, Royal Enfield Super Meteor 650 man patika, jo šis motocikls izskatās klasisks un piedāvā patiešām sabalansētu braukšanas pieredzi. Tas ir ļoti vienkāršs, bet kvalitatīvi uzbūvēts produkts. Un ja vēl vienādojumā ievietojam pievilcīgo 7890 eiro cenu, tad svaru kauss nosveras par labu šim motociklam.
No tādiem tiešajiem konkurentiem šim motociklam man prātā nāk “mazais” Honda Rebel S (maksā pat vēl lētāk – 7754 eiro) vai Kawasaki Vulcan S (maksā 8500 eiro). Neesmu braucis ne ar vienu, ne otru, bet vizuāli tie abi izskatās vairāk uz moderno galu.
nav šitoka pret vēju
Var piepirkt.
Klau, tēmā “mazajiem par motocikliem” – vai mocim ķēde pēc braukšanas lietū ir jātīra/jāeļļo? Cik bieži tas jādara, lai ķēde kalpotu sezonu? Cik saprotu, tad močiem ķēdes ir bišku citādākas, ar bushingiem kā velo laikos, kad ķēdei nevajadzēja būt elastīgai garenvirzienā lai braukātu pa lielo zobratu kaseti. Bet kā to apkopt ikdienā, ja to vispār vajag? Tā taču ir knapi redzama, vairums zem bleķiem – un vai no apakšas ir pasargāta pret ceļa šmuci?
Kas ar kardānu un siksnu – tā ir tēma vai pavisam niša?
Visbeidzot, vai cilvēkam ir jāpiemeklē savam augumam atbilstošs mocis vai saprāta robežās, mainot stūri vai ko tur, var panākt lai sīkajam nav pārlieku jāstiepjas vai garajam ir vairāk vietas? Nu un lasot par sēdekļa īpatnībām – to arī piemeklē kopā ar moci vai var samērā vienkārši to nomainīt (ne tik viegli kā velo, acīmredzot)?
Lielam vai mazam motociklam, bet ķēdi ir jāpieskata. Ja par regulāras eļļošanas nepieciešamību vēl ir diskusijas (jo principā ķēdes posmus jau rūpnīcā ieeļļo), tad pašam noteikti vajag notīrīt no tās dubļus vai rūsu un principā uzturēt tīru. Es gan saviem močiem to ķēdi arī ik pēc kādiem 500-1000 km sapūšu ar ķēdes eļļu. Vismaz apkopju laikos jāpieskata, lai ķēde ir pareizi nospriegota, jo tas gan var to nobeigt ātrāk. Visādi citādi tās ķēdes mūsdienās kalpo ilgi un normālā režīmā braucot par to var daudz nedomāt vismaz vairākas sezonas. Man pašam nav bijis kardāna piedziņas motocikls, bet cik esmu dzirdējis apkārt, tie prasa mazāk uzmanības. Galvenais, lai visas gumijas un aizsargelementi ir dzīvi un nesadzenam dubļus pašā kardāna mehānismā. Jā, ir tāda lieta, ka cilvēkiem ne visi motocikli būs ērti un tāpēc pirms šāda braucamrīka iegādes vēlam pasēdēt vai labāk izbraukt ar motociklu. Stūri, kāpšļus un sēdekli pārsvarā var pielāgot, tomēr pārāk daudz ar to ietekmēt nevarēsi (runa ir par spēlēšanos ar dažiem centimetriem katram elementam). Bet te arī jābūt uzmanīgam, lai nesabojājam sēdpozīciju vai motocikla ģeometriju. Īpaši tas attiecas uz stūres cilāšanu. No efekta viegli iebraukt defektā. Es šim gāju cauri savam Yamaha Tenere 700 mocim. No sākuma nevarēju pierast… Read more »
Ķēde uz vairākām sezonām – saprotams, ka atkarīgs no nobraukuma un braukšanas apstākļiem, bet vienalga izklausās OK. Spriegošana – nu pareizi, mocim tak visdrīzāk nav ķēdes spriegotāja (jeb kādam tomēr ir un tad tā ir papildus galvassāpe?). Bet kā spriego – ne jau kā velo ratu horizontālajos pak. dakšas galos, kur pašam jāseko rata pozīcijai lai tas stāvētu taisni, nevis šķībi?
Par to stūres bīdīšanu un celšanu – jā, pilnīgi skaidrs ka tas maina pozīciju uz moča un vadāmību. Bet močiem tak nav vairāku rāmja izmēru kā velo – līdz ar to vai nu jāpielāgojas pašam (kas strādā tikai īsos braucienos) vai tomēr jāpielāgo mocis, ja gribās braukt bez ciešanām?
Tā arī spriego – aizmugurējo riteni atvelk uz atpakaļu. https://youtu.be/RA6OPG_cFms
Paldies! Aptuveni tā arī iztēlojos. Ja rāmis taisns, tad var nolikt pēc atzīmēm abās pusēs.
Ar to ķēdi ir tā, ka personīgi es eļļoju pec katra “slapjā” brauciena tobiš lietus, vai arī pēc katra brauciena, ja neaizmirstu, viennozīmīgi nepieciešams eļļot pēc garāka izbrauciena sākot no 500km, principā jāeeļļo bieži, ja sāk jau skanēt, zini ka dilonis jau sācies. Ar spriegošanu līdzīgi, vēlams pēc katra garāka brauciena uzmest aci, parasti ar laiku jau tas viss notiek automātiski. Es personīgi mainu ķēdi katru sezonu, jo braucu agresīvi un lielākā daļa moču ir jaudīgi, ir nācies piedzīvot arī ķēdes plīšanu/pārtrūkšanu, nav patīkami, sevišķi, ja atvelc pie lnormāla” ātruma, vai ja dodies ceļojumā. Aa un vēlams vadāt līdzi ķedes rekomplekta posmu, lai tālākā braucienā nav jāzvana čomakiem. Kardāns ir – teiksim tā ilgmūžīgākais, bet arī dārgākais, smagākais, sarežģītakais, turklāt jebkura iejaukšanās (izņemot eļļas maiņu utt) prasa tā regulēšanu, ko Latvijā vismaz priekš bmw močiem to neviens nedara (nepieciešams speciāls stends regulēšanai). Tad vel ir siksna, kura atkal kalpo ilgāk par ķēdi un neprasa tādu uzmanību, taču arī tās nomaiņa ir dārgāka, siksna, roļiki utt., plus daudziem močiem grūti tikt klāt. Mīnuss, ja ar siksnu brauc pa putekļainu apvidu, zemes ceļš mūsu ielas utt., – tā ātrāk nolietojas, bet ir gadījumi kad viena siksna nobraukusi teju 200k km, tiesa nezinu… Read more »
Paldies par saturīgo ieskatu dažādu piedziņas tipu niansēs!
Latvijā bmw moču dīleris nemāk savu kardānu apkopt?
Apkopt prot un nomainīt arī, bet neremontē.
Tāpat kā jau visu mūsdienās, jaunam auto bmw centra “turbu” arī par garantiju NEremontē, bet nomaina. (Ja protams tas tiek izskatīts, kā garantijas gadījums).
Turklāt tā nav tikai bmw, tā ir visiem – jau sen. 😁
Paldies, koncentrēti un saprotami!
Nobraucu 6000km ar ķēdi to vispār neeļļojot. Nekas nenotika, servisā arī neko neteica, ka kaut kas būtu slikti.
Tu taisies braukt ar moci, vai tikai taisies spriegot eļļot ķēdi un mainīt stūres?
Nez no kurienes rodas cilvēkiem iesaukas.
Garais , brauc ar superbaiku.
Sīkais, arī brauc ar superbaiku.
Milzis, arī brauc ar superbaiku.
Ezis, arī brauc ar superbaiku.
Plēve, arī brauc ar superbaiku.
Galvenais atrodi to kas patīk.
Tas ir slikti – iepriekš zināt, kas un kā? Cik neesmu redzējis cilvēku, kas absolūti nav gatavi savam nākamajam braucamajam un vai nu to nojāj vai gatavi uzreiz tirgot nost.
Nu labi, tas ir protams labi. Bet attceries ka bez ķēdes ir arī zobrats pie motora un zobrats uz aizmugurējā riteņa. Braukt pa sauso vai braukt ar sasmērētu man liekas ka gaumes jautājums.
Ja uzliksi plato ķēdi ar oringiem jeb gumijām starp posmiem. Ķēde būs smagāka un jauda mazāka.
Kad apsēdies uz motocikla. Aizmugurējais amortizātors nosēdīsies. Tādā pozīcijà , nospriegojums ķēdei jābūt 2-3cm brīvkustībai
Ja mocis jaudīgs un nebrauc tikai pa sausu asfaltu, tad droši vien ķēde ar blīvēm nenāks par skādi.
Par to spriegošanu – jopcik, tad man vajag čomu kas mēra ķēdes gājienu kamēr es uz moča? Gan jau ir kaut kādi pieņēmumi atkarībā no svara – mazāk par 100, regulē tā, sver 100+ un liec mazliet vaļīgāk jo zem svara nosēdīsies vairāk.
Nu čomu gluži nevajag palīgā.
Kad esi uz moča ar savu masu jābūt 3-2cm. Neatkarīgi no tā cik liels svars.
Regulēt un izpausties varēsi ar aizmugurējo amortizātoru. Tur ir dažādas funkcijas
Kā piemēru . Paņem 1metru garu stieni. Vienu galu iespied skrūvspīlēs, otrā galā uzkarini 20kg svaru. Un paskaties kas ar stieni notiek. Viņš ielocīsies. Pie pārvilkats ķēdes kaut kas līdzīgs notiek ātrumkārbā.
Tā kaut kā. Ar iztēli un izjūtām nospriegosi kā vajag.