Visi 2024. gada Latvijas Gada motocikla balvas kandidāti īsumā

2024. gada 23. maijā Biķernieku trasē notika ikgadējais Latvijas Gada motocikla balvas lielā testu diena, kurā žūrijai bija iespēja izmēģināt 28 motociklus, kas bija iesniegti šī gada konkursā. Par katru motociklu tika aizpildīta vērtējuma tabula, kurā tika vērtētas dažādas objektīvas un arī subjektīvas nianses un izjūtas. Oficiālie uzvarētāji tiks paziņoti šī gada 13. jūnijā t/c Mols, taču tikmēr varam piedāvāt pavisam īsu ieskatu par katru no testētajiem motociklu modeļiem jau ierastajā formātā, ņemot vērā, ka arī šogad Kursoru pārstāvēja gan Kristaps, gan Reinis. Sauksim šo par mūsu pirmo 5 minūšu iespaidiem (nejaušā secībā). Mēs veidojam arī pilnvērtīgus motociklu apskatus un šī sezona ir iesākta ļoti aktīvi. Aiziet!

Honda CB650R eClutch (2024)

Reinis: Ja ir kaut kas, ar ko gandrīz jebkurš jauns mocis no Honda izceļās, tad tā noteikti ir tehniski izcili nostrādāta performance. Varbūt Honda nav tie aizraujošākie motocikli tur ārā, bet tie noteikti ir vieni no uzticamākajiem un praktiskākajiem. Šis CB650R ir tāds tipisks, sportīgs ielas motocikls ar brīnišķīgi dinamisku un maigu rindas četru cilindru motoru, kas dūc tik skaisti un gludi, ka nerada faktiski nekādu vibrāciju caur rāmi. Arī jaunā eClutch tehnoloģija ir ērta – var ielikt 1. pārnesumā bez sajūga un attiecīgi arī tālāk pārslēgties bez tā (kā ar quickshifter). Viss ir tik nostrādāts, tik plūdens, ka pat sāk šķist, ka motociklam tomēr vajadzētu būt nedaudz raupjākam. Izcili derētu enerģiskai šaudīšanai pa pilsētu.

Reklāma

Kristaps: Jau pagājušajā gadā es pārliecinājos, ka Honda veido ļoti saprotamus un vienkārši braucamus motociklus un šogad tikai atsvaidzināju šo sajūtu. Honda CB650R ir ļoti foršs motocikls ar kuru var uzsākt motociklēšanas gaitas un jaunā eClutch sajūga palīgsistēma vēl vairāk atvieglo jau tā vienkāršā motocikla vadīšanu. Aizvākt to neglīto asti un tev ir gatavs viens ērts un glīts strīts pilsētai!

Honda NX500 (2024)

Reinis: Honda salīdzinoši bieži maina modeļus un to nosaukumus šiem dažādajiem 500cc un 750cc modeļiem. Man liekas, ka pirms pāris gadiem jau bija kaut kas līdzīgs CB500X izpildījumā, taču tagad Hondas pieejamais, vienkāršais un pragmatiskais ceļotājs ir NX500. Mazliet līdzīgs pēc skata un izjūtām jaunajam Transalp, arī šis piedāvā ļoti ērtu sēdpozīciju, vieglu braukšanu, visas mūsdienīgās lietas (starp visiem 28 testa močiem bija jāmeklē tie daži ar analogo spidometru) un arī Hondai raksturīgā, draudzīgā cena. Pēc izjūtām – varētu uz tā braukt visu dienu, ja 500cc ātri nepaliktu garlaicīgs. Vizuāli – ir jāsasprindzinās, lai to uzreiz atšķirtu no līdzīgajiem.

Kristaps: Pa gabalu man šis mocis arī atgādināja pērn testēto Transalpu, bet pieejot tuvāk Honda teltij, sapratu, ka šis ir pavisam cits motocikls. Mazliet mazāks, jūtami lētāks (NX500 maksā ap 7500 EUR, kamēr Transalp ap 11 000 EUR) un piedāvā izslavēto vienkāršo un uzticamo Honda motociklu braukšanas pieredzi. Es tikai līdz galam nesapratu šī motocikla mērķauditoriju. Mežā ar šādu moci nelīdīsim, jo tas tam nav piemērots, bet tālos ceļojumos uz lielajām šosejām tam pietrūks jaudas komfortablai braukšanai. Tad kas tas ir? Ne pārāk tāliem nedēļas nogales izbraucieniem tepat pa Baltiju?

BSA Goldstar (2024)

Reinis: Šis retro ielas motocikls droši vien tieši konkurē ar Royal Enfield Interceptor 650. Abiem ir vienāda kubatūra, gandrīz vienādi jaudas parametri, vienīgi BSA ir mūsdienīgāks šķidrumdzeses motors, kamēr RE ir gaisa dzeses. Lai vai kā – Goldstar jūtas kā īsts retro motocikls – neko pielikt, neko atņemt. Tam ir patīkama dinamika, ērta sēdpozīcija un viss pietiekami analogs, lai priecētu tīrasiņu tradicionālistus. Arī skan tas forši. Mazliet atgādina Triumph Bonneville, lai gan pareizāk būtu teikt, ka Bonneville atgādina BSA (ja gribam būt vēsturiski precīzi). Modernās Bonnevilles gan ir gājušas tālu uz priekšu un vairs īsti nejūtas kā autentiski retro. Šis un Interceptor vēl spēj piedāvāt kaut ko autentisku no vecās pasaules.

Kristaps: Ja tavam tētim viņa jaunībā bija motocikls, tad tas visdrīzāk bija aptuveni tāds klasisks agregāts. Arī tagad, kā redzam, tiek ražoti šādi motocikli un tos mēdz dēvēt par retro motocikliem. Te mēs bez ABS neatradīsim citas modernas palīgsistēmas, taču dabūsim moci, kas rūc, smaržo un kratās. Biju mazliet pārsteigts par to, cik viegli ir ar šādu motociklu braukt un cik ļoti labi var iztikt bez visādām modernām sistēmām. Kāp virsū, brauc un iedomājies kā savulaik motociklēja tavs paps.

Jawa Perak (2024)

Reinis: Lai cik šī motocikla bobber-veidīgais izskats nebūtu stilīgs, tas uzreiz prezentēja sevi ar pāris ļoti kaitinošām lietām. Pirmā – sānu kājiņa, kas pati paceļās, tiklīdz mocis tiek iztaisnots uzkāpjot uz tā. Tas ir forši brīdī, kad tu uz motocikla sēdies virsū, taču kāpšana nost automātiski ir neparocīga. Vai nu kājiņa ir jāpietur ar papēdi, moci sagāžot, vai arī jānokāpj no tā, turot mocis taisni, un tad jāatvāž kāpslis ar kāju. Kāpēc, nu tieši kāpēc tas ir vajadzīgs? Otra – autentiskā retro stilistika nāk ar nespēju redzēt spidometra apakšējo daļu, jo tas ir ievietots luktura korpusā un vērsts uz augšu (nevis pret vadītāju). Attiecīgi, sēžot normālā sēdpozīcijā, tas īsti nav skaidri nolasāms. Bet tas nekas. 334cc viencilindra motors neiet tik ātri, lai tas būtu vajadzīgs. Sajūta ir tik tiešām autentiska, taču, manuprāt, mazliet tehniski nekonsistenta – rodas iespaids, ka motocikls ir ar pārāk daudz īpatnībām, jo tas man noslāpa trasē ar izspiestu sajūgu (acīmredzot, maisījuma balansa vai gaisa ieplūdes kļūda). Skaists, bet mazliet par traku.

Kristaps: Iesākumā jāsaprot, ka šis modernais Jawa motocikls pēc savas būtības un dizaina ir diezgan precīza atsauce uz oriģinālo Jawa 250 Pérák, kas tika izlaists Otrā Pasaules kara laikā. Starp citu, vārds Pérák nāk no mistiska tēla, ko var uzskatīt par tādu kā viņu vietējo supermenu. Jaunais motocikls ir mēģinājums ar moderniem rīkiem atdzīvināt šo leģendāro modeli. Patiks tikai īsteniem zīmola un žanra faniem, jo tas nav ne pats ērtākais, ne loģiskākais mocis ar ko esmu braucis. Bet stils tur ir, to noliegt nevar!

Lambretta V125 motorolleris (2024)

Reinis: Šogad gada motocikla konkursā bija iesniegti tikai 2 motorolleri. Šis bija ļoti dzeltens, ļoti atgādināja Vespu un bija ļoti kā jau motorolleris. Man ir grūti kaut ko teikt, jo neesmu aktīvs un pieredzējis motorolleru lietotājs. Esmu īrējis rollerus ceļojumos, un visi tie ir likušies ļoti līdzīgi. Lambretta nav izņēmums – mazo riteņu dēļ tas vadījās ļoti aši (lai neteiktu – ļodzīgi) un droši vien būs labs manevrējot cauri satiksmei kādā Itālijas mazpilsētā. Tas ir 125cc, vadāms ar B kategorijas tiesībām un ir par vairāk nekā 1000 eur lētāks par Vespas ekvivalento 125cc modeli. Kādēļ ne?

Kristaps: Man idejiski ļoti patīk motorolleru ideja un jau otro gadu prieks, ka Gada motocikls konkursā ir pieteikti arī šādi braucamrīki. Uzskatu, ka pilsētā ar šādiem maziem, bet pietiekami ņipriem aparātiem braukt ir krietni ērtāk nekā ar motocikliem. Konkrētais Lambretta man patika dizaina ziņā. Tas ir spilgts un pamanāms jau pa gabalu. Jaudas gan tur nav daudz un arī braukšana lielākos ātrumos mazo riteņu dēļ ir diezgan nestabila.

BMW R1300GS (2024)

Reinis: Lielais jautājums ir – vai jaunais R1300GS joprojām ir visu ADV karalis? Mēs esam paredzējuši pilnvērtīgu testu un apskatu drīzumā, tādēļ šobrīd padalīšos tikai ar pašiem pirmajiem iespaidiem – jaudas ir vairāk, svara ir mazāk, vibrāciju vairs nav nemaz, dažas inovatīvās tehniskās iespējas ir pamanāmas uzreiz, citas mazāk. Sēdpozīcija un ergonomika nav izteikti mainījusies, tas joprojām jūtas kā GS. Vizuāli – man vecā R1250 dizains patīk labāk. Iet jaunais 1300 zvērīgi, motora jauda strādā pilnīgi visos apgriezienos. Ja vien uz testa modeļa nebūtu klučainas enduro riepas, es domāju, ka 1300 būtu atstājis vēl labāku iespaidu. Par pārējo – apskatā.

Kristaps: Es nevaru beigt brīnīties par to, cik viegli vadāmi ir šie milzīgie motocikli. Līdzko motocikls sāk kustēties, tas vairs nešķiet ne smags, ne plats. Konkrētā BMW R1300GS gadījumā talkā nāk vēl arī neskaitāmas palīgsistēmas. Principā šis motocikls ir kosmosa kuģis uz diviem riteņiem un moderno tehnoloģiju pielietojuma ziņā tam nav alternatīvu. Šai monētai gan ir arī otra puse – nedod dies’, kaut kas no šīm modīgajām sistēmām saplīst mūsu skaistajā ceļojumā apkārt pasaulei. Pats šādam mocim vairs neko nespēsi salabot.

BMW F900GS (2024)

Reinis: Par jauno F900GS apskatu jau bijām paspējuši uzrakstīt pirms testa dienas – lasiet to šeit. Kopumā ir sajūta, ka beidzot BMW modeļu klāstā ir tīri enduro aktivitātēm labi piemērots mocis, jo iepriekš visi modeļi bija vairāk vai mazāk kompromisi starp ceļošanas ērtībām un bezceļa spējām. Šoreiz ceļošanas komforts nav bijis prioritāte, visu uzmanību veltot bezceļam. Tas F900GS noteikti ir izdevies, taču testa dienā uz asfaltētas trases tas īsti nespēja savu spožumu līdz galam parādīt. Jā, tas iet labi, kā jau jebkurš gandrīz litrīgs motocikls. Kā jau visi jauniem BMW, tas ir pārbāzts ar visiem vajadzīgiem un nevajadzīgiem gadžetiem un ērtībām. Jautājums paliek tas pats – vai gandrīz 18 000 EUR ir adekvāti meža mocim?

Kristaps: Cik man ļoti iepriekš nepatika F850GS motors (manā ieskatā mazākos ātrumos tas ir pavisam nekāds), tik foršs man šķita jaunais modelis. Neesmu liels fans jaunajai dizaina valodai, taču braucot es neredzu šī moča priekšpusi un varu par to nedomāt. Un braukt ar F900GS ir viegli.

BMW R12 nineT (2024)

Reinis: Gluži vienkārši viens no maniem top motocikliem šajā testa dienā un vispār tur ārā. Man pašam senāk piederēja viens RnineT Scrambler motocikls, un ir tikai tās labākās atmiņas. “Vecais” BMW gaisa dzeses opozīts ir joprojām mans mīļākais motors no visiem motoriem, vienalga kādā motociklā tas ir ielikts. Jaunā R12 sērija ir nākamā paaudze BMW moderno retro klāstā, taču nekas īsti “jaunās paaudzes” šeit nav, ja neskaita beidzot nostrādātu quickshifter un digitālā displeja iespēju. Teikšu, ka visa šī R12 sērija (un nineT pirms tās) ir labākie no modernā retro segmenta piedāvājuma. Tas, kā R12 iet un jūtas, ir grūti aprakstāms – tas ir vienkārši jāizmēģina.

Kristaps: Man reiz bija iespēja mazliet izbraukties ar Reiņa pieminēto RnineT Scrambler motociklu un man līdz galam nepatika tas, cik tas ir analogs un pat brutāls. Es saprotu šarmu, taču ikdienā ar tādu moci es diez vai gribētu braukt. Savukārt, šis jaunais R12 niteT ir aptuveni tāds pats kā vecais, bet beidzot moderns. Te ir moderns displejs, laba transmisija un arī kopumā ar šo motociklu ir ārkārtīgi viegli braukt. Un tā jauda!

CFMoto 700 MT un 800 MT (2024)

Reinis: Šogad abi CFMoto modeļi pēc izjūtām šķita pārsteidzoši pozitīvi. Gaita, motora dinamika, ērta sēdpozīcija, ļoti liels displejs, bagāžas kastes, palieli vējstikli. Ja 700cc modelis bija mazliet draudzīgāks izmērā, tad 800cc modelis jau atgādināja pilnvērtīgu kontinentālo tūristu ar ļoti ērtu un platu sēdekli un braukšanas pozīciju. Arī divcilindra motori abi bija pietiekami asi un interesanti ar maz vibrācijām pie lielākiem ātrumiem. Izlēmām, ka 800cc modeli ņemsim paplašinātam testam un apskatam vēlāk sezonā, jo arī tā cena ir pietiekami draudzīga, īpaši Latvijas tirgū.

Kristaps: Manā ieskatā abi šie CFMoto motocikli ir ļoti saprotami, labi aprīkoti un viegli braukšanā, taču absolūti bez jebkādas odziņas. Ā, nē, odziņa ir pievilcīga cena, jo tik labi aprīkotus tūrisma motociklus par tādu naudu tu nekur citur nenopirki.

Moto Morini Seicmmezzo STR 650 (2023-2024)

Reinis: Šis ir faktiski tas pats motocikls, kas pērn vinnēja Gada Motocikla titulu, tikai stilistiski alternatīvā ielas versijā. Joprojām tāds pats, kādu atminos no pagājušā gada – ļoti viegli vadāms, izskatīgs, jaudas ziņā pilnīgi pietiekoši dinamisks un pēc sajūtām kvalitatīvi salikts kopā.

Kristaps: Ne velti šī motocikla mazliet cita versija vinnēja pagājušā gada konkursā. Ar šo motociklu ir jāizbrauc un tad redzēsi, cik tas ir lādzīgs. Ārkārtīgi saprotami vadāms un viegli braucams motocikls. Tik vien kā jātiek pāri aizspriedumam pirkt šāda “nezināma” zīmola produktu.

Mash Belena 125 motorolleris (2024)

Reinis: Šis pēc skata un sajūtas bija ļoti liels motorolleris, lielāks kā 125cc rollerus ir ierasts redzēt. Ar milzīgu, dīvāna krēslam līdzīgu sēdekli un audio sistēmu. Līdz ar savu lielo izmēru tas likās nedaudz lēnīgs, taču es absolūti izbaudīju iespēju “atpūsties” no visiem citiem testa motocikliem, ērti sēžot un vienkārši kruīzējot lēni pa trasi, klausoties radio Skonto pilnā skaļumā.

Kristaps: Diemžēl ar šo motorolleri es tā arī nepaspēju izbraukt. Bet idejiski man tas patīk un būs jāmēģina pabraukties ar to pēc šīs testu dienas. Kā jau minēju, motorolleri ir forša štelle!

KTM SMT 890 (2024)

Reinis: Es neesmu tā padziļināti pētījis visu KTM piedāvājumu un atšķirību starp dažādajiem modeļiem ārpus viņu Adventure sērijas, tādēļ par SMT 890 es neko nezināju. Pēc izskata kā jau KTM. Pēc sajūtas gluži kā 790 vai 890 Adventure, tikai ar zemāku stiklu priekšā un mazāku priekšējo riteni. Tad kas īsti ir SMT? Tas ir Supermoto Tūrists? Kas tieši tas būtu? Tā kā huligānu motocikls tiem, kas grib to izmantot arī tālākiem braucieniem? Es teiktu, ka tas ir 890 Adventure, tikai ar sportiskāku vadību (mazā riteņa dēļ) lietošanai uz asfalta. Kā jau KTM, tas iet nejēgā labi, ir salīdzinoši ērts un noekipēts ar visu mūsdienīgo. Varbūt tas ir domāts tiem supermoto bandas dalībniekiem, kas sāk palikt veci un vairs negrib tik bieži braukāt pa trepēm?

Kristaps: Ar šo motociklu es izbraucu pēc tam, kad biju notestējis zemāk pieminēto KTM Duke 990 un arī šajā motociklā es spēju nolasīt to slaveno KTM motociklu smeķi, kas tik ļoti vilina daudzus motobraucējus. Taču šī SMT versija ir krietni miermīlīgāka, komfortablāka. Šis motocikls tevi visu laiku netur saspringumā un gatavībā uzbrukt, kā tas ir Duke gadījumā.

KTM Duke 990 (2024)

Reinis: Pirmā un foršākā lieta, ko pamanīju ar Duke, ir tā, ka motocikls faktiski pilnībā pazūd no skata (pat no perifērā) braucot. Tas ir tik kompakts un īss, ka, lai to ieraudzītu, ir fiziski jāgriež galva uz leju. Tas ir forši, jo dod to “lidošanas” sajūtu. Tas, protams, arī “lido” jaudas un ātruma izteiksmē, kā jau lielizmēra Duke. Arī pēc skata tas ir diezgan agresīvs, bet nu tas ir KTM stils. Kopumā ļoti patīkamas 5 minūtes trasē.

Kristaps: O, šis ir riktīgs huligāns. Motocikls pēc savas būtības provocē uz agresīvu braukšanu. Iet nejēgā, stūrējas un bremzējas labi. Aizvākt neglīto asti, uzlikt labāk skanošu izpūtēju un visas Brīvības ielas sniegpārslīņas izkusīs no sajūsmas.

Royal Enfield Interceptor 650 (2024)

Reinis: Interceptors nav jauns modelis – tas tiek mazliet vizuāli atjaunināts katru gadu. Man pašam tas ir labi pazīstams, jo viens tāds dzīvo arī manā garāžā. Tas tieši konkurē ar BSA Goldstar 650 un nosacīti arī ar vidējā izmēra Triumph Bonnevillēm (bet ir lētāks). Es teiktu, ka šis ir viens no labākajiem modernajiem retro vidējā klasē. Tas ir vienkāršs, analogs, gaisa dzeses. Vienīgā tā elektroniskā funkcija ir ABS, nekā cita vairs nav. Tam pat ir gāzes drosele, kas 2024. gadā ir ārkārtīgs retums. Attiecīgi – tas jūtas, un tas ir ļoti analogs un tāds, kādi motocikli bija agrāk. Pilsētai un nelieliem izbraucieniem ideāls, smuks, patīkami skanošs motocikls ar pietiekamu jaudu, lai tas nepaliktu garlaicīgs.

Kristaps: Ar šo motociklu es neuzspēju izbraukt, tāpēc komentāra nav.

Royal Enfield Classic 350 (2024)

Reinis: Vēl viens retro piedāvājums klasiskajā kategorijā no RE – šoreiz 350cc viencilindra veidā. Par šo motociklu Kursorā varēsiet drīz lasīt pilnvērtīgu apskatu, jo šis arī ir motocikls, ko grūti novērtēt trasē. Tas ir mierīgs, nesteidzīgs, skaists un ērts retro kruīzēšanai pa pilsētu. Nostrādāts perfekti, kā jau viss no Royal Enfield. Tam ir ērts sēdeklis, kruīzeru sēdpozīcija un pilnīgi nevienas elektroniskas funkcijas, atskaitot ABS. Tas sasniedz 100 km/h ātrumu un turas tur komfortabli, bez vibrācijām. Ja godīgi, neatminos nevienu citu viencilindru, kas būtu šķitis tik gludi braucams.

Kristaps: Ar šo motociklu es neuzspēju izbraukt, tāpēc komentāra nav.

Royal Enfield Super Meteor (2023-2024)

Reinis: Super Meteor atgriežas Gada motocikla konkursā jau otro reizi un par šo motociklu rakstījām plašāku apskatu jau pērn. Nekādi uzlabojumi šajā gadā tam nav veikti, tas joprojām ir izcils, ērts un pieejams vidējās klases motocikls, ar to pašu pārbaudīto 650cc dzinēju, kas atrodams arī Interceptor modelī.

Kristaps: No visiem pagājušā gada konkursa motocikliem man visvairāk patika šis pieejamas cenas un super lādzīgais kruīzeris. Tas man tik ļoti patika, ka pēc tam to vēl izbraucu plašākā testā un sagatavoju apskatu. Man joprojām patīk tas, cik vienkāršs un saprotams ir šis motocikls.

Royal Enfield Himalayan 450 (2024)

Reinis: Šogad ir pavisam jauns Himalajs, un mēs jau paspējām to iztestēt pilnvērtīgi vēl pirms oficiālās testa dienas. Tas ir daudz ieguvis un daudz arī zaudējis. Ieguvis tas ir mūsdienīgāku ekrānu, labāku piekari, būtiski jaudīgāku dzinēju. Tas ir nedaudz zaudējis savu retro šarmu, jo jaunajā Himalajā no retro vairs nav palicis pāri īsti nekas. Varbūt tas ir labi, varbūt tas ir slikti – jebkurā gadījumā jaunais 450cc Himalajs ir liels uzlabojums, interesants, dažādi lietojams motociklis mazās kubatūras piedzīvojumu klasē. Man šķiet, ka šis motocikls būs ieguvis daudz punktu šogad.

Kristaps: Iepriekšējais Himalajs bija tāds diezgan leģendārs mocis. Vienkāršs, mazs, taču arī knaps. Varbūt Indijā ar to var lēnītēm purkšķināt pa Himalajiem, taču mūsu pusē tas būs tāds “ne šis, ne tas”. Pa ceļu līdz mežam ar to būs pagrūti aizbraukt, jo lēns. Bet kad tiks mežā, tad izrādīsies, ka motocikls tomēr nav nemaz tik viegls un arī piekares var “nepietikt” kaut kādam drūmam offroudam. Tagad mums ir jauns Himalajs un tas ir kļuvis jaudīgāks, kā arī modernāks. Uz šosejas joprojām būs pagrūti, jo motors pie lielākiem ātrumiem nekomfortabli vibrē, bet mežos būs mazliet vieglāk, jo ir vairāk jaudas pie tā paša ap 200kg svara. Ja esi par īsu vai bailīgu no lielajiem piedzīvojumu motocikliem, noteikti uzmet aci šim jaunajam Himalajam. Tam ir arī ļoti jauka ap 6000 EUR cena, kam nav daudz konkurentu.

Moto Guzzi V100 Mandello (2024)

Reinis: Pārliecinoši viens no interesantākajiem, savdabīgākajiem un oriģinālākajiem kandidātiem šogad, Moto Guzzi Mandello ir 2 gadus jauns modelis ar Moto Guzzi pirmo šķidrumdzeses dzinēju, kas ir ir moderns, bet kaut kā spējis saglabāt savu itālisko šarmu. Tas vibrē, švunkājās, izcili skan un izskatās kā nekas cits tur ārā. Lasiet pilno apskatu par jauno Mandello šeit pat.

Kristaps: Kad es lasīju Reiņa iepriekšējā motocikla Moto Guzzi V85TT apskatu, īsti nevarēju saprast par ko tāda sajūsma. Tagad pats izbraucu gan ar Moto Guzzi V100 Mandello, gan uz šī paša motora bāzēto tūrisma modeli Stelvio un sapratu. Mums apkārt un arī testu dienā ir tik daudz absolūti nekādu motociklu, kas it kā brauc uz priekšu, taču tie ir absolūti bez jebkādas odziņas. Šis nav par Moto Guzzi. Odziņa šajā gadījumā ir absolūti debešķīgais motors – tas skan lieliski, tas ir jaudīgs. Tas patīkami vibrē zemos apgriezienos, taču paliek pavisam plūdens šosejas režīmā. Varbūt neesmu mierā ar paša motocikla dizainu, taču tas motors ir tik lielisks, ka uz šo es pieveru acis. Pavisam noteikti visas šīs testu dienas patīkamākais jaunatklājums!

Aprilia Tuareg 660 (2024)

Reinis: Šī gada pārsteigums. Par Tuareg 660 zināju jau sen un dzīvē tas pierādīja visu to labo, kas ir dzirdēts. Ērts, pēc izjūtām viegls, dinamisks, ar labu skaņu, pilnībā noekipēts jebkurai vajadzībai, tas tik tiešām piedāvā ļoti daudz par saprātīgu cenu – gan ceļošanai, gan bezceļošanai. Skaidrs, ka tas nav tik jaudīgs, kā, piemēram, F900GS, bet GS ir arī citā cenu kategorijā. Ja tu apsver Yamaha Tenere 700, tad noteikti apskati arī Tuareg kā variantu. Domāju, ka Tuareg 660 ir pelnījis šosezon atsevišķu apskatu, un Kristaps, kā Teneres īpašnieks, varēs tādu uzrakstīt pavisam drīz.

Kristaps: Paldies, Reini! :) Es kā Teneres braucējs gan šajā Aprilia motociklā nenoķēru nekādu īpašo pārsteiguma momentu. Manuprāt, tas ir tāds pārāk neitrāls mocis. Jā, viegli braucams. Jā, ir aprīkots ar modernākiem gadžetiem nekā mana vecā jaunā Tenere, bet kaut kā līdz galam tas motocikls mani nepārliecināja. Laikam tiešām jāapsēžas un jāpabrauc kāds tālāks gabaliņš.

Moto Guzzi Stelvio (2024)

Reinis: Otrs šī gada pārsteigums. Par jauno V100 Mandello modeli, kurš ir bāzēts uz to pašu jauno šķidrumdzeses motoru es jau nesen rakstīju lielo apskatu. Šogad konkursam pēdējā brīdī pievienojās arī Stelvio, kas ir Moto Guzzi tūrisma motociklis un varētu teikt, ka jaunās paaudzes V85TT, ko arī esam apskatījuši. Jaunais Stelvio ir labāks par veco V85TT visās jomās, izņemot dizainā. Ja V85TT bija ļoti specifisks, nišīgs dizains, tad Stelvio jau ir radīts daudz mazāk kategorisks, lai patiktu visiem. Vai tas patiks visiem – redzēsim. Man tas ļoti patika. Motors izdod tik daudz dažādas interesantas skaņas un tāpat kā Mandello ir spējis saglabāt savu unikālo Guzzi šarmu un raksturu. Atšķirībā no Mandello, Stelvio ir ērts visas dienas braukšanai, ar pietiekami augstu stiklu, 20L bāku. Vienvārdsakot – gatavs ceļojumiem.

Kristaps: Jo vairāk braucu ar motociklu, jo vairāk saprotu, ka mans iecienītākais motobraucienu žanrs ir tālie motoceļojumi. Kad biju jauns un glups, izmetu milzu loku caur Eiropu ar strītu, bet jau ar krietni piemērotāko Teneri esmu apceļojis Balkānus un Rumāniju. Bet tagad saprotu, ka gribās vairāk jaudas un modernākas tehnoloģijas (to pašu kruīzkontroli, piemēram), lai varu ērtāk nobraukt tālus gabalus. Un šis Stelvio ir viens no tiem močiem, kuram es pavisam labprāt uzticētu manu ceļojumu sabiedrotā uzdevumu. Un, lai arī šis mocis tagad izskatās tāpat kā visi citi piedzīvojumu moči, motors ir tas, kas mocim piedod to unikālo garšu.

Ducati Multistrada V4S (2024)

Reinis: Man ir sajūta, ka Ducati lielākā un jaudīgākā Multistrada ir vienkārši no visaugstākā plaukta kategorijā. 4 cilindri, milzu jauda, visa vajadzīgā elektronika, ērts krēsls, liela izmēra bāka un kopumā iespaidīgs izmērs ar hi-end komplektāciju. Šis V4S ir sportisks “visurgājējs”, lai gan kurš un kādēļ to gribētu jebkad dzīt bezceļos? Pietam, šķiet, ka šis ir vienīgais Adv tipa motocikls ar 4 cilindru dzinēju. Vai tas ir vajadzīgs? Es nezinu. Es domāju, ka Ducati zīmola mīlētāji to noteikti novērtēs. Manai gaumei V4S noteikti ir “par daudz un par dārgu”, bet par to, ka tas ir izcils ceļošanā, šaubu nav.

Kristaps: Ļoti jaudīgs, ļoti stilīgs un aprīkots ar modernu elektroniku. Braukt ar šo motociklu ir viegli un varētu to darīt dienām ilgi. Tomēr kopumā kaut kā mani nepaķēra šis mocis.

Ducati Hypermotard 698 Mono (2024)

Reinis: Nekad īsti neesmu bijis šāda žanra motociklu cienītājs, taču ir jānovērtē šī motocikla huligāniskās īpatnības kā vērtības. Tas liekas viegls kā velosipēds, tas vadās kā sporta motocikls un ir tieši tik dinamisks, lai radītu vēlmi dauzīties. Trase tam bija izcils testa laukums un, šķiet, ka trasē arī tas tiešām jūtas kā mājās.

Kristaps: Ļoti specifisks motocikls žanra faniem un gluži vienkārši pieredzējušiem moto akrobātiem. Kad uz šāda motocikla uzsēžas parasts motobraucējs, tad tam galvā visu laiku nepazūd sajūta, ka pieredze un baiļu nervs ļauj izmantot vien mazmazītiņu procentu no šī motocikla spējām. Viegls, jaudīgs un aprīkots ar iesācējiem akrobātiem noderīgām funkcijām kā līkumu ABS, wheelie control un braukšanas režīmiem.

MV Augusta Dragster RR SCS (2024)

Reinis: Vēl viens motocikls ar “pusautomātisko” sajūgu (līdzīgi kā Recluse), kas ļauj pirmo ātrumu ieslēgt bez sajūga un turpināt tā arī pārslēgties. Trasei un dinamiskai braukšanai tas piestāv labi, ikdienas braukšanai, es teiktu, tas ir diezgan bezjēdzīgi. Tas varētu būt vērtīgi uz kāda ceļošanas vai ikdienas pilsētas motocikla, bet šis Dragster ir ass, agresīvs sporta motocikls kā jau viss no šī nišīgā ražotāja. Man pavisam noteikti patika ar to braukt trasē, bet vai es ar to gribētu braukt arī ārpus trases, es neesmu drošs.

Kristaps: Pēc skata ārkārtīgi brutāls mocis, kas tāds ir arī braukšanā. Skan zvērīgi, iet lopā un vadās kā milzu motors ar diviem riteņiem. Gribētos teikt, ka visas maziņās būs tavas, kad piebrauksi ar šādu moci, taču viņas īsti nebūs kur uzsēdināt un aizvest mājās. Būs vien jāsauc taksis.

Triumph Scrambler 400X (2024)

Reinis: Par šo superīgo, mazo un pieejamo Triumph klasiku mēs jau rakstījām pilnvērtīgu apskatu. Testu diena vēlreiz apstiprināja visu iepriekš secināto – tas ir iesācējiem draudzīgs, rada prieku un smaidu, labprāt brauc jebkur, kur to notēmē, un izskatās pēc īstas Bonnevilles. Ko vairāk tev vajag? Jā, ceļotājs tas nav un, kā jau viencilindrs, pie augstiem apgriezieniem tas sāk dūkt un protestēt, bet pilsētā un uz smuki koptiem mežu ceļiem nebūs nekādu problēmu, tikai bauda.

Kristaps: Gluži tāpat kā pagājušā gada testu dienā mans negaidītais pārsteigums bija vidējas jaudas Royal Enfield Super Meteor motocikls, tad šoreiz mani patīkami pārsteidza šis Triumph Scrambler 400X. Ārkārtīgi saprotams un patīkami braucams mocis. Uzlikt mazliet rupjākas riepas un vēsā mierā apceļot savu dzimto zemi!

Triumph Tiger 1200 Rally Explorer (2024)

Reinis: Vēl viens augstā plaukta piedzīvojumu un tūrisma motocikls no Triumph. Būtībā tas pats Tiger 1200 GT Pro modelis, kas bija konkursā pērn, taču ar dažādiem tehnoloģiskiem uzlabojumiem, kā, piemēram, radaru ar aklās zonas monitoringu. Kā jau sagaidāms – ātrs, ērts, jaudīgs, praktisks, simpātisks un nopakots līdz malai. Šie augstās klases ceļojumu motocikli visi kā viens piedāvā līdzvērtīgas pieredzes – droši vien dienas beigās paliek jautājums par to, kurš zīmols šķiet simpātiskāks, kurš dīleris draudzīgāks un kurš vairāk tīk acij. Man šis Tiger 1200 Rally tīk ievērojami vairāk kā pagājušā gada modelis. Es gan neesmu super fans Triumph trīscilindru motoram, taču novērtēju tā komfortu un dinamiku.

Kristaps: Atceros, ka pērn man lielajam Tīģerim nepatika motora vibrācijas šosejas ātrumos un es uzskatu, ka šādam tūrisma mocim tādām nevajadzētu būt. Jo tas ir ārkārtīgi nogurdinoši, ja tālā ceļojumā tev visu laiku vibrē kājas un rokas. Jaunajam Tīģerim es vairs nenovēroju šo problēmu un varēju pilnībā izbaudīt komfortu un modernās tehnoloģijas. Šis, viennozīmīgi, ir lielisks motocikls tuviem un tāliem ceļojumiem gan vienam, gan ar pasažieri. Un nemaksā to kosmosu, ko lielais BMW GS.

Energica Experia (2024)

Reinis: Tas nav mocis, tas ir kaut kāds kosmoss. Pirmo reizi es redzu elektromoci, kas izskatās, ka varētu būt pietiekami ērts ceļošanai. Ja agrāk e-moto izskatījās paredzēti trasei vai pilsētai, tad šis Experia modelis no skata atgādina klasisku sporta tūristu. Līdzīgi kā pagājušo gadu, es uzkāpu uz tā un ātri nokāpu, jo tā jauda un paātrinājums ir tik kosmiski, ka man ātri palika bail. Ja tu meklē ātrumu un griezi pāri visam citam – nekā trakāka un jaudīgāka par šo tur ārā nav.

Kristaps: Es jau pērn praktiski iepazinos ar Energica elektriskajiem motocikliem un secināju, ka paātrinājums tur ir zvērīgs. Pa ziemu uz Latviju atceļojis jaunais Experia modelis, kas ir veidots kā tūrisma moto. Plašāks tests būs mazliet vēlāk, taču uzreiz pateikšu, ka arī šis motocikls paātrinās kā pats nelabais. Paātrinās tik vājprātīgi strauji, ka man pēc testa brauciena bija nopietna saruna ar dīleri par to vai šāda tipa mocim tiešām vajag to sporta motocikla paātrinājumu. Bet šo noteikti ir jātestē un jāraksta plašāks apskats!

VMOTO (2024)

Reinis: Diemžēl šis izmērā nedaudz kompaktākais pilsētas vai ikdienas ielas motocikls bija jau krietni nobraukts līdz es pie tā tiku, un tam bija atlikuši 6% uzlādes. Es apbraucu testa apli, bet motocikls bija ierobežots līdz 70km/h un darbojās tādā “uz priekšu iet, bet lēni” baterijas taupīšanas režīmā. Kopumā tas likās ļoti mazs, viegls, manevrētspējīgs. Šis bija pirmais motocikls, kura kāpslis nobrauca pa asfaltu testa laikā. Kas ir savādi, jo es braucu lēnāk kā 70 un tik slīpi to līkumā arī neliecu. Tas laikam liecina par to, ka klīrenss ir ierobežots.

Kristaps: Arī es pie šī braucamrīka tiku tikai testu dienas beigās, kad tas bija jau gandrīz izlādējies un nespēja braukt pārlieku ātri. Izbrīnīja, ka tas izskatās un brauc kā motocikls, bet bremzes tikai uz rokām. Braukšana tāda ļoti saraustīta un arī amortizācija mani līdz galam neapmierināja.

MBP C1002V (2024)

Reinis: Lai gan izskatā visai drosmīgs un unikāls, šis motocikls vadījās diezgan savādi. Tam bija arī mazliet neērts sēdeklis, kas vairāk atgādināja slīpo sēdekli sportiskai sēdpozīcijai (kaut gan saknē šis ir kruīzeris), un tālu priekšā novietoti kāpšļi, kas it kā neatbilst sportiskā sēdekļa formai. Sanāk, ka tas īsti nevar izlemt, vai grib būt sporta motocikls vai tomēr relaksēts kruīzeris. Dzinējs likās pietiekami dinamisks, bet īsti neglāba kopējo iespaidu. Domāju, ka šim ražotājam pie dizaina vēl ir jāpiestrādā.

Kristaps: Ah, ķīniešu kruīzeris. Smuks! Jaudas te ir daudz un man pat tīri labi patika, kā šis motocikls stūrējas. Vienīgais, man pietrūka skaņas. Šādas klases motociklam ir patīkami jāskan, jo citādāk no šāda motocikla ir maz jēgas :)

Milzu paldies Arnim un citiem Gada motocikls konkursa rīkošanā iesaistītajiem ļaudīm par iespēju vienas dienas laikā izbraukt ar daudz un dažādiem motocikliem. Tas ļauj labāk salīdzināt dažādus motociklus, jo pēc brauciena atmiņas vēl ir pavisam svaigas. Tomēr nopietnais motociklu testēšanas darbs ir pirms un pēc šīs testu dienas. Reinis šogad ir ļoti ražīgs un sagatavojis jau veselus piecus interesantu motociklu apskatus un vēl vismaz tik pat paspēs notestēt līdz sezonas beigām. Arī es mūsu 1000km elektroauto testu braucienu starplaikos plānoju pārmest kāju pāri kādam interesantam motociklam un padalīties ar maniem iespaidiem. Lai mums visiem droša un pozitīvām emocijām pārbagāta šī motosezona!