Beeline moto/velo navigatora apskats

Kad pirms gada nokārtoju A kategoriju un nopirku motociklu, diezgan ātri bija priekšā nākamais uzdevums – sarūpēt navigācijas ierīci. Daudzi motobraucēji lieki nesarežģī dzīvi un navigācijai izmanto savu mobilo telefonu. Tas izklausās vienkārši un loģiski. Pasūtīju Quad Lock risinājumu (telefona vāciņš, statīvs un demferis), jo biju lasījis, ka tas skaitās viens no dažiem labākajiem statīvu risinājumiem.

Bet kad paciņa jau bija uz galda, aizdomājos, ka telefona navigācija varētu nebūt pats ērtākais un drošākais risinājums. Proti, telefons var samirkt, to vajag visu laiku lādēt (toreiz man vēl motociklam nebija ierīkots lādētājs) un arī kritiena gadījumā labāk, ka telefons ir kabatā pie braucēja nevis kaut kur tur tālumā pie motocikla vraka līdz kuram vairs nav iespējams aizrāpot ar salauztām kājiņām un rociņām. Tā mans Quad Lock iegūlās skapī uz visu atlikušo motosezonas daļu.

Kaut kur sociālo tīklu plašumos (šķiet, no Billija) padzirdēju par Beeline navigācijas ierīci. Tā ir mazas ripiņas formas ierīce, kuru var piestiprināt uz motocikla stūres, vējstikla vai spoguļa. Beeline ir aprīkots ar displeju, kas ļoti minimālistiskā veidā rāda navigācijas norādījumus – nākamā manevra virzienu un attālumu līdz tam. Navigācijas komandas tiek saņemtas no mobilā telefona, kuru varam droši turēt kaut kurā sava ekipējuma kabatā. Ak, jā, mani uzrunāja arī tas, ka Beeline vajag reti uzlādēt un tas nebīstas lietus. Daudz nedomāju un pasūtīju šo visnotaļ dārgo (cenas no ~180 eiro) ierīci.

Sākotnēji Beeline tika radīts pielietojumam uz velosipēdiem. Uzņēmuma radītāji Toms un Marks ir velosipēdisti un bieži apmaldījās Londonas ielās. Visu laiku piestāt malā un skatīties telefonā nav ērti, tāpēc viņi izlēma radīt vienkāršu, bet noderīgu navigācijas sistēmu. 2015. gadā tika radīts pirmais Beeline navigators. Produkts tika attīstīts un 2019. gadā Beeline tika pielāgots izmantošanai uz motocikliem un pavisam nesen, 2021. gada pavasarī Beeline saņēma mobilās lietotnes dizaina uzlabojumus. Kas ir labi, jo iepriekš lietotne izskatījās diezgan briesmīgi. Tā kā braucienus ir iespējams novērtēt, Beeline radītāji vēlas ne tikai pilnveidot pašu navigācijas ierīci, bet arī iegūt un brauējiem nodrošināt kvalitatīvu informāciju par labākajiem ceļiem pa kuriem braukt. Paralēli Beeline strādā arī pie integrācijām ar dažādiem uzņēmumiem un citiem produktiem.

Kādas Beeline versijas eksistē un kas iepakojumā?

Beeline ir pieejams trīs versijās. Vislētākā (maksā ap 180 eiro) ir ierīce melnā plastmasas korpusā, kuru izvēlējos es un tad ir divas Beeline versijas metāla korpusos (maksā ap 240 eiro) – viena spīdīgi pelēka, otra tumši pelēka. Ja pērkam uzreiz vairākus Beeline, būs atlaides. Gaumīgā kastītē saņemsim pašu Beeline navigatoru, lādētāju un universālo pamatnīti piestiprināšanai, kā arī pielīmējamo (Sticky pad) pamatni.

Pati ierīce ir ap 50mm diametra ap 20mm bieza ripiņa, kas sver 30 gramus. Tātad, ērti paķerama kabatā. Displejs ir 26mm diametrā (viena colla) un veidots no transfleksīvās LCD matricas (līdzīgi kā rokaspulksteņiem). Displejam ir arī LED apgaismojums, kas prot ieslēgties automātiski, kad laukā paliek tumšs. Displeju sedz spēcināts stikls un pašai ierīcei ir IP67 mitruma noturība. Uz ierīces sāniem simetriski izvietotas labi sataustāmas gumijas pogas, kas ļauj iestatīt dažus iestatījumus, kā arī ieslēgt/izslēgt ierīci.

Beeline aizmugurē redzam divus metāla punktiņus caur kuriem tiek nodrošināta ierīces uzlāde un pašu stiprinājumu. Beeline statīvos (pamatnēs) ievietojams to par ceturtdaļu apgrieziena iegriežot. Savienojums ar pamatnēm ir patiešām stingrs un mums atliek parūpēties tikai par to, lai paša pamatne stingri turas uz motocikla.

Šādi izskatās uzlādes pamatne. Arī tajā Beeline ir “jāieskrūvē” tāpat kā to ievietotu pamatnē uz motocikla. Pie sienas lādētāja, powerbankas vai datora šo lādētāju varam pievienot ar USB-A kabeli. Ražotājs norāda, ka izslēgtā stāvoklī Beeline 400 mAh akumulators neizlādēsies 4-6 mēnešus, bet bez ieslēgta apgaismojuma spēs darboties līdz 30 stundām ilgi. Ar ieslēgtu apgaismojumu – līdz 10 stundām. Pati uzlāde ir ātra. Stundas nemērīju, bet vakarā sasniedzot galamērķi piemet to pie lādētāja un pirms gulētiešanas jau vari ņemt nost – Beeline būs uzlādējies.

Ierīce ir vienkārša, taču izturīga. Lietoju jau otro sezonu un neizskatās, ka būtu kaut kādas problēmas ar materiālu vai aksesuāru kvalitāti. Viss joprojām stingri turās un darbojas kā jauns.

Kā Beeline piestiprināt pie motocikla?

Tātad, kā jau noskaidrojām, standarta komplektācijā mums ir iekļauts Universal Elastic Strap Mount un Sticky pad. Bet kā redzam attēlā zemāk, ražotājs piedāvā vēl vairākus noderīgus stiprināšanas risinājumus. Tādējādi katrā situācijā varēsim atrast sev piemērotāko.

Kad nopirku Beeline, mans aktuālais motocikls bija Yamaha MT-07, kam ir ļoti maz brīvas vietas uz stūres. Tāpēc es varēju izmantot tikai universālo elastisko pamatni, ko ar gumijām (komplektā ir divu izmēru gumijas) piestiprināju reāli vienīgajā brīvajā vietā uz stūres. Vieta ļoti šaura un katru reizi uzstādīt Beeline bija problemātiski. Tāpat nav pārāk droši navigācijas ierīci turēt tik zemu uz stūres, jo tajā ieskatīties gribas bieži, bet praksē tas nozīmē, ka skatiens būs novērsts nost no ceļa.

Kad šovasar devos savā pirmajā lielajā Eiropas ceļojumā ar motociklu, izlēmu drošībai pieskrūvēt arī savu Quad Lock statīvu un Beeline pamatnīti nācās piestiprināt pie spoguļa pamatnes. Citur vairs tam vietu nespēju atrast. Šajā gadījumā nebija nekādu problēmu ar Beeline drošu piestiprināšanu, taču navigators joprojām bija zemā vietā un novietots tādā leņķī pret vadītāju, ka vēl biežāk bija pagrūti nolasīt ekrānā redzamo. Braucienu veicu veiksmīgi, taču uzreiz pateikšu, ka šī nav ērtākā vieta nekādai navigācijas ierīcei.

Tagad esmu nomainījis motociklu uz Yamaha Tenere 700 un tam virs mērinstrumentu paneļa ir speciāls statīvs uz kura var piestiprināt dažādas ierīces. Ar to pašu elastisko pamatni esmu pielicis Beeline, kas beidzot ir pietiekamā augstumā, lai varu droši braukt. Vienīgi pa briesmīgākām grantenēm no vibrācijām tas pagriežas uz leju. Domāju, ka to varētu atrisināt gumijas aizstājot ar savilcējiem – tad tā pamatne būs perfekti stingra un nekas nekur negrozīsies.

Rezumējot, dažādiem motocikliem ir dažādas stiprinājumu iespējas un Beeline autori ir to ņēmuši vērā piedāvājot vairākas noderīgas pamatnes. Tādējādi varēsim šo navigatoru stingri un droši novietot uz dažādiem braucamrīkiem.

Kā vispār Beeline darbojas?

Specifiski. Patiešām. Pie Beeline ir jāpierod, jo mazajā displejā tiek attēlota ļoti vienkāršota navigācijas informācija. Telefona lietotnē mēs iestatām galamērķi, tiek aprēķināts maršruts (varam to piekoriģēt) un tad uzsākot navigēt, Beeline ierīce sāk attēlot bultiņu. Tā nosaka mūsu braukšanas virzienu. Peldošais punktiņš ap šo bultiņu rāda uz kuru pusi būs nākamais manevrs un bultiņas apakšā tiek attēlots attālums līdz šim manevram. Augšā ir kopējais brauciena progress. Displejā vēl varēsim redzēt informāciju par to, kura izeja jāizvēlas izbraucot no apļa, kā arī kurā virzienā jābrauc tad, kad ceļš sadalās divos ceļos (piemēram, nobrauktuves no bāņiem).

Ikdienā mēs braucam ar Waze, Google Maps vai citiem tamlīdzīgiem navigatoriem un esam pieraduši redzēt ne tikai ceļu, bet arī pamatīgu konteksta informāciju par to, kas atrodas ap šo ceļu. Piemēram, redzam telefonā kartē ezeru un to varam apskatīt arī dabā. Uzreiz saprotam, kur atrodamies. Pilsētās mēs ērti varam orientēties redzot dažādas ēkas vai citus objektus. Ar Beeline būs jāpierod redzēt tikai virzienu un attālumu informāciju bez jebkādas konteksta informācijas par to, kas reāli mums atrodas apkārt. Sākumā man bija pie šī ļoti grūti pierast un nepalīdzēja arī tas, ka Beeline navigācijā dažkārt informācija neatbilst tam, kas ir “dabā”. Piemēram, Jēkabpils apļos (braucot no Rīgas uz Rēzekni) Beeline rāda, ka jāizbrauc tādā izejā, kuras tajos apļos nemaz nav. Jāpaļaujas tikai uz bultiņas virzienu, jo tā diezgan operatīvi parādīs, kur mums jābrauc vai bija jābrauc. Ja pabrauksim garām pareizajam krustojumam, navigācija spēs pārrēķināt jauno maršrutu (to var ieslēgt/izslēgt aplikācijā). Ja runājam par attāluma aprēķinu līdz manevram, tas ir saprotams un precīzs, kad līdz manveram ir kilometri vai simti metru. Kad manevers tuvojas, tad principā jāskatās, kad šis attālums nokrītas līdz 50m un uzreiz ir jāgriežas. Praksē tas nozīmē, ka nereti pašausim garām mūsu krustojumam vai arī nāksies mest pa mēmajiem. Man tā gadās diezgan bieži arī pēc 10 tūkstošiem kilometru, kas nobraukti sekojot Beeline norādījumiem. Esmu no citiem dzirdējis komentārus, ka Beeline navigācija, kas izmanto Google kartes, ne vienmēr pilsētās precīzi saprot vienvirziena ielas. Man ar šo problēmu nav bijis, taču tas ir kārtējais aizrādījums, ka vienmēr pašam jādomā par brauciena virzienu un nevar akli uzticēties nevienam navigatoram. Esam taču lasījuši rakstus, kur braucēji ir ievesti ezeros, jo tie sekojuši navigācijas norādījumiem.

Beeline mobilā lietotne

Beeline ierīce principā ir displejs, kas attēlo navigācijas norādes, kas tiek aprēķinātas telefonā, kur darbojas Beeline lietotne. Tā ir pieejama Android (no Android 7.0 Nougat) un iPhone 9 (no iOS 9.2) telefonos attiecīgajos lietotņu veikalos.

Pašā programmā mēs varam saglabāt adreses (piemēram, mājas), kā arī saglabāt jau konkrētus maršrutus. Programmā varam atvērt arī GPX failus, tātad varēsim maršrutus veidot citos servisos vai programmās. Tas ir ļoti forši! Kartes skatā redzam, ka navigācijas pamatā ir Google karte ar visām no tā izrietošajām sekām. Savukārt, iestatījumu sadaļā varam veikt dažus iestatījumu pielāgojumus, kā arī aplūkot informāciju par konkrēto ar telefonu savienoto Beeline ierīci.

Maršruta plānošana notiek tā, ka iestatām galamērķi un tad lietotne sarēķinās maršrutu. Mēs jebkurā vietā (paturot ar pirkstu ilgāk) varam veikt labojumus un norādīt, ka labāk gribam braukt caur citu punktu. Varam norādīt arī izvairīties no prāmjiem, maksas ceļiem vai ātrgaitas šosejām. Man pietrūka iespējas vēl arī norādīt, ka gribu braukt tikai pa grants ceļiem, bet, acīmredzot, Google šādas informācijas nav vai tā nav pilnvērtīga. Mūsu izveidoto vai pielāgoto maršrutu varam saglabāt izmantošanai vēlāk.

Plānojot maršrutu, mēs redzēsim, cik tas ir garš un cik laika vajadzēs tā mērošanai. Tāpat mums tiks parādīts galamērķa sasniegšanas laiks. Dažkārt lietotne spēs aprēķināt vairākus maršrutus un tad varēsim starp tiem izvēlēties. Ja izvēlēsimies Compass režīmu, tad Beelina ar bultiņu tikai rādīs galamērķa virzienu pret mūsu atrašanās vietu nevis konkrētus norādījumus. Tas ļaus iekulties neparedzamos piedzīvojumos.

Dažkārt navigācijai nepietiek informācijas par pilno maršrutu un tas kartē izskatās kā maršruts bez sākuma un beigām. Zemāk viens piemērs, kad šajās brīvdienās dauzījos pa meža ceļiem kaut kur ap Alūksni. Bet pat neskatoties uz nepilnīgo maršruta informāciju, Beeline nepārstāja darboties un līdzko iebraucu “zilajā posmā”, navigācija atsāka rādīt konkrētu informāciju. Tā kā šādos apstākļos nav pārāk labs interneta savienojums, tad pārliecinājos, ka tā nav pārāk liela problēma. Proti, lietotnes darbībai vajag interneta savienojumu pašā plānošanas stadijā, taču pēc tam tas var arī pazust, jo maršruta informācija tiks nodota korekti. Lietotnē gan nav iespējams saglabāt kartes informāciju, lai apceļotu pavisam nomaļus apvidus. Kad brauciens būs galā, varēsim novērtēt mūsu maršrutu, lai Beeline autori var uzkrāt informāciju par foršākajiem ceļiem. Gan jau ar laiku lietotnē būs piedāvāta informācija par forši motociklējamiem maršrutiem.

Katram servisam vai produktam ir nepieciešams kāds spēļošanas (gamification) elements, kas mūs aicina turpināt tos lietot. Šajā gadījumā tā ir informācija par iepriekš aizvadītajiem braucieniem. Mēs varam apskatīties katru ar Beeline navigēto braucienu, uzskatāmi redzēt, cik daudz esam nobraukuši šajā dienā/nedēļā/mēnesī, kā arī aplūkot kopējo braucienu informācāciju. Ļoti forša ir arī Heatmap funkcija, kas kartē vizuāli uzskatāmā veidā parāda mūsu braucienus. Kad karte sāk aizpildīties, tev neviļus gribas turpināt navigēt apkārt ar Beeline. Šis mazais navigators saglabās precīzu mūsu brauciena maršrutu arī tad, ja novirzīsimies no tā ieteiktā maršruta. Es gan ļoti gribētu, lai šī brauciena maršruta saglabāšana būtu ieslēdzama bez kaut kāda konkrēta navigācijas mērķa iestatīšanas. Jo ar moci tomēr bieži vien gribas pabrauktāties tāpat vien “kur deguns rāda” manierē.

Gluži tāpat kā pati ierīce, arī Beeline mobilā lietotne man šķiet ļoti saprotama un vienkārša. Vismaz uz iPhone tā darbojas stabili un neradīja absolūti nekādas problēmas.

Vai man ar Beeline bija kaut kādas problēmas?

Es jau rakstīju, ka no sākuma man bija nepieciešami daži braucieni, lai vispār piešautos pie Beeline minimālistiskās informācijas pasniegšanas manieres. Kad pieradu, visos braucienos centos līdzi ņemt šo mazo ripiņu pat ja ne pašai navigācijai, tad vismaz brauciena maršruta ieraktīšanai. Pavei, spēļošanas elements darbojas!

Kad gatavojos Eiropas ceļojumam, svārstījos vai Beeline man derēs svešās zemēs un it īpaši uz ātrgaitas šosejām ar nereti sarežģītajām nobrauktuvēm. Telefona navigācijā tomēr mēs ļoti uzskatāmi redzam kā un kur tās vairāku joslu ceļa daļas maina savus virzienus un kur nu kura ved. Tāpēc kā rezerves variantu es pieskrūvēju arī Quad Lock, lai svešās zemēs nepalieku pavisam bez navigācijas. Manas bažas bija veltas un teju visus 5000km es nobraucu tieši ar Beeline. Vienīgi iebraucot Budapeštā pārslēdzos uz telefona navigāciju, jo šķita, ka ar Beeline būs par maz konteksta informācijas. Arī tur es maldījos un jau nākamajā rītā no Budapeštas izbraucu ar Beeline. Nekādas vainas, neapmaldījos un aizbraucu tieši tur, kur vajag un kā vajag. Galvenais sekot līdzi ceļa zīmēm un tad viss galvā smuki saslēdas kopā ar Beeline sniegto informāciju.

Ja runājam par problēmām, tad tās es dalītu divās daļās. Pirmā daļa – Beeline ierīces novietojums uz stūres. Kopumā Beeline displejā redzamais ir labi saskatāms, ja vien Saule neiegriežas tā, ka spīd tieši sejā. Eiropas braucienā Beeline bija neērti novietots, jo man nebija citas iespējas. Tādējādi ierīces displejs bija nejēdzīgā leņķī pret manu skatu un ļoti zemu. Rezultātā bieži nācās pieliekties, lai saprastu, kur man vispār jābrauc. Uz Teneres situācija ir krietni labāka, jo Beeline ir novietots krietni augstāk un tādējādi redzams bez lielas piepūles. Nakts apstākļos apgaismojums ir lielisks un navigācijas norādes redzēsim ļoti labi.

Otrs problēmu bloks ir neparedzami gļuki un no tiem man gadījās tikai viens. Tuvojoties Varšavai es mobilo telefonu ieliku bākas somā un pieslēdzu pie lādētāja. Traki negribējās tajos diezgan sarežģītajos šīs lielpilsētas apvedceļu mudžekļos palikt bez navigācijas, jo telefons bija gandrīz izlādējies. Tomēr kaut kas šajā risinājumā nogāja greizi un telefonā navigācija pārstāja darboties un attiecīgi Beeline ieslēdzās gaidīšanas režīmā smuko rādot savu logo. Sasodīts, bija jāstājas malā un vēlreiz jāiebaksta mans galamērķis. Kad otro reizi notika tas pats, telefonu ieliku atpakaļ kabatā un vairāk šī problēma neatkārtojās. Acīmredzot, Beeline lietotne spēj noteikt, ka vairs neesam kustībā un bezdarbības dēļ navigācija tiek apturēta. Savādi, bet citu izskaidrojumu es šādai risinājuma uzvedībai neatradu. Vairāk problēmas nenovēroju un kopumā Beeline man šķiet ļoti uzticams risinājums.

Vai bija vērts pirkt Beeline?

Īsā atbilde – jā! Ja ar šo navigāciju mēs brauksim pa pietiekami apdzīvotām vietām, kur ir arī kaut cik stabils interneta pieslēgums, tad tā mums var lieti noderēt. Brikšņu braucējiem būs jāpameklē citi risinājumi. Pie Beeline navigācijas būs jāpierod, jo ierīce uz sava mazā displeja rāda tikai galveno maršruta informāciju. Kad pieradīsim, gribēsim ar Beeline braukt visu laiku, lai smuki aizkrāsotu karti. Tas izraisa atkarību!

Esmu apmierināts ar Beeline piedāvātajām iespējām, uzbūves kvalitāti, pieejamajiem aksesuāriem un turpināšu to izmantot manos braucienos gan pa Baltiju, gan tālāos ceļos. Varu ieteikt to arī jums, dārgie lasītāji!