Man jāatzīst, es esmu mazu motociklu fans. Nevis izmērā mazu, bet cenā un tilpumā mazu, jo mazi un pieejami motocikli ieved aizvien jaunus cilvēkus un jaunas paaudzes motociklēšanas kultūrā. Un mums vajag vairāk jaunu motociklistu. Un tagad mieriņu. Pirms jūs dusmu liesmās izlaižat pilnīgi visu apskatu, lai ātrāk aizskrollētu līdz komentāru sadaļai ar obligāto “350cc tak nav īsts mocis”, ziniet šo – šī autora 10 gadu motociklēšanas vēsture ir pilna ar trīs lieliem, smagiem BMW GS, vienu RnineT, pāris klasiskiem Triumph, pasenu Ducati Monster un trīs dažādiem viegla enduro motocikliem. Laika gaitā ir arī iztestētas vairākas Multistradas un šķērsota Ziemeļamerika ar klasisku HD. Šis CV tādēļ, lai jūs automātiski visu tālāko nenorakstītu uz “ai, tu jau ar normālu moci neesi braucis”.
Motociklu apskatniecība balstās uz mēģinājumu izprast, kam motocikls būtu un kam nebūtu piemērots, ņemot vērā visu tā īpašību kopumu pret tā cenu, bieži vien cīnoties pašam ar savu subjektīvo vērtējumu, gaumi un motociklēšanas paradumiem. Vieniem patīk ar motociklu un telti rakties caur krūmiem un dubļainām traktoru risēm. Citi dod priekšroku ērtiem, komfortabliem braucieniem ar pasažieri pa dārgi asfaltētiem Alpu ceļiem un patīkamām viesnīcām. Vēl dažiem erotisku piepildījumu sagādā baidīt bērnus ratiņos un trigerēt lētas auto signalizācijas, raujot ratā savu DR400SM ar apzāģētu izpūtēju. Ko es ar to vēlos pateikt – katram motociklam ir savs uzdevums un sava auditorija. Un tāda ir arī Meteoram.
4800 EUR arguments
Royal Enfield Meteor 350 noteikti ir sava mērķauditorija, bet kas tā ir? Iesācēji? Visdrīzāk. Meteor ir smuks, neliels, pavisam vienkāršs klasiska skata motocikls par ļoti pieejamiem 4800 EUR – jauns un ar garantiju. Faktiski Royal Enfield ir vienīgais ražotājs ar 120 gadu kultūrvēsturi, kas piedāvā produktus šādā cenu kategorijā, visi pārējie ir salīdzinoši neseni Ķīnas veidojumi vai stārtapi. Savukārt, lielāku un pazīstamāku ražotāju piedāvājums kategorijā ap 400cc parasti tikai ap 6000 EUR vien sākās. Otrs populārais “klasiķis” Triumph šādā cenu kategorijā vispār neko nepiedāvā.
Ja 4800 EUR pats par sevi nav pārliecinošs arguments, Meteor 350 ir citas interesantas īpašības. Ar savu pavisam vienkāršo, bērnības atmiņu atdzīvinošo viencilindra gaisa dzeses 350cc motoriņu Meteor skan un vibrē gandrīz kā tāds mini V-tipa divcilindru čopperis. Un tās ir labās, zemas frekvences vibrācijas, kas tev atgādina, ka tu sēdi uz motocikla, nevis tās kaitinošās viencilindra “slīpmašīnas vibrācijas”, kas tev padara nejutīgus pirkstus pēc 45 minūtēm braukšanas pa šoseju.
Lēns un mierīgs komforts
Meteor 350 ir diezgan ērts, ar platu, kruīzeriem tipisku sēdekli un ļoti komfortablu pasažiera sēdekli (to teica pasažieris, ja kas). Sēdekļa augstums ir iesācējiem draudzīgs, motocikla svars ir tāds vidējs, 190 kg, vadība ir ārkārtīgi viegla, un motocikla svars nav jūtams ne ripojot, ne stumdot to apkārt. Nav arī sastopama kruīzeriem tipiskā “tas laikam ir izpūtējs, kas strīķējas gar zemi” skaņa. Sajūgs ir pavisam viegls, gāze nav raustīga. Ir tikai viens priekšas bremžu disks, bet motociklam ar šādu jaudu divi, šķiet, nav kritiski nepieciešami. Kas arī atved mani pie galvenā – šis galīgi nav ātrs vai jaudīgs motocikls. Stiepjot pārnesumus ilgāk un aktīvi grozot labo roku, tas pilsētvidē var būt gana dinamisks līdz 75 km/h, taču aiz šī Meteors paliek gausāks. Sasniegt 110 km/h uz šosejas prasīja pacietību un mērķtiecību un radās sajūta, ka 120 km/h būtu pilnīgi komforta griesti Meteoram. Faktiski ar to vislabāk ir braukt pa ceļiem, kur skraida kazas. Pieņemu, ka tāds ir jebkurš ceļš Indijā. Meteor būtu ideālais motocikls ceļojumam cauri Skandināvijai un fjordiem – tur tāpat visi ceļi ir 80 km/h un sodus par ātruma pārsniegšanu atļauties nav iespējams.
Piekkkkare
Nekādas būtiskas sūdzības par Meteoru testa laikā neradās. Royal Enfield vairs sen nav tas uzņēmums, kāds tas bija pirms 20 gadiem – par uzbūves kvalitāti, cik nu to testā ir iespējams novērtēt, bažas neradās. Līdzīgi kā populārais Interceptor 650 modelis, Meteors šķiet kvalitatīvi uzbūvēts ar gana daudz metāla un hromētām detaļām. Arī motocikla piekare likās pārsteidzoši adekvāta šāda veida izmantošanai. Ar pirmo testu – VEF tiltu, kur vislabāk pārbaudīt gāzes droseles vai sensora kalibrāciju, mēreni turot to 15-25 km/h robežās aiz trolejbusa, un piekares komfortu, Meteors tika galā labi. Otrs, jau sarežģītāks tests, ir Latvijas Bankas ēkas priekšpuse Torņa un Noliktavas ielās, kur braucamā daļa ir ieturēta vislabākajās 17. gadsimta tradīcijās un būtu grūti pārvarama pat zirgu pajūgam. Tur pie 10 km/h ir īsti rodeo bezceļa apstākļi un Meteor iztur – bedres neiziet cauri līdz zobiem vai mugurkaulam. To pašu var just arī uz dažām asākām bedrēm centrā – Meteors kaut kā ar tām tiek galā labāk nekā gaidīts. Kopumā – daudz vairāk smaidu kā diskomforta.
Mūsdienu retro
Viss pārējais uz Meteor ir tur, kur tam ir jābūt. Ir vienmēr klātesoša analogā sajūta, kaut gan Meteor nāk ar tādu Tripper sistēmu, kas faktiski ir neliels digitāls ekrāniņš blakus spidometram, kur ar mobilās lietotnes palīdzību var iestādīt galamērķi un izmantot to kā tādu minimālu, neuzbāzīgu navigācijas iekārtu, ja nu mobilā telefona likšana uz stūres šim mērķim šķiet pārāk postmoderna. Šis ir mileniāļiem, kam patīk viss analogais, bet no digitālā šķirties pavisam arī negribās. Sēdpozīcija ir “ērti, kaut visu dienu”, jo mugura ir taisna un kāpšļi ir novietoti mazliet vairāk uz priekšu. Ne gluži tādā kruīzeru pozīcijā, bet tāpat gana tālu, lai nebūtu sažmiegtas sajūtas.
Jā, tas ir labs pirmais motocikls
Vispār Meteor 350 ir labs motocikls ļoti specifiskai pielietošanai un konkrētai mērķauditorijai. Tas ir ideāls pirmais motocikls kādam, kuram patīk retro tipa motocikli. Šajā brīdī tie, kas raksta sākuma vēl kaut kā spēja pārvarēt vēlmi uzreiz ķerties pie komentēšanas, noteikti piedzīvo otro dusmu vilni, jo “par tādu naudu tak var nopirkt normālu moci”. Jā, es zinu, ka var nopirktu lietotu Duke 690 vai Honda Hornet ar atlocītu numurzīmi no čuvaka Bolderājā, bet saprotiet vienu – pastāv būtisks kontingents ar jaunajiem motociklistiem, kas daudz labprātāk pirktu jaunu motociklu no salona ar garantiju, ar visu to patīkamo “jauna motocikla” pieredzi. Jauns motocikls labi kalpos pirmās pāris sezonas līdz neizbēgajam “laiks jaudīgākam mocim” un tad varēs tikt pārdots par salīdzinoši labu otreizējā tirgus cenu nākamajam iesācējam, turklāt vēl ar dīlera garantiju. Es zinu, ka šo ir grūti pieņemt, bet tā ir. Pārdošanas cipari to apliecina. Ne tikai Interceptor vai Himalayan modeļiem, bet arī visiem tiem simts mazajiem Mash, kas katru pavasari dodās ielās.
2,4l/100km
Vēl argumenti? 2,4l/100km degvielas patēriņš. Es intensīvi braukāju apkārt divas dienas un moci atgriežot biju zaudējis vienu bākas tilpuma iedaļu no sešām – Meteors brauc faktiski uz degvielas izgarojumiem. Bija tāda ēra, kad litrs degvielas bija lētāks par biezpienmaizīti, bet tā ēra ir cauri. Ja viss pasaulē notiekošais ir jebkāda indikācija nākotnei, tad 2,4 litri uz 100 var drīz vien kļūt par būtisku priekšrocību.
Sīkumi
No trūkumiem var minēt nedaudz neērto ātrumpārslēgu, ko var slēgt arī ar papēdi. Es nešaubos, ka ir kategorija ar braucējiem, kam patīk papēža pārslēgs, bet nedomāju, ka tie būs Meteor pircēji. Pietam, pat ja lieto klasisko pārslēgu, tas ir novietots tā, ka ir nepieciešama tāda apdomāta un niansēta pēdas kustība, lai to darbinātu. Pēc 2 dienām es jau biju pieradis, bet mazi ātrumpārslēgi ir ērtāki.
Vienīgais maciņam draudzīgais retro
Neko daudz vairāk piebilst nevar. Meteor 350 noteikti nav labākais ceļošanas motocikls, nav piedzīvojumu motocikls (kaut gan es esmu saticis cilvēkus, kas kontinentus šķērso uz Honda Monkey, 125cc Vespām un citiem “nepiemērotiem” rīkiem) un varbūt arī nav pats aizraujošākais mocis, bet pārvietoties vairāk pa pilsētu un darīt to smuki var pavisam labi. Tas pat skan ļoti labi ar stock izpūtēju. Nav uzbāzīgi skaļš, bet ir ar gana dobju un patīkamu toni – tieši tik daudz, lai pats braucējs to labi dzirdētu. Neesmu drošs, ka tas pārdosies tik pat labi, kā tā vecākais brālis divcilindru Interceptor 650, bet dažus savus jaunos motociklistus tas noteikti atradīs un uzrunās, jo vienkārši nav citu jaunu 350cc motociklu, kas izskatītos tik labi. Pietam, 20 zs ir pilnīgi pietiekami pirmajai braukšanas sezonai pilsētā. Ak jā, Meteor 350 arī atbilst A2 kategorijai, tā kā ar to var braukt jau no 18 gadu vecuma. Var arī mierīgi 38 gados kā es.
Kas man patika:
- Izskats, viennozīmīgi
- Skaņa, vibrācija un analogā sajūta
- Easy rider visas dienas komforts, augsts vējstikls
- Cena
- Vai es teicu par cenu?
Kas man nepārāk:
- Ātrumpārslēgs mazliet neērts, bet varbūt tikai jāpierod
- 2022. gada modeļu krāsojumi visai bērnišķīgi – bet tie mainās katru gadu
- Sānu peka ārkārtīgi stīva, prasa fizisku spēku, lai to atliektu uz leju
Testa modeli laipni nodrošināja Royal Enfield Riga. Daži attēli galerijā zemāk.
Kā vienmēr – izcils apskata un stāstījums no autora!
Ārvalstu portālu apskatos lasīts, ka piektais robs mēdzot lekt laukā, arī jaunam pie lielākiem ātrumiem. Kāda ar šo pieredze?
Nepiefiksēju tādu parādību.
Esmu viens no tiem, kas tikko iegadājās Meteor 350 Stellar red apzinoties, kas šis motocikls ir, un kas nav. Ratā neņemu, ātrumu nepārsniedzu, naked street bikes īpaši neuzrunā ar savu sportiskumu.
Neko citu par šo cenu jaunu, tik pat izskatīgu, modernu (dashboard), bet, tai pat laikā, klasisku nevarētu atrast.
Ir arī tāds Benelli Imperiale 400 par nedaudz augstāku cenu, bet tas tomēr ir RE Classic 350 alternatīva.
Lielisks raksts!
Man arī simpatizē šāda veida motocikli, jo nebraucu ar moto dēļ ātruma. Bet reāli šķiet, ka pietrūkst šeit kādi 5 zirgi līdz pilnai laimei. Izbraucot ar Interceptor principā šķita, ka tas ir optimālais jaudas līmenis. Cena diemžēl tam gan arī proporcionāla.
Piekrītu, Interceptor 650 ir pilnīgi optimāls. Man arī pietrūka mazliet jaudas Meteoram.
Pievienojos – šis tiešām ir OK apskats!
Beidziet kārdināt!
Kā reiz š.g. moto izstādē noskatīju šo braucamo, jo tas pie maniem 190 cm šķita gana ērts. Arī savdabīgais ātrumu pārsēgs patika manai 47. izmēra pēdai, jo patreizējā braucamrīka ātrumkloķi nācās pārmetināt, padarot to garāku. Ja 350 cm³ šķiet par knapu, tad ir arī 500 cm³ RE Meteor, bet vai tāds būs mūspusē, jāprasa tā dīlerim.
“No trūkumiem var minēt nedaudz neērto ātrumpārslēgu, ko var slēgt arī ar papēdi. ”
Acīmredzot autors nav guvis pieredzi braukt zandalēs vai pat iešļūcenēs, kā to dara lielākā daļa indiešu, pakistāniešu, vjetnamiešu vai Bangladešas motobraucēju 🙂 Ja no tupeles priekšpusē rēgojas laukā pliki pirksti, papēža svira ir ĀRKĀRTĪGI VAJADZĪGA LIETA ērtam upšiftingam! 😎
Tagad saprotu, kādēļ šos motociklus lielā skaitā redzēju Nepālā, kas ne tuvu nav tā pasaules bagātākā valsts. Tā ka autora pieņēmums par kazām (un jakiem) un Indiju ir gandrīz trāpīts naglai uz galvas. Pats gan ar mocīti nebraucu, bet radās iespaids, ka šis braucamrīks lieliski uzvedas gan turienes pārblīvētajās pilsētu ielās, gan kalnu (bez)ceļos 3000 metros un pat augstāk. Piedevām, vārdiņš “Royal” vietējos vispār izsauc svētbijīgas trīsas.
Varu tikai pievienoties – apskats lielisks! Un es ar moci nemaz nebraucu…
Dēļ jaudas/ svara attiecības, šo izstrādājumu salīdzināt vajag ar “normālu” ražotāju 125niekiem vai 250cc maksimums, nevis 300, vai vēl lielāka tilpuma motora motocikliem. Un tad jau cena ne tuvu nebūs pievilcīga.
Plus papildinājums par to pirmo moci, nu nav viņš labs, kā pirmais, jo tā kā nav 125nieks, tad neder a1 kategorijai, savukārt sniegums ir aptuveni līdzīgs tādiem.
Kas pie normālas (sākot ar A2) kategorijas nozīmē, ka šis ir nepiemērots mocis kā pirmais, jo nedod iespēju iemācīties plūdeni kontrolēt gāzi tieši dēļ mazās jaudas, principā tur ir divi stāvokļi – vaļā un ciet.
Un nē, pat negrasos pieminēt, leknos piemērus, kas tika minēti jau rakstā, bet daudz saprātīgāk ir paņemt jebkuru A2 klases motociklu, ar to vismaz var sākt mācīties.
Nē, šim mocim nav divi gāzes stāvokļi, viņam ir plūdena gāze. Nē, viņš nav jāsalīdzina ar 125cc. To vispār īsti nav ar ko salīdzināt un arī nevajag, jo tas ir citā kategorijā. Šis ir A2 kategorijas mocis (nevis A1). A1 ir līdz 11kw, A2 ir līdz 35.
Ar 125cc starpcitu var braukt vienkārši ar B kategoriju, tur nevajag ne A, ne A1, ne A2. Tas šis mocis nav. Šis ir pirmais mocis kādam, kas nupat ir nokārtojis A2 un grib pabraukt līdz var kārtot pilno A (no 25 gadiem, vai ne).
Nu nu, šis mocis brauc līdzvērtīgi Iž un Jawa, kas galīgi nav salīdzināmi ar 125cc ar 2 gāzes stāvokļiem. Tiesa, tā kā padomju spēkrati ir ar 2T dzinējiem, tie ir nedaudz asāki.
Jā, Vmax ir līdzīgs ar 125cc, bet kā tas tiek sasniegts būtiski atšķirās – griezes moments tomēr ir 3x lielāks kā tipiskam 125cītim. Kopumā, interesants pilsētas braucamrīks, kas tāpat ieskrienas ātrāk par vidējo automobīli un var gana veikli manevrēt. Cilvēkiem, kas grib kā pirmo moci aļa kruizeri un brauc pārsvarā pa pilsētu/piepilsētu un negrib nolikt 7.5k par 500to rebeli – laba izvēle.
Reinim par ātrumpārslēgu – papēža pārslēgs jau tāda tipiska fīča močiem ar gara gājiena pārslēgiem.
“Kopumā, interesants pilsētas braucamrīks, kas tāpat ieskrienas ātrāk par vidējo automobīli un var gana veikli manevrēt.”
Ar šo tak tu pats pateici, ka tieši ar 125-niekiem arī ir jāsalīdzina, jo tas tieši apraksta normālu 125cc aparātu.
Arī cenas ziņā līdzīgi Jawa350, tiesa tam zirgu nedaudz vairāk, un 2taktnieks ir “žiperīgāks”!
Arī JAWA nu ir klasika! Velkam no šķūņiem ārā!!!!