Web Analytics
More
    Reklāma

    Indian FTR 1200 apskats: ne gluži tava tēva svētdienas motocikls

    Jaunākie raksti

    Kad ņēmu Indian FTR 1200 Carbon R versijā (paldies Motofavorītam) uz nedēļas nogali, tad pat īsti nezināju, ko no tā īsti sagaidīt. Pieredze ar Indian man gandrīz nav nekāda. Es vienu brīdi savā “viss apnicis” posmā skatījos uz dažiem no jaunajiem Super Chief baggeriem, bet beigās izlēmu par labu Lowrider ST, kas globāli skatoties bija kļūda – ne es sirdī esmu lielo kruīzeru cilvēks, nedz arī šāda žanra motocikls ir piemērots maniem “10k sezonā” ceļošanas paradumiem. Šāda veida kompaktie roadsteri kā FTR 1200 man gluži sveši gan nav, esmu pavadījis daudz un daudz kilometru ar RnineT un dažādiem Triumph ielas močiem, tādēļ likās, ka būs interesanti tos salīdzināt.

    Kā bija V-veida, tā ir V-veida

    FTR 1200 tika palaists 2019. gadā kā pirmais (no cerams daudziem) šāda veida platformas modeļiem, kas drosmīgi iet prom no sava vēsturiskā kultūrmantojuma, lai gan dzinēja izkārtojumu ir saglabājis veco. Starpcitu, Indian radīja savu pirmo V-veida divclindru jau 1903. gadā, kamēr Harley Davidson tādu izlaida tikai 6 gadus vēlāk. Droši vien būtu godīgi teikt, ka Indian ir visas tiesības šo konfigurāciju turpināt izmantot, par spīti kaut kur lasītai atziņai, ka V-veida motori ir pēc būtības ar neveiksmīgu dizainu. Šo diskusiju gan labāk nesāksim, vienīgi pieminēšu, ka FTR siltākā laikā apstājoties deaktvizē aizmugurējo cilindru un atkal iedarbina to, tiklīdz “sajūt” gaisa plūsmu kustībā. Šī dīvainā parādība, kas nāca ar savādām vibrācijām, man sākotnēji lika domāt, ka ar motoru kaut kas nav kārtībā, bet tad es atradu lietošanas pamācību internetā un sapratu, ka tā ir nevis problēma, bet novitāte. Novitāte, kas savdabīgi atrisina saknē muļķīgo problēmu, ka aizmugurējais cilindrs ir paslēpies aiz priekšējā un saņem no tā tikai karstumu. Ir ok – FTR, stāvot pie luksafora, pārvēršas uz brīdi par 600cc viencilindru. 

    Reklāma

    Unikālais dizains

    Pirmais, kas rezonēja par FTR, ir tā izskats. Tā rāmis un siluets ir neapšaubāmi oriģināli un nav sajaucami ar neko citu. No vienas puses, FTR atgādina kaut ko klasisku, no otras – kaut ko jaunu un modernāku. Es ticu, ka tieši tāds arī ir bijis dizaineru uzdevums – radīt kaut ko jaunu, saglabājot atsauci uz veco un ierasto. Manuprāt, FTR dizains ir ļoti veiksmīgs – tas ir pietiekami agresīvs, taču arī klasisks. Tā kompaktā forma lieliski “pazūd” ar to braucot, un motocikls nevienā brīdī braucējam neuzbāžas ar kaut kādiem lieliem paneļiem, displeju vai stiklu. Braucot tas viss pazūd kaut kur zem perifērās redzes robežas un ļauj baudīt ceļu bez uzmanības novēršanas – lai ieraudzītu un apskatītu spidometru, galva vispār ir stipri jāpagriež uz leju. Šāds formāts šāda veida motociklam ir tieši tas, kas vajadzīgs.

    Izteiksmīgi agresīvs

    Grib iekulties nepatikšanās

    Motors ir dusmīgs, nasks braukt un pavisam noteikti ir spožākais elements visā FTR. Tas uz gāzes rokturi reaģē momentāli (varbūt pat pārāk agresīvi), un grieze ir pietiekami liela, lai ātri vien iekļūtu nepatikšanās, kas man liek domāt, ka FTR 1200 noteikti nav nepieredzējušiem motociklistiem. Kopumā tas šķita labi sabalansēts, ar minimālām vibrācijām un tādu pareiza daudzuma “raupjumu”. Ir daudzi japāņu motocikli, kuru ātrumkārba ir tik precīzi nostrādāta, klusa un nemanāma, ka tā pat dažreiz atņem kaut ko no braukšanas pieredzes. Ar FTR tā galīgi nav – ātrumkārba ir paskaļa, jūtama un dod tādu pārliecinošu atgriezenisko saiti – pavisam noteikti var just, kad tā pārslēdz pārnesumu. Motora vilkme ir ļoti iespaidīga pat 6. pārnesumā un tā vien šķiet, ka FTR grib tevi izprovocēt, ja tu tam ļaujies.

    Akrapovič no rūpnīcas – jā, lūdzu
    Ohlins piekare, kas ir tikai Sport un Carbon modeļiem

    Carbon modelim, ko testējām, bija smalka un regulējama Ohlins piekare, kas komfortabli apēda mazos ceļu negludumus un nelielas bedres, bet, kā jau visas sportīgās piekares, uz asākām asfalta bedrēm krietni lika mugurkaulam par sevi manīt. Vadības ekrāns 2024. gadam salīdzinoši mazs un ar tik vienkāršu vizuālo noformējumu, ka nedaudz atgādina kādu iPhone aplikāciju no 2011. gada, bet FTR nekas vairāk arī nav nepieciešams. Ir braukšanas režīmi, ir gudrais ABS, ir saķeres kontrole, ir iespēja sapārot to arī ar telefonu un izmantot navigācijai – visas tās pašas iespējas, ko šobrīd piedāvā gandrīz visi ražotāji. Ekrāna izkārtojumu var nedaudz pamainīt, bet kopumā šāda veida vienkāršs digitāls ekrāns, manuprāt, nepiestāv visādi citādi klasiskam motociklam. Es domāju, ka analogs spidometrs un tahometrs šeit būtu bijuši vairāk vietā.

    Neliels digitālais ekrāns

    Sūdzību sadaļa

    Otra neliela sūdzība man bija par FTR sēdekli – tas ir diezgan stingrs un visai slīps. Slīps sēdeklis būtu adekvāts, ja sēdpozīcija būtu vēl zemāka, taču sēdpozīcija ir tāda “pustaisna” – ne gluži taisna mugura un ne gluži tu guli uz bākas ar vēderu. Kaut kas pa vidu. Šādā pozīcijā visērtāk ir braukt ar taisnu sēdekli, jo mugura nekad nav tik saliekta, lai dibens pagrieztos uz augšu un varētu iegūt no šāda ieslīpa sēdekļa. Rezultātā poza ir nedaudz neveikla un tiek velti likts spiediens uz asteskaulu. Starpcitu, izpētot bildes, es pieļauju, ka Rally versijai ir taisnāks sēdeklis kā Carbon un Sport versijām. Tas visdrīzāk ir saistīts arī ar paaugstinātu stūri, kādu bieži liek scrambler tipa močiem. Pēc brauciena no Rīgas centra uz Jūrmalu un atpakaļ es gribēju no FTR diezgan ātri nokāpt, jo spiediens nevietā jau bija darījis savu.

    Sēdeklis ir stingrs un slīps, kas nav vajadzīgs šādas braukšanas pozīcijas mocim

    Kas īsti ir FTR 1200?

    Kas vēl piemināms? 13 litru bāka ir adekvāta ielas mocim. Indian uzskata, ka motors attīsta 123zs jaudu, taču neatkarīgi testi to realitātē liek tuvāk 110zs, jo Indian citē “jaudu pie kloķvārpstas”, bet “jauda pie riteņa” ir kaut kas cits. Kā jau minēju, jaudas FTR netrūkst. Varbūt sākotnēji ir nedaudz grūti saprast, kas tieši FTR saknē ir. No vienas puses tas iet un vadās kā sportbaiks. No otras – tas ir uztaisīts ērtāks un vismaz Rally versijā atgādina tādu flat track moci, taču realitātē smiltīs tam nav, ko darīt. Tad kas tas ir? Es teiktu, ka tas seko jau sen populārajam trendam – mūsdienīgs roadsters ar klasisku fasādi.

    Pat bremžu lukturis “turpina” rāmja dizainiskās līnijas

    Jauns sākums

    Beidzot iestagnējušie ASV ražotāji ir izbāzuši galvas virs savu pagalmu sētām un sadzirdējuši visus tos potenciālos klientus, kuri grib mazākus, vieglākus un dinamiskākus motociklus, kam ir arī kaut cik mūsdienīga elektronika. Mūsdienīgāks šķidrumdzeses dzinējs no Scout sērijas, moderna elektronika uzlikta uz kompakta un sportiska rāmja – FTR1200 pēc būtības vairāk atgādina Eiropas tipa motociklu, nekā savu vēsturisko imidžu. Versija ar 17” priekšējo riteni vadās brīnišķīgi aši, motors ir griezīgs un rauj uz nepatikšanām, un pārējie gadžeti ir adekvāti tādam premium klases piedāvājumam kā šis. Ja tu meklē izklaidējošu ikdienas vai pilsētas motociklu, gribi kaut ko savā ziņā tradicionālu, bet ne gluži “tēta gigantisko kruīzeri, ar ko viņš ādas vestītē izbrauc līdz veikalam svētdienā”, tad FTR1200 ir diezgan interesants piedāvājums. Bāzes versiju var iegūt par aptuveni 15 000, treknā gala Carbon R versiju (ko testējām mēs) par iespaidīgiem 19 000. Es pats droši vien izvēlētos Rally versiju mazliet lielākā priekšējā riteņa dēļ, apzinoties, ka tas mazliet pasliktinās manevrētspēju – Rally arī ir augstāka stūre, taisnāks sēdeklis un kopumā vertikālāka sēdpozīcija, kas ļautu ar to braukt ilgāk un tālāk. Bet, ja tālie gabali neinteresē un vajag tikai ātro izklaidi,- visas citas komplektācijas nāk ar mazāku riteni un attiecīgi sportiskāku sajūtu. Kopumā FTR ir labs motocikls. Var redzēt, ka Indian (un attiecīgi arī HD) negrib sēdēt uz vietas un lēnām nomirt. FTR 1200 ir liels solis uz priekšu.

    19 000?

    Par veseliem 19 000, es domāju, ka FTR šajā komplektācijā ir mazliet sālīts tam, ko tas faktiski piedāvā. Es gan ceru, ka Indian turpinās iet šajā attīstības virzienā un ar laiku spēs piedāvāt arī pieejamākas klases modeļus uz šī vai mazākas kubatūras motora versijas, jo galu galā – tik pat jaudīgu, tik pat glītu (un par vismaz 20kg vieglāku) Yamaha XSR900 var nopirkt par 7-8 tūkstošiem lētāk! Vai arī, ja gribas kaut ko agresīvāku,- tas pats Yamaha MT10 arī būs vismaz par pāris tūkstošiem lētāks. FTR, protams, ir pats sava ceļa gājējs un, ja šis savā ziņā unikālais stils uzrunā, es nešaubos, ka tas atnesīs daudz prieka un estētiska gandarījuma, īpaši, ja izvēlēsies kādu no mazliet lētākajām komplektācijām, kas nekādi nemazinās ne FTR jaudu, ne tā raksturīgo izskatu.

    Starpcitu, šis FTR modelis ir pieejams arī iznomāšanai Motofavorīta nomā turpat blakus Indian un KTM veikaliem.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    5 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Slais
    30.05.2024 17:13

    Njā cena drausmīga, nav gan braukts, tādēl no*irst būtu grēks.
    Ja gribās kaut ko retāku par aptuveni 18k sanāk parastais V2 streetfighters, vai zem 18k kaut kas no monsterīšiem.
    Protams prieks, ka Indian nav aizgājis nebūtībā.
    Starpcitu, kā “Brembas” jutās uz FTR, rakstā par to ne vārda.

    Kartupelis3
    30.05.2024 17:32

    Mans tēvs ir miris.

    Bats
    01.06.2024 10:28

    Tāds no dažādām pāri palikušu detaļu kastēm salasīts dizains. Izskatās kā kaut kādi aftermarket pieskrūvējumi un modi dominē pār skaidri saskatāmu dizaina ieceri. No Indian sagaida kaut kādu amerikāniski nolaizītu pludlīniju un pārspīlētus hromus ar glancēti sarkanu bāku. Šis kaut kāds ne scramblers, ne ielas huligāns, ne vecs “samodificēts plikais”. Raibs un haotisks.

    Slais
    01.06.2024 23:05
    Reply to  Bats

    Pārspīlēts hroms jau sen vairs nav trends starp hārļiem un indiāņiem, gluži pretēji showroomā tie nostāvēs diezgan ilgi, līdz kāds pensis tos nopirks. Mīleniāļiem, kas ir šobrīd lielākais tirgus, neinteresē hroms.
    Šis indiānis ir street klases hibrīds, te vispār nav nekāda runa par pludlīnijām.
    Tas vienkārši nedaudz ir “citādāka” izskata streets un viss.

    Biteme
    02.06.2024 08:47
    Reply to  Slais

    Mileniāļi iecienījuši zaļo krāsu.

    Reklāma