Kad jauneklīgums apsteidz saprātu – VW Tiguan R-Line Black Style

Pasaulē, kura pati par sevi nav perfekta, perfekti neesam arī mēs un bieži vien sanāk palaist garām pat diezgan interesantas, populāras vai vienkārši foršas automašīnas. Es nezinu kā man pašam tas sanāca, bet vienu no pašiem populārākajiem VW un pavisam noteikti populārāko VW krosoveru Tiguan es tā arī neizmēģināju. Ir pat vēl trakāk – es ar to auto nekad iepriekš pat neesmu braucis. Nožēlojami. Jā – izmēģinājām pagarināto Tiguan Allspace, bet tas, manuprāt, ir pavisam cits auto, kaut izskatās dikti līdzīgi. Ar Allspace es sapratu, ka pagarinātās MQB platformas automašīnas bez adaptīvās piekares ir praktiski nebraucamas. Kaut mūsu izmēģinātais Tiguan nav jauns modelis un tā pat nav modernizācija, jaunumi ir un tādēļ es steidzos nu beidzot ar to “parasto” Tiguan izbraukt.

Kas tad ir tie jaunumi?

Galvenokārt jau dzinēji. Jā – tik vienkārši. Pagājušā gada beigās VW uzlaboja praktiski visus savus dzinējus un pat pārīti pielika klāt. Tas viss tika darīts, lai spēka agregāti atbilstu Euro 6d-TEMP izmešu normai. Kaut dīzeļdzinēju jaudas rādītāji ir identiski ar iepriekšējiem, visiem dzinējiem ir samazināts kaitīgo izmešu daudzums un optimizēts degvielas patēriņš. Vislielākās izmaiņas ir skārušas benzīnu dzinēju paleti – ir pieaugušas jaudas un iepriekš izmantotais 1.4 litru benzīna dzinējs ir nomainīts ar jaunu 1.5 litru. OK, tad ātri apskatīsim šīs izmaiņas pavisam burvīgā tabulā.

Benzīna dzinēji:

Un dīzeļdzinēji:

Es gan negribu sarunāt muļķības, bet tagad šķiet ir mazliet vairāk iespēju dažādi miksēt ātrumkārbu un riteņu piedziņas versijas ar pieejamajiem dzinējiem, bet visu dabūt gan nevar. Vājākais benzīna un dīzeļdzinējs ir dabūjams tikai ar sešu ātrumu manuālo kārbu un priekšpiedziņu, 150 Zs dīzeļdzinējs var tik komplektēts ar manuālo vai septiņu ātrumu DSG divsajūgu automātisko kārbu un tieši tāpat ir dabūjams gan ar priekšpiedziņu, gan pilnpiedziņu. Tātad varat nopirkt 150 Zs dīzeļdzinēju ar DSG un priekšpiedziņu vai 4Motion un manuālo kārbu un, protams, arī pilnajā versijā. Interesanta izvēle būtu 4Motion un manuālās kārbas sajaukums šāda tipa auto, bet es jau nenosodu. 190/230 Zs benzīna un 190/240 Zs dīzeļdzinēju versijas ir nopērkamas tikai ar DSG un 4Motion visu četru riteņu piedziņu. Cerams neizstāstīju pārāk sarežģīti.

R-Line Black Style?

Ne ne, tam nav nekāda sakara ar kāda zināma krievu repera apģērbu līniju, tā ir īpaši uzlabota R-Line sportiskā pakotne, lai padarītu auto jauneklīgāku. “Parastais” R-Line vairs nav pieejams, tā kā melnās krāsas nīdējiem būs jāuzgaida līdz pavisam jaunā Tiguan iznākšanai, kas visdrīzāk ir gaidāms jau nākamgad, bet atkal es negribu sarunāt muļķības, tāpēc tas nav solījums.

R-Line “Black Style” eksterjers standartā tiek aprīkots ar melniem 19 collu diskiem, bet varat iegādāties arī īpašos 20 collu. Kā jau pēc nosaukuma varat noprast, tad auto ir padarīts izteikti tumšāks. Sportiska dizaina buferi un sliekšņu paplašinājumi, apakšējie sānu un aizmugures moldingi melnā krāsā, “R” dizaina aizmugurējais spoileris melnā krāsā, melnas gaisa ieplūdes sprauslas un melnas radiatora restes, melni jumta reliņi, ārējo atpakaļskata spoguļu korpusi melnā krāsā, melnas sānu logu aplodas un par 90% aptumšoti aizmugures un aizmugures sānu stikli. Pilns faršs, bet nav tā, ka ir pārspīlēts – vēljoprojām ir pietiekami daudz hroma elementu, kas izceļ auto formas un elementus.

Interjers nav padarīts melnāks, tas pēc ideoloģijas gandrīz perfekti sakrīt ar virsbūvi – tumšas krāsas un spīdīgi atdaloši elementi. Pie salona esam pieraduši, tas ir klasisks VW ar dārgākiem un lētākiem apdares materiāliem un daudz par ko stāstīt nav. Es neesmu VW izmantotās plastmasas kvalitātes fans, godīgi atzīšos, un par Tiguan cenu tā varēja būt labāka vismaz tajās zonās, kur sanāk bieži pieskarties. Otrs variants būtu pilnībā nogriezt nagus, tad nebūs iespēja pārbaudīt skrāpēšanos.

Man ļoti patīk sēdekļu dizains, pamatni šķērsojošās līnijas izceļ stilu un raksturu, bet tie varēja būt mazliet sportiskāki – pietrūkst muguras un sānu atbalsta un diezgan sanāk šļūkāt pa sēdekli līkumos. Aizmugure vispār ir gandrīz plakana un tur kaut ko nolikt nepiesprādzētu labāk nevajadzētu. Kaut bildēs tā neizskatās, sēdekļi ir ļoti ērti un mīksti un pat ilgstoša sēdēšana nenogurdina. Auto ir ļoti izskatīga un ērta stūre un pogas ir izvietotas tā, lai tās netiktu aizķertas arī dinamiski braucot – tā ir bieža problēma citām automašīnām.

Ekrāni ir acu līnijā – ļoti ērti un pārskatāmi, elkoņbalsts manam augumam vispār ir izcilā augstumā un man ir sajūtas, ka es varētu nobraukt ļoti lielus attālumus bez manāmām noguruma pazīmēm.

Kas vēl ir īpašs R-Line versijai?

Atceramies, ka automašīnu standarta un papildus aprīkojums atšķiras citos reģionos, tāpēc nevajag uzskatīt šo informāciju par starptautisku. Pie mums R-Line aprīkojuma līnija jau uzreiz tiek pie dažādiem gardumiem. Piemēram, progresīvās stūres iekārtas, jaudīgākās benzīna un dīzeļa versijas tiek pie adaptīvās piekares regulēšanas jau standarta aprīkojumā, visi tiek pie braukšanas režīmu iestatīšanas, LED priekšējiem adaptīvajiem lukturiem ar tālo gaismu asistentu, stāvvietā novietošanas asistenta, elektriska bagāžnieka vāka un lielā Discover Pro 9.2 collu info-izklaides ekrāna ar vienkāršu žestu vadību un digitāla vadītāja informācijas ekrāna, ceļa zīmju atpazīšanas, adaptīvā kruīza. Ir vēl palicis daudz kas nepieminēts, bet nu fokuss ir uz svarīgākajām lietām. Kā jau VW, mēs auto varam turpināt aprīkot līdz milzīgam ciparam, tāpēc ražotājs ir izvēlējies pašu pieprasītāko un komplektētāko versiju, lai mums nebūtu īpaši jālauza galvas.

Kā tad brauc melnais krosovers?

Auto nav jauns un viss par un ap to ir apskatīts, parādīts un izstāstīts jau pārāk sen, tādēļ es pievērsīšos tīri savām sajūtām. Man kā jau vienmēr sanāca nobraukt diezgan daudz, dažādos režīmos un uz dažādiem segumiem, un jau pirmajā vakarā sapratu, ka šis nav nekāds džips. Pēc viena no mana iecienītākā smilšu karjera apmeklējuma nācās doties pēc lāpstas un stūmējiem, jo Tiguan netika galā paša spēkiem. Es pie tā vainoju sevi nevis automašīnu, jo iedomāties dziļi iebraukt mīkstās smiltīs varu tikai es. Un šis nav pirmais auto, kuru esmu tur noracis un vienīgais tika galā tikai īpašais Amarok. Ar 20 collu ielas riepām un elektriskajiem bloķiem neko daudz jau sagaidīt nevar, tas tomēr ir un paliek neliels pilsētas džipiņš, ar kuru būs vieglāk izbraukt no sasniguša pagalma, izkārpīties no dubļaina laiku ceļa un vienkārši sēdēt augstāk. Tātad pilsētas auto.

Ko mums vajag pilsētā un it īpaši Rīgā? Pareizi – komfortu. Uuuun tad uzreiz rodas jautājums – 20 collu diski un sportiska balstiekārta? Nākas vien atgriezties jau pie ļoti daudz pieminētās VW adaptīvās DCC balstiekārtas, kas ir labākā viņu inovācija kopš Beetle un labākais lēmums izstrādei kopš Beetle noņemšanas no ražošanas. Es pat nešaubos, ka 21 un 22 collu disku izmēra radītais cietums tiks kolosāli absorbēts un tas šāda izmēra auto noliek diezgan ekskluzīvā stāvoklī – varam iegūt lielisku izskatu un komfortu vienlaicīgi. Pie dziļām un asām bedrēm, protams, var pamatīgi just sitienu, bet būtu jābrauc gaisa piekares, lai arī tas būtu atrisināts. Ne šim auto un ne šim brendam.

Progresīvā stūres iekārta dod divus plusus – izteikti mazāks griešanas leņķis un arī stūre maina savu stingrību attiecīgā braukšanas režīmā. Pie dinamiskā režīma braukšanas stūre paliek pat ļoti stingra, kas dod foršu sajūtu uz šosejas. Man patīk. Atkal varu saregulēt tieši savu “Rīgas’ režīmu – stūre sportā, balstiekārta un ātrumkārba komfortā.

Visi jaunie VW var tikt pie papildus skaņu izolējošiem stikliem un tā ir lieta, kas Tiguan pietrūkst – ir diezgan izteikti dzirdami ceļa un vēja trokšņi. Tā visa apvienojums ar mazliet piegrabošo salonu mazliet apbēdina, bet to visu standarta pilsētas ātrumos ne dzird, ne jūt.

Cenas

Tiguan ir pieejams trijās apdares līnijās – Trendline Comfort, Comfortline Business un jau daudz pieminētajā R-Line Black Style. Pats vienkāršākais Tiguan ar  130 Zs benzīna dzinēju, sešu ātrumu manuālo kārbu un priekšpiedziņu maksās 25 tūkstošus EUR, par automātisko ātrumkārbu būs jāpiemaksā 3600 EUR. 115 Zs dīzelis ar manuālo kārbu maksās 25 500 EUR, bet lētākā dīzeļdzinēja versija ar automātisko ātrumkārbu būs ar 150 Zs un priekšpiedziņu un maksās 31 600 EUR.

R-Line Black Style sākas no 40 600 EUR un tas būs par 150 Zs dīzeļdzinēju ar DSG, par pilnpiedziņu būs jāpiemaksā 2300 EUR. Lētākais benzīna R-Line maksā 41 700 EUR un tas būs 190 Zs ar 4Motion.

Izmēģinājuma auto ir ar 240 Zs dīzeļdzinēju, DSG un 4Motion un tas maksās no 48 500 EUR.

Manis pieminētās ir standarta cenas, bet iesaku aplūkot akcijas piedāvājumu VW interneta vietnē, kur izmēģinājuma komplektācijas Tiguan ir ar lielisku 6800 EUR atlaidi un ir iegādājams par 41 700 EUR un tieši tāpat arī citām versijām ir labas atlaides.

Secinājumi

VW Tiguan ir viens no populārākajiem auto pie mums un tas viss nav bez iemesla – krosovers izskatās ļoti labi un brauc labi, bet par to visu ir jāmaksā papildus. Standarta pakotnē Tiguan, manuprāt, nav ļoti glīts un tikai R-Line to “drīkst” pirkt, kas auto padara diezgan dārgu, ja vēl gribam tikt pie papildus aprīkojuma. Konkurenti arī neguļ.

Vai izmēģinājuma auto 48 tūkstošu vērtība ir atbilstoša? Es teikšu nē. 40 tūkstoši par konkrēto komplektāciju skan jau labāk un VW tagad piedāvātā piecu gadu garantija standartā ar glābj no Korejas uzbrukuma.

Man auto vizuāli nu ļoti patīk, arī interjers ir glīts un ļoti moderns un tas jau laikam ir tas, ko VW pircējiem vajag – stabilitāti bez mežonīgiem akcentiem un košiem toņiem. Vai es tiešām teicu garlaicīgs?