Vācu autoražotāja Volkswagen Austrālijas struktūrvienība testē jaunu risinājumu, lai samazinātu riskus automašīnas sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem – automašīnas priekšā esošajā autoražotāja logo ievietots speciāls skaļrunis, kas rada skaņas, lai aizbiedētu dzīvniekus no ceļmalām.
Dati liecina, ka Austrālijā aptuveni 90% gadījumu, kad mašīna notriec dzīvnieku, iesaistīti ķenguri. Jā, izrādās tur ir dažādu sugu ķenguri. Un viņu skaits ir liels – aptuveni 50 miljoni ķenguru pret 26 miljoniem cilvēku. Der atcerēties, ka daudzi autonomas uzņēmumi Austrālijā saviem klientiem iesaka nebraukt diennakts tumšajā laikā, īpaši ārpus pilsētām, jo risks sadurties ar dzīvniekiem ir ļoti liels. Volkswagen trīs gadu laikā sadarbojas ar Melburnas Universitātes ķenguru uzvedības speciālistiem, kā arī dabas aizsardzības organizācijām, lai radītu šo rīku un mazinātu riskus gan autobraucējiem, gan dzīvniekiem.
Iepriekš redzēti risinājumi, kur uz auto tiek novietots speciāla svilpe, bet caur to plūstošajam gaisam būtu jāatbaida dzīvnieki. Par šo variantu dzirdētas dažādas atsauksmes. Lai nu kā, šajā gadījumā logo iebūvēto skaļruni varam darbināt no auto multimediju sistēmas un tas viss ir elektronisks, bet tam pat dots savs nosaukums “RooBadge”
Pētnieki izstrādāja atbaidišanas skaņas vienai konkrētai sugai, kur iekļauti trokšņi no plēsējiem, kā arī pašu ķenguru radītās skaņas, ar kurām viņi brīdina cits citu par kādām briesmām. Pēc tam tas tika testēts uz dzīvniekiem, kuri pieraduši pie cilvēku klātbūtnes, bet vēlāk arī uz savvaļas ķenguriem, izmantojot Volkswagen Amarok pikapu.
Logo iebūvētais skaļrunis ir pietiekami jaudīgs, lai tā radītais troksnis būtu skaļāks nekā mašīna, kas pa šoseju brauc ar 100km/h, turklāt skaņas frekvence cilvēkam nav dzirdama, bet to dzirdēs dzīvnieks. Sistēma tiek aktivizēta automātiski, izmantojot GPS datus par atrašanās vietu, ātrumu, kā arī informāciju par dzīvnieku grupām konkrētajā apgabalā, lai ar šīs sistēmas starpniecību viņus aizbaidītu.
Laika gaitā plānots izveidot risinājumus dažādām ķenguru sugām Austrālijā un jau uzsākti testi reālajā dzīvē, ar savvaļas dzīvniekiem. Melburnas Universitātes pētnieki arī domā, ka šādu risinājumu teorētiski var adaptēt arī citām pasaules valstīm un citām dzīvnieku sugām, piemēram, valstīm, kur ir lielas briežu un stirnu populācijas.
Varu iedomāties situāciju – zemu lidojošs , svilpojošs Opelis ar 230 km/h paķer lapsu uz bāņa, un tad pēc kādām 2 min atnāk svilpes skaņa :/