Ar VW Tiguan man ir interesanta vēsture –  jau no prezentācijas brīža uzskatu auto par interesantu, esmu vairākas reizes ar to mazliet izbraucis, bet tā arī pie kārtīga izmēģinājuma brauciena vēl nebiju ticis. Kad parādījās iespēja šo auto izmēģināt, izlēmu, ka tas ir pārāk “vecs”, un norakstīju zaudējumos. Līdz brīdim.

Škoda Kodiaq ir Latvijas gada auto 2017, un stāsts ar to man ir sanācis pagalam līdzīgs kā ar Tiguan. Kāpēc es pieminu Kodiaq? Jo ir piedzimis VW Tiguan Allspace, kas ir izmēros lielāks un septiņvietīgs Tiguan un paredzēts, lai spēkotos ar savu čehu pusbrāli. Tomēr man ir sanācis izmēģināt Tiguan un nebūs jābrauc ar “vecu auto”. Win-win.

Kas tad ir Allspace?

Lielāks un dārgāks Tiguan. Tik vienkārši. Teikšu godīgi, nekad neesmu sapratis to dzīšanos pēc septiņvietīgiem auto. Tikai tik lielā SUV kā Land Rover Discovery tās divas papildus vietas nav tikai ķeksītis pasūtījuma lapā, bet reāli izmantojami un pat relatīvi ērti sēdekļi. Visu citu SUV gadījumā papildus vietas ir izsmiekls, būsim godīgi un nemelosim paši sev. Septiņvietīga vieglā auto iegāde var būt kā variants, ja ir vēlme iegūt lielāku bagāžas nodalījumu, bet tam ir lētāki risinājumi, proti, mikroautobusi.

Allspace sēž uz tās pašas plaši izmantotās MQB platformas, kura balsta lērumu VAG grupas jauno auto, arī septiņvietīgo Kodiaq; Allspace mērķis ir sastādīt tiešu konkurenci šim spāņu matadoram. Līdzīgi kā pats pirmās paaudzes Tiguan, šī auto jaunā pagarinātā versija sākotnēji bija paredzēta Ķīnas tirgum, tomēr pieprasījums bija un vadība lēma par šī 4.7 metru garā krosovera pieejamības nodrošināšanu arī Ziemeļamerikā un Eiropā.

Allspace uzreiz var atšķirt no parasta Tiguan, tam ir izteiksmīgāki buferi un sliekšņi, krasi garāks veidols. Savienojumā ar izteiksmīgiem riteņu diskiem auto ir izdevies patiesi glīts.

Dzinēju palete

Tiguan pagaidām vēl izmanto veco apdares līniju nosaukumu metodoloģiju, un katrai apdares līnijai ir sava dzinēju gamma. Ja skatās tīri uz cipariem, tad izvēlēties ir ko, pavisam seši dzinēju varianti. Tomēr faktiski dzinēji ir vien tikai trīs.

1.4 TSI 150 Zs (250 Nm) 6 pakāpju manuālā vai

6 pakāpju DSG

2.0 TSI 180 Zs (320 Nm) 7 pakāpju DSG 4Motion
220 Zs (350 Nm) 7 pakāpju DSG 4Motion
2.0 TDI 150 Zs (340 Nm) 6 pakāpju manuālā vai

7 pakāpju DSG

7 pakāpju DSG 4Motion
190 Zs (400 Nm) 7 pakāpju DSG 4Motion
240 Zs (500 Nm) 7 pakāpju DSG 4Motion

 

Tātad, 1.4 benzīna versija nav tikusi pie jaunās DSG divsajūgu ātrumkārbas un ir nopērkama tikai ar priekšpiedziņu, 2.0 TSI benzīna versijas ir dabūjamas tikai 4Motion mērcē ar visu četru riteņu piedziņu, savukārt 2.0 TDI var nopirkt gan ar priekšpiedziņu, gan manuālo kārbu. Katra gaumei. Parastais Tiguan gan ir iegādājams arī niecīgas jaudas versijās, tomēr Allspace tādas nav pieejamas (fuu).

Interjerā nav nekā jauna

Es, protams, pieļauju, ka ir cilvēki, kuri nav lasījuši nevienu no maniem iepriekšējiem izmēģinājumiem un sazin kādā veidā tagad ir nokļuvuši šeit un lasa. Tomēr daudz uzmanības interjeram es nepievērsīšu, jo tas ir faktiski identisks ar citiem pēdējā gada laikā izmēģinātajiem VW markas spēkratiem. Liels un kvalitatīvs info-izklaides ekrāns, Apple Carplay un Google Auto, labas kvalitātes LCD spidometrs ar mazliet traucējošu projekciju uz izbīdāmas stikla plāksnītes. Ja info-izklaides iekārta ir gandrīz bez pogām, tad VW ir mazliet pārcenties ar pogu daudzumu ap ātrumkārbu. To ir tik daudz, ka var viegli apjukt tās īstās meklējumos.

Sēdekļi ir ērti un sēdpozīcija ir krosoveram ļoti atbilstoša – pat gara auguma cilvēks var justies ļoti ērti un visu labi pārskatīt. Pietrūkst sānu un muguras atbalsta, un elkoņbalsts ir šķietami pārlieku tālu uz aizmuguri bez liela regulēšanas diapazona, lai tiktu pilnībā izmantots. Aizmugurē sēdošo dibeniem gan nebūs ļoti ērti un pa pavisam plakano beņķi pārvietojas absolūti viss. Bet vietas ir daudz un ir galdiņš atspridzinošiem dzērieniem.

Braucam uz mežu

Izmēģinājumam piešķirtais Tiguan ir ar 190 Zs dīzeļdzinēju un septiņu ātrumu DSG ātrumkārbu aprīkots melns krosovers. Drīzāk pat varētu teikt – SUV. Tuvojoties nedēļas nogales beigām, secināju, ka visas šīs dienas esmu muļļājies pa pilsētu un nav sanācis laika arī fotosesijai, tādēļ pieņēmu fotogrāfa iniciatīvu nakts aizsegā doties uz mežu. Un šeit sākas pats dīvainākais… bet vispirms vēl atgriežamies pilsētā. Lielas, platas un kvalitatīvi asfaltētas ielas (kuru mums nav dikti daudz) visām automašīnām ir viegls darbiņš, taču izaicinājumi sākas brīdī, kad nokļūsti uz ceļiem, kuri būvēti pirms Latvijas neatkarības un pie vairāk kā pāris ielāpiem savas dzīves laikā nav tikuši. Uz šāda ceļa Allspace gaita šķiet pārlieku stingra, varētu pat teikt – nekomfortabla. Bet tas ir tikai sākums, vieglā šokā es paliku pēc pirmā piemājas gulošā policista pārvarēšanas – auto piekare pilnībā izsit. Mēģinot nākamo līdzīgo šķērsli pārvarēt mazliet mazākā ātrumā – saņemam vēl pamatīgāku belzienu brīdī, kad priekšējie riteņi nobrauc no paaugstinājuma. Es apstājos, apgāju riņķi ap auto, paspārdīju riteni un iekāpu atpakaļ neziņā – viss ar auto it kā ir vislabākajā kārtībā, bet standarta pagalma šķēršļi sagādā pamatīgas galvassāpes.

Ideja par mežu sākotnēji nešķita ļoti gudra. Kaut vai tikai tādēļ, lai pilnībā neviltos auto gaitā, jo sākotnējais viedoklis nebija labs, bet nu labi, kas jādara – jādara.

Un pārsteiguma pilnām acīm es dodos arvien dziļāk ledus, dubļu un bedru bagātā ceļā un vairs nesaprotu, ko domāt. Auto ar stingru un pārliecinošu gaitu pārvar visus ceļa nelīdzenumus, ieplakas, ledus sablīvējumus un dziļas peļķes, ka gribas to palikt turpat mežā un nemaz neatgriezties pilsētā. Allspace šeit jūtas kā mājās. Meža ceļos braukšanas ātrums ir zemāks un stingro gaitu faktiski nejūt.

Tātad nākas secināt, ka problēma varētu būt pārlieku stingras atsperes komplektā ar tām nepiemērotiem amortizatoriem. Kad ritenis veic lielu gājienu augšup arkā, atsperes ar lielu spēku sit atpakaļ amortizatoru un tas rada pamatīgus belzienus. Ja atsperes un amortizatora veiktais gājiens ir mazs, sistēma stingri un stabili veic savu uzdevumu, bet gājienam palielinoties ir auzas. Mani tagad patiešām interesē, kā uzvedas parastais Tiguan un arī Škoda Kodiaq, būs jāveic vismaz īsi šo auto izmēģinājuma braucieni.

Cenu diapazons ir iespaidīgs

Jā, bāzes cena un labi komplektēta auto cenas pamatīgi atšķiras. Tiguan Allspace pašā vienkāršākajā Trendline komplektācijā ar 1.4 dzinēju, priekšpiedziņu un manuālo kārbu varat iegādāties jau no 26 tūkstošiem EUR. Maz. Tomēr par Highline 240 Zs dīzeli ar 4Motion un DSG ātrumkārbu nāksies šķirties no saviem 45 tūkstošiem. Es gan nedomāju, ka pati jaudīgākā un pilnākā versija būs ļoti pieprasīta, 190 Zs kā pamata izvēle vidējā Comfortline pakojumā maksās 38 tūkstošus un uzskatu, ka pamatā redzēsim satiksmē sev blakus tieši šādus auto.

Cenas ir minētas tikai par rūpnīcas piedāvātām standarta versijām, papildaprīkojuma katalogs ir gana plašs un par vadītāja asistentiem, mūziku, drošības fīčām un komfortu nāksies piemaksāt. Lūka vien maksās 1300 EUR. Tādēļ nav nekas dīvains faktā, ka izmēģinājuma auto kataloga cena sasniedz fantastiskus 52 tūkstošus EUR. Un tam vēl nav uzstādīta R-Line sportiskā pakotne.

Secinājumi

Kaut neesmu liels VW fans, mani patīkami pārsteidza visi pēdējie autoizmēģinājumi. Man galvu sagrieza Amarok, Arteon es biju gatavs nopirkt tūlīt pat, T-Roc iedeva daudz pozitīvu emociju; un tad atnāca Allspace un visu sačakarēja. Auto tik ļoti nesaprotami uzvedās pilsētā, ka man pat mazliet paliek žēl visu to māmiņu, kuras sagrib septiņvietīgu auto, bet nav gatavas sevi norakstīt ar Voyager – Allspace pirkums var sagādāt vilšanos. Viena lieta, kuru es patiešām nesaprotu – ar kādu mērķi VW radīja Tiguan Allspace? Versijas man ir vairākas, bet neviena nesniedz pilnībā paskaidrojošu atbildi. Ietilpīgāks Tiguan? Lētāks Touareg? Jā, auto ir ietilpīgs un, iespējams, pat sestais un septītais pasažieris salonā pēc pirmajiem 50 kilometriem nelīdīs ārā staipīt muguru, bet es šo auto vairāk redzu nevis kā pārdomātu produktu Eiropas tirgum, bet dīvainu iegribu, lai sekotu mūsdienu auto trendam – “bigger is better”. Lai nu kāds būtu ražotāja mērķis, manuprāt, tas nav īsti izdevies.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

18 komentāri

  1. Domāju, ka šādus auto pa īstam spēj novērtēt ģimenes ar 2 vai 3 bērniem. Mūsu bērni par tām divām papildus vietām ir sajūsmā un bieži prasa atļauju tur sēdēt, pat ja nav vajadzība. Mēs ģimenē esam 5 un, lai arī reti, tomēr šad un tad vajag vēl kādu pasažieri paņem līdzi. Tāpēc šāds variants mums ir ļoti labs, jo nav vajadzība pirkt kaut ko Vojagerveidīgu (perebors) vai busveidīgu (riebjas).
    Un vēl liels pluss ir tas, ka riktīgi vieglāk braukt kā ārpus pilsētas (uz jūru, sēnēs, utt), tā arī pa riebīgajiem ceļiem pilsētā.

    • Nu man ar bija iespēja vienu laiku pavizināties ar Chevrolet Captiva, kam bagāžas nodalījumā bija atlokāmie beņķi! arī bērni bija sajūsmā par sēdēšanu šajā trešajā rindā!
      Tomēr, kad redzēju vienu avāriju, kur Fūre bija ielikusi aizmugurē XC90 volviķim ar trešo sēdekļu rindu, tad gan sapratu, ka es savus bērnus tajā trešajā rindā negribu sēdināt, jo šajā rindā sēdošie dabū triecienu no aizmugurē braucošā auto tieši pa pakausi! Labāk tomēr ja ir deformācijas zona strap pasažieri (tavubērnu) un objektu, kas ietriecas tavā auto!

      • mjā, es arī savējos pašā aizmugurē nesēdinātu, tāpat kā superkompaktos ar 30cm no pakauša līdz aizm. stiklam.
        godīgi sakot, pat brīnos, ka eu šīs trešās rindas ir legalizētas.

        • Oh, wow, tad jums jābrauc tankā. Jo kā jums nav bail, ka trieciens varētu būt no sāniem?

        • zināju, ka kāds to pavaicās.

          bet jā, dabūt sānos ir viena bīstama padarīšana, un kāpēc sev atņemt vietu arī aizmugurē lai jebkurš trieciens būtu sānu trieciens.

    • Mēs ari apsveram domu, mainīt Kadjar uz 7 vietīgu SUV, man pašam patīk Kodiaq. Un iemesls tieši tas, ka ģimenē nu jau ir 5 cilvēki, bagāžai vairāk vietas vajag un papildus 2 vietas noder vienmēr, tajās līdz gadiem 15 var sēdēt ērti. SUV man patīk krietni labāka par ASV govīm vai nenormāli lielajiem VANiem.

  2. No pieredzes varu teikt, ka uz labiem Vācijas / Polijas ceļiem ar šo piekari braukt ir tīrā bauda – pārliecinoša, saturīga, es pat teiktu – nedaudz sportiska, gluži kā vieglajam auto, savukārt Rīgā pa bedrēm ir tā kā ir. No SUV gribētos vēlētos ko komfortablāku.

Ir ko teikt?