Kursors izmēģina VW Amarok V6

Nav ko liegties, Latvija nav pikapu zeme! Neesam mēs Teksasā un savas lietas tomēr esam iecienījuši vest zem slēgta jumta, jo garnadži pirkumu ļoti fiksi pie luksofora piesavināsies, kas ir absolūti nesaprotami, piemēram, amerikāņiem. Pie mums ļoti ieredzēta ir SUV auto klase un auto ar kravas kasti pat pietiekami daudz ir sastopami ikdienā, it īpaši ārpus Rīgas. Turīgāki mednieki ir ļoti iecienījuši kravas kastes lietošanas ērtumu un samazināto kabīnes komfortu drīzāk uzskata pat kā plusu, jo ir mazākas iespējas kaut ko sačakarēt. Pēdējo gadu laikā esmu izbraucis ar praktiski visiem populārākajiem kravas kastu auto un uzreiz varu piebilst, ka otru reizi tajā automašīnā mani nedabūt. Latvijas gada auto lielajā braucienā es iepazinos ar aktuālo Nissan Navara un uzreiz varu bilst, ka ir labāk, daudz labāk, tomēr auto ir skaļš, neveikls uz šosejas un dzinēja jauda arī noteikti prasās lielāka. VW Amarok V6 ir spēris nākamo soli, varētu pat teikt, ka ir apgāzis stereotipus par komerctransportlīdzeklī nepieciešamo komfortu, braukšanas izjūtām pilsētā un dzinēja dinamiku – šeit ir viss un vēl vairāk.

Labi, saslavēju jau nu dikti, nav jau nekāds Audi Q7. Q7 es pieminēju viena fakta dēļ – jaunā Amarok V6 dzinējs ir aizstāts tieši no Audi, mazliet pārtaisot eļļošanu, karteri un uzstādot mazliet specifiskāku turbīnu un pilnākajā versijā piedāvā pat 224 Zs (550 Nm), kas jau ir ļoti pieklājīgi cipari un konkurentiem diezgan stipri iesper pa kājstarpi. Kaut vizuālās atšķirības ar iepriekšējo Amarok ir dikti minimālas, jāatceras, ka iepriekš bija pieejami tikai divu litru dzinēji. Priekšējais buferis ir krasi izmainīts, bet tā uzreiz pat savādākos miglas lukturus nepamanīt. Lai ietilpinātu jūtami smagāko dzinēju, auto veiktas ļoti lielas izmaiņas balstiekārtā un varētu pat teikt, ka viss ir jauns. Tieši tāpat arī ir uzstādīti lielāki bremžu diski, palielinot izmēru priekšā līdz 332mm un arī auto ticis pie disku bremzēm aizmugurē, trumuļi nespēj tikt galā ar jauno veiktspēju.

Turpinot par tehnisko pusi, trīs litru V6 dzinējs ir pieejams trīs jaudas versijās. Pirms es saucu ciparus, gribu nocelt cepuri (ko nenēsāju gan) VW priekšā – Amarok V6 pirmā jaudas versija ir pati lielākā un tikai pēc pāris mēnešiem seko samazinātās versijas, lieliska pieeja mārketingam – pamācieties.

Pati vienkāršākā V6 versija ir 163 Zs (400 Nm), turpinās ar 204 Zs (500 Nm) un beigas sasniedz ar pieminēto 224 Zs (550 Nm). Auto pagaidām pieejams tikai ar 4Motion visu četru riteņu piedziņu, bet gada laikā būs pieejamas arī vienas velkošās ass versijas. Mazākā jaudas versija pieejama tikai ar sešu pakāpju manuālo kārbu, vidējā pieejama gan ar to, gan arī jauno astoņu pakāpju automātisko ātrumkārbu un 224 Zs versija pieejama tikai ar automātisko. Tātad izvēles iespējas ir. Noteikti varam neieslīgt garā diskusijā par ātrumkārbu lietojamību šādā auto, es noteikti piekritīšu, ka Amarok tikpat labi piestāv un iederas kā manuālā, tā automātiskā kārba, tātad tīri gaumes jautājums.

Salonā neko īpašu neatrast, viss ir klasiski VW stilā

Priekšējais panelis ir ļoti robusts un vīrišķīgs un vismaz man apkārt esošās sieviešu dzimuma pārstāves nenosauca to par pašu skaistāko vai modīgāko. Viss ir būvēts praktiski, lai ceļiem būtu daudz vietas, lai plinte droši varētu mētāties pie kājām. Es vienīgais mazliet pārdomātu kafijas turētāja atrašanās vietu vai vismaz dziļumu, jo pirmais, kur trāpīs svaigi izlijusi kafija, būs uz vadības pogām ap ātrumu pārslēgšanas sviras.

Visādas kabatas un kabatiņas ir daudz, zem elkoņbalsta vispār var paslēpt līķi. Tieši tāpat arī virs paneļa ir vieta, kur nolikt kādu ierīci vai ko lielāku un pat ir pieejama atsevišķa 12V ligzda.

Negaidiet pārāk daudz, Amarok salons ir vienkāršs, plastmasa nav pavisam mīksta un man ir lielas aizdomas, ka visas apakšējās plastmasas ātri vien saskrāpēsies, kas ir diezgan tipiski VW. Tieši tāpat salona apgaismojums ir tikpat moderns, cik moderna bija Škoda Fabia 2005. gadā. Vismaz vizuāli izskatās identiski. Arī visas pogas ir vienkāršākās iespējamās un otru reizi pieskarties vairs nemaz negribas, kaut vajag, vismaz aizmugurējā tilta bloķēšanas pogai noteikti.

Par multimēdiju runājot, liela uzmanība šeit pievērsta nav. Jā, skan labi, bet nedomāju, ka kāds izvēlēsies Bang & Olufsen skaņas sistēmu, komplektējot Amarok, drīzāk baudīs cilvēciskas sarunas par tikko nošauto Āfrikas cūku mēra pārnēsātāju. Vari auto komplektēt ar pēdējo un modernāko VW RNS sistēmu ar skārienjūtīgo ekrānu, navigāciju, Apple Carplay un Android Auto un justies ne sliktāk un iegūt tikpat modernu ekrānu kā aktuālajam Tiguan. Spidometrs gan nav pieejams LCD izpildījumā. Bet Amarok gadījumā aparāts ir vienkāršots un, manuprāt, padarīts sliktāks. Es gan varu saprast iemeslus – nav atsevišķas ierīces, kur uzstādīta navigācijas karte, kur var ielikt SD kartiņu un kura parasti atradās cimdu nodalījumā. SD kartiņa ar navigācijas karti tiek iesprausta tieši turpat pašā multimēdijas agregātā un to reti vienkārši laika gaitā ir pazaudēt, it īpaši, ja ir bērni, kuriem tā vien niez nagi kaut ko saspaidīt un izvilkt. Pareizi pareizi, ģimeni tak uz mežu neņemsi līdzi, neviens jau nebrauc uz mežu ar malku.

Pieejamas dažādas foršas opcijas, bet būs jāatver maciņš

Par diezgan sālītu ciparu auto var tikt pie ergoComfort sēdekļiem, kuri noteikti nav salīdzināmi ar pilnajiem komforta sēdekļiem, kuri pieejami dārgiem premium auto, bet ir vismaz centušies būt adekvāti ērti. Es labprāt piesietos tikai faktam, ka tie ir dikti cieti, bet ergonomiski ļoti pareizi būvēti ar labu muguras un sānu atbalstu. Pie liela attāluma dibena vaigi sāk protestēt, bet nu auto reti gan brauks no Rīgas uz Vladivostokas mežiem bez apstājas.

Hroma paka, kas auto padara patiešām izskatīgu un dod aizmugurējās dugas, izmaksās pusotru tūkstoti, savukārt no salona ieslēdzams kravas kastes LED apgaismojums maksās vēl 200 eiro. Sabloķējamais aizmugurējais tilts maksās turpat 700 eiro, bet visdārgākā opcija konkrētajam demo auto ir saucamā “Aventura” paka, par kuru ir jāatdod lietota Ford Fiesta – 7350 EUR. Aventura paka dod 20 collu diskus, atpakaļskata kameru, biksenona lukturus un LED dienasgaismas, LED numurzīmes un sliekšņu apgaismojumu zem auto.

Papildus ar speciālo materiālu pārklātā kravas kaste un vēl šis tas no opcijām auto cenu uzsvieda diezgan augstu, virs 53 tūkstošiem EUR, kas ir daudz.

Braukšana absolūti nav kā vecajos pikapos

Esmu pārsteigts, pamatīgi pārsteigts, patīkami pārsteigts. Pilnīgi ir jāizmanto vecais labais teiciens – neliec liekas cerības un nebūs jāpiedzīvo vilšanās, bet ja būs labi – būs pārsteigums. Un ir. Pilnīgi noteikti pilsētas stabilitāti iedeva 20 collu diski ar diezgan zema profila riepām un auto ir gan stabils, gan nav pa cietu arī uz zemes ceļa. Es gan izvēlētos ne vairāk kā 19 collas un riepu liktu mazliet augstāku, tad auto būtu vēl labāks nost no asfalta.

Man gan pamatīgi paveicās ar laika apstākļiem, bija gan pēdējo gadu netipiskie -20 un daudz sniega, kas deva iespēju Amarok pat vairāk izmēģināt tieši tajos apstākļos, kādus piedzīvos liela daļa Latvijā nopirkto auto. Devos uz Ērgļu pusi un ceļu burtiski izbaudīju. Baudīju gan laika apstākļos, gan skaisto un balto ziemu, gan perfekti ar sniegu noblietēto ceļu, no kura pašā sākumā pat bija bail. Tomēr dikti slidenais un līkumotais ceļš bija kā stihija V6 dzenošajam pikapam, stabilitāte, kontrolējamā vadība un perfektā stūres precizitāte lika sajusties kā Marko Martinam. Wow, negaidīju pat tuvu neko tādu.

Dzinējs, kaut diezgan skaļš, nodrošina ļoti labu dinamiku un patiešām var bilst, ka nav nepieciešams vairāk. Vismaz ne šim auto. Ja iepriekš rēcošais un knapi kustošais dzinējs bāza sejā lauktehnikas sajūtas, tad Amarok V6 gadījumā sajūtas ir pavisam civilizētas.

Speciālais offroad režīms auto bremzes un ātrumkārbu saliek pareizajā pozīcijā, lai auto iegūtu krasi augstāku caurgājamību, bet daudz par to parunāt nevaru, jo nesanāca ielīst kārtīgos sniegos laukos vai mežos, jo, godīgi sakot, bija mazliet bail tālu iet pēc traktora. Kaut bremžu sistēma ir līdzīga, ir no jauna izveidotas automātiskās bremzes, kuras ne tikai bezceļu režīmā sadara nepieciešamās lietas, tās papildus nodrošina avārijas bremzēšanu, ja drošības sistēmas sajūt avārijas briesmas. Izmēģinot parketniekam jau nepārvaramas meža takas, Amarok deva pārliecību, ka var tikt galā arī ar smagām meža sliedēm.

Amarok lielās ar savu kravnesību. Ja konkurentu auto pēc ielādētas smagas kravas aizmugurējā daļa pamatīgi nosēžas un purngals savukārt paceļas, kas jebkādu braukšanas stabilitāti un komfortu iznīcina, tad Amarok saglabā nemainīgu priekšgalu. Tas ir skaidrojams ar unikālu siju uzbūvi, precīzāk šķērssiju stiprinājuma punktiem. Ja iepriekš tās stiprinājās diezgan standartizēti pa vidu, tad tagad priekšējā šķērssija tiek stiprināta zem rāmja un aizmugurējā virs. Izmainīta ir arī bākas un rezerves rata vieta, kad dod iespēju ne tikai uzstādīt lielākus riteņus, bet arī nodrošina labāku auto stabilitāti un to jūt.

Pirmo reizi pa daudziem gadiem gadījās ķibelīte uz ceļa – cenšoties tikt pie smukām bildēm, visdrīzākais uz sliedēm pārgriezu priekšējo riepu un tad nu man bija iespēja visā savā godībā mīnus 20 grādos mainīt to uz rezerves riteni. Labi, ka mana rupjo krievu vārdu bibliotēka pēdējos gados ir samazinājusies. Nekas jau tāds tur nav, rezerves ritenis atrodas zem kravas kastes, kas ir tipiski šādiem auto un ir jārēķinās, ka visas skrūves būs dabūjušas pamatīgu Latvijas kaisīto ceļu sāls devu un tik vienkārši nebūs atskrūvējamas. Tomēr vislielākais pārmetums ir par domkrata atrašanos vietu – lai paceltu purngalu augšā, domkrats jāliek zem riteņa sijas, kas ir dikti dziļi iekšā un pat sākumā negribēju tam ticēt un vairākas reizes lasīju instrukciju, lai saprastu, ka patiešām ir jāguļas zem mašīnas, lai to paceltu uz domkrata. Oriģinālais domkrats ir hidrauliskais, tomēr ļoti zems un griešanas svira kaut pietiekami gara, visu laiku dūrās zemē un pacelt auto nepieciešamajā augstumā prasīja turpat 20 minūtes. 20 minūtes ir 20 minūtes arī Āfrikā, bet -20 grādos tas ir daudz, it īpaši, ja guli zem auto. Saprotu, ka tā nav ikdienas aktivitāte un palīdzība uz ceļa arī ir ļoti izplatīta mūsdienās.

Neskatoties uz mazliet grūtāko sestdienu, svētdienu ar vienu vasaras riepu priekšā, es patiešām izbaudīju Amarok V6. Lieliskā auto vadība un kontrole man pievēra acis uz visām salona nepilnībām un lētuma izpausmēm un beigās mani tikai interesēja ar sabloķētu aizmugurējo tiltu izmēģināt kādu nākamo sniegoto līkumu.