Kursors izmēģina Land Rover Discovery 5

Nav tā, ka tehnoloģiskā attīstība ir apstājusies, bet… tehnoloģiskā attīstība ir apstājusies. Ja mēs, piemēram, skatāmies datortehniku, tad lēcienveida attīstības nav bijis jau daudzus gadus un jaudīgs trīsgadīgs dators ne par mata tiesu nav lēnāks par aktuālu modeli. Viss ir mazliet iestagnējis.

Dzīve ir viens liels eksperiments, jo vairāk eksperimentus veic, jo labāk. Pie tam, absolūti viss, ko vēlies, atrodas baiļu barjeras otrajā pusē. Mani ļoti uztrauc fakts, ka auto ražotāji ir pārstājuši dzīvot, pārstājuši eksperimentēt un reti kurš grib izlīst no savas komforta zonas. Nav taču nekā vienkāršāka, kā radīt cilvēkiem pierastus auto, pierastajā cenu diapazonā un nopelnīt pierastu naudas daudzumu.

Viss auto veidots praktiski no nulles

Un tad ir jaunais Land Rover Discovery, kurš saka: “Pietiek!” Turpat 30 gadi ir pagājuši radot ļoti pieprasītus, bet līdzīga dizaina kastes formas auto un ir laiks pārmaiņām. Es, godīgi sakot, ierasto Discovery dizainu atzīstu par ļoti pievilcīgu un klasisku, pārmaiņas uzņēmu ar skepsi. Bet, lai kādas tās pārmaiņas arī nebūtu, es noceļu metāla naģeni no galvas un skaļi salutēju, ka Land Rover to vispār ir uzņēmies. Bravo!

Kopš šī gada februāra pircēji var tikt pie trešās paaudzes Land Rover Discovery, modelis gan ir piektais, jo pa vidu iznāca kaut praktiski jauni modeļi, tomēr uz esošā modeļa šasijas un tas pēc ražotāja domām bija tikai atjauninājums. Discovery 5 ir daļēji ieturēts esošo modeļu dizaina līnijās, tomēr ir ieguvis ļoti daudz individualitātes.

Dzinēju, pagaidām, ir ļoti maz. Pieejamas divas dīzeļu versijas un viena benzīna. Dzinēju gamma gan laika gaitā tiks papildināta. Eh, milzim arī ir piespieduši uzsēsties uz diētas un kā bāzes dzinēji tiek piedāvāti divu litru četru cilindru modeļi. Divu litru dīzelis pieejams divās modifikācijās, proti, 180 Zs (430 Nm) vienas turbīnas gadījumā un 240 Zs (500 Nm) ar divām. Trīs litru dīzeļdzinējs attīsta jau 258 Zs (600 Nm) un arī ir ticis pie divām turbīnām. Cipari nav sajaukti un es arī sākumā šķitu izbrīnīts, ka viens papildus litrs ir iedevis tikai 18 Zs. Trīs litru benzīna agregāts var palepoties ar 340 Zs (450 Nm) un ir aprīkots ar kompresoru. Ja mēs atmetam, manuprāt, neadekvāto 180 Zs variantu, tad dinamikas klāsts, šķiet, ir pietiekams. Ātrumkārba visiem ir viena, astoņu ātrumu ZF automātiskā.

Kaut dizainā vēl ir izteiktas izteiksmīgās un pierastās raksturlīnijas, auto ir pamatīgi noapaļots. Zinātāji un Discovery fani noteikti atpazīs modeli, tomēr, lielākajai daļai auditorijas tas šķitīs pavisam jauns. Īsa priekšējā pārkare, pamatīgi pacelta viduslīnija un asi nogriezta aizmugure ir klasika, kura ir ietērpta jaunās formās. Tomēr, dizaineri ir izgājuši uz risku, asi spēlējoties ar 30 gadus ierastu bagātu mednieku un makšķernieku auto, jo jauno dizainu ne visi uzreiz atzīs. Bet ko es teicu par eksperimentiem? Pareizi, tie ir nepieciešami. Esam arī tikuši pie pilnvērtīgiem LED lukturiem priekšā, tas vien jau liecina, ka rasētāji ir iespringuši pārmaiņām.

Interjers kaut kvalitatīvs, ļoti novecojis

Tā kā auto ir būvēts uz vienas šnites ar saviem brāļiem, salonā neko jaunu neieraudzīsiet. Jaunu es domāju, ja salīdzina ar esošajiem modeļiem un šeit arī sākas tas bēdīgākais. Es iesēžos 2017. gada luksus SUV. Es uzsveru – “2017. gada” un “luksus”. Un ko es redzu? Vēsturi. Tajā laikā, kad Golf piedāvā žestu vadību un LCD informācijas paneli, es skatos uz sliktas grafikas mikroskopisku LCD borta datoru, kura vadībai ir nepieciešams zinātnieka grāds un attēlo mazāk informācijas, kā mans viedpulkstenis. Auto glābj 10.2 collu lielais multimediju ekrāns. Meloju, neglābj. Arī tas nav mainījies, akurāt, piecus gadus un vienīgā inovācija ir pievienotā skārienjūtīgā vadība, kura, pie tam, ir papildus opcija. Teikšu godīgi, pirmo reizi iekāpjot auto, sajutos bēdīgi. Ļoti labi, ka bija agrs rīts, kafiju vēl nebiju dzēris un morālā stāja bija vēl nestabila. Faktiski tā arī ir, spriest par auto pēc pirmajiem iespaidiem ir nepareizi, vēlies adekvātu viedokli, uzzini visu. Tas ir tāpat kā seksā, “pusīte” ir sliktāk, kā nav vispār.

Pats auto salona aprīkojums un iespējas ir pārliecinošas. Abu rindu aizmugurējie sēdekļi ir regulējami un pat pilnībā nogāžami kā no skārienjūtīgās izvēlnes, tā arī no speciālā vadības paneļa bagāžas nodalījumā, kas ir dikti ērti. Aiz paša skārienjūtīgā paneļa slēpjas pavisam forša un dzesējama kabata, kur no sievas var paslēpt dziriņu, beņķi ir ļoti ergonomiski un ērti, alumīnija iestrādes panelī ir ļoti glītas un ir kalns dažādu kabatu, nodalījumu un slēptuvju un paplašinātā ādas paka dod pavisam dārgu sajūtu. Viss ir nostrādāts kvalitatīvi un ir patiešām patīkams uz tausti. Ir daudz un dažādas mūzikas skanējuma izvēles iespējas, tomēr šāda izmēra auto, manuprāt, ar 825w 15 skaļruņu komplektu ir par maz, jo trešajā rindā sēdošie arī noteikti grib dzirdēt ko vairāk par vieglu šņākoņu ausī. Starp citu, trešajā rindā pat ir diezgan ērti sēdēt, ierāpties gan ir ilgi un pietiekami sarežģīti tāda izmēra cilvēkam, kā es.  Auto pieejami daudz uzlādes punkti kā USB, tā 12V rozetes izskatā. Šķiet, ka viss nepieciešamais ir, kaut es gan gribētu mazliet “dārgākas” vadības pogas. Viss, pietiek runāt par taustāmām lietām, ķeramies klāt braucienam.

Atceros, ka pirmo reizi Land Rover izmēģināju turpat astoņus gadus atpakaļ un vislabāko iespaidu atstāja tieši Discovery, jo auto spēja piedāvāt kā pārdomātu interjeru un dārgu salona apdari, tā arī lieliskas gaitas īpašības. Pārējie Range Rover un Land Rover modeļi piedāvāja tik vienu no abiem. Šo gadu laikā esmu izbraucis ar praktiski visiem britu aristokrātiskajiem modeļiem, un, joprojām, par savu varu saukt tieši Discovery. Tomēr, jaunā modeļa iznākšana mani mazliet ir izsitusi no gadiem ierastās kārtības un mana atbilde vairs nav tik viennozīmīga.

Uz mežu, uz mežu, uz mežu malku skaldīt

Lai pirmajai rīta vilšanās sūtajai aizsietu muti, es devos uz mežu un ne jau lasīt sēnes. Dīleris rīta diskusijā man lielīja uzlaboto otrās paaudzes Terrain Response sistēmu un noteikti ieteica izmēģināt auto spējas mazliet nostāk no asfalta, uzsēdināja uz āķa un šādu iespēju es negribēju laist garām. Katalogs auto cenšas dižot ar dažādiem burtu salikumiem, bet man visvairāk iepatikās RSC (roll stability control) un nodomāju “let’s go crazy”. Mani nebaidīja arī fakts, ka izmēģinājuma auto ir ar divu litru dzinēju, jaudīgajā 240 Zs versijā gan. Vispār jau mani mazliet mulsina fakts, ka trīs litru dzinējam ir tik minimāli parametru uzlabojumi, bet dīleris mierināja ar faktu, ka trīslitrīgais ir jūtami klusāks un tas ir mazāk “jāgriež. Vai tas ir astoņus tūkstošus smagi nopelnītu EUR vērts? Manuprāt, ir.

Jāpiemin uzreiz gan ir fakts, ar kuru saskāros arī Jaguar XF izmēģinājumā, ka ātrumkārba no starta ir nu ļoti gausa un pilnīgi gribas izkāpt ārā no auto un uzšaut pa dupsi kā zirgam, lai tas palēkdamies dotos, kur tiek dzīts. Vajag pātagu, piefiksējam, vajag pātagu.

Mani ceļi veda uz Babītes apkaimi, kur vietējās meža takas ļoti vilinoši met izaicinājumu, tomēr kurai katrai es nepadevos, mans mērķis ir sameklēt tādu jaudīgu kāpumu un tas man arī izdevās. Kaut vienkāršais kāpums tika pievārēts, pat nepārslēdzoties prom no automātiskā režīma, es auto pacēlu augstāk un spļāvu sejā kārtīgam un sarežģītam posmam ar smiltīm un saknēm un arvien vairāk pārliecinājos, ka ar šo auto pat tāds zemu un sēdinātu spēkratu fans kā es var pārliecinoši manevrēt pa vietām, kur iepriekš bez instruktora vai vismaz bezceļus pieredzējuša cilvēka nemaz nerādītos. Balstiekārta var “ceļot” 50 cm un doties kāpumā līdz 34 grādiem un neapgāzties uz sāniem līdz pat 27.5 grādu slīpumam. Auto ļauj iegremdēties 900mm un spoguļos iebūvētie sensori brīdina, kad ūdens līmenis tuvojas maksimālajam. Šo gan es neriskēju izmēģināt. Šie cipari gan ir iespējami, ja auto ir izvēlēta 1360 EUR dārgā elektriskā pneimatiskā balstiekārta, kura gan noteiktās komplektācijās ir bāzes aprīkojumā. Teikšu godīgi, auto iespaidīgi uzvedās un mani atstāja ar ļoti pozitīvu iespaidu un ne tikai pa nelīdzenu reljefu.

Secinājumi

Kad biju pietiekami ar muļķībām nodarbojies un laiks sāka spiest skatīties uz māju pusi, izvēlējos mazliet garāku asfaltēto posmu, lai uz auto paskatītos ar mazliet citām acīm. Tā arī nākas secināt, ka šī dzinēja un ātrumkārbas saderība nav uz 100%, dzinējs tomēr ir pārāk kaitinoši slinks uzsākot braucienu. Un jā, auto nav ļoti moderns. Jā, lai pie dizaina pierastu, vēl vajadzēs kādu laiku. Jā, par to cenu gribētos jaudīgāku trīslitrīgo dīzeli. Un šādi varētu turpināt, tomēr, auto aizrauj ar savu neviltoto vēlmi tevi ievilkt nepatikšanās, auto aizvilks zirgu piekabi līdz pašiem elles vārtiem un auto aiz sevis atstāj vieglu aristokrātisku noskaņu. Tad neviļus pienāk brīdis, kad tu saproti, ka šis auto ir radīts kam citam. Radīts nevis ar gadžetiem saslimušam tīnim, bet nopietnam vīram nāģenē, kurš savu pāris tūkstošus EUR vērto makšķerkātu bez mazākas bailes ko saskrāpēt iemetīs turpat auto salonā. Nopietnam vīram, kurš atzīs auto caurgājamību un ārpuspilsētas dinamiku, cilvēkam, kurš auto vienkāršību uzskatīs vairāk par plusu.

Auto cena nav maza, virs 80 tūkstošiem EUR, jo papildaprīkojuma klāsts ir diezgan pamatīgs, tomēr tiešie konkurenti ir vēl dārgāki.

Rīta vilšanās ir aizmēzta prom, auto fantastiskās gaitas īpašības uz praktiski jebkāda seguma, stingrā un pārliecinošā balstiekārta ir mani nolikusi atpakaļ pa plauktiņiem. Un tad rodas lielais jautājums. Kas tad īsti ir nepieciešams, pērkot šāda izmēra un cenas SUV? Inovācijas un  tehnoloģijas vai izjūtas un gaitas īpašības? Man, personīgi, ir vēlme tikt pie abiem. Kā ir jums?