Līdz ar jaunā mācību gada sākumu, 157 Latvijas vispārizglītojošās skolās tiek realizēta jaunas datorikas programmas aprobācija. Valsts izglītības satura centrs (VISC) šīm skolām piedāvā aprobācijai piecas programmas, kas paredzētas dažādām klašu grupām ar atšķirīgu zināšanu un specializācijas līmeni.

Mācību programmas Datorika apgūšana paredz agrāku digitālo kompetenču attīstīšanu skolēniem, kas noderēs ikdienā informācijas iegūšanai, apstrādei, analīzei un veidošanai, kā arī efektīvai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izmantošanai mācību procesā.

Lai nodrošinātu datorikas (computing) elementu apguvi pamatizglītības pakāpē atbilstoši nozares attīstības tendencēm un efektīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, VISC izveidoja darba grupa 17 cilvēku sastāvā. Tika izstrādāti pieci Datorikas mācību priekšmeta programmu paraugi. Darba grupā bija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), VISC, profesionālo asociāciju un augstskolu pārstāvji, kā arī izglītības iestāžu direktori un dažādu tipu izglītības iestāžu informātikas un programmēšanas pamatu skolotāji. Programmas atzinīgi novērtēja IZM pieaicinātie četri eksperti no augstskolas, profesionālās asociācijas un izglītības iestāžu pārvaldes un izglītības iestādes. Ar “Accenture Latvia” finansiālo atbalstu, sākot ar šī gada maiju, tiek izstrādāti mācību metodiskā nodrošinājuma komplekti katrai mācību stundu, saskaņā ar darba grupas izstrādāto Datorikas mācību priekšmeta programmām.

Dace Tomsone, Grobiņas ģimnāzijas informātikas skolotāja ir viena no Datorika mācību priekšmetu programmu un mācību metodiskā nodrošinājuma satura izstrādes darba grupas dalībniecēm. „Balstoties uz Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020.gadam un informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm – algoritmiskās domāšanas un informācijpratības īpatsvara palielināšana izglītības programmās un prioritātēm, darba grupās tika veikta pilna spektra analīze, t.sk., darba tirgus un sabiedrības vajadzības, izglītības iestāžu iespējas un datorikas apguves pieredze citu valstu vispārizglītojošās skolās. Būtiskākā novitāte ir tā, ka līdz šim informātikas stundās apguvām tikai informācijas tehnoloģijas lietošanu, kas ir viena no Datorikas apakšnozarēm, tad jaunās Datorikas mācību priekšmetu programmas aptver visas piecas Datorikas apakšnozares. Šajās mācību programmās ir ietvertas ikvienam skolēnam apgūstamās zināšanas, prasmes (kompetences) jau šodien, lai vēlāk kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli, konkurētspējīgu darba vietu radītāju un veicinātu reģionālo attīstību”, skaidro Dace Tomsone.

Maksims Jegorovs, “Accenture Latvia” vadītājs, uzņēmuma, kurš, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto līgumu ar VISC, izstrādājis un uztur jaunās programmas mācību saturu, norāda, ka šis ir milzīgs, daudzsološs solis uz priekšu. “Pēc “Accenture” novērtējumiem, 75% no Latvijas iedzīvotājiem pamata IT zināšanas būtiski ietekmē darba iegūšanas vai algas palielināšanas iespējas. 25% no darbiniekiem dažādās jomās būtu nepieciešams papildināt IT zināšanas, lai efektīvāk pildītu savus darba pienākumus. Tieši tādēļ izmaiņas, kuras notiek Latvijas izglītības sistēmā ir solis tuvāk, lai mēs radītu augsni cilvēku labklājībai Latvijā,” pārliecību pauž M.Jegorovs.

Guntis Štamers, četru bērnu tēvs un informācijas tehnoloģiju speciālists atzīst, ka datorprasmes 21.gadsimtā, līdzīgi kā rakstītprasme 19.gadsimtā, pieder pie tām prasmēm, kas jāapgūst ikvienam, lai spētu veiksmīgi strādāt lielākajā daļā profesiju. “Datora lietošanai jāapgūst galvenās prasmes – ātri atrast vajadzīgo informāciju, rūpēties par savu un savas informācijas drošību, prast datoru izmantot mācību vai darba uzdevumu veikšanai.

“Jāturpina diskutēt par datorikas saturu kopējā mācību saturā, tā mācīšanas veidu un organizāciju; nepieciešama pedagogu pedagoģisko un digitālo kompetenču un medijpratības pilnveide, lai apzinātu izaicinājumus harmoniskas personības veidošanā, ko piedāvā 21.gadsimts.

Būtu svarīgi gan vecākam, gan skolotājam, gan uzņēmējam apzināties savu reāli pozitīvo ieguldījumu bērnu izglītošanā,” stāsta Ineta Upeniece, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja.

Lai sekmīgāk īstenotu pilotprojekta “Datorika” aprobāciju, šī gada vasarā tika veikti vairāki pasākumi, skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanai. Liepājas Universitātē 150 pilotskolu skolotāji varēja apgūt studiju programmu datorikas skolotāja pamatizglītības kvalifikācijas ieguvei. Atbastot projektu, uzņēmums “Accenture Latvia” un apgāds “Lielvārds”, kā arī vairāki LIKTA uzņēmumi īstenoja vairākus skolotāju apmācības projektus, tādējādi iedrošinot un stiprinot viņu zināšanas un prasme, lai datorikas projekts tiktu īstenots kvalitatīvi.

Skolotāju apmācības šī gada vasarā tika finansētas no valsts budžeta. Pedagogu mācībām 2015.gadā kopumā atvēlēti 220 000 eiro. Savukārt datorikas mācību satura izstrādi un uzturēšanu nodrošina uzņēmums “Accenture Latvia”, kurš nākamo trīs gadu laikā šīs programmas attīstībai plāno ieguldīt vairāk nekā 200 tūkstošus eiro.

4 komentāri

  1. Skaisti vārdi un palielas naudas summas. Žēl, ka rakstā nav norādes uz detalizētu šīs programmas saturu.

    Es tik visu laiku brīnos, kāpēc ritenis jāizgudro no jauna. Ir taču dažādi Linux distributīvi jau nokomplektēti mācību procesiem, ir Raspberry Pi + Wolfram bezmaksas softs, ir Khan academy, bet latvieši, lai pielāgotu jau strādājošu praksi sev, izliek naudiņu par jaunu riteni; ir arī bērniem mācību kursi Javascript’am, kur kā vidi izmanto Minecraft.

    Atradu internetā arī Datorikas programmas aprakstu 1. – 3. klasei. Pateikšu īstā letiņu stilā, nepatīk, jo tiek mācīta datorika kā tāda un skaidrots, kur ko pielieto – tas ir garlaicīgi. Pretējs virziens ir daudz iedarbīgās – pētam putniņu kokā! Koks ir blakus skolai. Putniņš ir augstu kokā. Vajadzīgs fotoaparāts ar labu zoom’u. Fotogrāfējam. Slēdzam pie datora aparātu. Apstrādājam bildi. Izdrukājam. Kā redzams, šajā putniņa fotogrāfēšanas procesā tiek iesaistīti ļoti daudz Datorikas elementi – labs skolotājs tos arī šajā procesā izskaidrotu.

    To pašu atkārtojam nākamajā pētniecības darbā, tik iesaistam datorikas elementus no citas šķautnes.

    Šāda pieeja strādā – man puika šogad sāka iet 1. klasē. Pirms gada abi ar vecāko brāli aizrāvās ar Minecraft’u – tagad to spēlē labāk par mani, kā arī zin, kā ieslēgt datoru, monitoru, tumbas, reģistrēties Windows’ā, palaist spēli un atvērt vajadzīgo serveri; atrast youtubē klipus par Mincraft un ieteikumus jau izmantot spēlē. Algoritmi Mincraft’ā – kā no izejmateriāliem dabūt nākamo resursu.

    Es tikai uzliku sākotnēji spēli. Visu pārējo puikas izdarīja paši, JO viņiem bija interese. Tagad vecākajam (4. klase) parādās arī interese par dzelžiem un operētājsistēmu, jo jāmēģina kaut kā apiet manis uzliktos laika ierobežojumus! :D

    Puiku spēlē nemaisos, tik kontrolēju datora lietošanas ilgumu un saturu, ko viņi skatās iekš Youtube.

  2. Meitai šogad 4. klasē sākās datorika. Prasīja kapēc mums mājās nav Molberts, kamēr sapratu kas tas ir :D, uzliku Ubuntim kaut ko līdzīgu
    Vēl prasīja kaut ko par peļu veidiem…

Ir ko teikt?