Reklāma

75% Latvijas skolēnu mācībās gribētu lietot sociālos tīklus

Jaunākie raksti

BISSELL CrossWave Cordless mazgājošā slotas tipa putekļu sūcēja apskats

Nu jau esmu kļuvis par oficiālo tīrības un spodrības ziņnesi, šajā pavasarī turpinām dažādu mājsoļa palīgu apskatus ar vienu...

Latvijā vadošais ielu mākslinieks KIWIE izlicis pārdošanā pasaules mērogā unikālus NFT

KIWIE ir viens no pazīstmākajiem ielu māksliniekiem Latvijā, kura vārds izskanējis tālu aiz mūsu valsts robežām. Viņa firmas zīme,...

Hakatonā pētīs, vai elektroauto var uzlādēt pie apgaismojuma staba, kā arī citas idejas

Lādēt elektroauto pie apgaismojuma staba un ieviest metrobusa līniju Teikas virzienā. Pie kā strādās hakatonā? No 15. līdz 17....

Eiropas Parlaments vēlas slēgt pirātiskās sporta pārraides 30 minūšu laikā

Eiropas Parlaments strādā pie lēmuma, kas varētu pieprasīt slēgt pirātiskās sporta pārraides vien pusstundas laikā. Lai to spētu īstenot...

Parādās ziņas, ka varētu kavēties jauno iPad un MacBook portatīvo datoru ražošana

Jau 2020. gads bija izaicinājumu pilns elektronikas ražošanā, jo radās problēmas ar dažādu detaļu izgatavošanu, piegādi un produktu salikšanu,...

75% Latvijas skolēnu sociālos tīklus labprāt izmantotu ne tikai saziņai ar draugiem, bet arī ar skolotājiem un mācībām noderīgas informācijas iegūšanai. Visbiežāk Facebook, Twitter, Draugiem.lv un citu tīklu priekšrocības mācībās skolēni saredz situācijās, kad dažādu iemeslu dēļ ir jākavē skola un stundām jāseko līdzi attālināti. Tā var ātri uzzināt jaunāko mācību vielu, saņemt konsultācijas, skolotāja komentārus un informāciju par mājasdarbiem. Tāpat skolēni virtuālajā vidē vēlētos veidot domubiedru grupas, diskusijas un “prāta vētras”, apspriežot gan mācību vielu, gan kopīgus klases izklaides pasākumus, – tā noskaidrots “Samsung Skola nākotnei” skolēnu aptaujā.

Infografika_macibas_socialajos_tiklos_SamsungSkolanakotnei_2014

Teju ceturtā daļa jeb 36% skolēnu sociālos tīklus novērtē kā labu platformu, kurā meklēt mācībām noderīgu lasāmvielu, apskatīt video, fotogrāfijas un klausīties tematiskus audioierakstus jeb “podkāstus”. Līdzīgs skaits respondentu tajos izvēlētos spēlēt izglītojošas datorspēles, piedalītos pēcstundu konsultācijās un sazinātos ar dažādu nozaru ekspertiem. Tomēr tikai 13% skolēnu paši ir ieinteresēti veidot digitālus mācību materiālus.

Skolotāji, apgūstot digitālās prasmes, var daudzveidot mācību metodes un veidot radošus, mūsdienīgus un zinātkāri veicinošus mācību materiālus. “Skolēniem ir interesanti pildīt uzdevumus tiešsaistē un darboties neierastā vidē. Valda Zālīša sākumskolas skolotāji sociālajos tīklos jau veido aptaujas, piemēram, par Jāņa Poruka biogrāfiju un “Kauju pie Knipskas”, kā arī strādā pie 6. klases bloga. Sociālie tīkli palīdz mums motivēt skolēnus mācīties, un tas viņiem ir arī labs treniņš informācijas atlasē, izvērtēšanā un viedokļa formulēšanā. Tomēr skolotāju izaicinājums ir sociālajos tīklos izstrādāt uzdevumu vērtēšanas sistēmu, pretējā gadījumā skolēnu interese zūd,” komentē Valda Zālīša sākumskolas skolotāja un “Samsung Skola nākotnei” dalībniece Anna Lavrecka.

Lai arī skolēni labprāt sazinātos ar skolotājiem sociālajos tīklos un katrs trešais izvēlētos sekot savam skolotājam, tomēr vairums skolēnu (67%) negribētu, lai skolotāji sekotu viņiem. Jauniešu vidū dominē viedoklis, ka ar skolotāju jākomunicē tikai skolā un situācijās, kas saistītas ar mācībām. Aptuveni ceturtā daļa aptaujāto skolēnu uzskata, ka sociālie tīkli ir viņu privātā telpa, kas nav domāta skolotājiem, un skolēni nevēlas viņiem atklāt savas domas un uzskatus par personiskām tēmām.

“Aptaujas dati un skolēnu izteikumi norāda uz joprojām maldīgo priekšstatu, ka internets un sociālie tīkli ir privāta vide, kurā publicēto redz tikai slēgta draugu grupa. Vienmēr ir iespēja, ka viņu ierakstu pārpublicē, pārsūta vai pārkopē, tā zibens ātrumā sasniedzot cilvēkus, kuriem viņi vismazāk būtu gribējuši savu vēstījumu adresēt. Internets un sociālie tīkli ir publiska telpa, kurā visi var uzzināt visu. To apzinoties, skolēni sapratīs, ka skolotāju vai vecāku izslēgšana no draugu loka vēlamo rezultātu nedos,” komentē “Net-Safe Latvia” Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Aptuveni katrs desmitais Latvijas skolēns jau seko kādam skolotājam sociālajos tīklos. Retāk skolotājiem sociālajos tīklos seko puiši. Savukārt meitenes (80%) biežāk nekā puiši (67%) nevēlētos, lai skolotāji sekotu viņu personīgajiem kontiem.

Aptauja veikta šā gada februārī skolotāju digitālās mācības programmas “Samsung Skola nākotnei” ietvaros. Portālā Draugiem.lv anketu aizpildīja 713 skolēni vecumā no 12 līdz 18 gadiem.

“Samsung Skola nākotnei” ir bezmaksas skolotāju digitālā mācību programma, kurā 120 skolotāji un direktori piecus mēnešus apgūst digitālās prasmes, lai veidotu mūsdienīgas un radošas mācības Latvijas skolās. Galvenais uzdevums skolotājiem ir izstrādāt digitālo pārmaiņu projektu savai skolai ar mērķi rast veidus, kā ar tehnoloģijām uzlabot skolēnu sasniegumus mācībās. Tā skola, kuras projektu eksperti atzīs par pārliecinošāko, iegūs 10 000 eiro jaunākajām tehnoloģijām no Samsung Electronics Baltics. Mācības programmā notiek piecos moduļos no 2014. gada janvāra līdz maijam. Vairāk: www.draugiem.lv/skolanakotnei.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: