Ir jauks starpsvētku laiks un pīrāgu ēšanas pauzē vēlos tikt galā ar vairākiem interesantu datoru dzelžu apskatiem. Mums šobrīd uz testu ir atbraukušas vairākas aktuālas NVIDIA videokartes un ASUS TUF GAMING X570-PLUS (WI-FI) sistēmplate. Ja sistēmplašu apskatus Kursorā sākām veidot dārgajām un spējīgajām ASUS ROG sērijas sistēmplatēm, tad šogad sanāca pieķert arī tautai tuvākus produktus no ASUS TUF GAMING un PRIME sērijām, tostarp arī vairākus AMD X570 čipseta darbinātus produktus. Prieks, ka šogad sarūpētais AMD Ryzen 7 3700X procesors tiek likts lietā nevis krāj plauktā putekļu. Kā nekā to novērtēju kā vienu no maniem aizejošā gada iecienītākajiem tehnoloģiju produktiem.
ASUS sadarbībā ar gūzmu datoru komponenšu industrijā pazīstamiem zīmoliem (Antec, Apacer, Ballistix, Cooler Master, Corsair, Deepcool, Enermax, G.Skill, GeIL, ID-COOLING, In Win, Scythe, SilverStone, T-FORCE, XPG u.c.) ir izveidojuši TUF GAMING ALLIANCE apvienību. Tās ietvaros visi šie ražotāji būvē savā starpā gan tehniski, gan dizainiski savietojamus produktus. Doma jau patiešām laba – geimeri ar ierobežotiem budžetiem var uzbūvēt savus pirmos geimingam paredzētos datorus, kas labi izskatīsies un stabili darbosies.
ASUS mājaslapā šī apskata tapšanas laikā var atlasīt veselas 12 sistēmplates, kas darbojas ar AMD spējīgāko un modernāko patērētāju klases X570 čipsetu. Tās pārstāv ROG, PRO, PRIME un arī TUF GAMING sērijas. Tātad, pircējs var izvēlēties šādu sistēmplati gan pēc savām vajadzībām, gan maciņa biezuma. Lētākā ASUS sistēmplate, kas darbojas ar AMD X570 čipsetu (ASUS PRIME X570-P), maksā mazliet zem 200 eiro, bet dārgākā (ASUS ROG Crosshair VIII Formula) maksā virs 600 eiro. Šoreiz uz apskatu saņemtā ASUS TUF GAMING X570-PLUS (WI-FI) sistēmplate Latvijā maksā ap 270 eiro. Ja nav nepieciešama iebūvēta Wi-Fi bezvadu tīkla karte, tad par 20 eiro lētāk varam nopirkt arī ASUS TUF GAMING X570-PLUS sistēmplati.
Ko tad mēs iegūstam nopērkot ASUS TUF GAMING X570-PLUS (WI-FI) sistēmplati? Tā kā tas ir TUF GAMING sērijas produkts, tad ASUS sola izturību un stabilitāti ilgu gadu garumā. Ar šo sistēmplati varam darbināt jaunākās paaudzes AMD Ryzen procesorus un arī super ātro PCIe 4.0 atmiņu (divas M.2 PCIe 4.0 x4 ligzdas). Starp citu, tieši ar šo sistēmplati mēs nesen veidojām jaunās un ātrās Patriot Viper VP4100 1TB Gen.4 NVMe SSD apskatu. Sistēmplatei ir gūzma pieslēgvietu, Intel Wi-Fi & Bluetooth 5.0, kā arī Ethernet pieslēgvieta, divi PCIe 4.0 x16 ligzdas videokartēm (var veidot CrossFireX slēgumu), četras DDR4 operatīvās atmiņas ligzdas, kurās var ievietot DDR4 4400MHz operatīvo atmiņu līdz 128GB. Sistēmplatei ir militāri tumšs dizains, mazs RGB apgaismojuma apgabals un iespēja papildus pieslēgt apgaismojumu vai dzesēšanu. Šī izskatās pēc labas platformas uz kuras būvēt savu pirmo geiminga datoru!
Kastē bez pašas sistēmplates atradīsim arī lietošanas pamācību, disku ar draiveriem, Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac standartus atbalstošu antenu, paciņu ar M.2 skrūvēm, divus SATA kabeļus, TUF GAMING uzlīmes, aizmugurējo I/O plāksni un mazliet makulatūras.
Sistēmplate ir izpildīta ATX (30.5 cm x 24.4 cm) izmēros un nokrāsota tumši pelēka. To rotā militāri elementi. Šur tur ir pa kādam dzeltenas krāsas triepienam un RGB apgaismojums iestrādāts vien sistēmplates apakšējā labajā stūrī.
Sistēmplate izmanto AMD AM4 procesora ligzdu un tā spēj darboties ar otrās un trešās paaudzes AMD Ryzen procesoriem. Pa labi no procesora ligzdas redzam četras DDR4 operatīvās atmiņas ligzdas, kas darbojas divos kanālos (dual channel) un kurās darbosies operatīvā atmiņa ar maksimālo ātrumu 4400MHz līdz pat 128GB. Cienījams sniegums! Tiesa, AMD sistēmās ir kā ir ar ātru operatīvo atmiņu un tur absolūti pietiek ar 3600MHz atmiņu. Vēl pa labi no operatīvās atmiņas ligzdām ir mazas gaismas diodes, kas palīdz saprast, kurā sistēmas iestartēšanās fāzē atrodamies un tas var palīdzēt diagnosticēt sistēmas startēšanās problēmu cēloni.
ASUS norāda, ka šīs sistēmplates uzbūvē izmanto īpaši izturīgus kondensatorus un citas komponentes, lai spētu nodrošināt ierīces ilgmūžību un spēju stabili darboties arī pie lielām slodzēm. Pat EATX elektrības ligzdas ir pārstrādātas, lai nodrošinātu stabilāku elektrības pārnesi bez liekas silšanas vai jaudas zuduma. Sistēmplate tiek barota ar 8+4 kontaktu savienojumiem un 12+2 (vai precīzāk 4×3+2) VRM dizains spēs ar enerģiju pienācīgi apgādāt arī jaudīgākos Ryzen procesorus. VRM izmanto arī pamatīga izmēra radiatorus.
Ja atkal pieskaramies izturības tēmai, tad ASUS ir padomājis par to, lai svara ziņā arvien pieaugošās videokartes neizlauž PCIe ligzdu. Kā varam redzēt attēlā zemāk, augšējā PCIe ligzda ir spēcināta un spēs droši noturēt pat pašas smagākās videokartes bez papildus stingrības plāksnēm.
Kopumā uz šīs sistēmplates ir divas PCIe 4.0 x16 ligzdas no kurām augšējā (spēcinātā) darbojas x16 režīmā, bet apakšējā – x4 režīmā. Tāpat papildus paplašināšanas kartēm tiek piedāvātas arī divas PCIe x1 ligzdas.
Tā kā sistēmplate būvēta uz AMD X570 čipseta, tad neizsprukt bez aktīvās čipseta dzesēšanas. Ražotājs sola, ka čipseta ventilators darbosies vismaz 60 000 stundas un ikdienā tas īsti nav dzirdams. Katrā ziņā citi sistēmas ventilatori ir krietni trokšņaināki. Ja vēl runājam par temperatūras kontroli, tad sistēmplatei ir četri temperatūras sensori, sešas pieslēgvietas (PWM/DC) ventilatoriem un viens atsevišķs ports AIO šķidruma dzesētājiem. Visu šo saimniecību var kontrolēt vai nu BIOS, vai izmantojot Fan Xpert 4 programmu.
Sistēmplates kreisajā apakšējā stūrī varam redzēt audio sistēmu. Tā ir bāzēta uz Realtek S1200A kodeka un ASUS izmanto kvalitatīvus japāņu veidotus kondensatorus, kā arī inženieri ir padomājuši par pienācīgu ekranējumu, lai apkārtējās komponentes nerada traucējumus skanējumā. Šajā sistēmplatē izmantotā audio sistēma nodrošina 108dB signal-to-noise ratio audio izejā un 103dB ieejā. Tāpat spēlētāji var pielāgot skanējumu izmantojot trīs DTS režīmus: Aerial, Soundscape un Tactical. Tādējādi varēsim labāk izbaudīt dažādu žanru videospēles. Ar skaņu te viss ir vislabākajā kārtībā!
Šai sistēmplatei varam pieslēgt līdz astoņām SATA 6Gb/s ierīcēm. Pie tam četri porti raugās uz leju, bet četri pa labi, tādējādi varēsim ērti sakārtot mūsu kabeļus dažādos korpusos. Tāpat uz sistēmplates ir 4 USB 2.0 pieslēgvietas un viena pieslēgvieta diviem USB 3.2 Gen 1 (5Gbps) portiem datora korpusā. Jā, gribētos arī ātros 10Gbps portus uz datora priekšpusi, taču to šī sistēmplate nepiedāvā.
Sistēmplate nodrošina divas M.2 ligzdas, kuras abas var darboties gan SATA, gan PCIe 4.0 x4 režīmos un tajās var ievietot 2242/2260/2280/22110 izmēru ierīces. Pie tam apakšējo M.2 ligzdu sedz atskrūvējama metāla plāksne, kas reizē kalpo arī kā dzesētājs. Ja izmantojam divus PCIe 4.0 atmiņas moduļus un saslēdzam tos arī RAID slēgumā, iegūsim ātrumus, kas nav iespējami uz līdzīgas klases Intel sistēmām. Šajā ziņā AMD ir priekšā!
ASUS nav lieki tērējis naudu, lai aizmugurējam I/O blokam uzliktu virsū paneli, tas būs jāuzliek pašiem. Pieslēgvietu klāsts ir diezgan plašs. No kreisās puses sākot, redzam apvienoto PS/2 peles un tastatūras pieslēgvietu un divus USB 3.2 Gen 1 (5Gbps) portus. Blakus ir bloks, kas sastāv no diviem USB 3.2 Gen 1 (5Gbps) USB-A un viena USB Gen 3.2 Gen 2 (10Gbps) Type-C porta. Tālāk seko HDMI un DisplayPort video izejas un Wi-Fi antenas pieslēgvieta. Tālāk redzam LAN (RJ45) pieslēgvietu un vēl divus USB 3.2 Gen 2 (10Gbps) portus un visbeidzot labajā pusē redzam ierasto piecu 3.5mm pieslēgvietu audio bloku, ko papildina arī optiskā S/PDIF izeja.
Arī aizmugurējās pieslēgvietas ir veidotas izturīgas, lai tās nesabojātu elektrostatiskā izlāde. Tas īpaši attiecas uz tīkla kartes pieslēgvietu – tā ir labāk pasargāta no elektrostatiskās izlādes un pat zibens spērieniem. Pieslēgvietu korpusi veidoti no nerūsējoša tērauda un ražotājs sola, ka tie darbosies 3x ilgāk nekā citu ražotāju produkti.
Ja runājam par tīkla iespējām, tad par vada savienojumu atbild ASUS un Realtek kopā veidotā L8200A Gigabit Ethernet tīkla karte. Tā nodrošina efektīvu zemas aiztures datu pārraidi. Arvien vairāk saprotu, ka iebūvēta bezvadu interneta karte sistēmplatē ir patīkams pluss (īpaši, ja tā maksā tikai 20 eiro vairāk). Šajā gadījumā tiek izmantota Intel Wireless AC-9260 Wi-Fi 5 (802.11ac) tīkla karte ar 2×2 MU-MIMO antentu un 160MHz kanāliem. Šāds risinājums ļauj sasniegt pat līdz 1.73Gbps lielu datu pārraides ātrumu. Plus, šī tīkla karte nodrošina arī Bluetooth 5.0 savienojumu, tāpēc varēsim ērti datoram pieslēgt dažādus bezvadu aksesuārus kā peles, tastatūras vai austiņas.
Ar Turbo LAN programmu ir iespējams noteiktām programmām vai spēlēm piešķirt augstāku prioritāti un nodrošināt nepārtrauktu datu pārraidi ar zemu aiztures laiku.
Zemāk vari apskatīties gandrīz pilnībā aprīkotu testējamo sistēmplati. Mēs izmantojam Patriot Viper RGB (DDR4 16 GB, 3200MHz) operatīvo atmiņu, Patriot Viper VPN100 NVMe SSD 1TB sistēmas atmiņu un apakšējā M.2 ligzdā ievietota arī nesen testētā Patriot Viper VP4100 1TB Gen.4 NVMe SSD. AMD Ryzen 7 3700X procesoru dzesē standarta komplektācijā iekļautais Wraith PRISM dzesētājs.
Ražotājs nav izvēlējies sistēmplati izkrāšņot ar RGB apgaismojumu, tomēr nav arī tā, ka mums nav nekādu iespēju to iestrādāt pašiem. Sāksim ar to, ka sistēmplates labajā apakšējā stūrī ir mazs apgabals, kas prot zaigoties visās varavīksnes krāsās un to varam kontrolēt no Armoury Crate programmas. Varam iestatīt gan konkrētas krāsas, gan to automātisku maiņu dažādos veidos.
Papildus varam pievienot līdz divām RGB diožu lentām, plus vēl vienu adresējamo Gen 2 RGB lentu, kurai ir iespējams kontrolēt katru diodi atsevišķi. Uz sistēmplates šīs trīs pieslēgvietas atrodas labajā pusē un izkrāsotas baltas.
Programmatūra
Centrālā programma, kas ļauj kontrolēt sistēmplates apgaismojumu, lejuplādēt draiverus un pamācības un informēt par dažādiem ASUS un videospēļu jaunumiem, ir Armoury Crate.
Vēl viena nozīmīga programma, kas jāzina katram ASUS produktu lietotājam, ir AI Suite 3. Ar tās palīdzību varam veikt automātisku un manuālu sistēmas virstaktēšanu, kontrolēt dzesēšanu un sekot līdzi sistēmas darbībai.
ASUS ir labi pazīstams ar savu pārdomāto un iespējām bagāto UEFI BIOS. TUF GAMING sistēmplatē tas ir zilgani iekrāsots, taču visādi citādi ļoti līdzīgs tam, ko saņemam arī uz citu sēriju ASUS sistēmplatēm. Pielāgošanas iespēju patiešām daudz un tās ir sakārtotas gan vienkāršajā (EZ Mode), gan plašajā (Advanced Mode) režīmos.
Veiktspējas testi
Testēšana notiek uz šāda datora:
- Sistēmplate: ASUS TUF GAMING X570-PLUS (WI-FI)
- Procesors: AMD Ryzen 7 3700X
- Videokarte: Gigabyte Radeon RX 5700 XT GAMING OC 8G
- Operatīvā atmiņa: Patriot Viper RGB (DDR4 16 GB, 3200MHz)
- Atmiņa: Patriot Viper VPN100 NVMe SSD 1TB
- Barošanas bloks: ASUS ROG THOR 1200W
- Monitors: LG 34UM88C-P
- Windows 10 64-bit
Ar AI Suite 3 programmas palīdzību veicu automātisko sistēmas virstaktēšanu, lai pavērotu, ko var iegūt šādā režīmā. Programma ļāva pacelt procesora takts frekvenci līdz 4150MHz pie 1.2V sprieguma. Testējot MSI MEG X570-ACE sistēmplati, automātiskā veidā biju šo konkrēto procesoru virstaktējis līdz 4.2GHz pie 1.328V. Protams, ja ir zināšanas un laiks, manuāli var izpausties vēl tālāk. Tomēr kopumā jāsaprot, ka jaunie AMD Ryzen procesori ne tuvu tā nav virstaktējami, kā Intel konkurenti.
Slogojot procesoru, varam redzēt, ka tā temperatūra neuzkāpj augstāk par 79 grādiem, kas ir patālu no maksimāli pieļaujamajiem 95 grādiem. Sistēmplate nespēj saprotami pateikt, kas ir kurš temperatūras sensors, tāpēc varam tikai minēt, kāda temperatūra ir VRM un kāda čipsetam.
Pamēģināju dažus veiktspējas testus veikt ar virstaktētu sistēmu un secināju, ka tas dod aptuveni 5% pie rezultātiem. Tomēr, lai saglabātu rezultātu tīrību un salīdzināmību, atgriezu sistēmu noklusētās veiktspējas stāvoklī un izpildīju uz tās vairākus veiktspējas testus.
Cinebench ir klasisks procesora veiktspējas tests un tā izpildes laikā tiek uzrenderēts attēls. Izrausim cauri gan R15, gan R20 testa versijas. Ar šo sistēmplati ieguvu augstākus rezultātus salīdzinot ar ASUS PRIME X570-PRO, kas Cinebench R15 ieguva 1829 punktus, bet Cinebench R20 – 4141 punktus. Krietni dārgākā MSI MEG X570 ACE sistēmplate šajos testos sasniedza 2023 un 4546 punktus.
Ar SuperPi programmu varam likt procesoram aprēķināt Pī (π) skaitli. Piemēram, 1 miljonu garu pī skaitli ar šo datoru varam aprēķināt nepilnās 10 sekundēs. Šī programma darbojas viena kodola režīmā. ASUS PRIME X570-PRO šajā testā uzrādīja 11.218 sekunžu laiku, bet MSI MEG X570 ACE – 9.610 sekundes.
Ar wPrime varam izmērīt procesora vairākkodolu kopdarbības veiktspēju. Šajos testos uzdodam datoram rēķināt pirmo 32 un 1024 miljonu skaitļu kvadrātsaknes. Jo mazāks laiks, jo labāk. ASUS PRIME X570-PRO šajā testā uzrādīja 4.482 sekundes 32M un 98.505 sekundes 1024M testos, bet MSI MEG X570 ACE – 3.158 sekundes (32M) un 84.704 sekundes (1024M) testos.
Zemāk divi testi, kas pārbauda procesora spējas atkodēt HEVC formāta video.
Populārajā 7-zip arhivatorā ir iestrādāts arī veiktspējas tests, kas ļauj labāk saprast, kādas ir konkrētā datora arhivēšanas un atarhivēšanas spējas. Šajā testā šoreiz testējamais ASUS produkts uzrādīja labāku rezultātu, jo ASUS PRIME X570-PRO sasniedza 67280 MIPS, bet MSI MEG X570 ACE – 55006 MIPS.
Tagad atpakaļ pie klasiskajiem veiktspējas testiem – Geekbench un RealBench. Tie pārbauda procesora viena kodola vai vairāku kodolu kopdarbības spējas pildot dažādus uzdevumus. Geekbench procesora testā ASUS TUF GAMING X570-PLUS (WI-FI) pārspēja ASUS PRIME X570-PRO sniegumu (1101 un 7747 punkti) un MSI MEG X570 ACE sistēmplates priekšā piekāpās vien vienkodola testā, kur MSI bija mazliet priekšā ar 1256 punktiem.
RealBench testā ASUS TUF GAMING X570-PLUS (WI-FI) ir pa vidu, jo MSI MEG X570 ACE ieguva 135 883 punktus, bet ASUS PRIME X570-PRO – 173 015 punktus.
Ar PassMark PerformanceTest mēs varam iegūt sistēmas kopējo veiktspējas novērtējumu un te atkal vadībā izvirzās MSI sistēmplate, kas saņēma 6661 punktu, kamēr ASUS PRIME X570-PRO šajā testā saņēma tikai 5655 punktus.
Ar PCMark10 arī varam iegūt kopējo sistēmas veiktspējas novērtējumu klasiskiem biroja darbiem, bet 3DMark Time Spy tests parāda gan procesora, gan videokartes spējas. PCMark10 testā ASUS PRIME X570-PRO uzrādīja 6547 punktu rezultātu, bet Time Spy testā – 11 112 punktus. Savukārt, MSI MEG X570 ACE ieguva attiecīgi 7210 un 10 929 punktus. Te gan jāpiezīmē, ka abu pārējo ASUS un MSI testos tika izmantota spējīgāka NVIDIA GeForce RTX 2080 SUPER videokarte.
Nu jau ierasts uz dažādām sistēmplatēm ir arī atmiņas veiktspējas tests. Laika gaitā var redzēt, ka ar datiem aizpildīta Patriot Viper VPN100 atmiņa vairs nav tik ātra, kāda tā bija svaiga un tukša.
Veiktspējas testos labi varējām redzēt, ka ASUS TUF GAMING X570-PLUS (WI-FI) sistēmplate uzrāda patiešām teicamu sniegumu, kas ne tikai atsevišķos testos ir vienā līmenī vai pat pārspēj dārgāku MSI sistēmplati, bet pat ir veiktspējas ziņā samērojams ar ASUS ROG MAXIMUS XI Extreme un Intel Core i9-9900K komplekta veiktspēju. Lūk, svaigu AMD produktu spēks!
Tiesa, ne viss ir tik rožaini, jo es joprojām varu uzskatāmi novērot visādas mistiskas problēmas ar saviem AMD produktiem. Tad, kad testēju Gigabyte Radeon RX 5700 XT GAMING OC 8G videokarti (uz Intel sistēmplates), regulāri piedzīvoju sistēmas uzkāršanos vai restartus. Tagad šo pašu videokarti izmantoju arī ar testējamo AMD sistēmplati, un, lai arī sistēma darbojas stabilāk un negaidot neuzkaras vai nerestartējas, problēmas sāku novērot manā iecienītajā Chrome tīmekļa pārlūkā. Tas gluži vienkārši uzkaras brīžos, kad skatos kaut kādu video. Izmēģināju dažādas draiveru versijas un pat iztikt vispār bez tiem, taču problēmas sakni uztaustīt nevarēju un rakstot šo apskatu, paspēju pārstartēt Chrome vismaz padsmit reizes. Visos citos darbos gan sistēma darbojas naski un paredzami, tur man pārmetumu nav nekādu.
Secinājumi: Labs pirkums!
Ar savu ap 270 eiro cenu un piedāvātajām iespējām ASUS TUF GAMING X570-PLUS (WI-FI) ir gandrīz lētākā AMD X570 čipseta sistēmplate. Par 60 eiro lētāks produkts ir MSI MPG X570 GAMING EDGE WI-FI, bet šai sistēmplatei ir mazliet mazāk SATA portu (6 gab.) un mazāk arī USB portu. Tālāk seko tikai dārgākas sistēmplates: MSI X570 GAMING PRO CARBON WIFI (290 eiro), MSI MPG X570 GAMING PRO CARBON WIFI (300 eiro), Asus ROG STRIX X570-E GAMING (340 eiro), Asus ROG Crosshair VIII Hero (WI-FI) (480 eiro), Asrock X570 CREATOR (590 eiro) un Asus ROG Crosshair VIII Formula (640 eiro).
Tomēr, ja atmetam iebūvēto Wi-Fi bezvadu interneta moduli un esam savās prasībās pieticīgāki, tad varam atrast arī lētākas AMD X570 čipseta sistēmplates, kas visādi citādi tehniski nav daudz švakākas. Piemēram, MSI X570-A PRO maksā ap 180 eiro, bet Asrock X570 Phantom Gaming 4 par dažiem eiro dārgāk (182 eiro) un ap 190 eiro maksā MSI MPG X570 GAMING PLUS un Gigabyte X570 GAMING X.
Jo vairāk skatos uz AMD X570 čipseta sistēmplašu piedāvājumu, jo labāk redzu, ka ASUS TUF GAMING X570-PLUS (WI-FI) piedāvā labu sniegumu par prasīto naudu. Kā jau minēju apskata sākumā, varam ietaupīt 20 eiro, ja nometam Wi-Fi atbalstu, bet es to nedarītu, jo tas nozīmē zaudētas ērtības. Sistēmplate izskatās pievilcīga un neuzbāžas ar RGB apgaismojumu, tomēr piedāvā iespējas to izbūvēt pašiem, ja ir tāda vēlme. Noteikti noderēs divu M.2 ligzdu komplekts un kuplais astoņu SATA pieslēgvietu skaits. Jā, būtu nepieciešams uz datora korpusa priekšu izvilkt ātrākus USB 3.2 Gen 2 (10Gbps) portus, bet visādi citādi esmu apmierināts ar šī produkta iespējām. Tīri veiktspējas ziņā, visas AMD X570 čipseta sistēmplates piedāvā līdzīgu sniegumu. Labs pirkums, ja vēlies uzbūvēt spējīgu AMD kaujas mašīnu! Tikai videokarti laikam labāk izvēlēties no NVIDIA piedāvājuma.
Un kāpēc tad video karti labāk izvēlēties no Nvidia piedāvājuma? Ja vien nepērk 2080 Ti, tad pat 2080 Super piedāvā vien niecīgu jaudas pieaugumu pār 5700XT vairumā spēļu, taču maksā ievērojami dārgāk.
Kopumā jāsaka, ka pašvaka jums tā testa sistēma, man arī ir x570 kompis ar to pašu 5700XT, turklāt reference dizainu:
https://ibb.co/PDw0DLW
Tāpēc, ka mana personīgā pieredze ar RX 5700 XT rāda, ka ar to vairāk vai mazāk gļuko jau vairākas sistēmas pēc kārtas. Ja galvenais ir ietaupīt kapeiciņu un var pievērt acis uz nestabilitāti, tad, protams, var pirkt arī Radeon. Bet ja gribas, lai videokarte vienkārši darbojas, tad pagaidām bez NVIDIA diemžēl nav variantu. AMD, saņemies!
P.S. Pārdošu tev savu Radeonu, ha ha! :D
Vai tad naudas taupīšana ir vienīgais arguments kāda dzelža izvēlei? Es teiksim šobrīd no zilizaļā nepērku absolūti neko- laiks tiem slaistiem sarosīties un pārstāt tirgot tos pašus dzelžus atkal un atkal.
Skumji lasīt, ka tjipa tech blogeris, bet izplata tādus “nestabilitātes” apgalvojumus, un aizbildinās ar snobiskiem naudas attaisnojumiem- tjipa nabags, tad pērc AMD…
Zini ko es izplatu? Savus novērojumus, kas balstīti reālos testos. Pēdējā gada laikā esmu paspējis notestēt nu jau paprāvu kaudzīti ar Intel un AMD sistēmām un 100% stabila darbība ir novērota tikai Intel/NVIDIA darbinātos datoros. Ar AMD sistēmām vienmēr ir kaut kādi pigori. Dažkārt mazi un ne pārāk būtiski, kur tiešām var pievērt acis, jo ietaupīta paliela nauda, bet dažkārt problēmas ir reāli kaitinošas, piemēram, sistēma regulāri restartējas. Un tas nekā neiet krastā.
Es patiešām novērtēju to, ko AMD ir paveikuši svaigākajā Ryzen paaudzē un beidzot ir normāla alternatīva Intel, kas jau gadiem ir iesēdējušies siltā vietā un pārlieku nekust uz priekšu. Tomēr es nevaru, liekot roku uz sirds, teikt, ka AMD pasaulē šobrīd viss ir perfekti. Vēl nav. Katrā ziņā AMD malači un turpināšu testos sekot līdzi gan viņu procesoru/čipsetu, gan videokaršu attīstībai.
…
Nokaunējies atstāt savu oriģinālo komentāru? ;)
X570 ar 2 NVMe disku vietām ar radiatoriem komplektā, USB 3.1 un S/PDIF par 270 EUR? Nav slikti. Pievienošu kandidātu sarakstam.
Radiators ir tikai apakšējam NVMe modulim. Ja tu vispār par tiem radiatoriem.
Jā, par tiem. Atzīšos, tikai pēc tam Asus lapā aprakstīto dēli kārtīgāk apskatīju, tiešām tikai viens.
Iegādāju šo mātesplati šajā vasarā, kad praktiski tikko bija iznākuši gan Ryzen 3xxx sērijas proči, gan šīs plates. Cēlā ideja, izvēloties x570 čipseta plati, bija spraudīt tajā pašu 3900x, bet tā kā tas procis tad praktiski nebija dabūjams vai arī bija kosmiskā cenā, tad “caurumu” aizbāzu ar pašu kuslāko 3600(bez x) līdz brīdim, kamēr situācija ar 3900x kļūs adekvāta. Nu, neviļus pusgads ir pagājis un nejūtu, ka man kaut kas pietrūktu… Ko ar to varu pateikt – ja būtu zinājis, kā tas izvērtīsies, varbūt pat nebūtu pircis tik greznu mātesplati. Ko es varu atzīmēt no savas pieredzes: – “ātrai” atmiņai var dabūt stabilus max norādītos megahercus. Manā gadījumā 3200 MHz. Cik lasīju, tā mēdzot būt problēma. – 3600(ne-x) čips diez ko savu turbīgumu neizrāda un slodzēs veģetē uz 3950MHz, ejot virs 4.0GHz, sistēma krešo. Bet citādāk viss strādā godam. – Noteikti neņemtu plati ar Wi-fi. Manā gadījumā tam vispār nav pielietojama. Uzskatu, ka mājās tomēr jāvar novilkt tīkla drāti līdz stacionārajam PC. Pilnīgi lieka fīča. – Reizēm, it sevišķi simptomātiski tas bija pašā sākumā, sistēma kaut ko ļoti ilgi startējās. Neadekvāti ilgi pat ar visu Nvme sistēmas disku. Tāpat arī mēdz salīdzinoši ilgi slēgties ārā. Varētu to norakstīt uz Windows… Read more »
Andri, paldies, par plašo komentāru un reālo pieredzi ar šo produktu! Šādus komentārus ļoti sagaidu arī pie citiem mūsu apskatiem, jo viedokļu dažādībā ir spēks. Kad mēs testējām Patriot Viper 4 Blackout 4000MHz operatīvo atmiņu, secinājām, ka AMD sistēmās optimums ir 3600MHz atmiņa un viss virs tās jau ir diezgan lieki. Interesantā kārtā testos ļoti labus rezultātus uzrādīja itkā lēnā Corsair Vengeance LPX 8GB @ 3000MHz CL15 atmiņa. Tātad, ne vienmēr augstāka frekvence rezultējas labākā veiktspējā, īpaši tas ir jūtams uz AMD sistēmām. Kas attiecas uz lēno startēšanos, tad te es tev varu piekrist. Šai sistēmplatei ir kaut kāda specifika, kas liedz tai ātri iestartēt sistēmu. Es biju pat pasēdējis ar hronometru un saskaitīju kaut kādas aptuveni 20 sekundes līdz Windows pieteikšanās ekrānam. Tas ir padaudz un citas testētās sistēmplates (pie tām pašām pārējām komponentēm) ļauj iestartēties ātrāk. Nu un nobeidzot komentāru par Wi-Fi atbalstu, tas ir ļoti atkarīgs no katra lietotāja. Piemēram, man mājās datorgalds ir vietā, kur nav bijis aizvilkts tīkla kabelis un pats netaisos to darīt. Tāpēc man vienīgā opcija ir tikai bezvadu internets un esmu pat nopircis kaut kādu mazu un lētu USB dongli, ko izmantoju gadījumos, kad sistēmplate neatbalsta bezvadu savienojumus. Bet tomēr katru reizi… Read more »
Tad tā lēnā startēšanās, acīmredzot, ir plates specifika. Paldies par šo komentāru! Mulsinošākais jau ir tas, ka tas startēšanās/izslēgšanās ilgums nav konsekvents. Citreiz tas notiek diezgan ātri, taču reizēm salīdzinoši ilgi, un tam nav arī sakara ar windows apdeitiem. Jebkura intel sistēma, ar kurām esmu saskāries un kuras, protams, ir ar SSD disku, startējas zibenīgi un vienmēr vienādā ātrumā.
Uzliec jaunāko BIOS, lēna startēšanās ir visām agrīnajām X570 platēm, pēc neskaitāmiem BIOS ielāpiem, tas ir daudz maz salāpīts. Šīs plates iznāca ļoti negatavas, tām dažu mēnešu laikā, ne tikai ASUS, arī citiem ražotājiem, jau ir izlaisti vismaz 8-9 BIOS atjauninājumi, uzliec jaunāko un redzēsi, ka startup ir ātrāks. Tas pats attiecas arī uz RAM stabilitāti un vispār kopējo sistēmas darbību.
Iespējams, ar BIOS atjauninājumiem startēšanās uzlabojas, bet pat ar svaigāko softu uz šīs sistēmplates veidots dators startējas pārlieku ilgi.
esi kādreiz startējis serveri? ;)
personīgi es labāk gaidu, kamēr sistēma izveic visus testus un piestartējas, un neslēdzu to ārā mēnešiem, nekā zibenīgi uzstartēju gļukainu konfigurāciju.
personīgi es labāk gaidu, kamēr sistēma izveic visus testus un piestartējas, un neslēdzu to ārā mēnešiem, nekā zibenīgi uzstartēju gļukainu konfigurāciju. — neko stulbāku vel neesmu dzirdējis.
Jā, AMD jaunajiem procesoriem bija modeļi, kur vai nu ne visi kodoli spēja darboties maksimālajā norādītajā ātrumā vai arī viss procesors ilgi nespēja tā darboties. Šai sakarā lietas varēja labot ar mikrokoda atjaunošanu, tikai vai visiem skartajiem modeļiem, neatceros. 3900X procesoru arī man gribas… paskatīsimies, cik tas maksās nākamgad, kad iznāks jaunā Zen 3 procesoru paaudze :) 3600 procesora ātrums ir diezgan OK. Pēc pieredzes ar 8-10 gadus veciem Intel un AMD procesoriem varu teikt ka būtiski, lai procesors būtu jaunās paaudzes. Tam pašam i5 starp 8 gadus vecu un 2 gadus vecu modeli ir bezdibenis. AMD ir tieši tas pats.
WiFi mātesdēlī vajag tiem, kam dators atrodas vietā bez tīkla kabeļa tuvumā un to pievilkt nevar telpu konfigurācijas vai estētisku apsvērumu dēļ. Vienam no maniem radiniekiem stacionārais dators pieslēgts tīklam tieši caur WiFi. Par ātrumu nesūdzas.
Jap, WiFi ir labaks risinajums no estetiska viedokļa, taču man TET sūdainais rūteris principā piespieda atrast veidu kā izvilkt vadu. Problēma, ka viņu piegādātā iekārta spēj nodrošināt vien 100mbps ātrumu, a pa vadu ir pilnais 600mbps, absurdi, ka viņi dod tādu rūteri, kurš nemaz reāli nespēj nodrošināt viņu pašu pakalpojumu :/
Jā, to rūteri TET tagad dod visiem. Mājās pēc iepriekšējā rūtera ar ovālajām malām (Alcatel?) nobeigšanās arī vietā iedeva ragaino. WiFi tur atslēdzu un caur kabeli pieliku TP-Link AC1750. Speedtest caur WiFi rāda 534 Mb/s, ISO un torenti ripo iekšā ar 22..34 MB/s… var iztikt.