Pērnā gada jūnijā kopā Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītāju Mārtiņu Bērziņu runājām par to, kā PSD2 regula mainījusi sadarbību starp bankām un fintech uzņēmumiem. Šajā sarunā mums pievienojas Citadeles digitālo kanālu biznesa attīstības vadītāja Astra Cīrule, kura plašāk stāsta par to, kā PSD2 regula maina maksājumu veikšanas procesu un kādas priekšrocības tā sniedz tirgotājam un pircējam.
Īsos vārdos PSD2 ir maksājumu pakalpojumu regula, kas ir aktuāla visā Eiropas Savienībā. Tā nosaka, ka norēķiniem gan tirgotāja, gan klienta pusē jābūt vienkāršiem, drošiem un efektīviem. Līdz ar to šīs regulas galvenais mērķis ir nodrošināt patērētāju aizsardzību, veicināt inovācijas, kā arī uzlabot finanšu pakalpojumu drošību. Uz šīs regulas pamatiem arī banka Citadele piedāvā jaunus pakalpojumus, tostarp risinājumus, kas palīdz pircējam ērtāk norēķināties un tirgotājam ātrāk pieņemt maksājumus.
Kad PSD2 regula kļuva patiešām aktuāla?
Bankas par PSD2 runā un domā jau kopš 2018. gada. Taču īstās iespējas, ko sniedz regula tirgotājiem un pircējiem sāk parādīties tikai tagad. PSD2 regula banku klientiem sniedz divas būtiskas iespējas. Pirmā – redzēt citviet savu bankas kontu atlikumus. Nevis tikai citas bankas internetbankā, bet, piemēram, kādā lietotnē vai interneta lapā. Otrā – šī trešās puses lietotne/vietne ļauj klientam ierosināt maksājumus no sava bankas konta.
Viens no PSD2 izveides blakus mērķiem ir arī veicināt dažādu inovāciju rašanos. Zinām, ka bankas ir diezgan ierobežotas ar savām iespējām, bet šādā veidā varētu rasties jauni starpnieki – pakalpojumu sniedzēji, fintech uzņēmumi. Ja viņiem ir piekļuve klientu banku kontu atlikumiem, iespējām ierosināt maksājumus, tas varētu radīt daudz jaunu pakalpojumu. Tas, ko mēs redzam – šīs jaunās inovācijas tiešām arī rodas. Piemēram, budžeta plānotājs, kam klients var pievienot savus bankas kontus un kas pēc tam automātiski veic transakcijas, izskaitļo, cik daudz naudas iztērēts dažādās pirkumu kategorijās vai arī grāmatvedības sistēma pašnodarbinātajiem, kurai pieslēdzot savu bankas kontu, tiek fiksēti un iegrāmatoti ienākošie un izejošie darījumi.
Kāpēc regulas priekšrocības pie lietotājiem nonāca vēlāk nekā paredzēts?
Regulas pieņemšanas process sākotnēji notika lēnāk nekā plānots, bet tagad var novērot, ka tā sniega bumba sāk velties un arī inovācijas sāk rasties. Pirmkārt, pie vainas bija sarežģītība. Otrkārt, šiem spēlētājiem pa vidu jeb starpniekiem, kas ir gan konta informācijas pakalpojumu sniedzēji, gan maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēji, jāsaņem licence, kuras iegūšanai jāizpilda dažādas stingras prasības. Tādā veidā regulators (Latvijas gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija – FKTK) var pārliecināties, ka šis pakalpojums tik tiešām nonāks pie klientiem, atbildīs drošības un kvalitātes prasībām un visiem pārējiem nosacījumiem. Līdz ar to licences saņemšana var aizņemt daudz laika.
Ja klientam rodas šaubas, vai attiecīgajam starpniekam uzticēt savus datus, viens no variantiem, ir apskatīties, vai tas atrodas FKTK licencēto pakalpojumu sniedzēju sarakstos vai arī sazināties ar banku par šo konkrēto gadījumu.
Kādas priekšrocības sniedz iespēja vienuviet apskatīt vairāku banku konta atlikumus?
Latvija ir valsts, kur tipiski iedzīvotājiem ir konti vairākās bankās. Fiziskam klientam iespēja vienuviet apskatīties vairāku banku kontu atlikumus var nebūt tik aktuāla. Taču cits stāsts ir par juridiskām personām, uzņēmumiem. Tiem lielākoties ir atvērti konti vairākās bankās, kur tiek apstrādāti daudzi darījumi. Līdz ar to viņiem var noderēt atsevišķa lietotne/vietne, kur vienuviet redzēt visas šīs transakcijas, kontu atlikumus un visu pārējo informāciju no vairākām bankām. Tālāk jau ir tā iespēja vienuviet apstrādāt savus darījumus, piemēram, izrakstīt rēķinus, redzēt naudas plūsmas, saprast, kuri darījumi ir jāatgriež utt. Tieši juridisko personu segmentā tas ir ļoti svarīgi un nepieciešami, īpaši vidējiem un lielajiem uzņēmumiem, kuriem, piemēram, ir vairākas tirdzniecības vietas un ir vajadzība vienuviet apstrādāt šos visus datus.
Kādos gadījumos ir noderīga maksājumu ierosināšanas iespēja?
Maksājumu ierosināšana jeb iniciācija ir tas, kas šobrīd ļoti strauji attīstās. Tirgotājam, kurš nodarbojas ar e-komerciju, ir pieejams viens rīks, spraudnis, ko var ievietot savā mājaslapā un kas ļauj tūlītēji pieņemt maksājumu ar karti vai caur populārākajām bankām. Piemēram, agrāk ar katru banku vajadzēja atsevišķi vienoties, slēgt līgumu, izveidot integrāciju, tāpēc bieži vien pagāja ilgs laiks, kamēr to visu izdevās palaist. Šobrīd tirgū faktiski ir vairāki tādi risinājumi, kas piedāvā vienu spraudni, nodrošina tūlītēju integrāciju un iespēju pieņemt visus populārākos maksājumu veidus. “Citadele” šajā ziņā piedāvā maksājumu sistēmu “Klix”, kas ļauj norēķināties tieši tā un kad klients vēlas, savukārt tirgotājs saņem tūlītēju samaksu par preci.
Kā konkrēti “Klix” ļauj ierosināt maksājumus?
“Klix” nodrošina tehniski gatavu spraudni, ko var integrēt un pielāgot savai e-komercijas vietnei. Klients faktiski redzēs iespēju samaksāt ar “Klix”, kuru izvēloties, parādīsies opcija gan maksāt ar karti, gan norēķināties caur lielākajām un populārākajām bankām Latvijā. Esam palaiduši arī jaunu funkciju “Pay Later”, kas būtībā ļauj pārdevējam saņemt samaksu uzreiz, bet klients savu maksājumu var sadalīt vairākās daļās un samaksāt vēlāk. Skaidri redzam, ka tas ir liels pluss abiem – gan tirgotājam, gan pircējam. Šobrīd, piemēram, “AirBaltic” saviem klientiem sniedz “Pay Later” iespēju, kas ļauj par dārgākām biļetēm norēķināties arī vairāku mēnešu garumā. Turklāt pieejami ne tikai standarta nomaksas nosacījumi, bet Klix partneri piedāvā arī bezprocentu nomaksas nosacījumus uz 1,3 vai 6 mēnešiem, atkarībā no summas apmēra.
“Klix” būtībā sniedz divus lielus ieguvumus. Pirmkārt, pārdevējs to var vienkārši un ātri integrēt savā vietnē. Otrkārt, klients var ērtāk iegādāties produktus un pakalpojumus. To, ka “Klix” nodrošina tirgotājam dažādas maksājumu iespējas no citu banku kontiem, nodrošina tieši PSD2 regula, kas ļauj attīstīt šādus pakalpojumus. Šajā gadījumā “Klix” ir kā starpnieks – licencēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ir drošs un kam var uzticēties gan tirgotājs, gan pircējs.
Vai ir vēl kādi risinājumi, kas jau darbojas, pateicoties PSD2?
Ikdienā bieži maksājam dažādus rēķinus un vienmēr nopriecājamies, ja rēķins atnāk e-pastā nevis kā pdf, bet kā saite, kas aizved uz mūsu internetbanku. Arī šī funkcija radusies, pateicoties PSD2 regulai. Šobrīd esam izveidojuši arī atsevišķu portālu mūsu biznesa klientiem – Citadeles Biznesa portāls, kurā iespējams izrakstīt rēķinus, ko nodrošina “Pay by Link” funkcija. Tas nodrošina to, ka klients vai sadarbības partneris var atvērt šo pievienoto linku un tūlītēji drošā veidā apmaksāt rēķinu. Uzņēmumam tas dod arī iespēju ērti izsekot līdzi, kurš klients ir apmaksājis rēķinu un kurš nē.
Latvijā nesenākais jaunums, kas, manuprāt, ir sava veida gamechanger, ir kāda fintech uzņēmuma izveidots POS terminālis, kas dod iespēju fiziska veikala apmeklētājam samaksāt, nopīkstinot telefonu. Šajā gadījumā klients veic maksājumu no sava konta, nevis norēķinās ar karti. Tirgotājs pats var pat nezināt, vai pircējs maksā ar karti vai veic maksājumu no konta, bet faktiski uz PSD2 regulas pamata tiek ierosināts maksājums no konta brīdī, kad telefons tiek nopīkstināts pie šī POS termināļa. Šī risinājuma pamatā ir lietotne, no kuras arī tiek ierosināts maksājums. Pircējs lietotnē norāda bankas kontu, no kura vēlas samaksāt, apstiprina izvēli un samaksā. Lielākais tirgotāja ieguvums ir, ka samaksu par pirkumu var saņemt uzreiz, kā arī pati transakcija, visticamāk, izmaksā lētāk, jo šeit vairs nav iesaistīti maksājumu karšu izsniedzēji.
Kādi ir Latvijas uzņēmēju uzskati par PSD2 regulu un jauniem digitāliem pakalpojumiem?
Tā kā sabiedrības vēlme digitalizēties un darboties attālināti pieaug, mēs vēlējāmies uzzināt, kāds ir uzņēmēju viedoklis un iespējas sekot šai tendencei. No aptaujas rezultātiem 2021. gada decembrī secinājām, ka 24% Latvijas uzņēmumu gribētu attīstīties līdzi klientam, piedāvājot digitālas iespējas, bet viņiem pietrūkst resursu to darīt. Tieši šiem uzņēmumiem jaunās PSD2 iespējas sniegtu palīdzīgu roku. Citadele jau tagad piedāvā digitālus risinājumus – Klix, Biznesa portālu un citas, un nav nepieciešami milzu ieguldījumi, lai iegūtu šos digitālos rīkus un piedāvātu klientiem plašākas maksājumu iespējas internetā, kā arī paši varētu ērtāk apmaksāt rēķinus, izsekot līdzi maksājumu plūsmām utt.
Diemžēl 35% aptaujāto uzņēmēju apgalvo, ka nesaskata vajadzību izmantot PSD2 regulas iespējas un piedāvāt jaunas digitālas iespējas saviem klientiem. Tas arī ir mūsu uzdevums parādīt, kā šie jaunie rīki un jaunās iespējas varētu šiem uzņēmējiem noderēt un atvieglot ikdienas procesus, jo šobrīd ir grūti iedomāties tādu biznesu, kurš nebūtu kaut mazliet digitāls. Tas viņiem palīdzēs gan ietaupīt laiku, gan kļūt konkurētspējīgākiem un veiksmīgāk sasniegt savus klientus.
Kas jāņem vērā lietotājiem, kas izmanto šos jaunos pakalpojumus?
Ar šo jauno iespēju rašanos, paliek ar vien grūtāk saprast, kur tu vadi savus internetbankas piekļuves datus, vai tā ir kāda uzticama maksājumu ierosināšanas sistēma, vai tas ir krāpnieks ar viltotu lapu un grib nozagt tavu lietotāja identitāti. Tāpēc, manuprāt, arī ir ļoti svarīgi par šīm jaunajām iespējām stāstīt un skaidrot, lai saprastu, kā tas viss darbojas, kādi servisi ir pieejami. Ja ir kādas aizdomas, labāk sazināties ar savu banku, izvēlēties uzticamus interneta veikalus, pārbaudīt vai pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts FKTK licencēto pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Kāda, tavuprāt, ir šī brīža situācija ar PSD2 integrāciju un kā tā varētu mainīties nākamo 3 līdz 5 gadu laikā?
Tas ieskriešanās laiks ir bijis garāks, un daudzi cerēja, ka tas notiks ātrāk. Taču visa tā integrācija, izpratne, kā tas darbojas, kur to var izmantot – tam bija vajadzīgs kaut kāds laiks un inovācijas tiešām sāk rasties. Uzskatu, ka mēs vēl esam kaut kur šīs attīstības līknes pašā apakšā. PSD2 integrācija pašreiz ir nedaudz uzņēmusi jaudu, taču, domāju, ka būs vēl lielāks izrāviens. Jau šobrīd redzam, ka 2021. gadā maksājumu skaits, izmantojot PSD2 integrāciju, ir pieaudzis par 156%, maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaits ir dubultojies. Tomēr viens no šķēršļiem, kas varētu ietekmēt turpmāku maksājumu iespēju attīstību, saistīts ar to, ka PSD2 regula, piemēram, pieprasa stingrāku autentifikāciju maksājumiem. Līdz ar to drošības līmenis ir augstāks, kas vienlaikus negatīvi ietekmē lietotāja pieredzi, bet, protams, uzlabo drošību.
Domāju, ka 3 līdz 5 gadu laikā tiks izlaista arī trešā direktīva jeb PSD3. Tā, iespējams, nāks komplektā ar papildus iespējām, kuras jānodrošina pakalpojumu sniedzējiem, bankām, lai spētu attīstīt jaunus pakalpojumus, kas saistīti ar norēķiniem. Otra lielā pārmaiņa, ko varētu atnest šī direktīva, ir atvieglota maksājumu veikšana, vienlaikus neietekmējot drošības līmeni. Vai nu paši pakalpojumu sniedzēji atradīs, kā to nodrošināt, vai arī to noteiks direktīva. Piemēram, pirmo maksājumu klients apstiprina ar Smart-ID vai MobileSCAN, bet kaut kāds noteikts skaits nākamo pirkumu attiecīgās summas ietvaros tiks apstiprināti automātiski.
