Reklāma

Kā PSD2 regula mainījusi banku un fintech sadarbību

Raksts tapis sadarbībā ar Citadeles banku.

Jaunākie raksti

Paziņotas šogad ASV lejupielādētākās App Store lietotnes un spēles

Dažas dienas iepriekš ar līdzīgu topu dalījās Google, publiskojot populārākās lietotnes un spēles 2021. gadā Android viedierīču lietotājiem. Tagad...

Izziņota Honor 60 sērija ar vloginga iespējām un žestu vadību

Ķīnā tikko izziņots Honor 60 viedtālrunis, kas izskata ziņā ir ļoti līdzīgs Honor 50 modelim, bet jaunais Honor 60...

Izziņotas jaunā Dacia Jogger cenas Latvijā

Jaunā Dacia Jogger pie dīleriem Latvijā ieradīsies nākamā gada pavasarī, bet jau izziņotas jaunā modeļa cenas. Piecvietīgajai Dacia Jogger...

“Porsche” pamatdarbības peļņa 2021. gada trīs ceturkšņos pieaug par 78,4%

“Porsche“ 2021. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedzis peļņu no pārdošanas 15,5% apmērā. Šis rezultāts atkārtoti pārsniedz 15% references līmeni,...

9. decembrī notiks tiešsaistes diskusija “Latvija – mītne globāliem FinTech uzņēmumiem”

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopā ar FinTech nozares partneriem 9. decembrī no plkst. 11 līdz 13 rīko...

2019. gada rudenī Eiropas Savienības dalībvalstis sāka piemērot Regulatīvos tehniskos standartus, par drošu klientu autentificēšanu un vienotu, drošu un atklātu saziņu starp bankām un uzņēmumiem, kas vēlas izmantot bankām pieejamos datus. Standarti tika pieņemti saskaņā ar Otro Maksājumu pakalpojumu direktīvu jeb PSD2. Tā ir regula, kas fokusēta uz finanšu pakalpojumiem Eiropas Savienībā un nosaka, ka maksājumiem ir jābūt drošiem, vienkāršiem un efektīviem. Tās mērķis ir uzlabot patērētāja aizsardzību, veicināt inovācijas un uzlabot finanšu pakalpojumu drošību Eiropas Savienībā. Šī regula ļāvusi papildināt un uzlabot arī Citadeles piedāvāto risinājumu klāstu, kā arī veicinājusi sadarbību ar uzņēmumiem datos balstītu finanšu pakalpojumu sniegšanā.

Lielais izrāviens datos balstītu finanšu pakalpojumu attīstībā vēl tikai notiks

Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš norāda, ka līdz pat pērnā gada otrajai pusei netika manīta būtiska un strauja attīstība PSD2 API izmantošanas jomā. Uzņēmumiem, kas pieslēdzas un sniedz pakalpojumus saviem klientiem, izmantojot bankas API, ļoti trūka vajadzīgo zināšanu par to, kā šāda iespēja strādā un kā to integrēt savos biznesa procesos. Lielākās problēmas, iespējams, sagādājis tieši licencēšanas posms. Sākotnēji uzņēmumi cerēja, ka uzreiz varēs pieslēgties jaunajai sistēmai. Tomēr finanšu pakalpojumu jomā pastāv tirgus regulācija, ir noteiktas prasības, un liela daļa uzņēmumu, visticamāk, nebija iepriekš saskārušies ar tādiem jautājumiem, kā pareiza datu glabāšana, apstrāde un izmantošana atbilstoši tirgus regulācijai.

Viena no pirmajām lietām, ko klienti saistībā ar PSD2 regulas ieviešanu ievēroja – bankas sāka piedāvāt iespēju apskatīties konta izrakstus citā bankā un iniciēt maksājumus. Šajā pavasarī redzeslokā nonācis maksājumu ierosināšanas pakalpojums jeb Bank Link, ko klienti izmanto arvien aktīvāk. Tā ietvaros banka sniedz pircējam iespēju interneta veikalā norēķināties par preci vai pakalpojumu, ierosinot pārskaitījumu no sava bankas konta, neizmantojot maksājumu karti. Maksājums notiek līdzīgi kā veicot internetbankas norēķinus, taču klients netiek pāradresēts uz savas internetbankas mājas lapu, lai tai pieslēgtos. Izmantojot PSD2 protokolu un  Bank Link pakalpojumu, no lietojamības aspekta galvenā izmaiņa Citadeles klientiem, ir tā, ka pirkuma apstiprināšana notiek uzņēmuma mājaslapā, izmantojot internetbanku.

Vienlaikus, raugoties uz sākotnējo PSD2 regulas ieviešanas mērķi, kas paredz personalizētāku ieteikumu un detalizētākas analītikas iespējas klientam, tas viss vēl pašreiz atrodas izstrādes posmā. Mākslīgajam intelektam, kas šajā sistēmā ir integrēts, nepieciešams savākt pietiekoši lielu datu bāzi, lai varētu klientam sākt piedāvāt vērtīgus un pielāgotus risinājumus. M. Bērziņš uzskata, ka kopumā PSD2 regulas ieviešana vēl nav radījusi būtiskas izmaiņas tirgū. Lielākoties tikai tie klienti, kuri ir dzirdējuši par šo direktīvu un Open Banking (prakse dalīties ar finanšu informāciju elektroniski, droši un tikai ar nosacījumiem, kurus klienti apstiprina), izpratuši piedāvātās iespējas un turpina lietot.

Kas fintech uzņēmumam jādara, lai saņemtu PSD2 sniegtās iespējas

Katrā no Eiropas valstīm ir savi regulatori, kuri reglamentē PSD2 regulas ieviešanu. Latvijā to dara Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Ja, piemēram, fintech uzņēmums vēlas radīt datos balstītu, inovatīvu finanšu pakalpojumu, ir jāizpilda noteiktas prasības. Tās ir saistītas, pirmkārt, ar kapitāla pietiekamību un drošību, kā arī ir jāveic maksa par licenci, kas ļaus strādāt jebkur Eiropas Savienībā. Otrkārt, jānodrošina datu glabāšanai atbilstoša infrastruktūra, kas atbilst noteiktajām drošības prasībām, kādas tās ir finanšu iestādēm. Treškārt, kā norādīts FKTK mājaslapā – lai uzņēmuma finanšu pakalpojumus varētu izmantot, klientam ir jādod atļauja piekļūt saviem bankas datiem. Savukārt bankas uzdevums ir nodrošināt vajadzīgo informāciju, kas nozīmē, ka šim fintech uzņēmumam ar banku konkrētā pakalpojuma sniegšanā jāsadarbojas.

Ja uzņēmumam ir šī licence, atliek atvērt, piemēram, Citadeles dokumentāciju bankas mājaslapā un iepazīties ar to, kas tehniskajā ziņā vēl jāizdara. Bez tā nepieciešams arī atbilstošs sertifikāts, kas apliecina, ka uzņēmums ir konta informācijas pakalpojuma sniedzējs. Šis sertifikāts ietver informāciju par to, ka licenci ir apstiprinājis FKTK. Ja tas viss ir un uzņēmums ir darba gatavībā, klients var pieslēgties savam kontam un veikt darbības, ko atbilstoši PSD2 direktīvai Citadele piedāvā.

Pēc būtības visi pakalpojumi, kas ir pieejami bankas mobilajā aplikācijā vai internetbankā, ir pieejami, izmantojot API (Application Programming Interface). Tas nozīmē, ka jebkurā citā interfeisā jebkura trešā puse var strādāt ar šiem datiem, ja klients ir devis skaidru atļauju to nodošanai un izmantošanai konkrētajam uzņēmumam.

Bankas un fintech uzņēmumi – no konkurences līdz sadarbībai

M. Bērziņš finanšu iestādes salīdzina ar milzīgiem kuģiem un norāda, ka lielas un straujas inovācijas visos iespējamajos virzienos, lai arī kā gribētu, bankas nevar izdarīt. Tas nozīmē, ka ir kādas jomas, pakalpojumi, ko kāds cits, mazāks uzņēmums, iespējams, var realizēt. Būtiski, ka vēl pirms PSD2 regula stājās spēkā fintech uzņēmumi un bankas savā starpā sacentās par labākā iespējamā pakalpojuma sniegšanu klientam. Taču šobrīd vērojama tendence abiem sadarboties un radīt kopīgus risinājumus, sniedzot klientam lielāku pievienoto vērtību.

Lai klientam piedāvātu PSD2 regulā balstītus finanšu pakalpojumus, uzņēmumam jāsadarbojas ar banku. Ja ir nepieciešamās licences un sertifikāts, banka neatsaka sadarbību, jo citādi tas būtu pretrunā ar klienta vēlmēm.

Svarīga nianse – kamēr fintech uzņēmumi, izpildot noteiktās prasības, var saņemt klientu bankas datus, tiem nav pienākums sniegt atgriezenisko saiti. Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir tiesīgi bankai nesniegt informāciju par saviem klientiem. Šāda prakse ir ierasta lielajiem tehnoloģiju, fintech uzņēmumiem, piemēram, Amazon un Google. Vienlaikus Eiropas mazie fintech uzņēmumi nereti ir ieinteresēti padziļināti sadarboties ar bankām, ne tikai sniegt pakalpojumu gala klientam. Banka šajā gadījumā tiek uztverta kā līdzvērtīgs sadarbības partneris, radot kopīgu risinājumu un tādā veidā sniedzot arī finanšu iestādei pievienoto vērtību datu izskatā.

Datos balstīti finanšu pakalpojumi, kam Mārtiņš Bērziņš prognozē īpaši strauju izaugsmi

M. Bērziņš uzskata, ka nākamā gada laikā īpaši strauji attīstīsies tendence finanšu pakalpojumu radīšanā biežāk izmantot klientu kontu analīzi jeb pārskatu. Tas nepieciešams, lai veiktu klienta novērtējumu un, piemēram, radītu pēc iespējas pielāgotāku kredītreitingu. Šajā virzienā pašreiz darbojas arī Citadele. Pateicoties tam, ka ir pieejama plašāka informācija par darījumiem, būtu iespējams uzlikt piemērotāku procenta likmi vai uzzināt, kādā riska grupā klientu ievietot. Tāpat arī fintech uzņēmumi, kuri nodarbojas ar kredītu izsniegšanu, piekļūstot plašākiem datiem, varētu labāk izvērtēt, vai veidot sadarbību ar klientu.

Vēl viens pakalpojums, ko šobrīd izmanto daži e-komersanti sadarbībā ar bankām, bet, kas varētu strauji kļūt populārāks, ir iespēja noteikt, vai klients ir pilngadīgs un drīkst internetā iegādāties preces, kas pieprasa konkrētu vecumu. Arī šajā gadījumā, pamatojoties uz informāciju par klientu, iespējams noteikt pircēja vecumu un uzzināt, vai attiecīgo preci var pārdot vai nē. Šāds risinājums veiksmīgi pielietojams arī citās preču un pakalpojumu kategorijās, piemēram, uzņēmumu akciju, dzīvības apdrošināšanas polises iegādei.

Datu drošība, izmantojot šāda veida finanšu pakalpojumus

Klientam ir jāatceras, ka dod piekrišanu noteiktām un konkrētām darbībām, līdz ar to ir skaidrs, kam ir piekritis un to arī pati banka redzēs. Būtiski, ka pēc katrām 90 dienām klientam ir jādod piekrišana, ka viņa datus konkrētais uzņēmums drīkst izmantot. Ja tas nav izdarīts, uzņēmums nevar piekļūt klienta datiem līdz nesaņems jaunu piekrišanu. Savukārt, ja klients grib pārtraukt konkrētā pakalpojuma saņemšanu, M. Bērziņš iesaka sazināties ar uzņēmumu vai banku.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
0 komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: