Reklāma

Kas ir šobrīd svarīgākās inovācijas uzņēmuma ilgtspējai? Skaidro industriju eksperti

Jaunākie raksti

Motorola viedtālrunis varētu būt pirmais, kas būs aprīkots ar 200MP izškirtspējas kameru

Septembra sākumā Samsung izziņoja pirmo 200MP izšķirtspējas viedtālruņu kameru ISOCELL HP1. Ir parādījusies informācija, ka tieši Motorola radīts viedtālrunis...

Mazda: Elektroauto un sintētiskajām degvielām ir vieta nākotnē

Mazda Eiropas pētījumu un izpētes nodaļas direktors Kristiāns Šulce norādījis, ka ka sintētiskajām jeb e-degvielām nākotnē ir vieta līdzās...

Indijas valdība gatavojas aizliegt privātās kriptovalūtas un ieviest savu digitālo valūtu

Šķiet, ka Indija vēlas sekot Ķīnas piemēram un arī aizliegt kriptovalūtas. Taču ar dažiem izņēmumiem. Piemēram, Indija apsver ļaut...

Vācijas jaunā valdība vēlas līdz 2030. gadam pārtraukt ogļu izmantošanu

Pirms pāris dienām tika panākta vienošanās par Vācijas jauno valdību, un, šķiet, ka pie vadības grožiem atradīsies cilvēki, kuri...

Apple iPad 10.2 (2021) planšetdatora apskats

Šī gada rudens mums atkal atnesa jau diezgan pierastus jaunumus no Apple, un 14. septembrī, reizē ar jaunāko iPhone...

Ekoloģiskās pēdas nospieduma mazināšana, pāreja uz zaļo enerģiju un bezatlikumu ražošana – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem šodien sastopas uzņēmumi Latvijā un pasaulē. Nozaru līderi risinājumus, kas nepieciešami uzņēmuma ilgtspējas nodrošināšanai, meklē inovācijās. Kurās jomās inovācijas šobrīd nepieciešamas visvairāk, kas ir lielākie izaicinājumi un sadarbības veiksmes stāsti, jautājām industriju ekspertiem.

Kur rakt?

Kā norāda bankas “Citadele” digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš, šobrīd inovācijas ilgtspējas jomā varam satikt ik uz soļa, un finanšu sektors te var spēlēt izglītotāja lomu, palīdzot sabiedrībai domāt ilgtermiņā. “Risinājumi privātpersonu un uzņēmumu CO2 emisiju samazināšanai ir skaidri – sākot no auto parka elektrifikācijas, pāriešanas uz zaļo enerģiju līdz aprites ekonomikas un bezatlikumu ražošanas ieviešanas. Tomēr nav iespējams paveikt to visu vienlaikus, tāpēc ir jāsāk ar grūtāko, bet būtiskāko soli – izpratnes veidošanu par katras personas vai uzņēmuma darbību ietekmi uz vidi. Šeit inovācijas visvairāk noder datu analīzē un mākslīgajā intelektā, radot kapacitāti un veidus, kā apstrādāt katra uzņēmuma un mājsaimniecības datus par radītajām emisijām. Tikai zinot, kādu CO2 pēdas nospiedumu atstāj jebkura darbība, un labojot ķēdes vājos posmus, ir iespējams radīt pilnībā klimatneitrālus un ilgtspējīgus risinājumus – vai nu tās ir ilgtspējīgas investīcijas, aizdevumi vai mobilitātes risinājumi,” norāda Bērziņš.

AS “Latvenergo” valdes loceklis, tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs atzīst, ka enerģētikas jomā ir lielu pārmaiņu laiks: “Baltijas valstu elektrotīkli drīzumā tiks sinhronizēti ar Eiropas tīkliem, kas nozīmē, ka mums pašiem būs jābalansē sava energosistēma, nevis šo pakalpojumu sniegs vēsturiskā sadarbība vienotā tīklā ar bijušās padomju sistēmas Ziemeļrietumu apgabalu. Vienlaikus notiek strauja izaugsme ražošanas attīstībā no nepastāvīgajiem saules un vēja enerģijas avotiem, kuriem papildus nepieciešami jauni elastīgi balansēšanas vai viedi vadības risinājumi. Arī esošo elektrostaciju īpašnieki strādā, lai vēl vairāk modernizētu to ikdienas darbu. Piemēram, inženieru pagaidu procedūru uzlabošana, – tā, lai pieaugošās konkurences apstākļos spētu minimizēt gan remontu, gan personāla izmaksas. Papildus rodas daudzas jaunas digitālās tehnoloģijas, kuras dotu iespējas palīdzēt atrisināt šos izaicinājumus.”

Savukārt “Rimi Baltic” korporatīvās komunikācijas vadītāja Zanda Šadre uzsver, ka inovācijas ir noderīgas ikvienā ilgtspējas jomā. “Parasti mēs koncentrējamies uz jomām, kuras pašlaik ir mazāk attīstītas vai arī kurās ir grūtāk sasniegt nospraustos mērķus, jo te ir nepieciešama jauna, inovatīva pieeja problēmas risināšanai. Lai pilnveidotos, ir jāuzstāda mērķus. Ja tev ir mērķi, tie ir jāmēra. Jo labāk spējam novērtēt progresu, jo veiksmīgāk varam strādāt pie mērķu sasniegšanas,” skaidro Šadre.

Lielākie izaicinājumi: paradumu maiņa un laiks

“Kā lielāko izaicinājumu veiksmīgas ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanai redzam sabiedrības paradumu maiņu, ar kuru jau iepriekš esam saskārušies, iepazīstinot sabiedrību ar dažādiem tehnoloģiju jaunumiem. Mūsu novērojums par tehnoloģisko jauninājumu pieņemšanu ir, ka cilvēki mainīs savus paradumus un pieņems inovāciju, ja tā ietaupa laiku. Tomēr ar inovācijām, kas veicina ilgtspēju, varētu nebūt tik vienkārši, jo ne visas inovācijas būs ērtākas vai ietaupīs laiku. To mēs redzam, paskatoties uz elektroauto iegādi: lai to iegādātos, ir jāvelta lielākas investīcijas nekā iekšdedzes dzinēja auto iegādei, līdz ar to lēmums par ilgtspējīgu auto prasa lielāku apņemšanos. Līdzīgi būs arī ar citām inovācijām – mums būs jāiemācās pārkāpt pāri šim barjerām zaļākas nākotnes labā,” skaidro Bērziņš.

Tajā pašā laikā ar apņemšanos vien nepietiek – nepieciešams arī laiks jaunu, turklāt plaši pieejamu tehnoloģiju izstrādei. “Ilgtspējības mērķi un idejas risinājumiem aug straujāk nekā tādi attiecīgie tehnoloģiskie risinājumi, kas to risinātu ar pozitīvu projekta ekonomisko pamatojumu. Lai arī kā mums gribētos ātrāk būt klimatneitrāliem, tomēr nepieciešams laiks un daudzu inovatoru darbs, lai šos risinājumus padarītu ekonomiski dzīvotspējīgus, uzsver Cikmačs.

Sadarbība ar jaunuzņēmumiem – iespēja ātri tikt pie rezultāta

Pēc bankas “Citadele” pieredzes, vērtīgākā sadarbība ar jaunuzņēmumiem ilgtspējas veicināšanā ir datu interpretācijas, analīzes un vizualizācijas jautājumos, kas palīdz ne tikai paša uzņēmuma virzībai uz ilgtspēju, bet arī veicināt ilgtspējīgu darbību klientos, palīdzot novērtēt viņu darbības ilgtspējību.

“Sadarbība ar jaunuzņēmumiem un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem kopumā mums dod iespēju būt inovāciju virzītājam tradicionālajos banku pakalpojumos. Mūsu mērķis ir sniegt saviem klientiem rīkus, ko izmantot, lai noteiktu savu klimatneitralitāti un attīstītu savu biznesu ilgtspējīgi. Vēlamies sniegt saviem klientiem vairāk iespēju, ko varam sasniegt arī paši, izmantojot savus resursus ilgtspējīgi. Attīstīt katru inovāciju iekšēji, apgūstot zināšanas un kompeteneces plašos segmentos, kas nav tieši saistīti ar bankas pamatdarbību, nav ilgtspējīgi, ja tepat vietējā tirgū ir pieejami sadarbības partneri, kas konkrēto inovāciju spētu piedāvāt ātrāk un izmantojot mazāk resursus,” stāsta Bērziņš.

“Elektrifikācija jeb pāreja uz plašāku elektrības izmantošanu sniedz iespēju samazināt izmešus un sasniegt ilgtspējas mērķus transporta sektorā, siltumapgādē, ražošanā un daudzās citās nozarēs. Tas arī pierāda, ka enerģētikas uzņēmumi nevar darboties vieni, un tiem ir, iespējams, jāmaina biznesa modeļi, kas izmantoti līdz šim. Tādēļ “Latvenergo” par svarīgu biznesa pīlāru ir kļuvusi sadarbība ne tikai ar citām valsts kapitālsabiedrībām, iestādēm un  universitātēm, bet arī ar jaunuzņēmumiem. Mēs saskatām daudz iespēju dažādu nozaru kopdarbībai, kas var būtiski palielināt attīstības ātrumu, tāpēc jaunuzņēmumi, kuriem parasti ir atšķirīga pieredze no citām nozarēm vai citas vides, ļauj straujāk attīstīt mūsu procesus un produktus,”  norāda Cikmačs.

Arī “Rimi Baltic” norāda uz ieguvumiem no ārējo ekspertu piesaistes: “Mums uzņēmumā ir daudz zināšanu un ekspertu dažādās jomās, taču nav iespējams būt izcilam tajās visās. Līdz ar to mēs izstrādājam noteiktus risinājumus kopā ar ārējiem partneriem. Esam pamanījuši, ka jaunuzņēmumi ir ļoti piemēroti inovatīvu, jaunu ideju attīstīšanai. Darbs ar viņiem notiek ātri, efektīvi, komunikācija ir vienkārši, tāpēc rezultāts, lai kas tas būtu, tiek sasniegts bez kavēšanās. Šobrīd mūsu aktuālākie jautājumi ir pārtikas atkritumu un iepakojumu patēriņa problēmas, un “Future Hub” ir laba iespēja uzzināt, kādi risinājumi pieejami citur.”

Šobrīd sākas jau otrā ilgtspējas kopstrādes akseleratora “Future Hub” programma, kas veicina zaļo tehnoloģiju jaunuzņēmumu izaugsmi, liekot pamatus sadarbībai ar ietekmīgākajiem uzņēmumiem Baltijā. Otrajā programmā ar Eiropas zaļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem sadarbības pilotprojektus veidos uzņēmumi “Citadele”, “Latvenergo”, “Latvijas Pasts” un “Rimi”.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: