VW Tiguan Plug-in hibrīds – kas tas par zvēru un ko no tā sagaidīt?

Es frāzi “uzlādējamie hibrīdi ir ļoti labs izgudrojums” esmu teicis kaitinoši daudz reizes, bet tam visam ir diezgan pamatīgs segums. Es pēdējā gada laikā esmu izmēģinājis ļoti lielu skaitu dažādu ražotāju tā sauktos plug-in hibrīdus, lai nonāktu pie pāris svarīgiem secinājumiem. Drīzāk jau tie ir nevis secinājumi, bet pareizi šādu hibrīdu lietošanas priekšnosacījumi, lai būtu vērts maksāt 3 – 5 tūkstošus EUR dārgāk par šādu daļēji elektrisku versiju. Turklāt plug-in hibrīds var lieliski kalpot kā ievada solis pilnībā elektriska auto pirkumam.

Teorija par uzlādējamo hibrīdu

Šis skanēja gandrīz kā jaunas pasakas ievads. Lielai daļa jauna auto pircēju uzlādējamie hibrīdi arī ir kā Andersena pasakas, jo tā īsti nav skaidra ne tehnoloģiskā puse, ne lietošanas ierobežojumi, ne arī praktiskie ieguvumi. Par “zīmuli” mūsdienās jau tiek uzskatīts cilvēks, kas ir iegādājies auto ar benzīna dzinēju. Tas ir fakts, ka gandrīz 64% Latvijā reģistrēto vieglo automašīnu ir ar dīzeļdegvielu. Šeit gan uzreiz ir jāpiemin, ka automašīnu īpatsvars tomēr ir relatīvi veci auto, kuru iegāde pagaidām vēl ir jūtami populārāka par jaunu auto iegādi. Diez kādēļ? Tomēr, arī šajā punktā man uzreiz ir jāpiemin tāds termins kā TCO (total cost of ownership). Mīts – galīgie izdevumi ir vienādi ar vecas automašīnas pirkuma summas apvienojumu ar degvielas izmaksām. Realitātē izdevumi reti ir nemainīgs cipars. Un absolūti nav nekāds brīnums, ka pilnīgi jaunas automašīnas pirkums ir finansiāli loģiskāks. Bet šo saprast nav raksta mērķis.

Ja mēs apskatām situāciju ar Volkswagen, tad šogad tas stāsts ir iepriecinošāks – jūnija sākumā no kopā reģistrētiem 830 auto dīzeļi ir tikai 155, tātad 19%. Turklāt – tie ir aprīkoti ar AdBlue tehnoloģiju, kas palīdz samazināt kaitīgos izmešus. Tendence pozitīva, bet ir vēl tāls ceļš ejams. Vēl iepriecinošāka ziņa ir tas, ka 45 no reģistrētajiem jaunajiem spēkratiem ir plug-in hibrīdi vai pilnībā elektriskie auto.

Vēl viens mīts  – to cenas starpību, kas jāpiemaksā par moderno hibrīdu, es nekad neatpelnīšu. Un mēs jau neko potenciālajiem pircējiem nevaram pārmest – viņiem trūkst pieredzes, trūkst viedokļu, trūkst vispārējo skaidrojumu. Principā – cilvēkiem trūkst elementāras informācijas, kas tas uzlādējamais hibrīds vispār ir.

Ja mēs pieņemam, ka moderno hibrīdu CO₂ emisijas nepārsniedz 130 gramus uz vienu kilometru, tad Latvijā tādu reģistrēts ir vien 12% no kopējā automašīnu skaita. Un atkal – kāpēc hibrīdu ir tik maz? Arī šeit mēs redzam, ka problēma ir nevis dzinēja tips un tehnoloģijas, bet gan patērētāja zināšanu trūkums pie jauna auto iegādes.

Un šis nav stāsts par dzīvi mucā. Uzlādējamie hibrīdi ir dažu pēdējo gadu tendence, kuru popularitāte ir tieši atkarīga no tā, cik labi auto pārdevējs spēs izstāstīt visus ieguvumus, cik labi strādās mārketinga departaments, cik žurnālisti labi apziņos savus satura patērētājus. Īsumā – cik daudz naudas auto ražotāji būs gatavi tērēt patērētāja izglītošanai. Skaidrs, ka mēs ejam uz skolu un lasām grāmatas, lai papildinātu savas zināšanas. Tas pats būtu jādara arī iegādājoties jaunu automašīnu.

Uzlādējamā hibrīda lietošanas priekšnosacījumi

Kaut uzlādējamo hibrīdu var lietot jebkurš un jebkur, tikai pareiza hibrīda lietošana dos visus ieguvumus. Jā – būs jāievēro pāris priekšnosacījumi. Ražotāja brošūra norāda, ka ar bateriju vien var nobraukt ap 50 kilometru WLTP ciklā. Realitātē ar manu braukšanas stilu šie dati ir ļoti tuvu (ap 45 kilometriem). Bukleta dati ir gandrīz patiesība. Tāpat arī buklets norāda, ka auto vidējais patēriņš ir 1.8 litri benzīna uz 100 kilometriem, kas atkal ir patiesība. Tomēr, tā ir tikai viena monētas puse.

Otra monētas puse elektriskajam nobraukumam ir gadalaiks. Ap 50 km nobraukums būs vasarā, kamēr ziemā pēc pieredzes tas nobraukums nepārsniegs 35 kilometrus. Savukārt degvielas patēriņš ir tieši atkarīgs no elektriskās piedziņas pareizas lietošanas. Skaidrs, ka pārdošanas dokumentos nebūs izcelts, ka 1.8 litru patēriņš būs, JA… Tas ir jāsaprot pašam. Vai jāpaprasa man, he he.

Esam sapratuši ierobežojumus. Ja laika apstākļus mēs ietekmēt nevaram, tad fosilās degvielas patēriņu gan. Kā? Uzlādējot mašīnu. Volkswagen Tiguan eHybrid ir 13 kWh akumulators, kas pēc mūsdienu uzlādējamo hibrīdu standartiem ir diezgan daudz. Auto atbalsta 2.3 kW tā saukto “parasto” mājas uzlādi, kas bateriju pilnībā uzlādēs 4 ar pusi stundās, un publisko 3.6 kW uzlādi, kas pilnu bateriju uzpildīs 2h un 50 minūtēs. Ja uzlādes jaudas neskan moderni, tad pēc uzlādes laika varam saprast, ka stunda pavadīta IKEA tirdzniecības centrā, kamēr auto atrodas pie bezmaksas publiskās uzlādes, nodrošinās vismaz 20 kilometru nobraukumu. Tātad tiksim līdz Ādažiem vai Jaunmārupei elektriskajā režīmā vien.

Ja mēs esam “klasiskie” braucēji, kuri nobrauc ap 15 tūkstošiem kilometru gadā, tad Tiguan eHybrid varētu izmantot faktiski elektriskajā režīmā vien.

Volkswagen Tiguan eHybrid tehniskā puse

Es sākotnēji pieņēmu, ka Tiguan eHybrid ir tieši tāds pats uzlādējamais hibrīds, kā visi jau iepriekš izmēģinātie tiešie vai netiešie konkurenti. Un tīri tehniski tā arī ir. Visa pamatā ir 1.4 litru turbo benzīna dzinējs ar sešu ātrumu DSG divsajūgu ātrumkārbu. Kaut Volkswagen jau kādu laiku savos jaunajos auto izmanto 1.5 TSI EVO dzinēju, kam ir, piemēram, cilindru atslēgšanas funkcija un citi ekoloģiskie labumi. Konkrētais 1.4 litru dzinējs ir izstrādāts tieši benzīna un elektriskā dzinēja sadarbībai. Elektriskais dzinējs ir integrēts ātrumkārbas korpusā, tātad auto ir priekšpiedziņas.

Bez uztraukuma – arī šim Tiguan ir saikne ar jaudīgo abreviatūru GTE. Braucējs ar pašrocīgi aktivēt īpašo GTE režīmu, kur elektromotors un TSI dzinējs strādā kopā, nodrošinot 245 Zs un 400 Nm jaudu. Tiguan savu ikdienu vienmēr sāks elektriskajā režīmā. Tas, protams, ir pie nosacījuma, ja baterija būs pietiekami uzlādēta un temperatūra nebūs zem -10 grādiem pēc Celsija skalas.

Kopā auto ir trīs dzinēja režīmi – pilnībā elektriskais, hibrīda un GTE. GTE gan arī ir hibrīda režīms, bet tad abi dzinēji strādā sinhroni. Parastajā hibrīda režīmā Tiguan jūsu vietā nosaka optimālo abu motoru darbības apvienojumu, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu degvielas patēriņu un nobraukuma attālumu. eHybrid izdala vidēji 33 gramus uz kilometru CO₂, kas ir diezgan iespaidīgi.

Volkswagen PHEV – pagaidām labākais hibrīds, ar ko esmu braucis

Un atkal – tīri tehniski Volkswagen eHybrid nav nekas jauns un nekas diži atšķirīgs no citiem tirgū pieejamajiem PHEV, bet “velns jau slēpjas detaļās”. Angliski, protams, šis teiciens skan kripatiņu labāk. Uzreiz varu minēt, ka tieši šīs pāris sīkās detaļas padarīja braukšanu ar puselektrisko Tiguan aizraujošu.

Lai arī 245 Zs jauda izklausās diezgan daudz, ir jāatceras, ka tā ir abu dzinēju kombinētā jauda. Un būsim godīgi – “tīrus” benzīna 245 Zs jūt labāk par kombinētajiem. Jā – visi tie 200+ Zs hibrīdi brauc forši, bet nav jūtama dinamikas atšķirība starp tikai benzīna dzinēja izmantošanu un jaukto režīmu. Un nejūt arī daudz jaudīgākos plug-in hibrīdos. Acis žilbinošu dinamiku es negaidīju arī no Tiguan. Brīdī, kad nepieciešamā baterijas uzlāde, ir ieslēgts GTE režīms pilnai jaudai – nu jau diezgan pamatīgā izmēra krosovers pārvēršas GTI Golfā ar diezgan iespaidīgu dinamiku. Bravo Volkswagen, bravo! Jaudas poga vairs nav tikai māneklis, no tās ir jēga.

Pirmajā dienā, kad savās ikdienas gaitās biju veicis aptuveni 60 kilometru, es vadītāja informācijas panelī redzēju ļoti iepriecinošu informāciju. Vidējais degvielas patēriņš uzrādīja neticamus 1.6 litrus uz 100 kilometriem. Tas ir mazāk, kā norāda ražotāja buklets. Jā – dienu uzsāku ar uzlādētu bateriju, bet nobrauktais attālums pārsniedz tīri elektriskā režīma piedāvāto. Tātad arī ar tukšu bateriju hibrīda sistēma strādā kā vajag. Protams, situācija izmainās tajā brīdī, ja ikdienas nobraukums pieaug, un nav iespējams veltīt brīdi papildus uzlādes veikšanai.

Kopā 5 dienās es veicu mazliet virs 1000 kilometriem, kas ir vidēji 200 kilometri dienā. Tas gan ir stipri virs “parasta” vairuma cilvēku ikdienas nobraukuma, bet ir noderīgi pašam izmēģinājumam. Tā kā 2 dienas man nebija kur uzlādēt mašīnu, tad es lietoju krosoveru klasiskajā hibrīda režīmā, kad baterija tiek lādēta no dzinēja un rekuperācijas. Bet šeit uzreiz man ir jāpiemin, ka Tiguan ir “fīča”, kuras nav nevienā citā iepriekš izmēģinātajā plug-in hibrīdā. Izteikšu gan arī nelielu pārmetumu – šo patiešām noderīgo iestatījumu es pamanīju vien pēc pāris dienām, jo saskarne nav uzbūvēta intuitīvi. Es pavisam netīšām tai uzdūros un uzreiz atskārtu – kāpēc citiem šīs “fīčas” nav? Par ko gan es runāju?

Info-izklaides ekrānā elektroauto sadaļā ir iespēja iestatīt, cik daudz bateriju ir nepieciešams lādēt no benzīna dzinēja. Noklusējuma iestatījums ir bateriju nelādēt. Šajā režīmā auto darbojas kā klasisks hibrīds, kad tiek veikta neliela uzlāde, piemēram, pirms krustojuma, lai jau pēc krustojuma pāris simtus metru aizbrauktu elektriskajā režīmā. Šie pāris simti metru arī ir tie ēdelīgākie. Man no sākuma šķita dīvaini, ka pēc pārdesmit pa šoseju nobrauktiem kilometriem baterijas stāvoklis nav mainījies. Mana pieredze rādīja, ka plug-in hibrīdos viss notiek automātiski bez lietotāja iesaistes.

Kāpēc vispār ir nepieciešams šāds uzlādes regulējums? Elementāri. Baterijas uzlādēšanas posmā pat braucot ar 90 km/h pa šoseju fosilās degvielas patēriņš ir palielināts par pāris litriem. Ja mums priekšā ir veicams tāls ceļš, tad mēs varam iestatīt, ka baterija tiks lādēta tikai nedaudz, lai pa ceļam šķērsojamās pilsētas varam caurbraukt elektriskajā režīmā. Netiek lieki tērēts benzīns nevajadzīgai baterijas uzlādei. Ļoti ērti. Savukārt, kad tuvojamies Rīgai, varam bateriju uzlādēt mazliet vairāk, lai jau galvaspilsētu pilnībā caurbrauktu elektriski. Un tad vakarā jau mašīnu piespraužam pie lādētāja, un nākamajā dienā turpinām izbaudīt elektrisko klusumu.

Mašīnu es atgriezu ar 4.1 litru vidējo patēriņu, kas ir ļoti labs rādītājs. Jā, tas atšķiras no bukletā norādītajiem 1.8 litriem uz 100 km, bet tie ir iespējami, ja ievēro visus augstāk minētos priekšnosacījumus. Tā kā baterija ir novietota zem aizmugurējā sēdekļa, kas kalpo arī sabalansētam auto svaram, benzīna bāka ir vien 45 litrus liela. Tas ir par 13 litriem mazāk kā parastajā Tiguan versijā. Tomēr man 1000 kilometru veikšanai nebija nepieciešams vairāk par 45 litriem benzīna, degviela vēl palika pāri. Auto es lādēju 6 reizes, tātad ielādētas no rozetes tika aptuveni 80 kWh, un tīri ar elektrību es nobraucu aptuveni 250 kilometru. Pārējais attālums tika veikts hibrīda un parastajā benzīna patēriņa režīmā.

Cenas un ieguvumi

Volkswagen Tiguan eHybrid ir pieejams divās apdares versijās – Life un R-Line. Cenas ir attiecīgi 33 789 un 35 875 EUR. Veiksim nelielu aprēķinu, kam par pamatu ņemsim manu iepriekšējo Tiguan izmēģinājumu. Klasiskais Tiguan ir aprīkots ar 1.5 litru benzīna dzinēju un priekšpiedziņu. Konkrētā versija ir ieguvusi arī vislielāko popularitāti no pircēju puses. Vismaz pagaidām. Šī versija R-line pakontē maksā 31 835 EUR, tātad tas ir vairāk kā 4000 EUR lētāk par hibrīdu. Vai mēs šos 4000 EUR varam atpelnīt? Atcerieties mītu, ko minēju augstāk?

Parastajam Tiguan kombinētais degvielas patēriņš pēc WLTP ir 7.2 litri. Mans izmēģinājums rādīja ļoti līdzīgus datus. Salīdzinājumam ar eHybrid lietosim nevis bukletā solīto, bet manu 4.1 litru patēriņu, kas visdrīzāk arī būs reālie dzīves dati. Pieņemsim, ka gadā tiek nobraukti 25 tūkstoši kilometru un auto tiks lietots 5 gadus. 5 gadu laikā benzīnā iztērētās naudas starpība pārsniegs 5000 EUR, kamēr elektrībā samaksātais pat nesasniedz 1000 EUR. Un rekur arī ir meklētie 4000 EUR. Bet tas vēl nav viss, mums jau neinteresē nopirkt auto pa nullēm, vai ne?

Hibrīdam apkopes ir jāveic retāk, kas maksās jūtami lētāk. Ir mazāks bremžu kluču un disku nodilums, jo bremzēšana PHEV sistēmā ir pārsvarā rekuperatīva. Tātad atkal ir izmaksu samazinājums. Daudzas uzlādes var tikt veiktas bez maksas publiskās uzlādes tīklos. Bankas ekoloģiskajiem auto piedāvā zemākas procentu likme līzingam. Un visbeidzot, auto otrreizēja tirgus vērtība ir augstāka. Kāpēc vairs pirkt parastu auto? Pārvēršam šos visus punktus ietaupījumā, un mūsu pieminētais TCO iegūst citu spozmi.

Jā, ievērot pilnīgi pareizu plug-in hibrīda lietošanu var ne katrs. Bet katram privātmājas īpašniekam, kam ir nepieciešams jauns krosovers, plug-in pirkums ir ne tikai loģisks, bet nu jau arī izdevīgāks.