Kursors izmēģina aktuālo Mercedes-Benz E-klasi

Ar Mercedes-Benz marku katram veidojas savas asociācijas un tās par laimi ir gan labas, gan sliktas. Pie tam, ne vienmēr asociācijas veidojas tieši ap automašīnu, Daimler korupcijas skandāls latviešu sabiedrībā arī ir ielicis savu zīmogu un lielai daļai jaunu cilvēku “doties” uz Mercedes bieži nozīmē doties uz sabiedrisko transportu. Auto dzīves pieredzējušajiem cilvēkiem arī Mercedes-Benz automašīnas dod dažādas emocijas, it īpaši par vecākiem modeļiem, kuri rūsē pat tikai no skatiena to virzienā.

E klase ir pārdotākais Mercedes-Benz modelis un ražotājam ir gājis visādi, bet es patiešām negribu iedziļināties vēsturē un mest akmeņus pa logiem, mēs katrs dzīvē mēdzam pieļaut pa kādai kļūdai.

Jau kādu laiku atpakaļ rakstīju par svaigākās E-klases ar kodu W213 foršo prezentāciju, kur ar jauno auto sanāca mazliet arī izbraukt. Neskatoties uz tehnisko ķibeli, pirmais iespaids izdevās labs, pat ļoti, tomēr tirdīja vēlme izpētīt nianses. Haha, labi, ka nav nemaz gads pagājis un ķeros pie pilnvērtīga šī auto apskata.

Neaizrausimies ar garām runām un ķeramies vērsim pie ragiem, veram vaļā dzinēja pārsegu. Jaunā E-klase ir pieejama ar kaudzi dzinēju, sākot no 4 cilindru dzinējiem un beidzot ar 8 cilindru spēkstacijām, bet es pieminēšu tikai Latvijā pieejamos. Atkal jau ļoti izplatītas ir četru cilindru versijas un tās aizņem lielāko daļu dzinēja klāsta. Divu litru dīzeļdzinējs pieejams divās jaudas versijās un jaudas diapazons sākas ar E200d un 150 Zs (360 Nm), turpinās ar E220d 194 Zs (400 Nm) un dīzeļu pjedestālu noslēdz trīs litru V6 spēka agregāts ar 258 Zs (620 Nm).

Benzīna dzinēju klāsts arī ir pietiekams un sākas ar divu litru četru cilindru versiju un 184 Zs (300 Nm) E200 modelī, E250 ir tas pats dzinējs, tik sasniedz jau 211 Zs (350 Nm). Vecais labais E300 arī vēl nav pielīmējis klāt papildus divus cilindrus un sasniedz 245 Zs (370 Nm). E400 ir pirmais sešu cilindru dzinējs ar trīs litru tilpumu un 333 Zs (480 Nm), kam tālāk jau seko E43 AMG versija ar 401 Zs (521 Nm), kura par bāzi izmanto to pašu V6 dzinēju, tik AMG ir pieķērušies uzlabojumu jautājumam. Pozitīvi ir tas, ka šo dzinēju var apkalpot tepat pie dīlera un nav jāgaida īpašs meistars atlidojam no Vācijas, kā tas būtu V8 dzinēja gadījumā E63 AMG versijā ar 571 Zs (750 Nm) vai E63 AMG S versijā ar 612 Zs (850 Nm). Cenu lapa pagaidām arī nemaz nepiedāvā V8 monstru, bet noteikti drīzumā būšot pieejama visa informācija. Ir arī vēl tāda pavisam moderna versija ar no rozetes uzlādējamo hibrīdzinēju, modeļa nosaukums ir E350e. Par pamatu ir izmantots tas pats četru cilindru benzīna 211 Zs (350 Nm) dzinējs ar papildus elektromotoru, kurš klāt iedod vēl 82 Zs. Tikai ar elektrību var nobraukt aptuveni 30km, tātad līdz tuvākai degvielas uzpildes stacijai pietiks.

Latvijā pagaidām vienīgais ar mehānisko kārbu pieejamais pārstāvis ir E200T, visi pārējie ir aprīkoti ar 9 pakāpju G-TRONIC. Interesanti ir tas, ka ātrumkārbu ir izstrādājis pats Mercedes-Benz. Kā papildaprīkojums visu riteņu piedziņa 4MATIC ir pieejama E200 un E220d, savukārt E400 un E43 AMG tā ir standartā.

Auto, lai radītu labu iespaidu

Kā jau minēju pirmajā rakstā pagājušā gada aprīlī – Mercedes-Benz dizaineri nolēma, ka šādi tagad izskatīsies sedans un ir dikti vienkārši – C klases gadījumā mazliet samazinām un S klases – pastiepjam garāku. Protams, es tikai zobojos, atšķirība ir diezgan liela, itin visā.

E-klase ir svaigākais ģimenes loceklis un faktiski ieliek tehnoloģisko latiņu, uz ko tiekties ne tikai pašam mersim savos nākamajos un iespējams arī vienkāršākajos modeļos, bet arī lielai daļai citu ražotāju.

Ārējais veidols var patikt un var nepatikt un manas domas arī dalās. Ja S un C klasei jaunās formas noteikti piestāv, tad vidējā izmēra auto, manuprāt, prasās mazliet robustāks, jo tas ir kārtīgs biznesa sektas pārstāvis un bizness kļūdas nepiedod.

Kas mani patiešām pārsteidz – dizaineri E-klases salonam ir vairāk iedevuši nevis biznesa piesitienu, bet liela uzmanība ir pievērsta tieši stilam un tehnoloģijām. Pie tam, mazliet pārkāpjot jauneklīguma un biznesa robežu, spēlējoties uz ļoti plāna ledus. Tas nav nekas slikts, nepārprotiet mani, jaunajā E-klasē labi jutīsies vienlaikus gan liela uzņēmuma prezidents, tā jauns start-up celmlauzis. Katrā gadījumā auto dizains atstāj diezgan spēcīgu iespaidu.

Modernums līdz vājprātam

Ja jau mēs pieskaramies salonam, tad arī turpinam. Ja tiek izvēlēta diezgan dārgā lielo ekrānu opcija, par to samaksājot 3200 EUR, tad praktiski visiem mute paliks mazliet pavērta. Milzīgie ekrāni izskatās patiešām iespaidīgi un pat īsti nekas nav jāspaida, var vienkārši stulbi tajos blenzt. Brīdī, kad rodas vēlme mazliet papētīt, saproti, ka viss ir savādāk, kā absolūti jebkurā citā pat ļoti modernā automašīnā, ar kuru esmu iepriekš braucis. Ja es Audi MMI jau apsaucu par sarežģītu, tad E-klases gadījumā ir nepieciešama instrukcija. Es gan mazliet dramatizēju – vienkāršās lietas ir atrodamas ātri un nesagādās rūpes praktiski nevienam, bet mazliet dziļāk ielīst jau vairs nav tik vienkārši. Pie tam, ļoti mulsina, ka vadīt izvēlni vari no trim vietām – skārienjūtīga paliktņa, klasiskā ripas džoistika un arī no stūres rata, kur izvietotas divas skārienjūtīgas virsmas. Ideja ļoti laba, uztaisīt universālu vadību, kas var regulēt mūziku un tikpat labi arī maldīties pa izvēlnes līkločiem. Bet šeit sākas putra – ja esi iegājis dziļāk kaut kādā izvēlnē un tieši tajā brīdī vēlies pārslēgt dziesmu vai pagriezt skaļāk, nāksies vien meklēt pogas lejā konsolē, jo no stūres vadīt mūziku var tikai tad, kad esi uzgājis uz radio vai cita skaņas avota izvēlnes. Visa izvēlne ir tik savādāka, ka divu dienu laikā tā arī nepieradu un regulāri iegāju ne tur, nospiedu ne to. Visu sarežģī arī tas, ka pieejams arī Apple Carplay un Android Auto. Tajā brīdī, kad esi mazliet izpratis loģiku, iespējas ir milzīgas.

Salona apgaismojums noteikti ir atsevišķas rindkopas vērts. Noteikti spilgtākais, kādu esmu redzējis un nokrāsas nav tikai dažas, ir pilna krāsu palete, pie tam, atsevišķi visās zonās, tātad vari baudīt sarkanu paneli, bet kājas paliek, piemēram, baltas. Koka imitācijas paneļi ir mazliet atvirzīti, atstājot zem sev vietu, kur krāties putekļiem un tādēļ arī mazliet kustās, bet zem tiem izvietotajām LED gaismām ir iespēja kārtīgi emitēt gaismu. Tieši tāpat vari izvēlēties mērinstrumentu daļas dizainu atkarībā no sava garastāvokļa un vēlmēm un vēl miljons lietas.

Ļoti ērti ir tas, ka no šofera puses pasažieru beņķi regulēt vari pilnībā, arī ieslēgt apsildi. Tas ir īpašo noderīgi, ja blakus sēž bērns, nav jāliecas pāri visam salonam.

Sēdekļu masāža arī ir atsevišķs stāsts – pieejami astoņi dažādi veidi un pirmo reizi Mercedes-Benz vēsturē masēta tiek kā mugura, tā arī sēžamā daļa. Tādas ekstras pagaidām nav pat S klasei.

Sēdekļi ir ergonomiski un liela daļa noteikti pārmetīs, ka gribētos mazliet augstākus sānu atbalstus, bet noteikti ne konkrētajam auto.

Tehnoloģiskais paraugs

Vadītāja palīdzības nav nekāds jaunums un arī E klase ir aprīkota ar visu iespējamo, sākot no adaptīvās bremžu iekārtas, kur Autohold poga tiek aizstāta ar stingrāku bremžu pedāļa spiedienu kalnā, miljons dažādiem asistentiem, avārijas brīdinātājiem un automātiskajām bremzēm, ceļa zīmju lasītājiem, kamerām, kas visu laiku monitorē apkārti un brīdina par lietām, ko neesi pamanījis.

Modernākā automātiskā auto novietošanas stāvvietā sistēma, kādu ir nācies izmēģināt – tiks izdarīts absolūti viss. Iebraucot stāvvietā, pietiek tikai ar vienas pogas nospiešanu un auto sāk meklēt vietu abās pusēs. Kad ir atpazīta atbilstoša vieta, jāapstiprina izvēle ar vienas pogas spiedienu un jāieliek atpakaļgaitā, tajā brīdī auto pats pat ieslēgs pagriezienu rādītāju un pilnībā veiks novietošanas manevru. Pēc atgriešanās automašīnā tiks piedāvāta arī izbraukšana uz tevis norādīto pusi – tas pavisam bailīgajiem. Pie tam kameras ir modernākās, kādas esmu redzējis un leņķis arī platākais. Atpakaļskata kameru ir iespējams regulēt dažādos skata punktos, izmēros un variācijās un tas ir tik ērti, ka asistentu pat nav nepieciešamības izmantot.

Izmēģinājuma auto bija aprīkots ar speciālu akustisko paku, kas padara salonu ekstrēmi klusu. Vējstikls un priekšējie sānu logu ir laminēti ar akustisko membrānu pa vidu, gan priekšējais, gan aizmugurējais stikls ir infrasarkano staru atstarojošs, atvairot kā ceļa trokšņus, tā arī saules starus. Biezāks un labāks aizmugurējais paklājs, labāka skaņas izolācija durvīm, aizmugurējam plauktam un galvenajām salona/virsbūves vietām padara salonu patiešām klusu. Un tas nav vienkārši nokopēts no bukleta – melnajam spēkratam ir klusākais salons, kurā ir sanācis sēdēt. Pat lielā ātrumā var sarunāties čukstus, netraucē vēja un riepu troksnis un pilnībā var baudīt Burmester skaņas sistēmu.

Pēdējās paaudzes LED priekšējie lukturi arī dara visu, nodrošinot redzamību visu laiku un neizslēdz tālās gaismas pat tad, kad priekšā brauc auto, jo tā kontūrā gaismas tiek vienkārši noslāpētas. Fantastiska redzamība, bet dizainerim gan es uzšautu ar lineālu pa pirkstiem – lukturiem ieslēdzoties, augšējā LED virtene deg spilgti zilā krāsā, nu gluži kā Rumbulas tūneriem.

Dinamika pietiekama, bet nepārsteidz

Izmēģinājuma auto bija E220d modelis, tātad divu litru dīzelis ar 194 Zs un 400 Nm un es teikšu godīgi, nepiestāv. E220d sākuma cena ir 47 tūkstoši EUR un konkrētais gozējās 77 ar pusi tūkstošu EUR pasūtījumā, tātad par papildaprīkojumu tika samaksāta Seat Ateca krosovera cena. Fantastiskā pakojuma dēļ dzinējam un dinamikai pievērsu relatīvi mazu nozīmi, bet pēc pāris nedēļu lietošanas jau noteikti gauztos un papildus 9 tūkstoši par sešiem cilindriem varbūt arī nešķistu vairs dikti daudz.

Vienīgi uzslavas varu teikt auto fantastiskajam komfortam, bet tas ir pateicoties 1900 EUR vērtajai pneimo piekarei. Pie tam, pat sporta režīmā auto saglabā stingru un ļoti komfortablu gaitu un esmu pilnīgi drošs, ka ar šo auto var nobraukt 10 tūkstošus kilometru bez apstājas. Palīgā noteikti arī nāk milzīgais ieguldītais inženieru darbs šasijas izstrādē, kura pēc iekšējās informācijas ir izstrādāta 2 gadus. Tajā laikā vairāk kā 1200 prototipu nobrauca 12 miljonus kilometru dažādos klimatiskajos apstākļos. Mercedes-Benz ar šo modeli šķiet 1200 ir īpašais skaitlis, jo tik inženieru strādāja pie auto, tātad katram pa prototipam.

Tieši tādu pašu pārsteigumu arī deva deviņu pakāpju ātrumkārba, tā arī kompensēja dzinēja dinamikas trūkumu ar savu ļoti ātro un precīzo pārslēgšanos, kuru nevarēja just pat sporta režīmā.

Labas lietas maksā daudz, par to mēs dzīvē pārliecināmies uz katra soļa, jautājums ir tik par to, vai summa ir adekvāta. Mercedes-Benz nes gan labu, gan sliktu slavu un it īpaši iepriekšējo paaudžu tehniskās neveiksmes grib mazliet iepilināt darvu medus podā. Tomēr, es uzskatu, ka iepriekšējās paaudzes automašīnās sasniedza ekonomiskas ražošanas zemāko līmeni, kad auto nav paredzēts vairāk par 200 tūkstošiem kilometru, aktuālās paaudzes, iespējams, ver vaļā jaunu lappusi un ar šiem auto vēl spēs pēc iepirkumiem aizbraukt mūsu mazbērni.