Virtuālā pret papildināto realitāti – kas tās ir un ko ēd

Pēdējos gados to vien lasām – virtuāls vai ar papildus informāciju apdāvināts drīzumā kļūs it viss, bet ne katram ir skaidra atšķirība starp papildināto un virtuālo realitāti. Tieši tāpēc tapis raksts, vienkāršos vārdos ietērpjot teorētiskās un praktiskās atšķirības starp virtuālo un papildināto realitāti.

Papildinātās un virtuālās realitātes iespējas pastāvējušas jau vismaz desmit gadus, tomēr to pielietojums bijis specifisks, un nekādā gadījumā nav atgādinājis zinātniskās fantastikas filmās (Avatar, Minority Report, Iron Man, Wall-E u.c.) redzētos brīnumus. Jaunākās vēsmas tehnoloģiju pasaulē papildināto un virtuālo realitāti tuvina ikdienai un pieejamām izmaksām.

Virtuālā realitāte

Virtuālā realitāte (latīņu: virtus — potenciāls, iespējams; latīņu: realis — esošs, eksitējošs) ir ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām. Pārliecinošu sajūtu kopuma radīšanai īpašību un reakciju datorsintēzei virtuālajā realitātē jānotiek reāllaikā. Virtuālās realitātes objektiem jāpiemīt tādām pašām īpašībām kā šiem objektiem materiālajā realitātē. Lietotājam ir iespēja iedarboties uz virtuālās realitātes objektiem. Virtuālajās pasaulēs ir realizēta fizika, kas ir līdzīga reālajai (gravitācija, ūdens īpašības, sadursmes ar priekšmetiem utt.), taču nereti izklaides nolūkos lietotājiem ir iespējams vairāk nekā reālajā dzīvē, piemēram, lidot, radīt jebkādus priekšmetus utt.

Virtuālā realitāte šobrīd tiek panākta, valkājot speciālas brilles un austiņas, bet teorētiski ar virtuālās realitātes palīdzību var apmānīt arī citas maņas – ožu, garšu, tausti, temperatūras un vibrācijas izjūtas. Zināmākais virtuālās realitātes ekipējums ir Facebook paspārnē esošās Oculus brilles. Ar virtuālās realitātes brillēm un austiņu palīdzību dators spēj pilnībā veidot vidi spēlēm, izklaidei un pat, piemēram, mājas iekštelpas vai automašīnas salonu attālinātai apskatei. Ar virtuālās realitātes iespējām tiek trenēti lidmašīnu piloti, karavīri, izpletņlēcēji utt.

Papildinātā realitāte

Papildinātā realitāte ir skatījums uz fizisko reālās pasaules vidi, kuras elementi tiek tiešraidē papildināti ar datoru veidotu sensoro ievadi, piemēram, skaņas, video, grafikas vai GPS datiem. Tā ir saistīta ar vispārējo koncepciju, ko sauc par pastarpināto realitāti, kurā realitātes skats ir mainīts ar datoru. Tehnoloģijas galvenā funkcija ir indivīda pašreizējās realitātes uzlabošana. Savukārt, virtuālā realitāte aizvieto reālo pasauli ar pilnībā simulētu attēlu, skaņu u.c.

Papildināšana parasti notiek reālajā laikā un jēgpilnā kontekstā ar vides elementiem, piemēram, sporta spēles rezultāts mača laikā televīzijā. Ar papildinātās realitātes tehnoloģijas palīdzību (piemēram, pievienojot datoru redzējumu un objektu atzīšanu) informācija par lietotājam apkārt esošo reālo pasauli kļūst interaktīva un digitāli manipulējama. Ar mākslīgo informāciju par vidi un tās objektiem ir iespējams pārklāt reālo pasauli.

Par papildināto realitāti varētu dēvēt tā saucamo automašīnu HUD (head-up display) jeb iespēju projicēt ātrumu un karti uz priekšējā vējstikla. Labāks piemērs būtu Google Glass projekts, kas šobrīd piedzīvo pārdzimšanu. Google Glass projekts ar speciālu briļļu palīdzību var papildināt cilvēka redzēto, pievienojot tam datus par tikko atnākušu e-pastu, noderīgu informāciju par apkārtējo vidi (temperatūru, izgaismojuma intensitāti fotogrāfiem), no Facebook iegūt informāciju par sarunu biedru, sporta spēļu laikā nodrošināt statistisku informāciju utt. Tīmeklī pieejami vairāki Google Glass konkurentu projekti, tomēr noprotams, ka nevienas citas papildinātās realitātes brilles vēl nav pieejamas iegādei.

Virtuālā pret papildināto realitāti

Virtuālā realitāte un papildinātā realitāte pēc definīcijas ir divas pilnīgi pretējas lietas – virtuālā realitāte piedāvā dzīves digitālu attēlojumu, kamēr papildinātā realitāte rūpējas par digitālas informācijas iekļaušanu dzīvē. Te nevajadzētu piemirst, ka virtuālā realitāte un papildinātā realitāte izmanto līdzīgas, dažreiz pat identiskas tehnoloģijas.

Šis gads bijis vēlīgs virtuālās realitātes ierīču ražotājiem, gada pirmajos lielajos elektronikas šovos parādīta neviena vien virtuālās realitātes ierīce. Vājāk veicās papildinātās realitātes ierīču ražotājiem, par 3000 dolāriem marta sākumā varēja iepriekšpasūtīt Microsoft HoloLens izstrādātājiem paredzētu briļļu versiju, bet šāda cena tikai retajam entuziastam šķitīs pieņemama. Protams, tīmeklī ir pieejam plaša informācija par tuvā nākotnē gaidāmām papildinātās realitātes ierīcēm, tomēr to iznākšanas laiks ir neparedzams.

Google ir investējis Magic Leap papildinātās realitātes tehnoloģijās. Magic Leap idejas pamatā ir ar lāzeru palīdzīgu cilvēka acs varavīksnenē rādīt attēlus, tomēr šī tehnoloģija ir patāla nākotne.

Varētu gandrīz apgalvot, ka katram pašam ir pieejama iespēja iegādāties virtuālās realitātes izveidošanas ierīci. Google izveidojusi Cardboard Camera lietotni Android ierīcēm, ar kuras palīdzību iespējams izveidot trīs dimensiju VR fotogrāfijas. Vairāki ražotāji piedāvā par pagaidām samērā augstu cenu iegūt īpašumā jau gatavus ekstrēmo sporta kameru komplektus, tās ir savā starpā sinhronizētas un uzreiz var uzņemt 360 grādu video. Pēcāk video ir ērti izvietojami YouTube vai līdzīgos servisos.

Pagaidām 1:0 virtuālās realitātes ierīču labā. Tās ir nopērkamas, pieejami lēti un dārgi modeļi, var pat iegādāt Google Cardboard, lai par pāris dolāriem ieraudzītu visai nožēlojamas izšķirtspējas virtuālās realitātes ierīci darbībā. Tiek uzsvērts, ka virtuālās realitāte ir vienīgā satura pasniegšanas iespēja, kas pilnībā saista cilvēka uzmanību – nekādas sarakstes čatiņos, nekādi e-pasti, nekas nenovērš uzmanību no satura baudīšanas. Cilvēkam pat netiek dota iespēja novērst skatu no ekrāna.

Pielietojums ikdienā

Manuprāt, visai interesants ir fakts, ka daudzi uzņēmumi saredz virtuālās realitātes ierīcēs iespējamu milzu peļņu, kas spētu uzņēmumus izglābt no bankrota. Skaļākie piemēri ir HTC un GoPro – marta sākumā divu dienu laikā HTC akciju cenas uzlekušas par 20% un tas viss pateicoties HTC Vive virtuālo realitātes briļļu pārdošanas rezultātiem. Tobrīd HTC akciju cena bija augstākajā punktā kopš 2015. gada vasaras. HTC Vive virtuālo realitātes briļļu cena ir aptuveni 840 eiro (cena Lielbritānijā ap 650 mārciņām).

GoPro janvārī nācās samazināt darba vietu skaitu par 7%, jo GoPro gada laikā nav spējis pārdot pietiekamu kameru skaitu. GoPro nav liels uzņēmums, bez darba palika aptuveni 105 cilvēki. GoPro nācās arī samazināt Hero4 Session kameras cenu, jo reti kurš izvēlējās sev tik dārgu sporta kameru. Tomēr uzņēmums ir tikko paziņojis par virtuālās realitātes kameras Omni VR iznākšanu. Omni VR virtuālās realitātes kamerai ir sešas savā starpā sinhronizētas kameras, kas spēj filmēt 360 grādus horizontāli, kā arī uz augšu un leju.

The New York Times ir saviem digitālā satura abonentiem izsūtījis vienu miljonu Google Cardboard tipa virtuālās realitātes brilles, ar tām ir skatāmi jaunāko ziņu video. Virtuālās realitātes iespējas ir pieejamas YouTube un Facebook digitālajos video atskaņotājos. Pat Pornhub piedāvā atsevišķu kanālu virtuālās realitātes iespēju baudīšanai ar Google Cardboard palīdzību.

Oculus Rift virtuālās realitātes brilles nāca ilgi, bet nu tās ir klāt! Oculus Rift virtuālās realitātes brilles pie pirmajiem pircējiem nonāks aprīlī par pārsteidzoši pieņemamu cenu – 699 eiro. Sākotnēji tika pieļauts, ka brilles maksās ap 1000 eiro.

Oculus Rift darbināšanai būs nepieciešams pietiekami moderns Windows dators. Oculus piedāvās savus sertificētus datorus, kuru cenas būs no 1500 dolāriem. Paša veidotam datoram būs jābūt ar vismaz Intel i5-4590 procesoru, vismaz Nvidia GTX 970 vai AMD R9 290 video karti, 8 GB RAM, trīs USB 3.0 un vienai USB 2.0 pieslēgvietai.

Noslēgumā

Lai arī virtuālās un pat papildinātās realitātes tehnoloģijas mums ir pieejamas, tomēr to realizācija ne vienmēr ir veiksmīga. Jā, virtuālās realitātes iespējas var pamēģināt ar Cardboard un gandrīz jebkura viedtālruņa palīdzību, bet attēla kvalitāte būs vāja. 1080p izšķirtspēja ir par zemu virtuālās realitātes satura baudīšanai, augstākas izšķirtspējas ekrāni pieejami vien dažos Samsung, LG un citu ražotāju viedtālruņos. Bet pat ar to nav gana.

Vēl lielāka problēma ir kvalitatīvs virtuālās realitātes saturs – var mēģināt ar brillēm uz sejas papētīt kādu Google Maps apgabalu vai citu Cardboard lietotni no Google Play veikala. Mājās ieklīda Cardboard brilles, tāpēc ir zināma nojausma par to iespējām. Nākas atzīt, ka saturs ir vājš, neinteresants, ar katastrofālu grafiku un spēj noturēt tikai piecgadnieka interesi ilgāk par piecām minūtēm. Kopumā – piecus dolārus par Cardboard eksperimentam var ziedot, bet ne vairāk. Pirms iegādes papēti, lai kartona brillēm ir NFC poga (un viedtālrunim ir NFC), pretējā gadījumā briļļu lietošana ir katastrofāli neērta vai pat neiespējama.

Bez maksas ar virtuālās realitātes iespējam var iepazīties Kino Citadele (Forum Cinemas) otrajā stāvā starp popkorna plauktiem un kungu labierīcībām. Tur ik pa laikam ir noķerams džentlmenis ar Samsung Gear VR brillēm un visai plašu satura izvēli.