“Neste” korporācija uzsākusi 100% atjaunojamās dīzeļdegvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās Somijā ar nosaukumu “Neste MY”. Pagaidām tā ir nopērkama Helsinku apkaimē bet, arvien paplašinot DUS skaitu, kurās pieejama unikālā degviela, “Neste” sāk piedāvāt atjaunojamo dīzeļdegvielu arī smagā autotransporta stacijās Somijā. Pateicoties inovāciju un atjaunojamās degvielas ražošanas līdera lomai, “Neste” korporācija arī šogad tika atzīta par vienu no pasaulē ilgtspējīgākajiem uzņēmumiem un līderi naftas un gāzes pārstrādes nozarē.
“Neste” 100% atjaunojamā dīzeļdegviela “Neste MY” ir pasaulē videi un automašīnai visdraudzīgākā degviela, kuru lietojot transportlīdzekļu siltumnīcefektu izraisošo izmešu daudzumu var samazināt par 90%. Tās ražošana notiek hidrogenēšanas procesā, izmantojot tikai atkritumus un pārtikas un dzīvnieku tauku pārstrādes pārpalikumus. Pateicoties unikālajai pārstrādes tehnoloģijai, kas nodrošina visaugstākās kvalitātes dīzeļdegvielas ražošanu no atjaunojamajiem resursiem, pērn gada nogalē “Neste” ieguva Globālo enerģētikas balvu Biodegvielas kategorijā, kur tika izvēlēta starp septiņiem pretendentiem.
“”Neste” uzsāk šāda premium produkta tirdzniecību, lai ļautu videi atbildīgiem patērētājiem viegli izdarīt izvēli par labu ilgtspējīgai un tīrai videi, vienlaicīgi uzlabojot sava auto darbību. Neste 100% atjaunojamās dīzeļdegvielas komercializēšana ir dāvana visiem autobraucējiem Somijas simtgadē – ieguldījums tās ilgmūžībā, tīrākā vidē un labākā nākotnē,” atklāj Artu Airiainens, SIA “Neste Latvija” ģenerāldirektors.
“Neste MY” ir līdzīgs ķīmiskais sastāvs kā fosilajai degvielai. Attiecīgi to var lietot gan 100% tīrā veidā, gan kā bio komponenti fosilajai dīzeļdegvielai neierobežotā daudzumā. Taču salīdzinājumā ar tradicionālo biodīzeļdegvielu – taukskābju metilesteri jeb “FAME”, kuru ierasti ražo no rapšiem, – atjaunojamā dīzeļdegviela sadeg tīrāk un efektīvāk. Tas savukārt nozīmē ne vien par 90% mazāku CO2 izmešu daudzumu, bet arī “mīkstāku” dzinēja darbību un lielāku jaudu. Pateicoties būtiski augstākam cetānskaitlim, kas ir viens no galvenajiem dīzeļdegvielas kvalitātes rādītājiem, atjaunojamās dīzeļdegvielas salizturība ir ievērojami lielāka nekā “FAME” biodīzeļdegvielai, sasniedzot -340C. Tādējādi transportlīdzeklis būs viegli iedarbināms pat visskarbākajos ziemas apstākļos.
Kopš pērnā gada Latvijas tirgū ir pieejama “Neste Pro Diesel”, kuras sastāvā ir vidēji 15% “Neste” 100% atjaunojamās dīzeļdegvielas jeb “Neste MY”. “Neste Pro Diesel” var lietot visos dīzeļdzinējos, neatkarīgi no to vecuma, kā arī lietot visu gadu (ziemā un vasarā), nenodarot nekādu kaitējumu automašīnu dzinējiem. “Neste Pro Diesel” ir pirmā un pašlaik vienīgā dīzeļdegviela pasaulē, kas atbilst Pasaules degvielas hartas (“World Wide Fuel Charter”), t.i, Eiropas, ASV un Āzijas valstu autoražotāju stingrākajām degvielas prasībām.
nosaukums gan mulsina… kad pie izpūtēja varēs pilikt pudelīti un tur dūmu vietā tecēs dīzeļdegviela, tad varēs teikt, ka tā ir atjaunojama. Avīzi izlasi = pārstrādā = atjaunots papīrs. Ja avīzi sadedzina, tad neko tur atjaunot vairs nesanāks…
Nu neesi diži gudrs.
Sadedzini, daba paņem to visu atpakaļ un uzražo no jauna – cikls garāk par Tavu avīzi!
Bioloģiju un ķīmiju laikam neesi mācijies, tik dzelteno presi lasījis!
kur nu man ar Tavu gudrību sacensties… Degviela var tikt ražota no atjaunojamiem resursies. Bet pati degviela nevar būt atjaunojama. To, ko daba paņem atpakaļ degvielas sadedzināšanas procesā – tur cīņa galvenokārt notiek ar sekām – skābekļa atjaunošana. Nē, man nemācīja skolā, ka daba no sadedzinātiem ogļūdeņražiem rada jaunus.
Netieši saražo atpakaļ ogļūdeņražu degvielas izejvielas, fotosintēzes procesā izmantojot no izpūtējiem nākušo CO2. Taču piekrītu, ka nav tāda “naftas” koka, kurā varētu ieurbt un tecināt naftu vai soļarku. Citādi tos jau audzētu plantācijās :)
ir rapsis. runā gan, ka to audzējot dīzeļdegvielas ražošanai pamatīgi tiek noplicināta zeme, miglojot bites nokautas utt.
To pieminēju komentārā zemāk. Rapša lauki pēc būtības ir lauksaimniecības kropļošana, kas piesegta ar ekoloģiskas ievirzes saukļiem, lai gan tur nav nekādas ekoloģijas un galaprodukta ieguvei iztērē vairāk enerģijas, kā iegulda. Vnk šobrīd par rapsi var dabūt valsts subsīdijas un vēl pavicināt zaļo karodziņu. Līdzīgi kā ar OIK elektrības tirgū. Tas, ko dara Neste šajā rakstā, ir loģiski pareizais risnājums.
piekrītu, ka tas ir labs risinājums – no cilvēces atkritumiem/sūdiem taisīt pīrādziņus.
Subsīdijas zemnieki saņem par jebkurām lauksaimniecībai izmantojamām platībām – sējot rapsi vai kviešus to apmērs ir vienāds, ne būt tas lielākais (kultivējot piem. taurinziežus platību maksājumi ir lielāki).
Ražot šo brinumdizeli var tikai no pārtikas atkritumiem kas ir tauki (lietotas pārtikas eļļas, atlikumi no kautuvēm, dzīvnieku līķi utt). Un interesanti tad kāpēc viena no Nestes rūpnīcām ir uzbūvēta Malaizijā. Tāpēc ka atkritumi ir tikai piesegs intensīvai palmu eļļas izmantošanai kuras ieguve savukārt ne maz tik “zaļa” nav.
Dīzelis ir labs, par to nav runas
Palmu eļļa kā taukains biomateriāls tiešām var būt biodīzeļa pamatā. Par tēmu, ka biodīzeļa rūpnīcas Āzijā bojā ekoloģiju un kropļo lauksaimniecību tāpat kā rapša lauki Eiropā un ASV, nesen bija pamatīgs troksnis. Cik sapratu, izlietoto pārtikas eļļu un tauku pārstrāde ir mēģinājums pēc iespējas atteikties no palmu un rapša eļļas izmantošanas. Vismaz Neste tagad cenšoties :) https://www.ft.com/content/1e8a9acc-2761-11e3-ae16-00144feab7de Pārtikas eļļas un tauki atkritumos ir nopietna problēma visur, kur ir attīstīta sabiedriskā ēdināšana. Pie mums nabadzības dēļ daudzi ēd mājās un uz darbu ņem līdz salātiņus un sviestmaizes. Taču rietumos ēšana ārpus mājas ir pierasta lieta. Ēstuvēs izlietotā eļļa un taukainie atkritumi parasti nonāk kanalizācijā. Kaulus un ķeskas samet atkritumu smalcinātājos un aizlaiž turpat. Tas viss atdziestot, aizķeras caurulēs, sacietē un tā aizsprosto kanalizāciju un rada galvassāpes komunālajiem darbiniekiem. Vari Google pameklēt bildes par Londonas kanalizācijas tauku vaļņiem. Tagad rādās, ka ir iespējams visus šos mēslus savākt un centralizēti pārstrādāt. Dīzelim ir nelabs degšanas galaprodukts – kvēpi. Tie ir ļoti smalki un nokļūstot plaušās, veicina vēža rašanos. Jaunajiem dīzeļmotoriem ir kvēpu filtri, kuros kvēpus uzķer un sadedzina. Autobusiem, smagajiem auto un vieglajiem auto, kuri pēc motora iedarbināšanas nobrauc lielāku attālumu tas darbojas. Taču ar vieglo auto pa pilsētu braucējiem (privātie un biroju… Read more »
drusku aplams uzstādījums, ka pie mums mājās ēd nabadzības dēļ. Ja nav līkas rokas, mājās var pagatavot daudz garšīgāk un veselīgāk kā ēstuvēs. OK, par roltonu paaudzi te nerunāju un tiem, kas leksē fāstfūdu no papīra spaiņiem. Ziemeļvalstīs ir ļoti attīstīta mājās gatavošanas kultūra un kā reiz ļoti attīstīta sviestmaižu+salātu ņemšana uz darbu. Katrā darba vietā virtuvīte ar kopgaldu un pusdienas pauze kopīga ir tradīcija. Pusotru gadu nodzīvoju Dānijā ģimenē – abi strādāja IBM, sieviete bija direktore (!), nu māja ar baseinu, jahta, divi auto un know what – ēst ārpus mājas viņi nevarēja atļauties. Pat drēbes tika pirktas rimi tipa lielveikalā uz atlaidēm. Tā ka ne viss ir melns un balts. Kopenhāgenā restorānā bez 100 eiro nemaz nav vērts iet iekšā. Norvēģijā šī shēma ir vēl izteiktāka. Bārā pasēdēt ir cita lieta – gan te, gan tur.
Ar pusdienošanu darba laikā ārpus mājas nedomāju iešanu uz restorānu. Ir arī pieņemamāka cenu līmeņa ēstuves bez trauklupatu smakas, kurās var cilvēcīgi paēst. Jā, rietumos pakalpojumu cenas nav lētas un Dānija šoreiz ir antipiemērs, jo tur sabiedriskā ēdināšana patiešām ir dārga :) Jā, piekrītu, ka mājās var pagatavot lēti un labi. Tiesa ar nosacījumu, ja prot gatavot.
Cik saprotu, Neste sākuši rūpnieciski pārstrādāt taukainos pārtikas atkritumus dīzelī. Par pētījumiem šajā laukā lasīju jau vairākus gadus. Tagad to izdevies arī īstenot dzīvē un galvenais – izveidot reālu ražošanas procesu, kas iepriecina. Varbūt tiešām tas būs arī veids kā pilsētās atbrīvoties no pārtikas atkritumiem, kuri rada nopietnas problēmas atkritumu šķirošanā un pārstrādē, jo parasti tiek samesti kopā ar pārējiem atkritumiem. Un beidzot pārtrauks kropļot lauksaimniecību ar obligātajiem rapšu laukiem, kas pastāv tikai dēļ iespējas lielsaimniekiem par tiem saņemt megapiemaksas no ES “ekoloģijas vārdā” (un par bitēm ne vārda) u.tml.
Autor, izlabo salizturības temperatūras grāda simbolu – tur jābūt -34 grādiem. Zemākā iespējamā temperatūra Celsija grādos ir -273 AFAIK.
-273,15 C. jeb 0 K.
Jap. Un ne jau -340 :)
lasu un nesaprotu, ja man mašīnai uz dīzeļa uzpildes korķa ir sarkana uzlīme ar uzrakstu (No biodiesel additive!!!), vai es to kosmisko dīzeli varu liet jeb nē! Tur tak sanāk 15% bio dīzeļa piejaukums!
Par to tev jāprasa sava auto ražotāja pārstāvjiem un Neste. Patiešām, nezinu, cik kodīgs ir šis jaunais nedīzelis. Cik atceros, rapša biodīzelis ir plastmasu šķīdinātājs. Kas rada nopietnas problēmas vecākiem auto, jo saēd šādai zostei neparedzētas plastmasas caurulītes un blīves. Pēc apraksta jaunais no speķiem dzītais brūvējums esot tuvāks no naftas dzītajam, taču vvz.
Jāiegāž un jāizgāž! #yolo
Trīs bākas esmu iegāzis un izbraucis tukšas! Uzrāviens,patēriņš tāds pats kā ar fosilo dīzeli. Vienīgi atgāzes vēl neesmu mērījis.Par tām vēl grūti ko spriest!
Fosilajam dīzelim gan uz katru 4-5 baķu leju klāt piedevu DPF un inžektoru profilaksei! Ja tas kosmiskais dīzelis labvēlīgi ietekmē motora darbību un izmeši ir mazāki, tad varbūt var nelietot piedevas un atmaksājas liet mazliet dārgāku dīzeli!
Kādu piedevu gāz klāt?
Man Wessā ieteica PRO TEC piedevas.Tās arī gāžu klāt.
Sīkāk par produktiem : http://www.pro-tec-baltija.com
-340C.